Ražošana

Valsts glābšanas riņķis – izņēmuma gadījums

Māris Ķirsons, 28.11.2016

DB 28.novembra numura vāks

Jaunākais izdevums

Valstij jāpalīdz grūtībās nonākušiem Latvijai nozīmīgiem uzņēmumiem, tomēr katrs gadījums jāvērtē individuāli, un tam nav nepieciešams kāds īpašs normatīvais akts, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie uzņēmumu nevalstisko organizāciju vadītāji. Vienlaikus tiek norādīts uz līdzšinējiem ne pārāk veiksmīgajiem skaļajiem gadījumiem, kad valsts centusies palīdzēt, bet tas nav novērsis negatīvās sekas, bet gan, gluži pretēji, radījis sašutumu par politiķu rīcību. Faktiski par savdabīgu, bet veiksmīgu piemēru tiek minēta airBaltic, kura bez valsts «injekcijām» būtu pieredzējusi grūtas dienas. Savukārt kā neveiksmīgs piemērs tiek «mālēts» Liepājas Metalurgs, kura modernizācijai grūtā brīdī politiķi piešķīra valsts galvojumu, to arī nācās pildīt un samaksāt uzņēmuma vietā Itālijas bankai, bet tik un tā lūžņu pārkausēšanu armatūrā noturēt neizdevās. Tie ir tikai daži pēdējo gadu skaļākie piemēri, jo vēl jau ir Parex bankas pārņemšana un sadalīšana labajā un sliktajā bankā, bet vēl senākā pagātnē var atrast Latvijas kļūšanu par Bankas Baltija akcionāru un kredītiestādes nogrimšanu.

«Ja Eiropā valstu valdība tieši vai netieši glābj savās valstīs esošus uzņēmumus, ar ko Latvija būtu sliktāka?» uz vaicāto, vai valdībai vispār būtu jāvērtē, glābt vai neglābt kādu kompāniju, ar pretjautājumu atbild Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš.

Visu rakstu Valsts glābšanas riņķis – izņēmuma gadījums lasiet pirmdienas, 28.novembra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražo uguns pildspalvas specdienestiem

Kristīne Stepiņa, 31.08.2017

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Jelgavā izveidota ražotne, kurā top autonomas ierīces metāla griešanai un metināšanai ekstremālos apstākļos; inovatīvo rīku radītāji saredz lielu eksporta potenciālu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šovasar AS Baltic Innovation Holding PRO sāka ražot metāla griešanas ierīces Firepen. Produkta izstrādē un ražotnē, kas atrodas Jelgavas biznesa parkā, Baltkrievijas investors ieguldījis aptuveni vienu miljonu eiro. 2018. gadā uzņēmums plāno saražot 500 tūkst. ierīču, 99% produkcijas tiks eksportēti.

Ideja par šādu inovatīvu risinājumu 2012. gadā radusies civilās aviācijas inženierim Igoram Engaševam, kas šobrīd ir AS Baltic Innovation Holding PRO valdes loceklis, bioķīmiķim Aleksandram Garbusam un pulveru metalurģijas speciālistam Vladimiram Panovam. Pirmie paraugi tapuši bijušajā radiotehnikas rūpnīcā, kur veikti nepieciešamie eksperimenti. 2015. gadā piesaistīts investors – Baltkrievijas uzņēmējs Valērijs Azamatovs, pērn izveidota ražotne, bet šī gada jūnijā sākta Firepen ražošana. «Pirmo produkcijas partiju iegādājās ASV armijas specdienests SWAT (Special Weapons And Tactics), šobrīd tiek saskaņoti līguma nosacījumi par turpmāko sadarbību. Pašlaik ierīci testē Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, iespējams, nākamajā gadā Firepen iegādāsies arī Latvijas armijas vajadzībām,» pieļauj I. Engaševs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ikgadējā valsts nodeva turpmāk būs jāmaksā visiem reģistrētajiem būvkomersantiem

Rūta Cinīte, 26.09.2017

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Šā gada 26.septembra sēdē Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus būvkomersantu reģistrācijas noteikumos, kas paredz, ka turpmāk būvkomersantu ikgadējo valsts nodevu maksās bez izņēmuma visi būvkomersantu reģistrā reģistrētie būvkomersanti. Tomēr pēc ģenerālvienošanās parakstīšanas tā tiks samazināta uz pusi, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka turpmāk būvkomersantu ikgadējo valsts nodevu maksās bez izņēmuma visi būvkomersantu reģistrā reģistrētie būvkomersanti. «Pašlaik nodevu maksā būvdarbu veicēji un būvuzraugi, savukārt arhitektūras, projektēšanas un inženierizpētes pakalpojuma sniedzēji nodevu nemaksā. Nav pamata šo slogu uzlikt tikai daļai no reģistrā reģistrētajiem būvkomersantiem, šāds izņēmums arī nenodrošina vienlīdzīgus nosacījumus starp visiem būvkomersantiem. Grozījumi arī paredz, ka turpmāk reģistrā iekļaus visus komersantus, kuri norādīja būvniecību kā savu galveno darbības veidu,» norāda ministrijā.

Grozījumi paredz, ka turpmāk valsts nodevu par ikgadējās informācijas iekļaušanu būvkomersantu reģistrā būvkomersants maksās no attiecīgā gada neto apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Paredz ieviest elektroniskās izsoles arī kustamai mantai

Žanete Hāka, 02.11.2017

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Ceturtdien, 2. novembrī, Saeima 1. lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu «Grozījumi Civilprocesa likumā», kas paredz būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā īstenojams piespiedu izpildes līdzeklis – piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, piedziņas vēršana uz apbūves tiesību, kā arī grozījumus saistībā ar zvērinātu tiesu izpildītāju veikto dokumentu piegādi.

Likumprojekta grozījumi veikti ar mērķi attīstīt izpildu procesu, veidojot to mūsdienīgu, efektīvu un atbilstošu esošajai sociālekonomiskajai situācijai.

Izmaiņas paredzētas attiecībā uz parādniekam piederošas kustamas mantas izsoļu organizēšanu elektroniskajā vidē.Elektroniskas formas izsoļu plašāka ieviešana spriedumu izpildē, tās attiecinot arī uz kustamas mantas izsolēm, veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Kustamas mantas izsoles notiks elektronisko izsoļu vietnē:https://izsoles.ta.gov.lv.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, atzīmējot vienu no būtiskākajiem ieguvumiem elektroniskās formas izsoļu attiecināšanā uz kustamas mantas izsolēm, uzsver, ka, pateicoties jaunajai izsoļu kārtībai, samazināsies arī krāpšanas risks, līdz ar to ieguvēji būs gan kreditori, gan parādnieki, gan valsts kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Kas notiek aiz nevainojamā pasākuma priekškara?

Linda Zalāne, 04.01.2018

Foto: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas valdības parāda attīstība un riski

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 09.02.2018

1. attēls Valdības parāds ES valstīs (% no IKP)

Piezīmes: Eurostat dati, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Tirdzniecības kara priekšvakarā

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 28.03.2018

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

ASV izsludinātie metālu ievedmuitas tarifi, pat ja Eiropas Savienība šobrīd vēl bauda izņēmuma stāvokli, ir uzbrukums brīvajai tirdzniecībai un pēc būtības tirdzniecības kara priekšvēstnesis, par ko vismaz Eiropā neviens bez drebuļiem negrib domāt.

ASV ievedmuitas tarifus izsuldināja it kā nacionālās drošības vārdā, taču faktiskā situācija ir tāda, ka pasaulē jau labu laiku ir tērauda pārprodukcija. Pirms diviem gadiem G20 samitā pasaules varenie plānoja attiecīgas darba grupas izveidi, lai tērauda pārprodukcijas problēmu risinātu, bet iznākums tai bijis, acīmredzot, līdzīgs kā ar daudzām darba grupām Latvijā, proti, bez taustāma rezultāta.

ASV noteiktie ievedmuitas tarifi pirmām kārtām bijuši mērķēti pret Ķīnu, kuras dempinga cenas un pārprodukcija īpaši negatīvi ietekmējušas kopējo tirgu. Tiesa, pavēršoties tagad šīm tērauda plūsmām pret Eiropu, šejienes metālu ražotājiem arī situācija neuzlabojas. Nevar arī aizmirst, ka ķīnieši savulaik masīvi finansējuši ASV deficītu, uzpērkot ASV valsts parādzīmes. Ja nu ķīnieši sadusmotos un nolemtu atbildēt ar pretreakciju, šīs parādzīmes iemetot tirgū, pasaules ekonomika nonāktu vēl nebijušās turbulencēs un visai nopietnās problēmās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Dreibants: Aizliedzot vasaras terases, pašvaldība iznīcina mazo biznesu

Zane Atlāce - Bistere, 06.04.2018

Ēriks Dreibants

Foto: Ieva Leiniša

Jaunākais izdevums

Vasaras sezonas atklāšanas priekšvakarā nepatīkamā situācijā nonākuši vairāki Vecrīgas restorānu saimnieki – gatavošanos vasaras terašu atklāšanai apturējuši pašvaldības iestāžu iebildumi un atteikums šīs ieceres saskaņot.

Latvijas Restorānu biedrība atklātā vēstulē Ekonomikas, Finanšu un Iekšlietu ministrijām, kā arī Rīgas domei atgādina, ka no biznesa viedokļa vasara restorāniem ir labākā sezona, jo šajā laikā tipisks Rīgas restorāns spēj nosegt ziemas mēnešos uzkrātos zaudējumus un nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus. Bet tikai ar nosacījumu, ka restorānam ir āra terase, kas nodrošina pašmāju apmeklētāju, bet jo īpaši tūristu pieplūdumu. Ja kādam restorānam atņem iespēju atvērt vasaras terasi, kura ir darbojusies visus iepriekšējos gadus, pēc būtības, tas nozīmē šī restorāna bankrotu, teikts vēstulē un to apstiprina arī Jēkaba kazarmās esošā 3 pavāru restorāna Tam labam būs augt līdzīpašnieks, pazīstamais šefpavārs Ēriks Dreibants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bailēs no regulas radījām robus savā biznesā

Ivo Krievs - Biznesa augstskolas Turība docētājs, Personas datu aizsardzības speciālists, CIPP/E, Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes loceklis, 31.05.2018

Ivo Krievs - Biznesa augstskolas Turība docētājs, Personas datu aizsardzības speciālists, CIPP/E, Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes loceklis.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Gandrīz katrs no mums 25. maija priekšvakarā saņēma milzīgu daudzumu e-pastu, starp kuriem lielākā daļa bija ar mērķi atjaunot savas iepriekš dotās piekrišanas komerciālu paziņojumu saņemšanai, un atsevišķi e-pasti tika sūtīti, lai informētu mūs par izmaiņām privātuma politikās.

Virkne uzņēmumu varēja netraucēti turpināt sūtīt piedāvājumus

Šoreiz vairāk par tiem e-pastiem, kuros tika lūgts atjaunot iepriekš sniegtās piekrišanas. Lai arī man bija patiesi interesanti uzzināt, kuri uzņēmumi ir saglabājuši manu e-pasta adresi un tālruņa numuru, tomēr pamanīju, ka virkne e-pastu bija nevajadzīgi un, visticamāk, tādi, kuri samazināja uzņēmuma legālo klientu kontaktu datubāzi. Virkne uzņēmumu varēja netraucēti turpināt sūtīt komerciālos paziņojumus arī bez šāda veida papildus aktivitātēm.

Nav ierobežojumu attiecībā uz juridisko personu e- pastiem

Piemēram, juridisku personu e-pasti – Vispārīgā datu aizsardzības regula neattiecas uz juridisku personu datiem, tajā skaitā uz juridisku personu e-pastiem, tāpat arī šīs jomas speciālais normatīvais akts – Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums - neparedz ierobežojumus sūtīt komerciālus paziņojumus uz juridisko personu e-pastu adresēm. Līdz ar to nebija nepieciešams šādā «spama» listē iekļaut juridisku personu e-pasta adreses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Indonēzijā iegāzusies jūrā pasažieru lidmašīna ar 189 cilvēkiem

LETA--AFP/DPA/AP/CANBERRA TIMES, 29.10.2018

Avarējusi zemo cenu aviokompānijas «Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8»

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Indonēzijā pirmdien iegāzusies jūrā iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna, un nav ziņu, ka kāds no aviolainerī esošajiem 189 cilvēkiem būtu izdzīvojis, pavēstījušas amatpersonas.

Zemo cenu aviokompānijas «Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8» ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem bijusi ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, kad 13 minūtes pēc pacelšanās iegāzusies Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē, informējis Indonēzijas glābšanas dienests.

Īsi pirms lidmašīna zaudējusi sakarus ar kontroltorni un nogāzusies, tās pilots lūdzis atļauju atgriezties Džakartas lidostā, paziņojot, ka lainerim radusies tehniska problēma.

«Lion Air» paziņojusi, ka avarējusī lidmašīna bijusi jauna, un aviokompānija to saņēmusi šogad augustā

«Mūsu pilots strādāja atbilstoši procedūrai, un, kad viņš pamanīja problēmu, viņš lūdza atļauju atgriezties bāzē, bet mēs zinām, kā tas beidzās,» sacījis «Lion Air» vadītājs Evards Siraits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Daudzi restorāni var palikt bez vasaras terases

Db.lv, 26.11.2018

Foto: Lita Krone/LETA

Jaunākais izdevums

Ja restorāna telpas neatbildīs nepieciešamajam statusam un izmantošanas veidam, 2019.gadā tam var tiks atteikta vasaras terases saskaņošana, un restorānam galu galā var draudēt pat slēgšana, viedokli pauž SIA Kavis.lv vadītājs Raivis Riņķis.

Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, nākamajā gadā vasaras terases būvniecība tiks saskaņota tikai tiem restorāniem un kafejnīcām, kuru telpu grupas funkcijas atbildīs visām nepieciešamajām likumdošanas un normatīvajām prasībām, bet Rīgā tādu iestāžu daudz. Tādējādi vasaras periods, kurā nereti daudzas kafejnīcas un restorāni gūst lauvas tiesu ienākumu, var šoreiz ne tikai radīt tiem zaudējumus, bet būt darbības beigas. «Nav noslēpums, ka daudzām kafejnīcām un restorāniem Vecrīgā vasaras terases rada ievērojamu peļņu, tādēļ sezona bez vasaras terases var novest pat pie bankrota,» viņš saka.

Uzņēmuma pārstāvis stāsta, ka, noslēdzot īres līgumu, daudzi restorānu, bāru vai kafejnīcu īpašnieki rūpīgi nepārbauda to telpu statusu, kurās sākuši strādāt, līdz ar to var gadīties, ka ēkas telpu grupu funkcija neatbilst viņu darbības veidam un lietošanas funkcijām. «Inventarizācijas lietai ir jāatbilst kompānijas darbības veidam, tas nozīmē, ka projektam jāietver pareizs sienu novietojums un jāatbilst noteiktajām prasībām, telpās ir jābūt pareizi uzstādītai ventilācijai, tajās jābūt, minimums divām tualetēm (tām ir jābūt atsevišķi apmeklētājiem un darbiniekiem), darbībai jābūt saskaņotai ar Veselības inspekciju, uzņēmumam telpās ir jāievēro visas ugunsdrošības prasības un vides pieejamības prasības, - tas ir vesels faktoru kopums, un uzņēmuma īpašniekam tas viss ir jāzina,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru