Jaunākais izdevums

Grūtībās nonākušo banku glābšanai tika izmantotas dažādas metodes, bet to nākotne izskatās vienlīdz cerīga.

Krīzes trieciens trāpīja mums tieši pa galvu, atbildot uz izmeklēšanas komisijas jautājumiem par nonākšanu uz bankrota sliekšņa, rokas plātīja ASV hipotekārās bankas Fannie Mae bijušais vadītājs Daniels Mads. «Neparastais apvērsums ekonomikā un īpaši nekustamo īpašumu tirgū izaicināja Fannie Mae tā, ka ar to bija grūti tikt galā, neatkarīgi no iepriekš pieņemtiem lēmumiem,» pēc uzņēmuma nacionalizācijas atlaistais boss nevainoja sevi notikumu virpulī, kas beidzās ar 125,9 miljardu dolāru ASV nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu šajā un radniecīgajā bankā Freddie Mac.

Finanšu krīzes karstākajā posmā daudzu valstu valdības nonāca dilemmas priekšā - ko darīt ar grūtībās nonākušajām bankām? Atskatoties uz pusotru gadu seniem notikumiem, iezīmējas trīs rīcības scenāriji un viens nežēlīgs, taču nereti neizbēgams ceļš - uzgriezt muguru valsts ekonomikai nenozīmīgām bankām, lai tās mēģina izķepuroties pašas. Šāds liktenis piemeklēja nu jau bankrotējušo Lehmann Brothers.

«Valsts palīdzība izpaudās gan kā tieši ieguldījumi banku pašu kapitālā, piemēram, ASV valdības ieguldījums Citibank, gan kā spiediens vājākiem spēlētājiem apvienoties ar spēcīgākiem un attiecīgi spēcīgākajiem pārņemt vājākos kā gadījumā ar Bank of America un Merrill Lynch, gan banku saistību daļēja garantēšana no valsts puses, kādu izvēlējās Zviedrija,» valstu valdību tipiskāko rīcību LD uzskaita Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

Arī investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia padomes priekšsēdis Jānis Lielcepure norāda, ka ASV nozīmīgu vietu ieņēmusi brīvprātīgi uzspiestā apvienošanās, kas no valstiskā viedokļa ir visizdevīgākais risinājums, jo tā realizēšanā nav nepieciešami tieši ieguldījumi. «Finanšu tirgus uzraugi mudināja grūtībās nonākušās bankas pieņemt piedāvājumu apvienoties ar turīgākajām,» ekonomists LD piesauc visnotaļ skandalozo Bank of America gadījumu.

Ja šāds scenārijs nebija iespējams, valsts deva iespēju bankām no speciāliem fondiem aizņemties naudu vai arī valsts kase deva garantijas, lai varētu aizņemties citur. Ja valdība šaubījās, ka banka spēs izkļūt no grūtībām vai ļaunprātīgi izmantos aizdevumu, valsts pārņēma grūtībās nonākušo uzņēmumu.

«Tiešam ieguldījumam akcijās viens trūkums ir nepieciešamība reāli ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, bet priekšrocība ir tā, ka valsts var vēlāk gūt labumu, šīs akcijas pārdodot ar peļņu. Ar garantijām ir otrādi - nauda nav jāiegulda, bet nākotnē var nākties maksāt, ja bankai rodas grūtības segt savas saistības, un arī ieguvuma budžetam, ja nākotnē bankas vērtība pieaug, nav,» atšķirīgo pieeju plusus un mīnusus uzskaita A. Strazds.

Abi speciālisti piekrīt, ka vairumā gadījumu izglābtās bankas atkal kļūs konkurētspējīgas. «Valstis ir ieinteresētas ātrāk pārdot bankas, jo valstis ar tām nepelna,» J. Lielcepure prognozē, ka nacionalizētās bankas «ar vārdu», kas spēs ģenerēt peļņu, drīz piesaistīs investoru uzmanību. Arī piespiedu kārtā apvienotās bankas varētu pārdot dažus biznesa virzienus, lai iegūtu līdzekļus kredītu atdošanai vai ieguldīšanai attīstībā.

«Domāju, ka lielākajā daļā gadījumu bankas spēs atkal kļūt par konkurētspējīgiem privātā sektora spēlētājiem un valsts daļu izpirks privātā sektora investori. Tāpat valsts garantijas banku saistībām pakāpeniski kļūs nevajadzīgas. Piemēram, pirms dažām dienām Swedbank paziņoja par izstāšanos no Zviedrijas valdības garantiju programmas,» uzsver A. Strazds.

Valstij izdevīgā apvienošanās

«Brīvprātīgās piespiedu» apvienošanās spilgtākais piemērs ir gandrīz simts gadus vecās investīciju bankas Merrill Lynch nonākšana Bank of America kontrolē.

Merrill Lynch nedienas sākušās jau 2007. gada nogalē, kad tai nācās norakstīt 8,4 miljardus dolāru nekustamā īpašuma kredītu neatmaksāšanas dēļ. Gada laikā banka zaudēja nepilnus 20 miljardus dolāru, un hipotekāro kredītu portfeļa vērtības krišanās noveda pie tā, ka partneri sāka apšaubīt Merrill Lynch maksātspēju. Kāds Ņujorkas prokurors pat draudēja iesūdzēt banku tiesā par riska neizvērtēšanu, izsniedzot hipotekāros kredītus.

Briestošās finanšu problēmas efektīvi novērsa Bank of America, par aptuveni 50 miljardiem dolāru iegādājoties grūtībās nonākušās bankas akcijas. Tikai vēlāk Kongresam sniegtajās liecībās atklājās, ka ASV finanšu uzraudzības institūcijas bija pat draudējušas Bank of America vadītājam Kenetam Lūisam ar atlaišanu, valdes padzīšanu un citām sankcijām, ja lielā banka neizglābs Merrill Lynch.

Ar to intrigas nebeidzās. Pērnā gada martā tika izplatīta informācija, ka gadu iepriekš Merrill Lynch saņēmusi vairākus miljardus dolāru apdrošināšanas naudas no kompānijas AIG. Tas nebūtu nekas neparasts, ja vien neatklātos, ka nauda ņemta arī no nodokļu maksātāju līdzekļiem, ko Baltais nams piešķīra AIG izpestīšanai no parādiem. Kā zināms, arī šī kompānija tika nacionalizēta 2008. gada 16. septembrī. Kopumā tā no valsts saņēmusi palīdzību 182,5 miljardu dolāru apmērā, taču tagad sadalīta struktūrvienībās, kas tiek izpārdotas, lai atmaksātu parādus valstij.

Merrill Lynch vārds figurē arī citās «nesmukās» lietās, kas apliecina, ka šīs bankas speciālisti nebija gluži augstākās klases finansisti. Piemēram, finanšu krīzes sākumā Merrill Lynch pavēstīja, ka Anglo Irish Bank finanšu stāvoklis ir stabils, taču pēc dažām dienām britu valdībai nācās to nacionalizēt.

Pirmā palīdzība vājiniekiem

Finansiālās grūtībās nonākušajām bankām vairākas valstis piedāvāja izmantot aizdevumu fondus un valsts garantijas, kas salīdzinājumā ar nacionalizāciju ir lētāks scenārijs.

Vienu no efektīvākajām valsts garantēto aizdevumu programmām 2008. gada oktobrī izveidoja Zviedrija, kas pirms divām desmitgadēm jau līdzīgā veidā veiksmīgi tika galā ar finanšu krīzi. Šai programmai pirmā no lielajām ziemeļvalsts bankām pieteicās arī Latvijā labi zināmā Swedbank.

Programma deva bankai piekļuvi valsts izveidotajam naudas fondam krīzes smagākajā posmā, un daudzi eksperti uzskata, ka tādējādi Zviedrijai izdevās izvairīties no nopietna ekonomiska pagrimuma.

Arī Swedbank jutās drošībā, lai gan pērn strādāja ar 9,46 mljrd. kronu (686,8 miljoni latu) zaudējumiem un pat atcēla prēmiju izmaksāšanu darbiniekiem, kuru līgums deva bankai šādas tiesības. Kopš 2008. gada tā no valsts aizņēmusies 412,2 mljrd. kronu (29,7 mljrd. latu) un vēl 200 mljrd. kronu (14,4 mljrd.latu) ilgtermiņa aizdevumos no privātiem kreditoriem. Tā kā situācija finanšu tirgū stabilizējusies un kopš pērnā gada jūlija Swedbank neesot no valsts fonda ņēmusi naudu, aprīļa sākumā banka paziņoja par izstāšanos no programmas, vēsta Reuters.

Līdzīgu sistēmu vienlaikus ar zviedriem ieviesa Lielbritānija, piešķirot vairāku simtu miljardu sterliņa mārciņu banku glābšanas plānu astoņām lielākajām finanšu institūcijām. Programmā varēja iesaistīties Abbey, Barclays, HBOS, HSBC, Lloyds TSB, Nationwide Building Society, Royal Bank of Scotland un Standard Chartered Bank, taču iespēju izmantoja tikai dažas.

Pēdējā cerība - nacionalizēšana

Pusmiljonu Lielbritānijas mārciņu nāksies samaksāt bijušajam britu bankas Northern Rock vadītājam Deividam Beikeram. Savukārt bijušajam bankas kredītu daļas vadītājam Ričardam Bārklijam nāksies šķirties no 140 tūkstošiem mārciņu - tādu sodu Finanšu pakalpojumu pārvalde piespriedusi neprasmīgajiem baņķieriem, kuru kļūdu dēļ Lielbritānijas valdībai 2008. gada 22. februārī nācās nacionalizēt banku. Viņi sodīti par nepatiesu ziņu sniegšanu par kredītu parādiem - lai arī jau 2007. gada sākumā abi zināja par 1917 neatmaksātiem kredītiem, viņi neinformēja regulatoru, ziņo aģentūra AFP.

Northern Rock viena no pirmajām Eiropā iekūlās finanšu grūtībās, un pēc pāris nesekmīgiem mēģinājumiem noorganizēt tās pārdošanu valdība nolēma ieguldīt nodokļu maksātāju līdzekļus un to pārņemt. Tas daļēji tika darīts, lai novērstu paniku, jo briti stāvēja rindās, lai izņemtu naudu no Northern Rock.

Banka plāno atmaksāt valsts ieguldītos līdzekļus trīs līdz četros gados, un, šķiet, tas var izdoties. Šā gada laikā no gandrīz 27 miljardu mārciņu parāda bija palikuši vairs 8,9 miljardi. Tas noticis, lielā mērā pateicoties bankas pārņemšanai, jo valdības iesaistīšanās dēļ iedzīvotāji sāka banku uzskatīt par drošu noguldījumu glabātāju. Līdz ar to tās apgrozāmie līdzekļi pieauga.

2009. gada oktobrī Eiropas Komisija apstiprināja Northern Rock sadalīšanu «labajā» bankā, kas turpinās iesākto darbu, un «sliktajā», kas nodarbosies ar aktīvu pārvaldi. «Labā» banka veidos 20% no pirmskrīzes bilances apjoma - apmēram 30 miljardus eiro, bet pārējā daļa jeb aptuveni 120 miljardi eiro paliks «sliktās» pārvaldībā.

Lai arī britu valdība sola, ka nesteigsies ar pārdošanu un gaidīs izdevīgāko piedāvājumu, bankas likteni lielā mērā varētu izšķirt drīzumā gaidāmo parlamenta vēlēšanu rezultāti. Potenciālo pircēju saraksts ir gana garš. Tajā var atrast gan Austrālijas nacionālās bankas, gan investīciju grupas Blackstone vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 20. jūlijā, plkst. 17:35 LTV1 ēterā seriālu Hameleonu rotaļas skatītāji Latvijā vēros pēdējo reizi.

«Seriāla Hameleonu rotaļas notikumiem esam sekojuši 16 gadu garumā. Tomēr visam ir savs sākums, kulminācija un arī loģiska izskaņa. Mēs ejam uz priekšu. Tāpat kā mainās pasaule, mainās cilvēku ieradumi, dzīves stils, intereses un aizraušanās. Jāatzīst, ka gadu gaitā pakāpeniski mazinājusies skatītāju interese par šo seriālu, tādēļ ir laiks dot vietu jauniem ētera varoņiem, » lēmumu pārtraukt seriāla Hameleonu rotaļas demonstrēšanu pamato LTV1 kultūras, bērnu un izklaides raidījumu satura redaktore Daina Markova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO, VIDEO: Brīvdabas muzejā moderno tehnoloģiju nav un nebūs

Ilze Žaime, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modernās tehnoloģijas mūsdienās ir sastopamas ik uz soļa un arī muzejos tās ir kļuvušas par veidu, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību, it sevišķi, ja runa ir par bērniem un jauniešiem. Taču Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) ir pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, saglabājot muzeju kā vietu, kur no tehnoloģijām var «aizbēgt».

Muzeja galvenais mērķis ir «saglabāt un nodot informāciju tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs esam ļoti atvērti gan skolēniem, gan arī studējošiem», stāsta muzeja direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.

Brīvdabas muzejs ir ģimenēm draudzīga vieta. To apmeklē gan lielas tūristu grupas, gan pašmāju iedzīvotāji, kas vēlas izzināt vēsturi un senču senās paražas. Muzejs īpaši esot iecienīts jaunu ģimeņu ar bērniem vidū, no kurām tieši krievvalodīgie izrāda lielāko interesi. «Viņi nāk iepazīt Latvijas kultūru un ieraudzīt Latvijas laukus, savukārt latvieši šādas mājas jau ir redzējuši savos laukos. Latviešu ģimenes Brīvdabas muzeju uztver ierastāk un vairāk te ciemojas skolas laikā,» stāsta K.Kūla. Speciāli bērniem muzejā ir īpaši noteikumi, kā, piemēram, bērni drīkst iebraukt teritorijā ar riteņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Priecāsimies un mīlēsim, bet neizaicināsim likteni

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 22.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms nogriez, septiņreiz nomēri! Kas skrien kā vējš, atduras kā miets. Dari, ko darīdams, apdomā galu! Nestrēb karstu! Nelaime nenāk brēkdama. Šie sakāmvārdi ir īpaši liekami aiz auss, gaidot Jāņus, kas atšķirībā, piemēram, no Ziemassvētkiem ir skaļi, lustīgi un tādi kā dauzīšanās svētki.

Ir jauki dauzīties, baudīt putojošu miestiņu, lēkt pāri ugunskuram un meklēt papardes ziedu. Bez tā visa Latvijas vasara nebūtu tā īpašā un mīļā. Taču jādauzās, jāpriecājas, jādzer un jāmīl tā, lai pēc tam nav sirdēstu, morālu vai fizisku paģiru vai, nedod Dievs, salauztas dzīves un likteņu. Tieši tādēļ DB, gaidot gada lustīgākos svētkus ar gaismas un saules svinēšanu, aicina neaizmirst par drošību – savu, bērnu un apkārtējo. Jāatgādina vecais joks, kas ir gana skumjš, – visas nelaimes sākas ar vārdiem: paskaties, kā es māku! Tāpēc mēs aicinām nesēsties pie stūres reibumā, nelēkt uz galvas nezināmās ūdenstilpēs, nepeldēties stiprā žvingulī, neatstāt nepieskatītu ugunskuru, uzmanīt mazos jāņabērnus, lai tie nenoklīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Papildināta - Mežsaimniecībā visā Latvijā izsludina katastrofas situāciju

LETA, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šodien nākusi klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, aģentūru LETA informēja EK priekšsēdētāja vietnieka finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības jautājumos Valda Dombrovska birojā.

Dombrovska birojs apgalvo, ka jaunais priekšlikums sniegšot pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt "vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu" (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

Birojā atzina, ka piedāvājums esot kas līdzīgs Latvijā jau strādājošajam pensiju 3.līmenim, taču sīkāku izklāstu par iespējamām izpausmēm Latvijā nesniedza.

Kā apgalvo Dombrovska birojs, pašlaik Eiropas privāto pensiju tirgus esot sadrumstalots un neviendabīgs, piedāvājumi esot koncentrēti tikai dažās dalībvalstīs, bet citās to gandrīz neesot. Šīs atšķirības esot saistītas ar noteikumu jucekli ES un valstu līmenī, kas kavējot liela un konkurētspējīga ES mēroga privāto pensiju tirgus izveidi. PEPP došot patērētājiem iespēju brīvprātīgi papildināt savus uzkrājumus pensijai, vienlaikus gūstot labumu no stabilas patērētāju aizsardzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Sausuma dēļ situāciju lauksaimniecībā noteiks kā valsts mēroga katastrofu

LETA, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes vadības padome otrdien nolēma, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija - tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu.

Lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu stājas spēkā šodien.

Kā skaidroja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Krīzes vadības padome neatbalsta ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, jo tas nav nepieciešams, ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ nav jāpiemēro atbalsta instrumenti ārpus spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Tā vietā, iepazīstoties ar aktuālo situāciju nozarē, nolemts izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Šāds statuss ļauj rīkoties un palīdzēt lauksaimniekiem atbilstoši konkrētajai situācijai.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzina, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, sausuma dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes šīs dienas lēmums varot tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret sausumā cietuša lauksaimnieka, ja tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos sausumu varēs uzskatīt kā «force majeure» apstākli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju gadu publiskā telpā, diskutējot par Latvijas ekonomiku, vairs neviens praktiski nelieto kādreiz tik populāros vārdu savienojumus – smagā vai vieglā piezemēšanās. Lai arī Latvijas ekonomiskas straujās lejupslīdes sekas ir graujošas, līdz galam smagās piezemēšanas standarts nav izturēts. Trūkuši nemieri un valūtas devalvācija.

Datu noplūdes problēma būs vienmēr

Informācijas nopludināšana ir iespējama no jebkuras valsts iestādes, kā arī bankas vai cita veida privātuzņēmuma, un tur neko nevar padarīt, ekskluzīvā intervijā atzīst viens no nu jau bijušajiem IT uzņēmuma Exigen Services Latvia līderiem Guntis Urtāns. Šī kompanija savulaik izstrādāja slaveno VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, kuras datus šobrīd itin veiksmīgi ir ieguvis un publisko kāds Neo.

Banāns ar latvisku piegaršu

Minerālmēslu ražotājs NPK Terminālis iekaro Āfrikas un Latīņamerikas plantācijas, taču mērķē arī uz Latvijas mazdārziņiem. Par to rubrikā «Latvija var!»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karšu izdevniecība Jāņa sēta turpina Latvijas rajonu (tagad novadu) karšu sēriju mērogā 1:100 000, kartējot līdz šim tik detāli neattēloto Rēzeknes rajona teritoriju. Kartes sagatavošanas laikā Latvijā ir veikta administratīvi teritoriālā reforma, un kartē attēlotā teritorija tagad ietilpst Rēzeknes un Viļānu novadā.

Kartes pirmizdevums sagatavots, izmantojot jaunākos pieejamos aerofoto uzņēmumus, jaunāko kartogrāfisko un adrešu informāciju un lauka apsekojuma datus. Visa Rēzeknes un Viļānu novada teritorija apsekota dabā 2008. un 2009. gadā, nobraucot vairāk nekā 4000 km. Kartē īpaši precizēts autoceļu tīkls, viensētu un apbūves izvietojums, attēloti tūrisma un servisa objekti, dabas aizsargājamās teritorijas, hidrogrāfija un meži.

Karti papildina plaša uzziņu informācija par katru pašvaldību (vispārīgas ziņas, apskates vietas, naktsmītnes tūristiem u.c.), kā arī 35 fotoattēli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Baltijas uzņēmumi - lēti, ar labiem finanšu rādītājiem un vāju likviditāti

Žanete Hāka, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēti, ar labākiem finanšu rādītājiem, un lielākoties ar vāju tirgus likviditāti – šīs ir pamatpazīmes, kuras raksturo Baltijas biržas Oficiālā saraksta uzņēmumus, kas to atšķir no citiem Austrumeiropas un Rietumeiropas uzņēmumiem, liecina jaunākais finanšu pētniecības centra CE Services pētījums.

Tajā secināts, ka Baltijas kompānijas ir ar zemāk novērtētām (zemi P/E, P/B, P/CF koeficenti), tās turklāt sniedz saviem akcionāriem augstu dividenžu ienesīgumu (OMX Baltic Benchmark indeksam, kurā ietilpst 27 Baltijas biržas uzņēmumi, tas ir 5,63%, bet Baltijas Top 10 kompānijām - pat 6,52%), padarot ieguldījumus Baltijas biržas kompānijās kā ļoti saistošu iespēju pašeizējo zemo banku procentu likmju apstākļos. Šis salīdzinoši augstais dividenžu ienesīgums rada nenoteiktību par uzņēmuma spēju to saglabāt tālāk nākotnē, uzņēmuma spēju ieguldīt līdzekļus savā attīstība, kā arī par to vai dividenžu izmaksa ir labākā metode, lai atalgotu uzņēmuma akcionārus (akciju atpirkšana kā alternatīva dividenžu izmaksai, kuru neietekmē Kapitāla pieauguma nodoklis).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Advokātu birojs Primus apvienojas ar lietuviešiem un mērķē uz Polijas tirgu

Dienas Bizness, 19.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vadošajiem advokātu birojiem Latvijā un Igaunijā Primus paplašina un izvērš savu darbību visas Baltijas mērogā, apvienojoties ar Lietuvas advokātu biroju Varul. Apvienošanās ietvaros tiek izveidots jauns Baltijas mēroga pilna servisa advokātu birojs Primus ar vairāk nekā 70 speciālistiem Rīgā, Tallinā un Viļņā.

«Visi trīs Primus advokātu biroji pēdējos gados ir piedzīvojuši izaugsmi divkāršā apmērā un apkalpo arvien pieaugošu skaitu vadošo korporatīvo klientu Baltijā. Lietuvas biroja pievienošanās Primus, tajā skaitā Polijas konsultāciju nodaļas darbība, ievērojami palielinās Primus iespējas ne tikai Baltijas mērogā, bet arī daudz plašāk, kā arī nostiprinās pamatus turpmākai Primus izaugsmei, tostarp starptautiskā mērogā,» norāda advokātu biroja Primus partnere Kristīne Gaigule-Šāvēja.

Visi trīs Baltijas valstu Primus advokātu biroji specializējas klientu konsultēšanā sarežģītu darījumu strukturēšanas, strīdu risināšanas un normatīvo aktu piemērošanas jautājumos gan Baltijas, gan plašākā mērogā. Primus advokātu biroji starptautiskajās publikācijās pastāvīgi tiek ierindoti starp Baltijas vadošajiem advokātu birojiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas valstis veidos Baltijas mēroga kapitāla tirgu

Zane Atlāce - Bistere, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija, Latvija un Lietuva, sadarbībā ar Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), ir apņēmušās izveidot Baltijas mēroga kapitāla tirgu, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un piesaistītu investīcijas uzņēmumu attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai, informē Finanšu ministrijā.

Finanšu ministri – Toomas Tõniste no Igaunijas, Dana Reizniece-Ozola no Latvijas and Vilius Šapoka no Lietuvas – šodien Briselē ir parakstījuši saprašanās memorandu, kurā puses vienojas harmonizēt kapitāla tirgus regulējumu, lai samazinātu šķēršļus investīcijām.

Iniciatīvas mērķis ir investīciju piesaiste - veidojot kopēju kapitāla tirgu, apvienojot spēkus un pārvarot maza izmēra ierobežojumus, ar ko tām nereti nākas saskarties.

Parakstīšanas pasākumā klāt bija EK viceprezidents Valdis Dombrovskis un ERAB viceprezidents politikas un partnerības jautājumos Pjērs Heilbrons. Memoranda parakstītāji augsti novērtēja EK un ERAB sniegto atbalstu ES Kapitāla tirgu savienības izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar AS Reverta valdes locekli Edgaru Miļūnu

Lelde Petrāne, 31.10.2014

Darbā Edgars ir «tīro darbagaldu» piekritējs, kā arī lasa biznesa portālu db.lv.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Reverta valdes loceklis, vecākais viceprezidents Edgars Miļūns. Reverta tika izveidota pēc Parex bankas restrukturizācijas, un uzņēmuma darbība ir vērsta trīs galvenajos virzienos: kredītu restrukturizācija, parādu atgūšana un nekustamo īpašumu pārvaldīšana. Kopš 2010.gada 1.augusta Reverta no problemātisko aktīvu izstrādes un pārdošanas ir atguvusi apmēram 550 miljonus eiro. 2014.gadā viena Reverta darbinieka, ieskaitot atbalsta funkciju veicējus, pārraudzībā ir aptuveni 2,8 miljoni eiro.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eiropas Komisija: ekonomikas atlabšanai labvēlīgi apstākļi

Lelde Petrāne, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā šogad ir vērojami ekonomikas izaugsmei labvēlīgi apstākļi. Kā liecina Eiropas Komisijas sagatavotais pētījums Ekonomikas prognoze – 2015. gada pavasaris (Spring 2015 Economic Forecast), šādi īstermiņa faktori stimulē vēl vājo ES ciklisko augšupeju.

Eiropas valstīs vienlaikus var konstatēt vairākus ekonomikai labvēlīgus faktorus. Naftas cenas joprojām ir relatīvi zemas, pasaulē ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, turpinās eiro kursa kritums, un Eiropas Savienībā tiek īstenota labvēlīga ekonomikas politika, liecina šodien medijiem izplatīts paziņojums.

Monetārajā jomā finanšu tirgus ievērojami ietekmē Eiropas Centrālās bankas īstenotā kvantitatīvās stimulēšanas politika, un līdz ar to pazeminās procentu likmes un tiek sagaidītas labākas iespējas saņemt kredītus. Tā kā fiskālajā jomā kopumā ES tiek īstenota neitrāla pieeja – nedz stingra, nedz arī pavisam brīva – arī fiskālā politika būs piemērota izaugsmes vajadzībām. Laika gaitā ir sagaidāmi arī rezultāti no īstenotajām strukturālajām reformām un Investīciju plāna Eiropai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedaloties Eiropas Komisijas pārstāvjiem, Latvijas amatpersonām, ārvalstu sadarbības partneriem un viesiem, kā arī projekta realizētājiem – Cietvielu fizikas institūta darbiniekiem, koleģiālā un pozitīvā atmosfērā tika atklāts līdz šim vērienīgākais projekts Latvijas zinātnes vēsturē – CAMART2 , kura finanšu apjoms pārsniedz 31 miljonu eiro.

Projekta mērķis ir stiprināt institūta un vienlaikus Latvijas valsts pozīciju Eiropas zinātniskajā telpā, kļūstot par Eiropas līmeņa reģionālo centru materiālzinātnes un tehnoloģiju pārneses jomā.

«Vienīgais veids, kā Eiropa var sacensties ar pārējo pasauli, ir – būt gudrākai par citiem un pierādīt sevi inovācijas jomā. Tas nozīmē, ka ir jāinvestē izglītībā, zinātnē un inovācijas attīstībā. Šādām investīcijām jānorisinās nacionālā līmenī, reģionālā līmenī un, protams, arī starptautiskā līmenī –Eiropas Savienībā. Priecājamies redzēt, ka šis vērienīgais projekts sīvā konkurencē guvis ne tikai Apvāršņa 2020 finansējumu, bet saņēmis atbalstu arī no Latvijas valsts,» stāsta Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas departamenta ģenerāldirektors Roberts Jans Smits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas simtgades pasākums Lauki ienāk pilsētā 11. novembra krastmalā iepazīstina ar nozīmīgākajām lauksaimniecības jomām, produktiem un pakalpojumiem, lauksaimniecības izglītības iestādēm un saimniekošanu laukos.

«Aicinu iepazīt mūsu tautsaimniecības nozares laukos. Mums ir nepieciešami labi speciālisti. Aicinu jauniešus, bērnus, studentus mācīties un dzīvot Latvijā. Katram no mums ir jāiekļaujas Latvijas ekonomikā. Laukos gaida labus darbiniekus,» pasākuma atklāšanā sacīja Fonds Latvijas lauksaimniecības attīstībai vadītājs Rihards Krastiņš.

Latvijas Kultūras ministre Dace Melbārde atgādināja, ka visi esam cēlušies no laukiem un šī saikne ir jāapzinās. Pasākumu apmeklēja Latvijas premjers Māris Kučinskis un lauku labumus apskatīja arī prezidents Raimonds Vējonis kopā ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu. Pie Valsts ieņēmumu dienesta telts tika solīta šaha spēle ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, bet pie veselības telts solīja kopīgu vingrošanu ar veselības ministri Andu Čakšu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Volejbola federācijas valdes locekli, pludmales sporta centra Brazīlija īpašnieku Andri Blaku

Lelde Petrāne, 18.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Volejbola federācijas valdes loceklis, pludmales sporta centra Brazīlija īpašnieks Andris Blaka.

Andris Blaka ir Jūrmalā augusta beigās notiekošā starptautiska mēroga turnīra pludmales volejbolā vīriešiem CEV Satellite Jūrmala idejas iniciators. Šāda mēroga turnīrs pēdējo piecu gadu laikā Baltijas valstīs nav noticis, tas ir iekļauts Starptautiskās Volejbola federācijas (FIVB) 2014. gada oficiālajā pludmales volejbola kalendārā un starptautiskajā turnīru sistēmā ar iespēju sportistiem iegūt reitinga punktus.

Brazīlija ir izklaides un sporta centrs, kas piedāvā uzspēlēt pludmales volejbolu, neizbraucot no Rīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols "TRIK'design", 3D drukā ražojot dažādus priekšmetus sadzīvei, mācību procesam, izklaidei un dizainam, izmanto bioloģisku plastmasu, kas tiek ražota no augu valsts produktiem, piemēram, kukurūzas cietes vai cukurbietēm.

Ideja radusies pirms sešiem gadiem, kad zīmola "TRIK'design" radītājas Ilzes Fricsones dzīvesbiedrs Kristaps Polītis devās studēt uz Eindhovenas Dizaina akadēmiju Nīderlandē. Gadu vēlāk arī viņa nolēma pamest Latviju un devās pie drauga. "Pēdējā kursā diplomdarba izstrādei viņš nolēma par labu projektam, kurā bija nepieciešamas zināšanas par 3D druku un 3D modelēšanu. Tā kā tolaik bijām jau vecāki, tad diplomdarbs bija tendēts uz bērnu attīstību. Tā nosaukums bija "PRINTSTRUMENT" un tas bija 3D printēts pūšamais mūzikas instruments, ar kura palīdzību bērns rotaļas veidā var izprast skaņas veidošanās pamatprincipus, kas savukārt bērnos stimulē zinātkāri par tālāku mūzikas apguvi. Šis projekts guva lielu atzinību un interesi. Pāris mēnešos tas bija rezonējis visā pasaulē, jo publikācijas bijā kā Krievijā, tā Ķīnā," atceras I.Fricsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Traģiski varēja beigties bērnu rotaļas Gulbenē, Ozolu ielas stāvlaukumā sabērtajās smilšu kaudzēs, jo pavisam nesen tur gandrīz tika aprakti trīs bērni. Reģionālo mediju Dzirkstele par to informējuši Valsts policijas Gulbenes iecirkņa darbinieki.

Gan Valsts, gan pašvaldības policijas darbinieki tagad pastiprināti patrulējot Ozolu ielas stāvlaukumā, kā arī stāvlaukumā Bērzu ielā, kur arī tiek bērta un uzglabāta smilts un grants Gulbenes ielu rekonstrukcijas vajadzībām.

Negadījums Ozolu ielas stāvlaukumā gandrīz noticis brīdī, kad pievesta un izbērta kārtējā smilšu krava. Autovadītājs nav manījis, ka smiltīs spēlējas trīs bērni. Viens no bērniem reaģējis ātrāk par pārējiem, pievērsdams sev šofera uzmanību, un tas apturēja kravas bēršanu. Bērni bijuši vēl tikai daļēji apbērti, vēsta Dzirkstele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Dibina Inteliģento transporta sistēmu asociācijas Latvijas organizāciju

Lelde Petrāne, 29.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā savienoto auto tehnoloģiju ekosistēmā, vienlaikus veicinot valsts konkurētspēju un tehnoloģisko sasniedzamību starptautiskā mērogā, LMT sadarbībā ar partneriem dibina Starptautiskās Inteliģento transporta sistēmu asociācijas (ITS asociācija) Latvijas organizāciju. Latvijas ITS Asociācija darbosies kā industrijas sekcija pie Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares asociācijas.

Attīstoties 4G un 5G, strauja izaugsme notiek arī inteliģento transporta tehnoloģiju jomā. Savienotie auto, digitālie ceļi, tālākā nākotnē arī bezpilota auto nodrošinās ilgtspējīgus, drošus, videi draudzīgus mobilitātes risinājumus datu, lietu un cilvēku pārvietošanai. Atbilstoša tiesiskā regulējuma un savienotā transporta risinājumu tehnoloģiju vides izveidei ir nepieciešama starptautiska mēroga ekosistēma, kurā sadarbotos telekomunikāciju operatori, datu platformu nodrošinātāji, auto un sensoru ražotāji, programmatūras izstrādātāji, ceļu infrastruktūras attīstītāji, kā arī publiskā sektora pārstāvji. Eiropas mērogā sadarbību šajā jomā koordinē 27 ITS asociācijas, Latvija ir viena no retajām valstīm, kurā tāda līdz šim vēl nebija izveidota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā esošu pensiju plānu varēs nodot citas ES dalībvalsts pensiju fondam

LETA, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi Privāto pensiju fondu likumprojektu, kas paredz atļaut Latvijā esošu pensiju plānu vai tā daļu nodot citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pensiju fondam.

Minētais likumprojekts nodots starpinstitūciju saskaņošanai.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Komisija (EK) 2017.gada jūnijā nāca klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, kas sniegs pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt «vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu» (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

FM izstrādātajā likumprojektā ietverts EK priekšlikums. Tādējādi Latvijas likumdošanā plānots paredzēt pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas pārrobežu nodošanu citas ES dalībvalsts pensiju fondam, kā arī ES dalībvalsts pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas pārrobežu nodošanu Latvijā licencētam pensiju fondam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas tostarp paredz noteikt, ka skolas gaitas sākamas no sešu gadu vecuma.

Reformas ieviešanu paredzēts sākt vēl pēc gada - 2019.gada 1.septembrī. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) skaidroja, ka patlaban panākts kompromiss par to, ka sešgadnieki pirmajā klasē varēs sākt iet kā skolā, tā arī bērnudārzā, tādējādi atsakoties no sākotnējā priekšlikuma ieviest pārejas periodu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāre Līga Lejiņa pastāstīja, ka jau tagad vairāk nekā 300 vispārējās izglītības iestādēs tiek nodrošinātas arī pirmsskolas izglītības programmas.

Pirmsskolas izglītības iestādei, lai īstenotu arī pamatizglītības programmas daļu (1.klasi), ir jāsaņem licence un pēc diviem gadiem jāiegūst akreditācija pamatizglītības programmas īstenošanai. Jāparedz nosacījumi, kas jāizpilda, lai pirmsskolas izglītības iestādi atzītu par atbilstošu pamatizglītības daļas (1.klases) īstenošanai un tā saņemtu akreditāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Pasaules metropoles un ievērojami arhitektūras pieminekļi Zemes stundā un pirms tās

Gunta Kursiša, 31.03.2014

Vasilija Svētlaimīgā katedrāle (Собор Василия Блаженного) Maskavā, kur šobrīd atrodas Valsts vēstures muzejs. Attēlā pa kreisi celtne redzama Zemes stundas laikā, kad tika izslēgta elektrība; attēlā pa labi - šādi katedrāle aplūkojama jebkurā citā vakarā.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītās nedēļas nogalē visas planētas iedzīvotāji tika aicināti vienu stundu simboliski izslēgt apgaismojumu uz vienu stundu. Daudzās pasaules lielpilsētās un starptautiski atpazīstamos objekts tika izslēgts apgaismojums. Piedāvājam fotogalerijā aplūkot ievērojamas celtnes, kas vienu stundu netipiski grima tumsā.

Zemes stunda, kas tika atzīmēta jau astoto reizi, notiek visās laika joslās vienlaicīgi marta pēdējā sestdienā. Šogad tas notika 29. martā.

Pasaules Dabas fonds (PDF) informēja, ka Zemes stundas 2014 centrālais notikums Latvijā bija Latvijas Universitātes jauktā kora Juventus un Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga «Pavasara nakts koncerts» Latvijas Universitātes Lielajā aulā.

Pasākumi tika organizēti vairākās vietās Latvijā, piemēram, Tērvetes novadā iedzīvotāji tika aicināti pulcēties pie Augstkalnes pagasta pārvaldes ēkas, lai klausītos novada domes priekšsēdētājas Daces Reinikas uzrunu un kopā dotos latviskās rotaļās. Limbažos iedzīvotāji tika gaidīti Baznīcas laukumā un Baumaņu Kārļa laukumā 1, kur notika gan radošās darbnīcas un laukumu izgreznošana ar svecītēm un lukturiem. Tāpat pasākumi norisinājās, piemēram, Cēsīs, Baltinavā, Ķegumā, Amatas novadā, Dobelē un citur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Festivālā BalticBest 2018, kas norisinājās Tallinas kinomuzejā, reklāmas aģentūra DDB Latvija atzīta par labāko starp Baltijas radošajām un komunikācijas aģentūrām. Šī ir pirmā reize, kad šos laurus plūc aģentūra no Latvijas.

Līderi noskaidroti, piešķirot punktus par katru apbalvojumu vietēja un reģionāla mēroga festivālos (kā pašmāju Adwards, lietuviešu Adrenalinas, igauņu Kuldmuna un jaunās Eiropas un Vidusāzijas Golden Drum) un par katru apbalvojumu un arī finālista statusu Eiropas un pasaules mēroga pasākumos (Cannes Lions, EPICA, Clio un citos).

Piektajā un līdz šim vērienīgākajā Balticbest festivālā no Latvijas aģentūrām vadošajā desmitniekā iekļuvušas arī Deep White, Not Perfect | Y&R Riga un New Black. Bez Baltijas reitinga noskaidrošanas Tallinā tika arī pasniegtas balvas, uz kurām pretendēja aģentūras no septiņām valstīm, un četras no šīm balvām nonāca DDB Latvija rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru