Nodokļi

Valsts budžetā ieskaitīs Finanšu policijas vēsturē lielāko arestēto summu - 174 tūkst. latu

Elīna Pankovska, 02.05.2013

Jaunākais izdevums

Valsts budžetā tiks ieskaitīta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes vēsturē lielākā arestētā naudas summa – 174,13 tūkst. Ls. Rīgas apgabaltiesa atstājusi spēkā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas lēmumu, ar kuru tika nolemts, ka šie arestētie naudas līdzekļi atzīstami par noziedzīgi iegūtiem, konfiscējamiem un ieskaitāmiem valsts budžetā.

VID Finanšu policijas pārvalde arestēja minētos finanšu līdzekļus 2010.gada 25.maijā uzsāktā kriminālprocesā, kas tika ierosināts pret noziedzīgā grupējuma, kas nodarbojās ar naudas atmazgāšanu, dalībniekiem, kuru darbību VID Finanšu policijas pārvalde apturēja 2010.gada jūnijā.

Pašlaik lielākā daļa pirmstiesas izmeklēšanas darbību ir paveikta, un drīzumā procesa virzītājs, VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētājs, lems par kriminālprocesa nosūtīšanu kriminālvajāšanas uzsākšanai. Jāatzīmē, ka izmeklēšanas gaitā 17 uzņēmumi, kas bija shēmas «klienti», laboja iesniegtās PVN deklarācijas par summu aptuveni 200 tūkst. Ls apmērā un tā rezultātā valsts budžets nesaņēma tam pienākošos pievienotās vērtības nodokļa maksājumus.

Kā VID informēja agrāk, noziedzīgais grupējums darbojās ar mērķi samazināt valsts budžetā maksājamo PVN apmēru un legalizēt noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus. Laika posmā no 2009.gada janvāra līdz 2010.gada aprīlim noziedzīgais grupējums bija legalizējis gandrīz sešus miljonus latu un, nenomaksājot PVN, nodarījis valsts budžetam kaitējumu aptuveni 1,2 milj. Ls apmērā.

Pirmstiesas izmeklēšanas ietvaros, veicot kratīšanu shēmā iesaistīto personu dzīvesvietās, birojos un automašīnās Rīgā, Mārupē, Jūrmalā, Babītē un Dreiliņos, VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji izņēma ne tikai lielu skaitu fiktīvu uzņēmumu zīmogu, kodu kalkulatoru, dokumentu, datorus un zibatmiņas, bet arī ievērojamu daudzumu skaidras naudas līdzekļu dažādās valūtās.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 2012.gada rudenī pieņēma lēmumu, ar kuru arestētie finanšu līdzekļi 174,13 tūkst. Ls apmērā konfiscējami un ieskaitāmi valsts budžetā. Personas, kurām tika izņemti šie naudas līdzekļi, to apstrīdēja, taču Rīgas apgabaltiesa nolēma atstāt spēkā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank prezidente: Mums nav pietiekamas informācijas apsūdzību komentēšanai

LETA--BNS, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Swedbank» rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai komentētu Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušās šai bankai adresētās apsūdzības naudas atmazgāšanā, trešdien paziņojusi bankas prezidente Birgite Bonnesena.

Kā norāda banka, tā pildījusi visas prasības, kas noteiktas, lai novērstu naudas atmazgāšanu.

«Mums nekas nav zināms par šiem 50 klientiem un arī par pieminēto summu - 40 miljardiem Zviedrijas kronu (3,8 miljardiem eiro),» telefonkonferencē izteikusies Bonnesena, piebilstot, ka televīzija nav dalījusies ar banku informācijā, uz kuru balstītas apsūdzības, taču «Swedbank» ir ieinteresēta jebkādā informācijā, kas bankai palīdzētu labāk atpazīt aizdomīgus darījumus.

«Swedbank» prezidente norādījusi, ka naudas atmazgāšana ir lielākā problēma, ar ko saskaras visas bankas visās pasaules valstīs, taču konkrētais «Swedbank» risks šai ziņā ir zemāks, ņemot vērā bankas izraudzīto darbības modeli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Swedbank un kapitālais remonts?

Reinis Rubenis, AS Swedbank valdes priekšsēdētājs, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums par banku atbildību saistībā ar klientu darījumiem, kas tiek klasificēti kā naudas atmazgāšana, īpaši aktualizējies kopš sacelta ažiotāža ap Baltijas lielāko banku – Swedbank.

Publiskajā telpā izskanējuši virkne apvainojumu, kuru atspēkošanai bankai nāktos izpaust informāciju par konkrētiem klientiem un to darījumiem. To, savukārt, liedz likuma normas par klientu datu un darījumu aizsardzību. To varētu atbildīgās Zviedrijas tiesībsargājošās iestādes, kuras sadarbībā ar Igaunijas regulatoru jau ir uzsākušas pārbaudi Swedbank Igaunijā un skaidrību viest sola līdz šī gada nogalei. Vienlaikus Zviedrijas Ekonomikas policija pieņēmusi lēmumu noraidīt Bila Braudera iesniegumu, ņemot vērā, ka viņa ziņojumos minētie darījumi notikuši no 2006. līdz 2012.gadam un ir jāvērtē atbilstoši tā laika likumdošanai. Darījumi, kas notikuši pagātnē, nevar tikt vērtēti pēc šodienas kritērijiem, norāda Zviedrijas policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brauders: Caur Danske Bank Igaunijas filiāli tika atmazgāta asiņaina nauda

LETA, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Caur Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli atmazgātā nauda ir saistīta ar Sergeja Magņitska lietu, un tā ir asiņaina nauda, paziņojis britu finansists, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders.

«Nauda, kas plūda caur »Danske Bank« Igaunijas filiāli, pilnīgi droši saucama par asiņainu,» teica Brauders intervijā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV.

«Šīs naudas atklāšana noveda noveda pie Sergeja Magņitska slepkavības, un ar Magņitska lietu ir saistīti vēl vairāki līķi. Tāpēc tas nav noziegums bez upuriem. Ir reāli upuri, cilvēki, kuriem šodien vajadzētu būt dzīviem. Un ir ārkārtīgi svarīgi, lai Igaunijas varas iestādes saukto pie atbildības tos, kuri padarīja to iespējamu, pēc visas likuma bardzības,» sacīja Brauders.

Viņš pauda gandarījumu, ka Igaunijas Valsts prokuratūra (ģenerālprokuratūra) pēc viņa iesnieguma otrdien sākusi kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Danske Bank naudas atmazgāšanas lietā Igaunijā aizturētas desmit personas

LETA, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien aizturēti seši bijušie Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles darbinieki, bet trešdienas rītā apcietināti vēl četri darbinieki saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu šajā filiālē, trešdien paziņoja Igaunijas Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis.

Ģenerālprokuratūrai ir pamats uzskatīt, ka šie apcietinātie cilvēki apzināti ļāvuši bankas klientiem pārvietot naudas līdzekļus, kas varētu būt pakļauti atmazgāšanai.

Preses konferencē trešdien ģenerālprokurore Lavli Perlinga norādīja, ka aizturētās personas galvenokārt ir klientu attiecību vadītāji un visiem izvirzītas apsūdzības naudas atmazgāšanā.

«Runājot tieši, viņi ir tā dēvētā pirmā aizsardzības līnija cīņā ar naudas atmazgāšanu. Tie ir cilvēki, kuri galvenokārt bijuši klientu attiecību vadītāji, kuru uzdevums bija ziņot par naudas atmazgāšanas gadījumiem, lai tos novērstu,» sacīja Perlinga.

Viņa pavēstīja, ka aizturētas desmit personas, kurām izvirzītas apsūdzības naudas atmazgāšanā lielā apmērā. Viena persona tiek turēta arī aizdomās par kukuļņemšanu un viena par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB Group atzīst aizdomīgus darījumus desmitiem miljardu eiro vērtībā

LETA--BNS, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Zviedrijas mediju interesi, banku grupa "SEB Group" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem atzinusi, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā, vēsta laikraksts "Postimees".

"Mēs vēlamies arī turpmāk būt caurskatāmi, un tagad esam prezentējuši detalizētākus savus vēsturiskos datus par Baltijas reģionu," banka paziņoja, informējot, ka tagad ir publiski pieejami dati par vēsturiskiem darījumiem Igaunijā 2005.-2018.gadā.

SEB publicētie dati liecina, ka šajā laikā caur Igaunijas banku SEB izplūda 25,8 miljardi eiro aizdomīgu līdzekļu. "Postimees" norādīja, ka tas ir daudz vairāk nekā iepriekš lēsa Zviedrijas pētnieciskie žurnālisti.

"Nepieciešamības gadījumā mēs esam reaģējuši uz pazīmēm par ļaunprātīgiem nodomiem vai negodīgu rīcību. Mūsu veiktā visaptverošā analīze par uzņēmējdarbību Baltijas valstīs liecina, ka SEB nav izmantota sistemātiskai naudas atmazgāšanai. Tomēr jebkurā brīdī visās bankās pastāv riski, ka var notikt finanšu noziegums," norādīja "SEB Group" vadītājs Jūhans Tūrjebijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hermitage Capital vadītājs Igaunijas prokuratūrai lūdz sākt izmeklēšanu pret Danske Bank darbiniekiem

LETA, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu finansists, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniegumā Igaunijas Valsts prokuratūrai (ģenerālprokuratūrai) lūdzis sākt kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem, ziņo laikraksts «Postimees».

Iesniegumā teikts, ka šīs personas radījušas apstākļus, lai caur «Danske Bank» Igaunijas filiāli varētu tikt atmazgātas miljardiem eiro vērtas summas.

Braudera iesniegumā norādīts, ka vismaz 26 filiāles darbinieki ar toreizējo filiāles vadītāju Aivaru Rehi priekšgalā «rīkojušies nolūkā gūt personīgu labumu». Viņi radījuši apstākļus plaša mēroga naudas atmazgāšanai un naudas atmazgāšanas slēpšanai.

«Šī darbība aptvēra vismaz 190 dažādus banku kontus, no kuriem deviņos kontos transakciju kopapmērs pārsniedza deviņus miljardus ASV dolāru,» sacīts iesniegumā.

Starp 26 personām, kas minētas iesniegumā, ir filiāles bijušais vadītājs Rehe, bijušais finanšu direktors Ivars Pae, valdes loceklis Tenu Vanajūrs, uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Žāčeks un personāla vadītāja Līna Oksa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas prokuratūra sāk izmeklēšanu saistība ar Braudera iesniegumu par naudas atmazgāšanu Danske Bank

LETA, 31.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Valsts prokuratūra (ģenerālprokuratūra) otrdien sākusi izmeklēšanu saistībā ar britu finansista, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātāja un vadītāja Bila Braudera iesniegumu, kurā viņš lūdzis sākt kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem.

Iesniegumā teikts, ka šīs personas radījušas apstākļus, lai caur «Danske Bank» Igaunijas filiāli varētu tikt atmazgātas miljardiem eiro vērtas summas.

Valsts prokurore Lavli Perlinga sacījusi, ka iesniegumā detalizēti aprakstītas kriminālas shēmas, ziņo laikraksts «Aripaev».

Tas vēsta, ka Perlinga noliegusi, ka viens no iemesliem, kāpēc sākta izmeklēšana, bijis sabiedrības spiediens.

«Prokuratūra sāk izmeklēšanu, pamatojoties uz likumu. Lai sabiedrības spiediens, tāpat kā iepriekš, ir liels, tas nenozīmē, ka mēs sākam izmeklēšanu bez redzamām kriminālnozieguma pazīmēm,» Perlingas teikto citē «Aripaev».

Valsts prokurore arī atzinusi, ka kopš nozieguma izdarīšanas pagājis daudz laika, un iegūt informāciju no dažādām valstīm, iespējams, būs apgrūtinoši. Perlinga norādījusi uz Krieviju, kas neatbild uz Igaunijas pieprasījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Danske Bank atbilstības direktors atstās amatu pēc «intensīva darba» saistībā ar naudas atmazgāšanu filiālē Igaunijā

LETA, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas bankas «Danske Bank» atbilstības direktors Anderss Jergensens atkāpies no amata, paskaidrojot, ka viņš šādu lēmumu pieņēmis pēc «intensīva darba» saistībā ar naudas atmazgāšanu bankas filiālē Igaunijā.

«Nav tiešas saistības ar naudas atmazgāšanas lietu Igaunijā, bet ir skaidrs, ka darbs saistībā ar atbilstību kopumā ir ļoti intensīvs, un īpaši pēdējā gada laikā »Danske Bank« tas ir bijis ļoti intensīvs,» Jergensens sacījis Dānijas biznesa ziņu vietnei «FinansWatch».

«Bet, kas attiecas uz mani un banku, mans lēmums nepavisam nav dramatisks,» viņš piebildis.

«Danske Bank» pārstāvis sacīja, ka Jergensens par savu lēmumu aiziet no darba bankas vadību informējis jau pirms kāda laika.

Jergensens, kurš bijis «Danske Bank» atbilstības direktors kopš 2014.gada, amatu atstās novembrī.

Atbilstības direktora pienākums ir kontrolēt, kā banka ievēro noteikumus cīņai pret naudas atmazgāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dānija plāno Danske Bank konfiscēt naudas atmazgāšanā gūtos ienākumus

LETA, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas uzņēmējdarbības ministrs Rasmuss Jarlovs pavēstījis, ka vēlas vairāk pūliņus koncentrēt uz to, lai noskaidrotu, cik daudz naudas «Danske Bank» ieguvusi ar finanšu līdzekļu atmazgāšanas aktivitātēm Igaunijas filiālē, paredzot šos līdzekļus konfiscēt, ceturtdien vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

«Ir svarīgi zināt, cik liela peļņa gūta no naudas atmazgāšanas,» intervijā laikrakstam «Jyllands-Posten» norādījis Jarlovs. «Tas nav pieņemams, ka no līdzekļu atmazgāšanas iegūts liels naudas apjoms un ka šī nauda joprojām ir pie »Danske Bank«. Tas aizvaino manu un citu taisnīguma sajūtu.»

Jarlovs dāņu medijiem pavēstīja, ka Dānijas finanšu uzraudzības iestāde sāks jaunu izmeklēšanu saistībā ar «Danske Bank» skandālu, ņemot vērā otrdien atklātībā nonākušo informāciju, ka šīs lietas apmēri ir ievērojami lielāki, nekā uzskatīts iepriekš.

«Bloomberg» otrdien vēstīja, ka «Danske Bank» Igaunijas filiāle varētu būt izmantota, lai atmazgātu līdz pat septiņiem miljardiem eiro, kas ir vairāk nekā divkārt salīdzinājumā ar sākotnēji uzskatīto apjomu un tādējādi ir viens no lielākajiem naudas atmazgāšanas incidentiem Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV 50 miljonu lietā vainotais Ivanovs: Baltkrievijas specdienesti izmanto Latviju, lai izrēķinātos ar mani

Jānis Maršāns, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas parlamenta Juridiskā komisija apspriedīs naudas atmazgāšanu Danske Bank Igaunijas filiālē

LETA, 27.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlamenta Juridiskās komisijas ārkārtas sēdē otrdien tiks apspriests jautājums par liela mēroga naudas atmazgāšanu Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē, vēsta Igaunijas parlamenta preses dienests.

Sēdē piedalīsies tieslietu ministrs Urmass Reinsalu, valsts prokurore (ģenerālprokurore) Lavli Perlinga, Finanšu uzraudzības dienesta vadītājs Kilvars Keslers, kā arī Finanšu, Iekšlietu un Tieslietu ministriju amatpersonas.

Ziņu aģentūra «Bloomberg» jūlija sākumā vēstīja, ka «Danske Bank» Igaunijas filiāle varētu būt izmantota, lai atmazgātu līdz septiņiem miljardiem eiro, kas ir vairāk nekā divkārt salīdzinājumā ar sākotnēji uzskatīto apjomu un tādējādi ir viens no lielākajiem naudas atmazgāšanas gadījumiem Eiropā.

Dānijas finanšu uzraudzības iestāde pagājušajā gadā veica izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai «Danske Bank» ievēro noteikumus par transakciju uzraudzību nolūkā atklāt naudas atmazgāšanu. Uzraudzības iestāde konstatēja, ka «Danske Bank» filiāle Igaunijā nav laikus veikusi pasākumus naudas atmazgāšanas riska samazināšanai, un izteica «Danske Bank» par to aizrādījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dānijas finanšu uzraugs nesoda Danske Bank par naudas atmazgāšanu Igaunijas filiālē

LETA, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas finanšu uzraudzības institūcija trešdien nolēmusi nesodīt banku «Danske Bank» par naudas atmazgāšanas pieļaušanu Igaunijas filiālē, taču bankai izdevusi astoņus rīkojumus un izteikusi astoņus aizrādījumus.

«Dānijas finanšu uzraudzības institūcija ir izvērtējusi «Danske Bank» vadības un vecāko vadītāju lomu saistībā ar tagad slēgtajiem nerezidentu portfeļiem «Danske Bank» Igaunijas filiālē. Šī izvērtējuma rezultātā izdoti astoņi rīkojumi un izteikti astoņi aizrādījumi. «Danske Bank» šos rīkojumus un aizrādījumus ir ņēmusi vērā. Papildus nesenos gados realizētajām iniciatīvām «Danske Bank» tagad īstenos vēl citus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šiem rīkojumiem,» teikts bankas paziņojumā.

Dānijas finanšu uzraudzības institūcijas astoņi rīkojumi attiecas uz iekšējās kontroles uzlabošanu un atbilstības nodrošināšanu prasībām. Tāpat institūcija izdevusi direktoru padomei un valdei rīkojumu nodrošināt, ka banka tai sniedz atbilstošu informāciju, kā arī stiprina savu pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nav pamata uzskatīt, ka Swedbank Igaunijā varētu piemeklēt Danske Bank liktenis

LETA/BNS, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Swedbank» klientiem nav jābažījas par aizdomām, ka bankā varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, jo nav pamata uzskatīt, ka «Swedbank» Igaunijā varētu piemeklēt tāds liktenis kā «Danske Bank», kurai naudas atmazgāšanas dēļ jāslēdz Igaunijas filiāle, paziņojis Igaunijas centrālās bankas viceprezidents Madiss Millers.

«Runājot par »Swedbank« gadījumu, jāteic, ka banka nevar izfiltrēt katru klientu veikto transakciju. Tāpēc »brīdinājuma karodziņi« parādās pēc [transakcijas] un bankai ir izvēle, vai tā vēlas pārtraukt attiecības ar klientu. Mums jāatzīst, ka, pirmkārt, attiecībā uz »Swedbank« vēl nav notikusi oficiāla izmeklēšana, un otrkārt, kad runa ir par šādām aizdomām, bankas atbilstoši likumam vienmēr ir ļoti sliktā pozīcijā, tās nevar sniegt komentārus par individuālu klientu veiktām transakcijām vai [sniegt informāciju], vai attiecīgā persona ir bankas klients,» sacīja Millers radiostacijas «Kuku» raidījumā «Majandusruum» («Ekonomikas telpa»).

Igaunijas Bankas viceprezidents pauda viedokli, ka pašreizējos standartus cīņā pret naudas atmazgāšanu nebūtu jāizmanto, lai izvērtētu transakcijas, kas notikušas pirms desmit gadiem, jo regulējums un transakciju uzraudzība šajā laikā būtiski mainījušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien paziņojusi, ka, neskatoties uz to, ka 2014.gadā tā pārņēma eirozonas banku sistēmas uzraudzību, tās pilnvarās nav tādu noziedzīgu aktivitāšu kā naudas atmazgāšana izmeklēšana un izskaušana.

Pēc Latvijas bankas «ABLV Bank» maksājumu ierobežošanas ECB nonākusi kritikas krustugunīs, ka tā nav rīkojusies agrāk.

Taču ceturtdien ECB norādījusi, ka naudas atmazgāšana, kurā «ABLV Bank» apsūdzējušas ASV varasiestādes, atrodas ārpus tās jurisdikcijas.

Naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumi var liecināt par dziļākiem bankas vadības trūkumiem, taču «ECB nav izmeklēšanas kapacitātes, lai atklātu šādus trūkumus», savā paziņojumā norādījusi ECB Uzraudzības padomes vadītāja Daniela Nuī.

«Tikai tad, kad šādus pārkāpumus konstatējušas atbilstošās nacionālās iestādes, ECB var ņemt vērā šos faktus savu uzdevumu veikšanai,» uzsvērusi Nuī.

Tomēr ECB izpelnījusies kritiku par nepietiekami reakciju uz pēdējiem notikumiem Latvijas banku sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Hermitage Capital Management līdzdibinātājs vaino Swedbank naudas atmazgāšanā

LETA/BNS, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders Zviedrijas iestādēs iesniedzis sūdzību, kurā vaino banku «Swedbank» naudas atmazgāšanā, ziņo Igaunijas laikraksts «Postimees».

««Swedbank» darbinieki, kas bija atbildīgi par attiecībām ar klientiem, bija bezrūpīgi un nemēģināja apturēt aizdomīgas transakcijas. Vairākos gadījumos briesmu pazīmes bija nepārprotamas, un tas radījis jautājumu, vai darbinieki apzināti līdzdarbojās,» sūdzībā raksta Brauders.

Sūdzībā, kas iesniegta Zviedrijas prokuratūrā un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas iestādē, detalizēti aprakstītas shēmas, kā caur čaulas kompāniju kontiem «Swedbank» pārskaitītas summas 176 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas saistītas ar tā dēvēto Magņitska lietu.

Šajās shēmās izmantoti vairāk nekā 100 konti Igaunijas «Swedbank», kas tika atvērti no 2007. līdz 2015.gadam. Daudzus no šiem kontiem atvērušas čaulas kompānijas, teikts Braudera sūdzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Problemātisko banku uzraugs: Eiropā ir nulles tolerances līmenis pret naudas atmazgāšanu

LETA, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā ir nulles tolerances līmenis pret naudas atmazgāšanu, tādēļ bankām ir jābūt ļoti uzmanīgām ar reputāciju, intervijā atzina Eiropas Vienotā noregulējuma valdes, kuras pārraudzībā ir problēmās nonākušo banku uzraudzība, priekšsēdētāja Elke Kēniga.

«Ir jāsaprot, ka ne viss, kas ir iespējams, ir arī jādara. Mans vienīgais ieteikums - esiet uzmanīgi ar savu reputāciju! To ir ļoti viegli sagraut pat ar vienu muļķīgu kustību,» pauda Kēninga, kuras vadītajā Vienotā noregulējuma mehānisma pārziņā nonāk sistēmiski svarīgās Eiropas banku savienības bankas, saskaroties ar finanšu grūtībām.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka banku biznesam nevajadzētu beigties, visus turot aizdomās, jo Eiropā ir vajadzīgs aktīvs banku tirgus.

Kēniga arī norādīja, ka lēmums Vienotā noregulējuma mehānismā neiesaistīt šobrīd likvidējamo «ABLV Bank» bija saistīts ar to, ka šī banka nav kritiski svarīga Latvijas ekonomikai un nepilda kritiski svarīgas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti trešdien pieņēma noteikumus naudas atmazgāšanas novēršanai un skaidras naudas plūsmu kontrolei.

Pašlaik atšķirības dalībvalstu likumdošanā apgrūtina pārrobežu sadarbību un rada nepilnības, ko var izmantot noziedznieki un teroristi. Jaunie noteikumi - tostarp vienotas noziedzīgu nodarījumu definīcijas un noteiktas minimālā soda sankcijas par naudas atmazgāšanu - šo situāciju uzlabotu.

Jaunie noteikumi naudas atmazgāšanas novēršanai nosaka: ES mēroga noziedzīgu nodarījumu definīcijas; ES mēroga minimālā soda sankcijas - bargākajam sodam par naudas atmazgāšanu būs jābūt vismaz četru gadu ieslodzījumam; jaunas sankcijas - piemēram, aizliegums par naudas atmazgāšanu sodītiem cilvēkiem kandidēt vēlēšanās, ieņemt ierēdņa amatu vai saņemt publisku finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijā kāds pāris no Latvijas apsūdzēts vairāk nekā 250 000 Austrālijas dolāru (aptuveni 170 000 eiro) izkrāpšanā, izmantojot viltus iepirkšanās tīmekļa vietnes, ziņo Austrālijas mediji.

27 gadus vecais Aleksandrs Gorikijis un 25 gadus vecā Anastasija Šveiņika no Latvijas apsūdzēti krāpšanā un naudas atmazgāšanā.

Austrālijas Kvīnslendas štatā viņi apsūdzēti 31 cilvēka apkrāpšanā, izkrāpjot vienai personai līdz 6293 Austrālijas dolāru.

Kopumā pāris Austrālijā apkrāpis vairāk nekā 200 cilvēku, kuri domāja, ka iegādājas internetā dārza mēbeles, sporta aprīkojumu, laivu motorus un citas preces.

Apsūdzētie, izmantojot 28 viltus vietnes, izkrāpuši kopumā 252 000 Austrālijas dolāru.

Pircējiem tika lūgts atklāt savus kredītkaršu datus, bet tika piedāvāta papildu atlaide, ja viņi maksā ar bankas pārskaitījumu.

Pēc tam pircējiem tika nosūtīts piegādes datums, kurā nekādas preces tā arī netika piegādātas. Pēc tam ar viltus uzņēmumiem vairs nav bijis iespējams sazināties. Tīmekļa vietnēs norādītie telefona numuri atvienoti, bet pircēju sūtītās e-pasta vēstules ignorētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas finanšu ministrs: Krievijas specdienesti izmantojuši Swedbank destabilizējošu operāciju finansēšanai

LETA--BNS, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas specdienesti izmantojuši «Swedbank», lai finansētu destabilizējošas operācijas vairākās valstīs, vēsta Igaunijas laikraksts «Postimees», atsaucoties uz Igaunijas finanšu ministra Martina Helmes teikto intervijā Zviedrijas laikrakstam «Dagens Industri».

Helme sacījis, ka «Swedbank» rīcība, izvēloties klientus, bijusi problemātiska. «Godīgi sakot, daudzi no viņiem bija oligarhi ar šaubīgu reputāciju, pret daļu no viņiem bija noteiktas starptautiskās sankcijas,» teicis Igaunijas finanšu ministrs, piebilstot, ka izmeklēšanā par «Swedbank» atklātas saiknes ar Krievijas specdienestiem un terorismu.

Intervijā «Dagens Industri» Helme arī sacījis, ka to, ka bankā notikusi naudas atmazgāšana, noteikusi «Swedbank» apzināta izvēle, jo risku vadības procesā neesot bijis skaidrs, kurš tieši ir atbildīgs.

Tāpat Igaunijas finanšu ministrs intervijā teicis, ka «Swedbank» neesot godīgi sniegusi informāciju Igaunijas finanšu uzraudzības iestādei Finanšu inspekcijai. «Viena lieta, ar kuru esam neapmierināti, ir fakts, ka «Swedbank» neteica patiesību Finanšu inspekcijai. Viņi vai nu nesniedza informāciju vai arī sniedza maldinošu informāciju. Es nevaru pateikt, vai viņi tā darīja tāpēc, ka atteicās tam ticēt, vai arī tā bija apzināta izvēle. Fakts ir tāds, ka iepriekšējās vadības laikā «Swedbank» nebija godīga ar Igaunijas Finanšu inspekciju, un tā ir nopietna problēma,» sacījis Helme.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mājokļu tirgū skaidru naudu vairs nepieņems

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. maija darījumus ar nekustamo īpašumu vairs nevarēs veikt skaidrā naudā.

Tādu lēmumu vakar pieņēma Saeima. Tas darīts tādēļ, lai mazinātu krāpniecību ar nodokļiem, kā arī, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām nekā patiesā darījuma apmērs. Eiropas Komisijas (EK)eksperti norāda, ka skaidras naudas ierobežojumi ir efektīvi cīņā pret naudas atmazgāšanu, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanā – proti, mazina izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Lai gan EK savā pērnā gada nogales ziņojumā ir norādījusi, ka ES līmenī netiks noteikti nekādi dalībvalstīm kopēji skaidras naudas ierobežojumi, tomēr vairums dalībvalstu tādus ir ieviesušas. Nesen to izdarīja Lietuva, nosakot, ka skaidras naudas darījumi ar nekustamo īpašumu nedrīkst pārsniegt 3000 eiro. Lietuvas Nekustamā īpašuma asociācija to jau ir novērtējusi pozitīvi, uzsverot, ka tādējādi šajā segmentā būtiski tiks mazināta ēnu ekonomika. Jāpiebilst, ka skaidras naudas ierobežošana ir aktuāla ne tikai Eiropas Savienībā. Arī Izraēla pērn pieņēma aizliegumu izmantot skaidru naudu nekustamā īpašuma darījumos, pamatojot to ar augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru un naudas atmazgāšanu. Uz jautājumu, kādēļ tiek ierobežotas cilvēku tiesības maksāt tādā veidā, kādā viņi to vēlas, atbilde ir vienkārša – valstij ir tiesības uzlikt samērīgus ierobežojumus, ja to prasa sabiedriskais labums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Bijušie TransferWise darbinieki izveido jaunuzņēmumu Salv

Anda Asere, 03.12.2019

Salv dibinātāji Sergejs Rumjancevs (Sergei Rumjantsev), Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi) un Džefs Maklelands (Jeff McClelland).

Foto: Jake Farra

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas naudas atmazgāšanas novēršanas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Salv" sola desmitreiz efektīvāku palīdzību naudas atmazgāšanas novēršanā.

Naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) jaunuzņēmums "Salv" šodien paziņoja par divu miljonu dolāru investīciju piesaisti. Investīciju raundu vada "Fly Ventures" kopā ar "Passion Capital" un "Seedcamp". Tāpat uzņēmumu atbalsta eņģeļinvestori - "Twilio" galvenais tehniskais direktors Ots Kaukvers (Ott Kaukver) un bijušais Igaunijas valsts informācijas tehnoloģiju vadītājs Tāvi Kotka (Taavi Kotka).

Naudas atmazgāšanas apmērs pasaulē gadā ir viens līdz divi triljoni dolāru, liecina Apvienoto Nāciju organizācijas Narkotiku un noziegumu biroja dati. "Salv" vēlas palīdzēt cīnīties ar to. Uzņēmuma līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi) norāda, ka atbilstība dažādām prasībām ir svarīga, bet ar to nepietiek, lai apkarotu noziegumus. "Bankas iegulda arvien vairāk resursu naudas atmazgāšanas novēršanai, bet reāls progress nenotiek. Pat, ja banka 100% izpilda noteikumus, ar to nepietiek. Par spīti kompleksajiem noteikumiem un procedūrām nauda tāpat tiek atmazgāta un sliktie puiši vienmēr ir soli priekšā. Mēs izveidojām "Salv", lai padarītu finanšu iestādes gudrākas noziegumu atklāšanā, nebojājot reālo klientu pieredzi. Parasti naudas atmazgāšana ir saistīta ar nopietnām, liela mēroga kriminālām darbībām sākot ar narkotiku kontrabandas līdz ieroču tirdzniecībai un terorismam. Ja mēs varam apturēt naudas atmazgāšanu, mēs sitīsim noziedzniekiem tur, kur viņiem sāp visvairāk, un padarīsim pasauli drošāku," viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Latvija dara visu, lai izvairītos no pelēkā saraksta scenārija

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija dara visu iespējamo, lai izvairītos no negatīvā scenārija, kad Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action Task Force - FATF) februārī Latviju iekļautu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā", uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pašreiz Latvija dara ļoti pareizi, koncentrējoties uz pirmo scenāriju jeb to, lai mūs šajā sarakstā neiekļauj. Latvija dara visu iespējamo, lai negatīvo scenāriju noņemtu no dienaskārtības. Tas nozīmē ne tikai īstenot pārmaiņas, bet sadarbības partneriem to arī ļoti skaidrā veidā izstāstīt. Tas ir ļoti svarīgi," sacīja Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ja Latviju "pelēkajā sarakstā" tomēr iekļauj, finanšu sektora spēja balstīt ekonomiku caur kreditēšanu būs vāja. "Finanšu sektors nebūs pietiekami spējīgs stiprināt Latvijas ekonomiku," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā ir izdarīts milzīgs darbs attiecībā uz likumdošanu. Tiesību aktu izmaiņas ir ļoti plašas, un reti kura valsts var samēroties ar kaut ko līdzīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru