Viedokļi

Valsts atbalstu nedrīkst piešķirt nozaru "skaistumkonkursa" rezultātā

Jona Saluvērs, "Civinity Latvija" vadītājs, 26.03.2020

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Stingrie sociālās drošības pasākumi Covid-19 epidēmijas ierobežošanai ir "uzlikuši uz pauzes" teju visu pakalpojumu biznesu. Taču vienas nozares, piemēram, viesmīlības sabrukums nozīmē lielas problēmas daudzās saistītajās nozarēs. Tādēļ mēs esam stingri pārliecināti, ka valsts atbalstu nedrīkst dalīt tikai tieši skartajām nozarēm. Tas ir jāpiešķir pēc pavisam citiem kritērijiem.

Lietuva un arī Igaunija šo vienkāršo lietu ir sapratušas. Latvija – nē. Latvijā ir 40 "pareizās" nozares transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras jomās, kurās strādājošie 73 000 cilvēku var saņemt dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdzšinējās algas (bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī). Gadījumos, ja ieņēmumi ir samazinājušies par 50%. Un ir visas pārējās nozares, kurām šis atbalsts nepienākas, kaut arī pastāv liels skaits uzņēmumu, kuri tiešā veidā ar savu darbību ir saistīti un savā darbībā atkarīgi no šīm krīzes skartajām nozarēm.

Pavisam konkrēts piemērs. "Civinity" grupas uzņēmums "ALG Cleaning" nodrošina tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumus septiņās lielākajās viesnīcās Rīgā. Uzņēmums ir 100% atkarīgs no situācijas viesmīlības nozarē. Tā kā viesnīcu darbs ir apstājies, "stāv" arī uzkopšanas bizness. No gandrīz 70 strādājošajiem "ALG Cleaning" patlaban darbu var nodrošināt tikai astoņiem. Ar tik lielu skaitu pietiek, lai augstāk minētajās viesnīcās izpildītu minimālās uzkopšanas prasības. Taču mums nav nesāpīgu risinājumu pārējo nodarbināšanai un nav arī līdzekļu, ar kuriem apmaksāt dīkstāvi.

Līdzīgā situācijā Lietuvā uzņēmuma darbinieki varētu pretendēt uz dīkstāves atbalstu 60% apmērā no iepriekšējās algas. Proti, Lietuvas valdība ir piešķīrusi atbalstu ne tikai tieši Covid-19 izraisītās krīzes skartajām nozarēm, bet arī ar tām saistītajām nozarēm un visiem uzņēmumiem, kuri var pierādīt savu zaudējumus. Dīkstāves atbalsta lielums ir 60-90% no darbinieka algas. 90% atbalstu saņem to uzņēmumu darbinieki, kuri bija spiesti pilnībā pārtraukt savu darbību. Bet 60% atbalstu saņem tajos uzņēmumos strādājošie, kuru darbību tieši ietekmēja krīze un kuriem tādēļ radās zaudējumi.

Svarīgi, ka Lietuvas valdība ir gatava atbalstīt tikai "atbildīgu biznesu", proti, uzņēmumus, kas līdz šim ir godīgi maksājuši nodokļus un atbalsta darbiniekus. Tāpat Lietuvas valdība Saeimā trešdien iesniedza priekšlikums nešķirot uzņēmumus, bet dīkstāves atbalstu visiem vienādot - 90%, ar nosacījumu, ka darba vieta tiek saglabāta sešus mēnešus.

Tā ir būtiska atšķirība. Latvijā atbalstu dīkstāves apmaksai var saņemt viesnīcas un tas ir ļoti pareizi, taču viesnīcu uzkopšanas uzņēmumi sarakstā nav iekļauti. Jautājums – kādēļ? Vai ir bijis kāds "skaistumkonkurss", kuru esam palaiduši garām, kurā tika šķiroti noteikti kritēriji atbalsta piešķiršanai atsevišķās nozarēs strādājošiem? Šie valdības lēmumi skar desmitiem tūkstošu uzņēmumu un simtiem tūkstošus strādājošo. Taču kritēriji, pēc kuriem Latvijas Ministru kabinets ir noteicis krīzes skartās nozares, nav izprotami un pārdomāti.

Šobrīd nav vērts skaldīt matus par to, tieši kādu iemeslu dēļ viena nozare ir labāka vai sliktāka par citu. Šajā akūtajā krīzes situācijā tas nav konstruktīvi. Ministru kabinetam būtu steidzami jāpārdefinē dīkstāves pabalsta piešķiršanas kritēriji, par pamatu ņemot apgrozījuma samazinājumu un saistību ar krīzes pilnībā apturētām nozarēm. Ir jāatbalsta vismaz tas bizness, kas darbojas saistītajās nozarēs. Vai arī vienkārši tie uzņēmumi, kuri ir godīgi maksājuši nodokļus un var pierādīt būtisku apgrozījuma kritumu Covid-19 ierobežošanai veikto pasākumu dēļ.

Atbalstāmās nozares un uzņēmumi ir noteikti jāskata plašākā kontekstā, lai ekonomikas lejupslīdes sekas mūsu valstī nebūtu lāpāmas vēl daudz gadus pēc šīs krīzes.