Valsts budžeta ieņēmumi raida SOS signālu

2016. gada 02. septembris plkst. 8:51
Sadaļa: Budžets
Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz solidaritātes nodokļa ieviešanu, kā arī akcīzes nodokļa likmju palielināšanu, valsts pamatbudžetā ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā ir par 122 milj. eiro mazāki nekā analogā laikā pērn

To liecina Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Finanšu ministrijas prezentācijā atrodamā informācija par kopbudžeta izpildi sešos mēnešos (pēc naudas plūsmas).

Interesanti, ka šogad salīdzinājumā ar analogu laiku pērn lielāki ieņēmumi par 28,8 milj. eiro ir valsts speciālajā budžetā un par 22,3 milj. eiro – pašvaldību konsolidētajā budžetā. Vairāki DB aptaujātie bija pārsteigti par šādiem datiem, kaut arī pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumu pieaugumu skaidro ar lielākiem nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem (kadastrālās vērtības pieaugums daudziem nekustamajiem īpašumiem), neapliekamā minimuma piemērošanas atcelšanu par nestrādājošajiem laulātajiem, kā arī minimālās mēneša algas pieaugumu (no 360 līdz 370 eiro), protams, vēl jāņem vērā arī dāvinājumu apmēra faktors.

Arī valsts speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumu pieauguma pamatā tiek likta minimālās algas palielināšana, tādējādi palielinot ienākumu bāzi, no kuriem tiek maksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi.

Savukārt par 122 milj. eiro mazāki valsts pamatbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn tiek saistīti ar vienu no visas Latvijas tautsaimniecības un vienlaikus arī nodarbinātības un budžeta ieņēmumu ģeneratoru – ES struktūrfondu – noslāpšanu.

Visu rakstu Valsts budžeta ieņēmumi raida SOS signālu lasiet 2. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu