Citas ziņas

Valsts kontrole: Valsts nekustamie īpašumi neapkopo informāciju par īpašumu stāvokli, neizvērtē remontu un būvdarbu vajadzību

Gunta Kursiša, 27.12.2013

Jaunākais izdevums

Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) neveic informācijas apkopošanu par valsts nekustamo īpašumu stāvokli, neizvērtē nepieciešamo remontu un būvdarbu prioritāti. Rezultātā netiek laikus novērsti nekustamo īpašumu pārbaudēs konstatētie trūkumi, veicot revīziju, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Nepieciešamie remonti netiek iekļauti plānā, tikmēr ēku stāvoklis pakāpeniski pasliktinās un daži nami jau ir avārijas stāvoklī.

Nekustamajos īpašumos tiek investēts tikai pēc to lietotāju pieprasījuma un nepieciešamo finanšu resursu piešķiršanas no valsts budžeta. Būtībā investīciju prioritātes nosaka katras valsts iestādes finansiālās iespējas, nevis efektīvākais risinājums, norāda VK.

VNĪ rīcībā ir brīvi naudas līdzekļi, taču tie tiek noguldīti depozītos, nevis novirzīti nekustamo īpašumu tehnisko problēmu novēršanai. Tādējādi investīciju projekti tiek realizēti par budžeta vai kredītu līdzekļiem, norāda VK.

Tāpat VK pārstāvji norāda, ka VNĪ neapkopo un neanalizē valsts iestāžu vajadzību pēc telpām. Tā netiek izpildīta pašas sabiedrības definēta svarīga funkcija – nodrošināt valsts institūcijas ar to darbībai piemērotām telpām.

Revīzijas mērķis bija pārbaudīt, kā Finanšu ministrija (FM) un VNĪ ir ieviesuši 2009. gadā veiktajā likumības revīzijā sniegtos 57 ieteikumus. Ieteikumu ieviešanas rezultātā tika izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka vienotu un caurskatāmu nomas maksas noteikšanas kārtību. Novērsti trūkumi arī nekustamo īpašumu pārvaldīšanā – visiem VAS VNĪ nekustamajiem īpašumiem tagad ir pārvaldnieki.

VK sniegusi desmit ieteikumus un aicina FM un VNĪ turpināt uzlabot valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Tajā pašā laikā VK norāda arī, ka kopš 2009. gada revīzijas pēc kontroles ieteikumiem panākti būtiski uzlabojumi, kas ļāvuši pēdējo divu gadu laikā budžetā laikus ieskaitīt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanā iegūtos līdzekļus vairāk nekā astoņu miljonu latu apmērā. Tāpat ir veikti uzlabojumi grāmatvedības uzskaitē, un no 2010. gada visi uz FM vārda reģistrētie valsts nekustamie īpašumi tiek uzskaitīti un atbilstīgi uzrādīti FM finanšu pārskatā valsts aktīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

VK: Fiskālās disciplīnas trūkuma dēļ vispārējās valdības parāds tiek nevis samazināts, bet pārfinansēts

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Valsts kontrole norāda uz steigu, kādā ik gadu tiek lemts par ieņēmumus palielinošiem pasākumiem vismaz 130 – 250 miljonu eiro apmērā.

Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti.

Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. To, veicot pārbaudi par valsts budžeta plānošanas procesa efektivitāti, secinājusi Valsts kontrole, sniedzot ieteikumus Finanšu ministrijai un priekšlikumus Ministru kabinetam budžeta procesa uzlabošanai.

Valsts kontrole, veicot apjomīgu revīziju Budžeta vadības sistēmas efektivitāte: 1. daļa – budžeta plānošanas cikla efektivitātes izvērtējums, vērtēja budžeta plānošanas un pieņemšanas atbilstību astoņiem OECD budžeta labas pārvaldības pamatprincipiem, tai skaitā fiskālās disciplinētības, attīstības plānošanas, atklātības, demokrātisku diskusiju, rezultātu vērtēšanas principiem. Tas ir pirmais šāda veida izvērtējums par valsts budžeta plānošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Nepastāv šķēršļi reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas

LETA, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK: Austrumu slimnīca grimst arvien lielākos parādos; zaudējumus nāksies segt nodokļu maksātājiem

Žanete Hāka, 11.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

VK iesaka pārskatīt pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldīšanas maksas aprēķināšanu

Žanete Hāka, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas paveikto pensiju reformas īstenošanā un secina, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtais lēmums izveidot uz valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem balstītu trīs līmeņu pensiju sistēmu ir bijis pareizs, informē VK.

Sistēma ir veidota tā, lai pensijas apmērs visos trīs līmeņos būtu atkarīgs no personas veiktajām iemaksām. Pensiju 1. līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa – sociāli apdrošināto personu veiktās iemaksas tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām, vienlaikus tās uzskaitot personas kontā virtuāla kapitāla veidā. Uz pensiju 2. līmeni novirzītās iemaksas veido uzkrājumu reālas naudas veidā un tiek investētas finanšu un kapitāla tirgū, iegūstot kapitāla pieaugumu. Savukārt Pensiju 3. līmenis dod iespēju brīvprātīgi veidot privātu pensijas uzkrājumu.

Ieviešot pensiju sistēmu, ir radīti priekšnoteikumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga, t. i., saglabātu stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan pašreizējiem, gan arī nākotnes pensionāriem. Sistēma savu stabilitāti ir apliecinājusi, spējot pārvarēt jau divas ekonomiskās krīzes. Turklāt sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai Latvija ir spējusi pieņemt arī vairākus būtiskus, bet tajā pašā laikā sabiedrībā nepopulārus lēmumus – par pensionēšanās vecuma un minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: Nodokļu parāds valstij ir 1,4 miljardi eiro, vismaz 900 miljoni ir nepiedzenamie parādi

Zane Atlāce - Bistere, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības nodokļu iekasēšanas jomā, Valsts kontrole (VK) saskata mērķtiecīgas rīcības trūkumu. Nodokļu parādi ir 1,4 miljardu eiro apmērā, kas veido jau 1/6 daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem. Turklāt ik gadu turpina pieaugt nepiedzenamais nodokļu parāds.

2015.gadā nepiedzenamo nodokļu parādu summa jau ir pārsniegusi 900 miljonus eiro. Vēl gandrīz 350 miljoni eiro ir maksātnespējīgu uzņēmumu parādi, kuri, visticamāk, samaksāti nekad netiks, secināts VK finanšu revīzijā Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.

Vērtējot nodokļu politikas jautājumus, VK secina, ka valstī joprojām nav definēta tāda nodokļu politika, kas paredzētu ilgtermiņa mērķus, veicinātu uzņēmējdarbību un tādējādi – valsts konkurētspēju, kā arī veidotu sabiedrības izpratni par ieguvumiem no godīgas un savlaicīgas nodokļu nomaksas.

VID nodokļu auditu mērķis ir neļaut negodīgiem uzņēmējiem izvairīties no nodokļu nomaksas. Turklāt nodokļu auditu pierakstiem būtu jātiek veiktiem tā, lai kvalificētai “trešajai pusei” būtu iespēja gūt pārliecību par audita gaitas un secinājumu objektivitāti. Tomēr šis mērķis ne vienmēr tiek sasniegts. Izlases veidā pārbaudot 4% VID veikto nodokļu auditu lietu, secinājām, ka auditu pieraksti ir nepilnīgi un to secinājumi līdz ar to nav izsekojami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole sniegusi Saeimai atzinumu par gada apjomīgākās finanšu revīzijas – saimnieciskā gada pārskata revīzijas – rezultātiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī par 2017. gada valsts kopbudžeta pārskatu sniegts atzinums ar iebildi, informē VK.

Tas nozīmē, ka vairākos jautājumos nepieciešama tūlītēja rīcība, lai novērstu konstatētos trūkumus un nodrošinātu, ka ikviens darījums ar valsts mantu un līdzekļiem notiek likumīgi, mērķtiecīgi un jēgpilni.

Galvenie iemesli atzinuma ar iebildi sniegšanai joprojām ir nepareizi klasificētās saistības, neuzskaitītie vai nekorekti uzskaitītie aktīvi, līdz galam neieviestais uzkrāšanas princips nodokļu un nodevu uzskaitē. Šie nesakārtotie jautājumi ietekmēs arī nākamo gadu atzinumus, līdz konstatētās neatbilstības tiks novērstas.

Pie būtiskākajām neatbilstībām, kas šajā revīzijā konstatētas, Valsts kontrole min neatbilstības uzskaites jautājumos, kas īpaši aktuālas pašvaldību gada pārskatu kontekstā. Revīzijā Valsts kontrole izskatīja arī citus jautājumus, šogad atzinumā īpaši pievēršot uzmanību normatīvo aktu neievērošanai – neatbilstoši noteiktām pašvaldību deputātu mēnešalgām un neatbilstoši pieņemtiem ziedojumiem. Valsts kontrole ir fiksējusi vairākus iespējamus amatpersonu pārkāpumus, tajā skaitā likumam neatbilstošu ziedojumu pieņemšanu pašvaldībās, par ko ziņojusi tiesībsargājošām iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var runāt par nepieciešamību palielināt Privatizācijas aģentūras (PA) darba apjomu, bet tās likvidēšanai iemeslu nav, uzskata premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis šorīt LTV Rīta panorāmā pauda viedokli, ka PA darbs, beidzoties privatizācijai, nelietderīgs var šķist, tikai neiedziļinoties situācijā, jo aģentūra bez darba nekad neesot bijusi, piemēram, pašlaik tā pieskata ar KVV Liepājas metalurgs saistītos jautājumus un risina sarunas ar TeliaSonera.

Iespējams, var pamainīt PA funkcijas, taču nedrīkstam pazaudēt iestādes augsto kapacitāti, sacīja Kučinskis un uzsvēra, ka tāda iestāde, kas spēj pārdot valsts īpašumus ne tikai ar sludinājumu palīdzību, bet vest sarunas ar investoriem, valstij ir noteikti nepieciešama.

Kučinskis pieļāva, ka, iespējams, būtu jāpalielina PA darba apjoms, jo tās darba kvalitāte ir gana augsta, lai varētu likt klāt arvien jaunus pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunijas Valsts kontrole: Nav skaidras paredzamās valsts saistības Rail Baltica projektā

LETA, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Valsts kontrole atzinusi, ka joprojām nav skaidrs, kādas finansiālās saistības Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas projektā Rail Baltica būs jāuzņemas Igaunijas valstij.

Tā ieteikusi Rīgikogu (Igaunijas parlamentam) pirms Baltijas valstu starpvaldību līguma ratificēšanas lūgt valdībai veikt papildu analīzi un izstrādāt rīcības plānus gadījumam, ja valsts izdevumi šai projektā pieaugtu.

Kā teikts Igaunijas Valsts kontroles atzinumā, nedz pašā līgumā, nedz tā ratifikācijas likumprojekta paskaidrojuma rakstā nav dotas skaidras atbildes uz jautājumiem, kādas finansiālās saistības jāuzņemas valstij, kā projekts tiks finansēts un vai pastāv noteikts lēmumu pieņemšanas mehānisms gadījumā, ja projekta izmaksas pieaug, ja tas netiek pabeigts līdz paredzētajam termiņam vai ja mainās finansējums.

Nezinot valsts finansiālās saistības šai projektā, nav skaidrs, kādas saistības ar Rīgikogu akceptu būtu jāuzņemas valdībai, kādu summu un kādā laika periodā valsts plāno izdot "Rail Baltica" izbūvei, no kurienes tiks ņemti līdzekļi un kā līguma izpildes gaitā parlamentam tiks nodrošinātas iespējas iejaukties turpmākajos lēmumos attiecībā uz tā finansēšanu, konstatē Valsts kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VK: Pienācis laiks lemt par privatizācijas pabeigšanu

Žanete Hāka, 02.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, uzskata Valsts kontrole.

2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.

Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali, informē kontroles pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

VK: Atsevišķas lauksaimniecības NVO budžeta finansējuma saņemšanā bauda īpašas privilēģijas

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā «Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?».

Valsts kontrolē skaidroja, ka rodas priekšstats par nosacīti slēgtu klubiņu, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti.

Veicot revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības NVO sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā - nozares vai atsevišķu NVO vai to pārstāvju - interesēs rezultātā tiek pieņemti lēmumi. Kopumā Zemkopības ministrija nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka, zinot, cik grūti nevalstiskajām organizācijām ir piesaistīt finansējumu savai darbībai, šķiet īpatnēji, ka vienā pašā ZM darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. "Tikmēr ne sabiedrība, ne citas nevalstiskās organizācijas nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. ZM jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē,» norādīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts kontrole: Medicīniskās rehabilitācijas attīstība notikusi tikai «uz papīra»

LETA, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši tikai «uz papīra», secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?.

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī. Pie šāda secinājuma pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu nonākusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši «uz papīra». «Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām,» pauda E.Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestam jānovērš virkne būtisku trūkumu iekšējās procedūrās un normatīvo aktu regulējumā, lai uzlabotu vairāku nodokļu un nodevu administrēšanu. To ir secinājusi Valsts kontrole, veicot 2017. gada valsts budžeta izpildes revīziju.

Uzlabojumi nepieciešami saimnieciskās darbības veicēju – VSAOI maksātāju – reģistrēšanā, efektīvāk veicamas VID tematiskās pārbaudes un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa kontrole, jāuzlabo naftas produktu drošības rezervju nodevas administrēšana un VID kontrole muitas punktos. Jāprecizē iedzīvotāju ienākuma nodokli regulējošie normatīvie akti, lai mazinātu iespēju, ka iedzīvotāji nezināšanas un nepilnīgas izpratnes dēļ var kļūt par nodokļu parādniekiem.

Uz trūkumiem potenciālo valsts budžeta ieņēmumu uzrādīšanā Valsts kontrole vērsusi VID un Finanšu ministrijas uzmanību vismaz pēdējos piecus gadus. Tā kā pie potenciālajiem ieņēmumiem tiek iekļauti arī bezcerīgie parādi, kurus valsts nekad neatgūs, reāli iekasējamās summas ir mazākas par prognozētajām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tie, kam gadās braukt ar vilcienu, būs bijuši liecinieki savdabīgam fenomenam. Lai arī katrā vagonā ir pa konduktoram, kurš pārbauda biļetes, ik pēc noteikta posma vilcienā iekāpj vēl arī kontrole un visas biļetes pārbauda vēlreiz. No pasažieru viedokļa, protams, tas ir muļķīgs apgrūtinājums. Taču darbiniekus laikam jau citādāk neizkontrolēsi. Viegli gan redzams, ka problēmu tas galīgi neatrisina - ja konduktorus pārbauda kontrole, tad kādam taču ir jāuzrauga kontrolieri. Un tā neuzticības ķēdīte iestiepjas līdz pat pašam dzelzceļa priekšniekam.

Patoloģiskā neuzticības gaisotne, un tam sekojošā vēlme visu kontrolēt divos un vēlams trīs līmeņos, droši vien ir daudzu post-totalitāru valstu mantojums. Kas tad cits ir tajos pēdējās dienās atkal aktuālajos čekas maisos, ja ne kontrolieri, kam bija jāpārbauda mūžam neuzticamie Padomju impērijas pasažieri. Tiem atkal cita - nu jau augstāka ranga kontrole - un tā savstarpējais aizdomīgums kā inde pa visiem līmeņiem. Cik efektīva ir dzīve un darbs šādā gaisotnē, to daudzi paši vēl atceras un pārējie būs vismaz dzirdējuši. Maigi sakot - ne pārāk.

Neko īpaši efektīvi mums nevedas arī Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana. Komisija, kam vajadzēja kontrolēt tos, kas kontrolē izmeklēšanu, izrādījās tik nekontrolējama, ka sabruka ātrāk nekā Maximas griesti. Traģikomēdija ar Vienotības iecelto «sabiedrisko» komisiju ir pietiekami izspēlēta, tur nevienam kritiķim vairs nebūs ko piebilst. Vien derētu mazs atgādinājums - pretēji tam, ko bļaustās šīs komisijas pārstāves, Zolitūdes lieta tiek izmeklēta arī bez viņām. Ja valsts uzskata par vajadzīgu apmaksāt šādu dubulto komisiju, tad var secināt, ka tā neuzticas pati savām struktūrām - tiem vairākiem desmitiem izmeklētāju, kuri strādā pie šīs lietas. Dubulta un pat trīskārša uzraudzība šāda mēroga izmeklēšanā, protams, ir tikai pašsaprotama, tikai vajadzētu kaut kādu skaidrību: kurš te kuru beigās kontrolē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Konstatē neizmantotas iespējas LU nekustamo īpašumu saimniecībā

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķtiecīgāk īstenojot pašu apstiprināto attīstības stratēģiju, Latvijas Universitāte (LU) varētu palielināt ieņēmumus no tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tas ļautu augstskolai gūt papildu finansējumu, ko izmantot jaunā Akadēmiskā centra attīstībai, revīzijā par LU rīcību ar tās mantu secinājusi Valsts kontrole (VK).

Saimnieciski rīkojoties, LU ieņēmumi tikai no revīzijā pārbaudītajiem īres un nomas līgumiem divu gadu laikā, iespējams, varēja būt līdz 400 tūkstošiem eiro lielāki. Latvijas Universitātei jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, gan slēdzot nomas un īres līgumus, gan uzraugot jau noslēgto līgumu izpildi un aktīvāk piedzenot īres parādus.

«Katram īpašumam ir nepieciešams gudrs saimnieks, un tas nozīmē arī pastāvīgu uzraudzību un kontroli, vai īpašums nes peļņu, vai rada zaudējumus. Tālredzīgs saimnieks apsvērs visas iespējas nopelnīt, lai nopelnīto varētu ieguldīt tālākā attīstībā. Latvijas Universitātei ir lieli plāni jaunā Akadēmiskā centra izveidē, taču vismaz daļu iespēju palielināt ieņēmumus no pašu nekustamajiem īpašumiem, lai finansētu savu darbību, tā neizmanto,» revīzijas secinājumus skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts kontrole: Jāievieš skaidrība par mājokļu atbalsta programmas mērķauditoriju

Lelde Petrāne, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta likumā 2015. un 2016.gadam norādīts, ka Ekonomikas ministrijai (EM) valsts budžeta līdzekļi jānovirza pirmā mājokļa iegādes finansēšanai ģimenēm ar bērniem, vienlaikus galvojuma piešķiršanu reglamentējošie normatīvie akti neparedz tā piešķiršanu atbilstoši nosacījumam «pirmā mājokļa iegāde», turklāt nevienā normatīvajā aktā nav skaidrots, kas tieši ir «pirmais mājoklis». Tādējādi galvojumu piešķiršana var nesasniegt finansējuma piešķiršanas likumā patlaban definēto mērķi, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Likums Par valsts budžetu 2015.gadam nosaka, ka EM budžeta programmā Ekonomikas attīstības programma ieskaitītie līdzekļi ir izmantojami Pirmā mājokļa programmas finansēšanai. Likums Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka, ka valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts galvojums par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu. EM piešķirtais finansējums Pirmā mājokļa programmas finansēšanai tiek ieguldīts AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kura izsniedz un administrē galvojumus.

2015.gadā AS Attīstības finanšu institūcija Altum galvojumu sniegšanai tika piešķirts finansējums 2 335 295 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valsts nekustamie īpašumi plāno pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu

Db.lv, 13.08.2019

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica simboliski nodod atslēgas būvniekam- pilnsabiedrības «RERE Būve 1» valdes priekšsēdētājam Valdiim Kokam. 2018. gada fotogrāfija.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 13. augustā Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projekta pasūtītājs VAS «Valsts nekustamie īpašumi» plāno pārņemt JRT objektu no pilnsabiedrības «RERE BŪVE 1», par to iepriekš brīdinot būvuzņēmēju vien piektdien 8. augustā, šodien izplatītā paziņojumā informē SIA «RERE BŪVE» valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

«Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu,» skaidro V. Koks.

Viņš arī pauž: «Turklāt, nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«RERE Būve1» 3. septembrī ir gatavi atsākt Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju un meklēt mierizlīgumu ar rekonstrukcijas pasūtītāju VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Ar šādu priekšlikumu PS «RERE Būve1» nāca klajā šodien, 22. augustā, tiekoties kopējā sanāksmē ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi» un projektētāju PS «Zaigas Gailes Birojs un Partneri».

Tikšanās pagāja bez savstarpējiem apvainojumiem, taču konstruktīvs risinājums netika panākts, jo tādiem gatava bija tikai «RERE Būve1».

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna norādīja, ka ir nepieciešams pārbaudīt, vai «RERE Būve1» priekšlikumi par rekonstrukcijas turpināšanu nav pretrunā likumam un darbu saskaņošana var aizņemt vairāk laika par nedēļu.

«Zaigas Gailes Birojs un Partneri» viedokli tikšanās laikā pauda Māris Gailis, norādot, ka mierizlīgums ļautu JRT rekonstrukcijas projektu pabeigt «RERE Būve1» solītajā laikā un tas būtu lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav radīti priekšnosacījumi kases aparātu reformas veiksmīgai pabeigšanai, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Pēc Valsts kontrolē minētā, piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu. Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu.

«Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts kontrole: Darbības imitācijai tiek tērēti miljoni

LETA, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot revīziju plānošanas reģionos par to funkciju izpildi, Valsts kontrole secinājusi, ka darbības nav jēgpilnas, tās tiek imitētas, šodien žurnālistiem pavēstīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts ik gadu plānošanas reģioniem atvēl teju 19 miljonus eiro. Plānošanas reģioni tiem uzticētos uzdevumus mēģina pildīt, taču darbības tiek imitētas. Pēc Krūmiņas domām, skumjākais ir tas, ka darbību imitācijai tiek tērēti ievērojami valsts budžeta līdzekļi.

Valsts kontroles padomes locekle Marita Salgrāve skaidroja, ka iemesls tam ir robi normatīvajos aktos, kā arī nepietiekama uzraugošo iestāžu kontrole pār reģioniem. To nepietiekami dara gan Satiksmes ministrija, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Viens no būtiskākajiem uzdevumiem, kas plānošanas reģioniem ir uzticēts, ir pasažieru pārvadāšanas kompensācijām novirzītās naudas apsaimniekošana - Valsts kontrole nav guvusi pārliecību, ka valsts piešķirtie līdzekļi tiek apsaimniekoti saimnieciski. Nav gūta pārliecība, ka 2011. un 2012.gadā izmaksātās kompensācijas no valsts budžeta ir izmaksātas pamatoti. «Ne tikai Valsts kontrole, bet arī paši plānošanas reģioni nevarēja izsekot izdevumiem,» teica Salgrāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē par 678,6 tūkstošiem eiro nosolīta mazākā no bijušajām VNĪ mītnes vietām – īpašums Vecrīgā – biroja ēka Rīgā, Mucenieku ielā 3, kura pēc VNĪ komandas pārcelšanās uz biroju Talejas ielā 1, valsts pārvaldei nebija nepieciešama un tika virzīta atsavināšanai.

Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvāko nedēļu laikā. Pārdošanā iegūtos līdzekļus plānots ieguldīt valstij svarīgu īpašumu attīstīšanā un mūsdienīgu biroju izveidē, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nosolīta četru stāvu administratīvā ēka 769 m2 platībā, kas atrodas vienā no mazajām Vecrīgas ieliņām Mucenieku ielā, Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, blakus iepirkšanās centram un ir pielāgota neliela, mūsdienīga biroja prasībām.

Zvejos īpašumu atlaides 

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī...

"Neskatoties uz ārkārtas situāciju Latvijā un pasaulē dalība izsolēs un interese par nekustamo īpašumu iegādi vai nomu nav mazinājusies. Vērojama pielāgošanās atbilstoši ekonomiskai situācijai. Ir pircēji, kas jaunajos apstākļos mērķtiecīgi īsteno ilgtermiņa plānus, brīvos līdzekļus investējot nekustamā īpašuma iegādē," stāsta A. Vārna.

Šobrīd VNĪ aktīvā pārdošanā ir 23 nekustamie īpašumi, tostarp ēkas Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī un citviet Latvijā, kas nākotnē valsts pārvaldei nav nepieciešami.

Nozīmīgākie no šobrīd pārdošanā esošajiem īpašumiem ir arhitektoniski vērtīga ēka ar izdevīgu atrašanās vietu Rīgas centrā, Raiņa bulvārī 27, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Ventspils centrā, biroju – dzīvokļu ēka Jelgavā, Akadēmijas ielā 3, vairāki neapbūvēti zemes īpašumi Jūrmalā, kuri piemēroti privātmāju celtniecībai, kā arī īpašumi citviet Latvijā, tostarp, arī vēsturisks muižas komplekss "Lēnu pils" Skrundas novadā - gleznainā vietā Ventas upes krastā, kas sastāv no zemes 3,1 ha platībā un piecām būvēm.

Tuvākā mēneša laikā plānots izziņot izsoli vēsturiskajam Tetera namam Brīvības ielā 61, Rīgā, kura pirmajā stāvā un pagrabā 700 m2 platībā plānots saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju, bet pārējai 8000 m2 ēkas platībai rast jaunas attīstības iespējas.

VNĪ īpašumu portfelī ir tikai 13% no valsts ēkām (no kopējām ēku platībām) un 1% valsts zemes. "Valstij nepieciešamie īpašumi tiek nodalīti no tādiem, kas valstij ilgtermiņā rada zaudējumus. Zaudējumus nesošie tiek pārdoti, taču tas nenotiek ātri – vērtīgāko īpašumu aktīvais pārdošanas process var ilgt pat gadu vai ilgāk, jo interesentiem ir nepieciešams laiks piedāvājumu izvērtēšanai un finansējuma piesaistei ar iespējamiem investoriem," norāda A. Vārna.

VNĪ 2020. gada 1. ceturksnī pārdevis 26 īpašumus par vairāk nekā pusmiljonu eiro. Savukārt 2019. gadā kopumā pārdoti 109 īpašumi par teju 4,1 miljonu eiro, daļu no tiem izsolēs ar lejupejošu soli. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: Iedzīvotāji laikus nesaņem IIN atvieglojumus, jo VID neizmanto tā rīcībā esošo informāciju

Zane Atlāce - Bistere, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 70,5 tūkstoši nodokļu maksātāju pērn savlaicīgi nesaņēma iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neizmanto tā rīcībā esošo informāciju, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tāpat gandrīz piecarpus tūkstošiem pensionāru ar invaliditāti jau vairākus gadus tiek kavēta pensiju izmaksa pilnā apmērā tādēļ, ka valsts iestāžu nekvalitatīvas savstarpējās sadarbības dēļ netiek automātiski piemēroti nodokļu atvieglojumi. Bet birokrātisku un nesaprotamu barjeru dēļ labticīgi patentmaksātāji kļūst par likuma pārkāpējiem, paši to pat nenojaušot. Šāda aina atklājās Valsts kontroles veiktajā saimnieciskā gada pārskata revīzijā, turklāt tāda konstatēta ne pirmo gadu, informē VK pārstāve Līga Krapāne.

«VID ir jāsper solis pretī iedzīvotājiem, lai mazinātu tiem nevajadzīgo administratīvo slogu un nodrošinātu visu ienākumu savlaicīgu saņemšanu ik mēnesi, nevis pēc gada vai gadiem. Uzlabojumi nepieciešami arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma un atvieglojumu automātiskā piešķiršanā, tai skaitā pensionāriem ar invaliditāti. Ir skaidrs, ka šiem cilvēkiem katrs ikmēneša ienākumu eiro ir ļoti nozīmīgs. Jāvienkāršo arī patentmaksātāju reģistrācijas process, lai tas kļūtu iedzīvotājiem saprotams, ērts un atbilstu mūsdienu tehnoloģiju iespējām,» uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VK: Daugavpils siltumtīkli, pārkāpjot iepirkuma regulējumu, rada šaubas par siltumenerģijas tarifa stabilitāti ilgtermiņā

Žanete Hāka, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi revīziju Pašvaldības akciju sabiedrības Daugavpils siltumtīkli darbības atbilstība plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām, informē VK.

Revīzijā siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa noteikšanā neatbilstības nav konstatētas, taču nav arī gūta pārliecība par siltumenerģijas tarifa stabilitātes saglabāšanu ilgtermiņā.

Laikā no 2007. līdz 2012.gadam PAS Daugavpils siltumtīkli noslēdza sešus līgumus ar komersantiem par siltumenerģijas ražošanas avotu izbūvi un siltumenerģijas iepirkšanu, tādējādi ar katru gadu samazinot pašu ražotās siltumenerģijas apjomu. Patlaban PAS Daugavpils siltumtīkli saražo tikai pusi no nepieciešamā siltumenerģijas apjoma, bet pārējo iepērk no privātiem komersantiem. Astoņu gadu laikā privātiem komersantiem par piegādāto siltumenerģiju samaksāti 35,5 milj. EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Pašvaldības nezina, cik maksā to pakalpojumi, līdz ar to nav iespējams samazināt izmaksas

Žanete Hāka, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību nodrošināto pakalpojumu saņemšana iedzīvotājiem ir regulārākā saskarsmes iespēja ar pašvaldības darbu, tāpēc Valsts kontrole ir veikusi divas apjomīgas revīzijas 20 Latvijas novadu pašvaldībās par maksas pakalpojumu sniegšanu un resursu izlietojumu pakalpojumu nodrošināšanai, informē VK.

Likumā ir noteikts, kādi pakalpojumi pašvaldībām ir jānodrošina iedzīvotājiem, piemēram, būvniecības uzraudzība, dzīvesvietas deklarēšana, ielu tirdzniecības atļauju izsniegšana, kā arī vairāki nozīmīgi maksas pakalpojumi: ēdināšana skolās bērniem, komunālie, sociālās aprūpes un citi pakalpojumi. Taču ir arī maksas pakalpojumi, kurus pašvaldības ir izvēlējušās sniegt, lai gan likumā tas nav prasīts, piemēram, teju visās pašvaldībās tiek nodrošināti ēdināšanas pakalpojumi izglītības iestāžu darbiniekiem un neregulārie pasažieru pārvadājumi, kā arī pašvaldības nereti veic kravu pārvadājumus un sniedz viesnīcu pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru