Valsts politika meža izmantošanā un uzraudzībā nav bijusi skaidra ne pirms, ne arī pēc mežu galvenā uzrauga – Valsts meža dienesta (VMD) - strukturālo izmaiņu veikšanas, atzinusi Valsts kontrole (VK).
Vienotas nostājas un konstruktīvas sadarbības trūcis arī starp Zemkopības ministrijas (ZM) un VMD vadošajām amatpersonām. «Iespējams, arī tāpēc kopš 2005. gada ir veiktas darbības, kas faktiski ir vājinājušas meža izmantošanas uzraudzību,» norādījusi VK.
Lēmumus par nozari uzraugošu iestādi, šajā gadījumā - VMD, nav mērķtiecīgi pieņemt pirms nozares politikas izstrādes, kā arī pietiekami neizvērtējot lēmumu lietderību, informē VK pārstāvji.
Viens no ZM iecerēto izmaiņu mērķiem - izlīdzināt vienāda līmeņa darbinieku algas - ir īstenots. «Tomēr solītais mēnešalgas palielinājums faktiski nav noticis. Lai gan vairāk nekā 50% darbinieku alga tika palielināta par 150 latiem, vienlaikus būtiski ir palielinājies arī to pienākumu apjoms un atbildība. VMD darbinieku kopējais atalgojums joprojām ir vidēji līdz pat 32% zemāks, nekā tas ir līdzīgus amatus ieņemošiem darbiniekiem ZM padotības iestādēs, un līdz divām reizēm zemāks nekā meža nozares kapitālsabiedrībās,» informē VK pārstāvji.
Tāpat tiek norādīts, ka, ikvidējot 77 mežniecības un to vietā izveidojot 29 birojus un samazinot mežsargu, mežziņu skaitu par aptuveni 200 darbiniekiem, kopējie VMD uzturēšanas izdevumi nav būtiski samazinājušies, turklāt degvielas izdevumi ir pat pieauguši.
Lielākais štatu samazinājums ir bijis amatu grupās, kas nodrošina pamatfunkcijas. Tāpat ir audzis arī fizisko un juridisko personu iesniegumu apstrādes laiks. Piemēram, 2011. gadā iesniegumu apstrādes termiņš pārsniedza divas nedēļas 18% gadījumu, bet 2012. un 2013. gadā - jau 33% gadījumu. Aptaujas liecina, ka iedzīvotāji ir neapmierināti ar samazināto pakalpojuma pieejamību, pauž VK.
Tāpat VD atklājusi, ka VMD uzdevumu izpildei nepieciešamo laiku un finanšu resursus noteikt nav iespējams, jo VMD netiek iepriekš noteikts un uzskaitīts darba laiks, savukārt izmantotā slodžu aprēķināšanas metodika nenodrošina ticamu informāciju par darbinieku faktisko nodarbinātību. Tajā netiek ņemta vērā daļa veicamo uzdevumu. Valsts kontrole norāda, ka šāda situācija nedod iespēju izstrādāt pamatotu valsts budžeta finansējuma pieprasījumu VMD funkciju nodrošināšanai.
Darba laika uzskaites nepiemērošanas, kā arī vājas iekšējās kontroles dēļ nav iespējams izvērtēt arī dienesta transportlīdzekļu izmantošanu tikai darba vajadzībām. Uz trūkumiem šajā jomā Valsts kontrole norāda jau kopš 2007. gada. Revidenti arī šoreiz neguva pārliecību ne par to, ka transportlīdzekļi individuālā lietošanā nodoti pamatoti, ne par maršruta un iztērētās degvielas saistību ar darba pienākumu veikšanu. Valsts kontrole aicina Zemkopības ministriju rast līdzekļus Valsts meža dienesta transporta aprīkošanai ar GPS iekārtām.
Valsts kontrole arī apšauba nepieciešamību noteikt, ka no 2015. gada 1. janvāra meža inventarizācijas veicēju darbību uzraudzība tiktu nodota nevalstiskai sertificēšanas institūcijai, un aicina ZM saglabāt noteiktu valsts līmeņa kontroli pār meža inventarizācijas veikšanu.
Revidenti arī norāda uz augstu risku, ka paaugstinātas ugunsbīstamības periodā VMD nespēs tikt galā ar ugunsgrēku dzēšanu mežos. Revīzijā konstatēts, ka vairāk nekā pusi ugunsgrēku, kas ir bijuši VMD pārraudzībā esošajos mežos, palīdzējis dzēst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, savukārt 27% gadījumu - piedalījušās citas organizācijas vai uzņēmumi. Revidenti ir norādījuši arī uz neefektīvu ugunsdzēsības funkciju veikšanai piešķirto līdzekļu izmantošanu.