Quantcast
Būvniecība un īpašums

Valsts galveno autoceļu sakārtošanai no ES fondiem atvēlēs 218 miljonus eiro

Žanete Hāka, 26.03.2015

Jaunākais izdevums

Lai uzlabotu valsts galveno autoceļu kvalitāti, 2014.-2020.gada plānošanas periodā no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem paredzēti 218 miljoni eiro, informē Satiksmes ministrija.

To paredz SM izstrādātie Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana īstenošanas noteikumi, ko ceturtdien, 26.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība.

Minētās aktivitātes ietvaros paredzēts pārbūvēt 345 km valsts galveno autoceļu, kas atrodas TEN-T autoceļu tīklā.

Atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.–2020.gadam, paredzēts veikt valsts autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumus – pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus uzlabojot ceļu satiksmes drošību.

Šim mērķim kopējais paredzētais finansējums ir teju 257 miljoni eiro, no kuriem 218,45 miljoni eiro paredzēts Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējums, savukārt 38,55 miljoni eiro – valsts budžeta līdzekļi.

Maksimālais KF līdzfinansējuma apmērs projektiem paredzēts līdz 85% no projekta attiecināmajām izmaksām. Paredzēts, ka maksimālais projektu īstenošanas termiņš būs līdz 2023.gada 31.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No nākamā gada oktobra plāno atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu

LETA, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021.gada oktobra tiek plānots atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu un rīkot atklātu konkursu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, šodien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība šodien uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada". Tajā SM norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim. Kopš 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka valsts kā pasūtītājs ir ieinteresēta iegūt kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami zemāku cenu, un to var panākt, veicinot konkurenci un spēcīgu privāto piedāvājumu. "Vienlaikus šī ir iespēja mazināt sezonalitātes ietekmi uz cenām ceļu nozarē kopumā, kas turpmāk varētu mazināt arī izmaksas ceļu būvniecībā," uzsvēra ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) rosina no 2021.gada atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā, liecina Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtība otrdien, 25.augustā.

SM konceptuālajā ziņojumā "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada" norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim, un paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

"Ilgtermiņā apstākļos bez konkurences valstij netiek nodrošināta pārliecība, ka tā saņem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumus visefektīvākajā veidā. Galvenais tirgus atvēršanas risinājuma ieguvums ir iespējamība, ka publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu sniegšana tiktu veikta lētāk, nekā to šobrīd dara LAU," norāda ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Palielinās finansējumu autoceļu sakārtošanai

Lelde Petrāne, 23.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 22.martā Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināti Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi likumā Par autoceļiem, paredzot valsts finansējuma palielināšanu autoceļu sakārtošanai.

Atbilstoši pašreizējam likumam Par autoceļiem Valsts autoceļu fondu veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80% no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi. Minētās normas netiek izpildītas, jo ik gadu valsts budžeta likumā līdzekļu sadalījums tiek noteikts citādi, informē Satiksmes ministrija.

Ņemot vērā nepietiekamo finansējumu, valsts autoceļu tehniskais stāvoklis šobrīd ir kritiskā stāvoklī. Par sliktiem un ļoti sliktiem uzskatāmi 44% autoceļu ar asfalta segumu un 43% ar grants segumu. Šāda situācija katru gadu tautsaimniecībai nodara zaudējumus 880 milj. euro apmērā, proti, braucot pa sliktā stāvoklī esošu ceļu, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgums un degvielas patēriņš. Problēmas cēlonis ir savlaicīgi un pietiekamā apjomā neveiktie autoceļu atjaunošanas darbi, kuriem ir jākompensē satiksmes slodžu radītais autoceļu konstrukciju nolietojums un klimatisko apstākļu radītā materiālu novecošanās. Šobrīd valsts autoceļu tīkla pilnīgai sakārtošanai nepieciešami 4,5 miljardi euro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvija iebilst autoceļu lietošanas nodevas piemērošanai tikai atkarībā no nobrauktās distances

LETA, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iebilst autoceļu lietošanas nodevas piemērošanai tikai atkarībā no nobrauktās distances, liecina publicētā informācija šodien valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā par Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajām nacionālajām pozīcijām «Mobilitātes pakotnes ceļu maksas priekšlikumi».

Kā norādīja SM Autosatiksmes departamenta speciālisti, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem nosaka transporta nodokļu minimālos līmeņus par dažu autoceļu lietošanu un kārtību, kā iekasējama maksa par infrastruktūras lietošanu, tostarp maksas diferenciāciju atkarībā no transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

Šīs direktīvas prasības Latvijā ir pārņemtas ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu, skaidroja ministrijā.

Maksu par dažu autoceļu lietošanu ir iespējams noteikt divos veidos - atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma un atkarībā no pa autoceļu nobrauktās distances. Latvijā autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks

Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito gadu sākumā iekavēto autoceļu remontu nav izdevies pilnībā kompensēt.

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks. VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvji informē, ka avārijas stāvoklī ir 296 kilometri valsts galveno autoceļu, 1440 kilometri reģionālo un 3764 kilometri vietējo autoceļu. Latvijas autoceļu remontu deficīts 25 gadu laikā ir sasniedzis četrus miljardus eiro. Nozares eksperti aprēķinājuši, ka Latvijas autobraucēji 2018. gadā 890 miljonus eiro ir norakstījuši zaudējumos neapmierinošā ceļu stāvokļa dēļ, braucot ar pazeminātiem pārnesumiem, tērējot vairāk degvielas, biežāk veicot remontus un zaudējot laiku. Nemaz nerunājot par Latvijas konkurētspējas mazināšanos un piesārņoto vidi.

Neviens neapšauba, ka valsts izdevumu palielināšana ceļu remontam un būvniecībai ir nepieciešama, jo radītu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Katrs ceļos ieguldītais eiro darbotos kā multiplikators. Uzņēmumiem samazinātos kravu pārvadāšanas laiks un transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas. Tas savukārt samazinātu transportēšanas izmaksas un celtu mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Labas kvalitātes ceļi vairo arī iedzīvotāju labsajūtu un labklājības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība 28. aprīlī lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiks ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi plānoti 71 valsts ceļu objektā, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Tiks sakārtoti kopumā 583 kilometri valsts autoceļu un astoņi tilti.

Posmi, kuros tiks veikti remontdarbi, tika atlasīti pēc vairākiem kritērijiem, informē uzņēmumā.

Pirmkārt, tiks uzsākti darbi, kas bija ieplānoti vairākos objektos 2021. gadā, taču to tehniskā dokumentācija jau ir gatava un remontdarbus var uzsākt jau šogad. Ņemot vērā to, ka papildu finansējums 75 miljonu eiro apmērā ir pieejams tikai līdz šā gada 31. decembrim, investīcijas tiks ieguldītas seguma atjaunošanā. Galvenais kritērijs posmu atlasē bija autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Seguma atjaunošanu var veikt tajos posmos, kas ir salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī, kuru būtiski var uzlabot, atjaunojot segumu. Kā otrs būtisks kritērijs tika ņemta vērā satiksmes intensitāte, lai ieguldījumi varētu kalpot maksimāli lielam ceļu lietotāju skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reģionālo autoceļu sakārtošanai no ES fondiem paredzēti 235 miljoni eiro

Dienas Bizness, 21.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 21. janvārī izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas paredz palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, informē Satiksmes ministrijā.

ES fondu 2014 - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa (SAM) Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti ietvaros plānots uzlabot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu, veicot valsts reģionālo autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumus, t.sk. autoceļu pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

SAM ietvaros sakārtojamo reģionālo autoceļu posmi tika izvēlēti atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam. Tie atlasīti, ņemot vērā vairākus kritērijus - autoceļu segas stāvokli, satiksmes parametrus - intensitāti un slodzi, tādejādi nodrošinot sasniedzamību un ceļu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Valsts reģionālo autoceļu sakārtošanai no ES fondiem paredzēti 235 miljoni eiro

Žanete Hāka, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 9. februārī, valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti.

ES fondu 2014 - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa (SAM) Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti ietvaros plānots uzlabot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu, veicot valsts reģionālo autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumus, t.sk. autoceļu pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

SAM ietvaros sakārtojamo reģionālo autoceļu posmi tika izvēlēti atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam. Tie atlasīti, ņemot vērā vairākus kritērijus - autoceļu segas stāvokli, satiksmes parametrus - intensitāti un slodzi, tādejādi nodrošinot sasniedzamību un ceļu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Saeimas komisija bažījas par ES fondu līdzekļu pieejamību ceļiem

LETA, 27.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti un ceļu būvnieki šodien izteica bažas par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu pieejamību autoceļiem nākamajā finanšu periodā līdz pat 2020.gadam.

Īpašas bažas esot par 2019. un 2020.gadu, kad ES nauda būšot iztērēta un katliņš ceļu būvniecībai - tukšs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji šodien Saeimas komisijas sēdē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par valsts budžetu 2016.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, kurā nebija iezīmējuši detalizētu ES finansējuma sadali ministrijas budžetā nākamajam un tālākiem gadiem. SM parlamentārā sekretāre Karina Korna skaidroja, ka šis ir Finanšu ministrijas (FM) kompetences jautājums, cik ātri ES fondu iedalītā nauda tiek pārdalīta ministrijām. Patlaban iespējams iezīmēt līdzekļus 2016.gada pirmajam ceturksnim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļu padome iepazinusies ar ministriju paveikto valsts autoceļu sakārtošanas plānošanā un finansēšanā, atbalstot 3 miljardus vērto Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības plānu līdz 2040. gadam, kas tālāk tiks nodots vērtēšanai valdībā, vēstī Satiksmes ministrija.

Autoceļu padome iepazinās ar valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas koncepciju, kas jau saskaņota ministrijās un tālāk tiks iesniegta Ministru kabinetā. Tās mērķis ir samazināt uzturēšanas izmaksas, novērst sezonalitātes darbu ceļu nozarē un radīt kvalitatīvu konkurenci VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

"Ja koncepcija gūs valdības atbalstu, iepirkumus paredzēts uzsākt šā gada rudenī, lai ar 2021.gada oktobri izvēlētie pretendenti varētu sākt darbu," teikts ministrijas paziņojumā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits Autoceļu padomes sēdē referēja par 2020. gada ministrijas prioritāti, kas bijusi autoceļi un to sakārtošana, kā arī jomā sasniegto. Pabeigti darbi pie valsts ceļu tīkla plāna līdz 2040. gadam, izstrādāta valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas koncepcija un papildus panākts ikgadējā valsts finansējuma piešķīrums – 79 miljoni eiro ceļu remontdarbiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) strādā pie 300 miljonu investīciju plāna administratīvi teritoriālās reformas atbalstam, kā arī plaši ceļu remontdarbi plānoti 150 miljonu eiro apmērā no atbalsta finansējuma pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LAU jaunā valde apņēmusies efektivizēt uzņēmuma darbību

Rūta Lapiņa, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) jaunā valde sākusi izvērtēt uzņēmuma darbību, organizatorisko struktūru, materiāli tehnisko bāzi, kā arī biznesa procesu organizāciju. Valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors kā svarīgāko mērķi izvirzījis uzņēmuma efektivitātes celšanu, jo, ņemot vērā valsts izvirzītās ilgtermiņa prioritātes, tuvākajos gados būtisks papildus finansējums valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai, visticamāk, nebūs pieejams, informē LAU sabiedrisko attiecību speciālists Miks Lūsis.

«Pirmais uzdevums ir izvērtēt iespējas efektivizēt uzņēmuma darbību, kas ietver arī iekšējo biznesa procesu efektivitātes celšanu,» uzsver R. Nešpors.Viņš atzīmē, ka ir jārēķinās ar reāli pieejamo finansējuma apjomu un jāatrod veidi, kā to izmantot maksimāli efektīvi, meklējot rezerves uzņēmuma iekšienē. «Mūsu mērķis ir apzināt būtiskus virzienus, kur iespējams efektivizēt uzņēmuma darbību, piemēram, pārskatot esošo uzņēmuma struktūru, materiāli tehnisko nodrošinājumu un biznesa procesus, uzlabojot iekšējās kvalitātes kontroles procedūras un ieviešot modernākās pieejamās tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot labākus rezultātus gan uzņēmumam, gan valsts autoceļu lietotājiem,» saka LAU vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz 2020.gadam par 257 miljoniem eiro pārbūvēs 345 kilometrus valsts galveno autoceļu

Dienas Bizness, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu valsts galveno autoceļu kvalitāti, 2014.-2020.gada plānošanas periodā no Eiropas Savienības Kohēzijas Fonda līdzekļiem paredzēti 218 miljoni eiro - to paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie valsts galveno autoceļu segu pārbūves un nestspējas palielināšanas īstenošanas noteikumi, ko otrdien, 19.maijā, apstiprināja valdība.

Minētās aktivitātes ietvaros paredzēts pārbūvēt 345 km valsts galveno autoceļu, informē Satiksmes ministrija. Atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.–2020.gadam, paredzēts veikt valsts autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumus – pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus uzlabojot ceļu satiksmes drošību. Tādā veidā tiks samazināts sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo ceļu īpatsvars no 46.3% līdz 10% no kopējā valsts galveno autoceļu tīkla.

Šim mērķim kopējais paredzētais finansējums ir teju 257 miljoni eiro, no kuriem 218,45 miljoni eiro paredzēts Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējums, savukārt 38,55 miljoni eiro – valsts budžeta līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

ES fondu ietvaros apstiprina LVC izdevumus par vairāk nekā 24 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) apstiprinājusi uzņēmuma Latvijas Valsts ceļi (LVC) veiktos izdevumus piecu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ietvaros par vairāk nekā 24 miljoniem eiro, un tās ir pirmās apstiprinātās investīcijas pašreizējā, 2014.-2020.gada, ES fondu plānošanas periodā, informē CFLA.

Pašreiz CFLA ir noslēgusi 9 vienošanās par valsts galveno autoceļu modernizāciju ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, un kopējā investīciju summa paredzēta - 127 290 133,96 eiro, no kuras 85% ir Kohēzijas fonda finansējums, bet 15% - no valsts budžeta līdzekļi. Rekonstrukcija tiek veikta valsts galveno autoceļu atsevišķos ceļu posmos, piemēram, A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži), A9 Rīga (Skulte) – Liepāja, A2 Rīga - Sigulda - Igaunijas robeža (Veclaicene) u.c. Vairākos ceļu posmos remontdarbi jau tiek veikti kopš 2014. gada.

Piecu LVC īstenoto projektu ietvaros CFLA ir apstiprinājusi izmaksas 24 ,5 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 20,814 miljoni eiro un valsts budžeta finansējums – 3,673 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

CFLA izsludina atlasi valsts galveno autoceļu pārbūves projektiem

Dienas Bizness, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu valsts akciju sabiedrībai Latvijas Valsts ceļi iesniegt pieteikumus Kohēzijas fonda (KF) finansējuma saņemšanai valsts galveno autoceļu segu un pārbūvei un nestspējas palielināšanai. 2014. - 2020. gada plānošanas periodā šim mērķim no Eiropas Savienības fonda paredzēti vairāk nekā 218 miljoni eiro.

Paredzēts, ka līdz 2023. gada nogalei tiks pārbūvēti vai modernizēti autoceļi 345 km garumā, samazinot sliktā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu īpatsvaru no 46% līdz 10%. Eiropas transporta (TEN-T) tīklā tiks veikta valsts galveno autoceļu pārbūve un virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

No KF plānots segt līdz pat 85% no autoceļu pārbūves izmaksām: specifiskā atbalsta mērķim plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 256 999 769 eiro, tai skaitā KF finansējums - 218 449 803 eiro, valsts budžeta finansējums - 38 549 966 eiro.

Valsts galveno autoceļu modernizācija paredzēta ES fondu pamata plānošanas dokumenta - Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība - 6.1.5. specifiskā atbalsta mērķa Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ģirģens: Pastāv risks par valsts autoceļu uzturēšanas sadārdzināšanos brīvajā tirgū

Db.lv, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī brīža situācija ar valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu nerada pārliecību, ka līdz galam tiks ievēroti labas pārvaldības principi un šī reforma tiks īstenota valsts interesēs, uzskata Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens.

"Tieši pretēji - pastāv objektīvi riski, ka šobrīd sagatavotā reforma valsts autoceļu uzturēšanas atdošanai privātajās rokās varētu sadārdzināt pakalpojuma izmaksas, kā arī nākotnē radīt lielāku valsts atkarību no dažiem tirgus spēlētājiem," viņš norāda.

Par tirgus atvēršanu vēl būs jālemj Saeimai, un tā būs politiska izšķiršanās. Par autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu šonedēļ notika Saeimas komisijas sēde, kurā deputāti uzklausīja reformas virzītāju Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un Konkurences padomi.

Komisijas vadītājs uzsver, ka tuvējās kaimiņvalsts Igaunijas piemērs liecina, ka pēc tirgus atvēršanas valstij izmaksas nevis samazinājušās, bet pieaugušas. Autoceļu uzturēšana ir specifiska darbības joma, kas prasa vērienīgus kapitālieguldījumus tehnikā un cilvēku resursos. Šobrīd valsts iegādājās šo pakalpojumu no valsts uzņēmuma - VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU), kas nozīmē, ka par pakalpojumiem netiek piemērots PVN nodoklis. Turklāt saprotams, ka šāda pakalpojuma sniegšanai būs nepieciešams ņemt kredītā tehniku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Pieņem Rīgas pašvaldības 2016.gada budžetu, deficītu plānojot 669 000 eiro apmērā

LETA, 15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības fondu finansējums Latvijas ceļiem nākamgad beidzas, valsts finansējums ir nepietiekams, tāpēc steidzami nepieciešams pieņemt lēmumu par Valsts autoceļu fonda atjaunošanu, lai novērstu autoceļu tīkla sabrukšanu, aģentūru LETA informēja Saeimas «Vienotības» frakcijas deputāts un bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Šodien darbu sāks Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ietvaros izveidotā Autoceļu darba grupa, vienlaikus Matīss ir iesniedzis priekšlikumu likumprojektam «Grozījumi «Likumā par autoceļiem»». «Tie ir divi konkrēti soļi ceļā uz Valsts autoceļu fonda atjaunošanu,» uzsvēra Matīss.

Deputāts skaidroja, ka «Likumā par autoceļiem» ierakstītais Valsts autoceļu fonds eksistē, bet tam netiek piešķirts likumā paredzētais finansējums - 80% no dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa un visi pārējie autovadītāju maksājumi, jo šie līdzekļi tiek «ielikti» kopēja valsts budžetā. Savukārt, tas, cik liels finansējums tiks piešķirts autoceļiem tiek skatīts konkrētā gada budžeta kontekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

DB klubs: Tiks pārskatīta ceļu uzturēšana un pārvaldība

Rūta Kesnere, 25.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pašreizējo autoceļu tīklu nav paredzēts pārskatīt ceļu samazināšanas virzienā.

Pašreizējo autoceļu tīklu nav paredzēts pārskatīt ceļu samazināšanas virzienā

To DB Uzņēmēju klubā uzsvēra tā viesis satiksmes ministrs Uldis Augulis. Cita lieta – tiks pārskatīta ceļu uzturēšana un pārvaldība.

Proti, vairāku ceļu uzturēšanu valsts nodos pašvaldībām, izdalīs arī ceļus, par kuru uzturēšanu būs atbildīgas privātpersonas. Piemēram, tas varētu būt vietējais ceļš no kādas viensētas līdz reģionālās nozīmes ceļam, ja pa to pārvietojas tikai viensētā dzīvojošie. Pagaidām gan likumā neatrisināts ir jautājums, kā pašvaldības savus ceļus var nodot apsaimniekošanā privātpersonām, taču U.Augulis teic, ka jau tuvākajā laikā šī kārtība tiks noteikta normatīvajos aktos. Tā rezultātā valsts vietējo ceļu posmiem apmēram 4000 km apjomā tiks izvērtēta pārvaldības formas maiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Tā ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Tomēr atsakās no ieceres atjaunot Valsts autoceļu fondu kā speciālo budžetu; finansējuma pieaugums gan paredzēts

LETA, 19.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts autoceļu fonds tomēr netiks atjaunots kā speciālais budžets, taču finansējuma pieaugums ceļu uzturēšanai un rekonstrukcijai ir paredzēts, liecina rītdienas, 20.decembra, valdības sēdei pieteiktais protokollēmums.

Satiksmes ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par autoceļu finansēšanas modeli un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. līdz 2023.gadam, kurā izklāstītas pašreizējās problēmas saistībā ar Latvijas autoceļu kritisko stāvokli un finansējuma trūkumu, kā arī piedāvāti risinājumi, kā situāciju vērst par labu.

Par šo jautājumu valdības sēdē bija plānots lemt jau pagājušajā nedēļā, kad Ministru kabineta sēdes protokollēmums paredzēja atjaunot Valsts autoceļu fonu kā speciālo budžetu, taču jautājuma izskatīšana tika atlikta, lai to saskaņotu ar Finanšu ministriju.

Rītdienas valdības sēdes protokollēmums vairs neparedz atjaunot Valsts autoceļu fondu kā speciālo budžetu. Tā vietā, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, paredzēts līdz 2017.gada 30.aprīlim valdībā iesniegt grozījumus likumā par autoceļiem, lai no 2020.gada pakāpeniski palielinātu fondam novirzīto finansējumu no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem par vismaz 5% gadā, ja nominālā iekšzemes kopprodukta prognoze attiecīgajam gadam pieaug ne mazāk kā par 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunām politikas iniciatīvām nākamā gada budžetā prasa 798,334 miljonus eiro

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija ir iesniegusi valdībai konceptuālo ziņojumu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021. gada. Iepriekš tirgus atvēršanas mēģinājumi šajā nozarē bijuši jau divas reizes.

"SM Ziņojumā tiek piedāvāts no 2021. gada 1. oktobra pilnībā atvērt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā," informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Vineta Kleine.

Veicot tirgus atvēršanu, valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumi tiktu iepirkti brīvas konkurences apstākļos, sadalot Latvijas teritoriju ne mazāk kā 16 iepirkuma komponentēs (lotēs) pēc reģionālā principa, un akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs", kas līdz šim ir veikusi ceļu uzturēšanu, varētu piedalīties iepirkuma procedūrā līdztekus citiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas autoceļu uzturētājs iegādājas jaunu tehniku

Rūta Lapiņa, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 29.novembrī, satiksmes ministrs Uldis Augulis dosies uz Jelgavu, lai kopā ar VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) valdes priekšsēdētāju Raiti Nešporu piedalītos 10 jaunu riteņtraktoru svinīgās nodošanas pasākumā, infornē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļā.

Riteņtraktoru iegādes mērķis ir tehniskā parka pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot valsts autoceļu uzturēšanas tehnikas izmantošanas efektivitāti, sekmējot autoceļu uzturēšanas kvalitāti.

Lai nodrošinātu valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu nepārtrauktību un operativitāti, ir aprēķināts, ka 2017. gadā LAU ir nepieciešams iegādāties desmit riteņtraktorus, kas tiks nosūtīti darbam dažādos Latvijas reģionos - Alūksnes, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras, Talsu un Rīgas ceļu rajonos.

Pēc oficiālās tehnikas nodošanas plānotas apmācības LAU darbiniekiem, kuri ekspluatēs un apkalpos jaunos riteņtraktorus.

LAU pieejams specifisks sezonāliem darbiem izmantojams tehnikas parks, ko pašlaik veido gandrīz 800 tehnikas vienības, vairāk nekā 650 tehnoloģiskās iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien valdība atbalstīja 1,4 miljonu eiro piešķiršanu autoceļu uzturēšanai ziemas sezonā un 1,6 miljonu eiro novirzīšanu ārkārtas uzturēšanas darbiem valsts vietējo un reģionālo autoceļu sabrukušajos posmos, informē Satiksmes ministrija.

Nepieciešamos līdzekļus plānots pārdalīt no valsts budžeta programmas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015. gadā līdzekļiem, kurā izveidojies līdzekļu pārpalikums, paredz Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais rīkojuma projekts par apropriācijas pārdali.

Tā kā 2015. gada 7. jūlija valdības sēdē tika nolemts SM budžetā paredzētos finanšu līdzekļus autoceļu uzturēšanai 1,4 miljonu eiro apmērā novirzīt vasaras sezonā veicamajiem valsts autoceļu sabrukušo posmu seguma ārkārtas uzturēšanas darbiem, par šādu summu attiecīgi samazinājās finansējums autoceļu uzturēšanai ziemā. Taču, lai nodrošinātu kvalitatīvu valsts pārvaldes funkcijas veikšanu uz autoceļiem 2015. gada ziemas sezonā, ir steidzami nepieciešams papildu finansējums. Ziemas sezonas uzturēšanas darbi ir, piemēram, autoceļu attīrīšana no sniega un sniega aizvākšana, slīdamības samazināšana (ar tehnisko sāli, ar smilts un sāls maisījumu), rievu izveidošana apledojumā (uz grants ceļiem) u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru