Būve

Valsts nekustamie īpašumi plāno pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu

Db.lv, 13.08.2019

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica simboliski nodod atslēgas būvniekam- pilnsabiedrības «RERE Būve 1» valdes priekšsēdētājam Valdiim Kokam. 2018. gada fotogrāfija.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Šodien, 13. augustā Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projekta pasūtītājs VAS «Valsts nekustamie īpašumi» plāno pārņemt JRT objektu no pilnsabiedrības «RERE BŪVE 1», par to iepriekš brīdinot būvuzņēmēju vien piektdien 8. augustā, šodien izplatītā paziņojumā informē SIA «RERE BŪVE» valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

«Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu,» skaidro V. Koks.

Viņš arī pauž: «Turklāt, nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.»

V. Koks arī uzsver, ka pasūtītāja publiskā apņemšanās sludināt jaunu konkursu nozīmē, ka JRT līdz 2022. gada pavasarim uzbūvēt nebūs iespējams. Neturpinot būvniecības darbus tagad, pēc jaunā konkursa atsākt būvniecību būšot iespējams tikai 2020. gada aprīlī.

«Šāda Pasūtītāja lēmuma sekas būs: zaudēts laiks un nauda - termiņu pagarinājumi un projekta sadārdzinājums, paaugstināti riski būvlaukumā, ES līdzekļu zaudēšanu, risks to nerealizēt vispār, attālinot jebkurus jaunus plānus citiem kultūras projektiem saistībā ar Miera ielas teātra ēkas projektu un pilnīgi nevajadzīga tiesvedība,» uzskata V. Koks.

Savukārt, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes priekšsēdētājs Andris Vārna aģentūrai LETA sacījis: «VAS «Valsts nekustamie īpašumi» ir gatava abiem scenārijiem - gan tam, ka «RERE BŪVE 1» labprātīgi nodos būvlaukumu, gan tam, ka attieksies to darīt. Ja «RERE BŪVE 1» atteiksies nodot būvlaukumu, tad īstenosim līgumā noteiktās tiesības un organizēsim nedēļas laikā būvlaukuma pārņemšanu vienpusējā kārtībā.»

Jau ziņots, ka VAS «Valsts nekustamie īpašumi» paziņoja par līguma laušanu ar pilnsabiedrību «RERE BŪVE 1». Lēmums par līguma laušanu esot pieņemts, jo būvnieka darbībā konstatēti būtiski pārkāpumi.

Savukārt «RERE BŪVE 1» valdes priekšsēdētājs V. Koks norādīja, ka līguma uzteikumu uzskata par nepamatotu un uzteikuma neatsaukšanas gadījumā vērsīsies tiesā, lai tā atzītu līguma uzteikumu par spēkā neesošu. V. Koks skaidroja, ka Zaigas Gailes projektā konstatētas vairākas kļūdas.

VNĪ parakstīja būvdarbu līgumu ar «RERE BŪVE 1» 2018.gada 3.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kultūras ministrs aicina VNĪ un Rere būvi 1 vēlreiz tikties pie sarunu galda

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) aicina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un būvnieku «Rere būve 1» vadības pārstāvjus vēlreiz tikties pie sarunu galda, lai nodrošinātu, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūves darbus pabeigtu un teātris varētu atgriezties savā namā 2022.gada vasarā, informēja kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva.

Lai uzklausītu abu pušu pozīcijas, kultūras ministrs tikās ar JRT pārbūves projekta īstenotājiem - gan būvdarbu pasūtītāju VNĪ, gan būvnieku «Rere būve 1».

«Redzams, ka katrai no Jaunās Rīgas teātra pārbūves projekta pusēm ir sava pozīcija un to pamatojoši argumenti, kas, iespējams, savstarpējās sarunās līdz galam nav izrunāti. Teātra mājvietas pārbūvei Lāčplēša ielā atvēlētais laika termiņš ir saspringts. Būtiski, lai Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves darbi tiktu pabeigti, un teātris Lāčplēša namā varētu atgriezties 2022.gada vasarā,» akcentēja Puntulis.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par JRT būvnieka «ReRe būve 1» prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Dailes teātris valdes loceklis Andris Vītols pēc tikšanās ar kultūras ministru Nauri Puntuli paziņojis par savu lēmumu atstāt amatu, informē teātrī.

Lai nodrošinātu teātra darbības nepārtrauktību, A. Vītols ir gatavs turpināt vadīt Dailes teātri līdz jaunā teātra valdes locekļa iecelšanai.

«Dailes teātris ir nemitīgā meklētāja ceļā. Arī šobrīd – simtgades jubilejas priekšvakarā - teātris ir nozīmīgu pārmaiņu priekšā. To apliecina pēdējā laikā aktieru kolektīva paustais viedoklis un vēlme īstenot vērienīgas pārmaiņas, kas prasa radikālus lēmumus - pilnīgi jaunu pieeju teātra repertuāra veidošanā un teātra pārvaldībā,» saka A. Vītols.

Šobrīd Dailes teātrim ir nepieciešams jauns redzējums, kas nesīs pārmaiņas un izaicinājumus. Tas izriet no aktieru trupas iniciatīvas un šī situācija prasa savā ziņā revolucionāras pārmaiņas. Tāpēc, respektējot un cienot aktieru kolektīva vēlmes, taču vienlaikus neredzot veidu, kā tās saskaņot ar teātra finansiālajām iespējām, A. Vītols ir pieņēmis izsvērtu un atbildīgu lēmumu atstāt Dailes teātra valdes locekļa amatu, kā arī informējis par to Kultūras ministriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šonedēļ uzsāk būvdarbus energoefektivitātes paaugstināšanai Dailes teātra ēkā Rīgā, Brīvības ielā 75. Vēsturiskajai ēkai tiks siltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas, norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Būvdarbu veikšanai VNĪ noslēgts līgums ar SIA "PRO DEV". Līguma summa – 1,66 miljoni eiro, no kura 85% ir ES līdzekļi un 15% valsts līdzfinansējums. Projekta autori: SIA "Projektēšanas Birojs AUSTRUMI". Ēkas fasādes atjaunošanas un siltināšanas darbus paredzēts veikt 16 mēnešu laikā.

Sāks būvdarbus Latvijas Nacionālā arhīva ēkas atjaunošanai 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā...

"Ļoti ceram atrast kompromisu, saskaņojot būvniecības grafiku, lai teātra simtgadē būtu redzamas reālas izmaiņas," norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notiks īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtas režīmā, informē VNĪ.

Pārskatāmā nākotnē izmaiņas skars arī apkārtējo Dailes teātra teritoriju. "Dailes teātra priekšlaukuma attīstība tiks īstenota kārtās. Pirmajā kārtā plānoti darbi Dailes teātra aizmugures pagalmā un Epikūra dārza sakārtošana. Šos darbus paredzēts uzsākt vasarā," norāda VNĪ valdes loceklis J. Ivanovskis- Pigits.

Dailes teātra labiekārtošanai pērn kopīgu sadarbību uzsāka VNĪ un Rīgas domes Īpašuma departaments, veicot teātrim piegulošās teritorijas sakārtošanas projekta izstrādi. Skvērs pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Pērn noslēdzās metu konkurss, kur astoņu iesniegto projektu konkurencē par labāko teritorijas sakārtošanai tika atzīta arhitektu biroja "MADE arhitekti" iecere. 2019. gada izskaņā VNĪ ar Rīgas domi noslēdzis trīspusēju līgumu ar SIA "MADE arhitekti" par būvniecības ieceres izstrādi teātra priekšlaukuma un parka labiekārtošanai, kas nav ticis atjaunots kopš padomju laikiem.

Īstenojot arhitektu ieceri, plānots paplašināt arī teritorijas zaļo zonu – no vairākiem desmitiem teritorijā esošo koku tiks izzāģēti 8, kuri pēc ekspertu izvērtēšanas atzīti kā savu mūžu nokalpojuši, un to vietā papildus iestādīti vismaz 23 jauni lielizmēra koki, kā arī tiks ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju atpūtai un labsajūtai. "Mūsu galvenais mērķis ir padarīt laukumu pieejamu pilsētniekiem un nodrošināt augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti, respektējot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru. Sadarbojoties ar SIA "Labie koki" ekspertiem, laukuma labiekārtojuma ietvaros tiks veidoti pārdomāti apzaļumojumi un paredzēti jauni, lielizmēra koku stādījumi, kas ir neatņemama laikmetīgas pilsētvides sastāvdaļa," ieceri atklāj "MADE arhitekti" galvenais arhitekts Miķelis Putrāms.

Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ 2019. gadā piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu septiņu sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiks uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā. Jau pabeigts projekts Ventspilī, Jūras ielā 34, padarot energoefektīvu valsts iestāžu administratīvo ēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevuši Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 pilnsabiedrībai "SBSC" vēsturiskās ēkas pārbūvei, lai teātris varētu atgriezties mājās līdz 2022.gada rudenim, informē VNĪ.

Sadarbība ar būvnieku turpmāk notiks pēc principa "Projektē un būvē". Tas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļaus ātrāk risināt radušos izaicinājumus. Šāda pieeja dod garantiju, ka būvnieks izstrādās un īstenos tikai tādus risinājumus, par kuru realizācijas iespējām un drošības aspektiem būs pilnīgi pārliecināts.

"Šis ir sarežģīts un izaicinājumiem pilns būvniecības projekts. Jaunā Rīgas teātra būvniecību vēsturiskā pilsētvidē var salīdzināt ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātra pārbūvi, bet darbnīcu izbūvi, kas aizņem 2000 m2 pazemes telpas, ar Dzintaru koncertzāles mazās zāles projekta īstenošanu. Ciešā apbūve būvniekam un pasūtītājam rada papildu rūpes - celtniecības laikā maksimāli saglabāt apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāti un rūpēties par blakus esošo celtņu drošību. Drošība ir prioritāte neatkarīgi no projekta gaitas - pat, ja tā īstenošana tādēļ uz laiku ir jāaptur - tā ir un būs VNĪ prasība. Paši veiksim arī būvuzraudzību un būsim stingri savās prasībās par darba kvalitāti un izpildes termiņu. No būvnieka gaidām konstruktīvu sadarbību un atbildīgu pieeju, lai kopā īstenotu izvirzīto mērķi - izveidot Rīgā Eiropas līmeņa teātri," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkurss, informē Rīgas dome.

«Pateicoties Nacionālā teātra tagadējam izpilddirektoram Ojāram Rubenim nenotika teātrim līdzās esošā zemesgabala privatizācija, kā rezultātā pēc vairāku gadu tiesāšanās, ir iespēja teātrim paplašināties un nākotnē piedāvāt skatītājiem jaunu teātra repertuāru. Kopā ar Latvijas Nacionālo teātri esam sagatavojuši projektēšanas uzdevumu, kas ir profesionāli veidots un atbilst teātra vajadzībām un nodrošina pārdomātus tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, teātra dekorāciju uzglabāšanu un pārvietošanu, jauna pārvietojamo skatuvi, darbnīcas, noliktavas, kā arī mēģinājuma telpas. Tajā skaidri iezīmējas jauna, moderna teātra ēka, ar mūsdienīgām tehnoloģijām un interesantiem zāles risinājumiem. Plānojam, ka pēc metu konkursa noslēgšanās, jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad arī būs beidzies nomas līgums ar tenisa kortu esošo apsaimniekotāju,» norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei starp četriem būvuzņēmējiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts piegādātāju apvienības "SBSC" piedāvājums, informē "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Piegādātāju apvienības "SBSC" sastāvā ir SIA "Skonto Būve" un SIA "Skonto Construction". Piedāvātā līguma summa ir 29,9 miljoni eiro. Būtiskākās tā sastāvdaļas - būvdarbi, projektēšanas risinājumi, autoruzraudzība, tostarp BIM izstrāde un ēkas apsaimniekošana uz 5 gadiem - 22 miljoni eiro, un teātrim nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums, kā arī iebūvētās mēbeles - 7,9 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis - Pigits.

"Ar būvnieku strādāsim pēc "projektē un būvē" principa, kas paredz vienotu atbildību līguma izpildītājam par būvdarbu veikšanu un projekta izstrādi un ļaus operatīvi risināt problēmas būvlaukumā, ja tādas radīsies. Tādējādi panākam, ka būvnieks projektā izstrādās un īstenos tikai tādus pāļu iestrādes un citus tehnoloģiskos risinājumus, par kuru īstenošanas iespējām un drošības aspektiem būs pilnībā pārliecināts. Turklāt pēc līguma noslēgšanas būvniekam iespējas palielināt līguma summu ir ļoti sarežģīti un kavējumu gadījumā jārēķinās ar līgumsodu. Papildus esam izvirzījuši arī stingras kvalitātes prasības un pastiprināti kontrolēsim drošības prasību ievērošanu būvobjektā," norāda Ivanovskis- Pigits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesniegti četri piedāvājumi

Lelde Petrāne, 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā iepirkumā Jaunā Rīgas teātra būvniecībai Lāčplēša ielā 25, Rīgā saņemti piedāvājumi no četriem būvuzņēmējiem. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu.

Par tā rezultātiem tiks ziņots mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji – AS "LNK Industries", SIA "Ostas celtnieks", piegādātāju apvienība 3A un SBSC. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas, informē J. Ivanovskis – Pigits.

Lai samazinātu nepamatoti lētu vai nepamatoti dārgu izmaksu riskus, iepirkuma prasības paredzējušas, ka būvniekam ir ne tikai jāuzbūvē Jaunais Rīgas teātris, bet turpmākos piecus gadus jāveic arī tā inženierkomunikāciju apkope. Jaunajā iepirkumā iekļauta arī teātra vajadzībām nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma iegāde, par ko iepriekš tika plānota atsevišķa iepirkuma organizēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā tiks uzsākti būvniecības darbi Dailes teātra energoefektivitātes palielināšanai, vienlaikus uzlabojot ēkas vizuālo izskatu. Darbi tiks veikti paralēli teātra izrāžu sezonai, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Projekta ietvaros tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā. Kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro.

Šobrīd izsludināts iepirkums būvdarbu veikšanai. Pieteikumi no potenciālajiem būvdarbu veicējiem tiks gaidīti līdz 19. augustam.

«Dailes teātra energoefektivitātes uzlabošanai VNĪ piesaistījusi ES struktūrfondu finansējumu. Būvniecības darbus veiksim paralēli teātra darbības sezonai, netraucējot teātrim un skatītājiem. Projektu pilnībā plānots pabeigt līdz 2020. gada rudenim, lai teātris savu simtgadi varētu sagaidīt atjaunotajās mājās,» norādīja K. Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumu ar SIA «SESTAIS STILS», lai uzsāktu projektēšanas darbus Valmieras drāmas teātra ēkas Lāčplēša ielā 4, Valmierā, pārbūvei, fasādes atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai.

«Veicot projektēšanas darbus, paredzēts izstrādāt būvprojektu minimālajā sastāvā teātra ēkas kopējiem pārbūves darbiem un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai. Projekta rezultātā tiks uzlabots Valmieras drāmas teātra darbinieku un apmeklētāju komforta līmenis, tādējādi darbiniekiem nodrošinot pozitīvāku darba vidi un apmeklētājiem – patīkamāku izrāžu apmeklējuma laiku,» skaidro VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Izstrādājot skices teātra ēkas kopējam pārbūves darbu apjomam, tiks identificēti turpmāk veicamie darbi, kā arī to īstenošana pa kārtām, plānojot teritoriju ap ēku iecerētajiem pārbūves darbiem un paredzot inženiertīklu maģistrālos izvadus. Savukārt būvprojekta izstrāde paredz īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, kas sniegtu siltumenerģijas ietaupījumu vismaz 30% apmērā. Kopējais projektēšanas termiņš – 12 mēneši, izmaksas ir 274 tūkst. EUR un autoruzraudzība 45 tūkst. EUR (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkursā uzvar SIA AB3D

Ilze Žaime, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkursā uzvarējis arhitektu birojs SIA «AB3D» ar arhitekta Jura Mitenberga darbu.

Rīgas dome plāno, ka pēc metu konkursa noslēgšanās jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad būs beidzies arī nomas līgums ar aiz teātra ēkas esošo tenisa kortu apsaimniekotāju.

Jau ziņots, ka paredzamās izmaksas piebūves būvniecībai un jaunās zāles iekārtošanai būs ne mazākas kā 30 - 35 miljoni eiro. Lielāko daļu izmaksu veidos tieši teātra zālei nepieciešamās tehnoloģijas un aprīkojums.

Jaunā zāle «black box» būs novietota pie Kronvalda bulvāra, Simtgades alejas pusē paredzot foajē ar divām skatītāju ieejām – no parka puses un no Simtgades alejas puses. Otrajā stāvā būs izvietota kafejnīca/bārs un trešajā stāvā - restorāns ar jumta terasi un skatu uz kanālu. Jaunbūvējamās ēkas centrālajā daļā starp esošo piebūvi un «black box» atradīsies teātra darbnīcas, aktieru ģērbtuves, virtuve, tehniskās telpas. Tāpat ēkā atradīsies mēģinājumu zāles un atpūtas telpas, telpas teātra administrācijai un dienesta dzīvokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«RERE Būve1» 3. septembrī ir gatavi atsākt Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju un meklēt mierizlīgumu ar rekonstrukcijas pasūtītāju VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Ar šādu priekšlikumu PS «RERE Būve1» nāca klajā šodien, 22. augustā, tiekoties kopējā sanāksmē ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi» un projektētāju PS «Zaigas Gailes Birojs un Partneri».

Tikšanās pagāja bez savstarpējiem apvainojumiem, taču konstruktīvs risinājums netika panākts, jo tādiem gatava bija tikai «RERE Būve1».

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna norādīja, ka ir nepieciešams pārbaudīt, vai «RERE Būve1» priekšlikumi par rekonstrukcijas turpināšanu nav pretrunā likumam un darbu saskaņošana var aizņemt vairāk laika par nedēļu.

«Zaigas Gailes Birojs un Partneri» viedokli tikšanās laikā pauda Māris Gailis, norādot, ka mierizlīgums ļautu JRT rekonstrukcijas projektu pabeigt «RERE Būve1» solītajā laikā un tas būtu lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Dailes teātra vadītāja amatam izraudzīts Juris Žagars

LETA/Kristīne Stepiņa, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Dailes teātra valdes locekļa amatu 13 pretendentu konkurencē uzvarējis šī teātra aktieris un uzņēmējs Juris Žagars.

Kā informēja Kultūras ministrija, jaunā Dailes teātra valdes locekļa uzdevums būs "nodrošināt teātra māksliniecisko izaugsmi, vienlaikus saglabājot teātra mākslas daudzveidību un pieejamību plašam skatītāju lokam, kā arī teātra finansiālo stabilitāti".

Amata pienākumu pildīšanu Žagars no līdzšinējā teātra direktora Andra Vītola pārņems 2.martā.

J. Žagars par teātra māksliniecisko direktoru ir izvēlējies režisoru Viesturu Kairišu, kurš ir piekritis pildīt šo amatu.

V. Kairišs būs mākslinieciskais direktors, nevis vadītājs, jo V. Kairiša pienākumos ietilps ne tikai atbildība par māksliniecisko saturu, bet arī par finansiālo situāciju.

Intervijā "Dienas Biznesam" pagājušā gada oktobrī J. Žagars stāstīja, ka nebija plānojis pieteikties uz Dailes teātra direktora amatu: "Es nebiju plānojis to darīt, man bija pavisam citi plāni turpmākajiem diviem gadiem. Tā kā direktors atkāpās pirms savu pilnvaru beigām, apsveru iespēju piedalīties konkursā. Vai šī brīža situācijā nepiedalīšanās būtu godīga spēle? Jūtu zināmu atbildību par iesākto, turklāt domāju, ka manas prasmes un zināšanas, iespējams, būtu arī pietiekamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Uzreiz pēc stāšanās amatā Žagars Dailes teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas

LETA, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā nedēļā kopš stāšanās Dailes teātra direktora amatā Juris Žagars teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas, ieviešot dažus jaunus amatus, bet citus - likvidējot.

Kā Žagars šorīt pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma", minētās izmaiņas pamatā skar teātra administrāciju. "Katrs nāk ar savu komandu, es arī nāku ar savu komandu. Es bez komandas neprotu strādāt," komentēja Žagars.

Viņš nolēmis teātrī ieviest finanšu direktora amatu, kura atbildības joma turpmāk iesniegsies arī pārdošanā un galvenā grāmatveža līdzšinējā kompetencē. "Tas nenozīmē, ka galvenās grāmatvedes vairs nebūs," piebilda Žagars.

Tāpat teātrī izveidots administratīvā direktora amats, kurā strādājošais cilvēks galvenokārt būs atbildīgs par administrācijas vadību.

Savukārt Literārās daļas vietā turpmāk darbošoties teātra dramaturgs. "Tā ir pozīcija, kas pasaules teātros angliski saucas "dramaticer", bet latviski tai īsti nav nosaukuma," skaidroja Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkā Teātra ielā 3, Liepājā, kur kādreiz atradās Latvijas Bankas filiāle, tiek apsvērta doma izveidot Liepājas Teātra Mazo zāli.

Jau ziņots, ka, turpinot Latvijas Bankas darbības efektivitātes uzlabošanas pasākumus, tās padome pieņēma lēmumu 2019. gada 30. decembrī pārtraukt pakalpojumu sniegšanu Liepājas filiālē.

Īpašuma Liepājā, Teātra ielā 3 pārņemšanu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā plānots organizēt likumā noteiktajā kārtībā, sagatavojot attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu.

"Vienlaikus esam saņēmuši Liepājas pilsētas domes vēstuli, kurā tā lūdz nodot īpašumu Liepājas pilsētas pašvaldībai, tādējādi radot iespēju īstenot vecākā Latvijas profesionālā teātra – Liepājas teātra stratēģisko mērķi par Mazās zāles izveidi, kas atrisinātu vairākas ieilgušas teātra darbības problēmas un ļautu pašvaldībai plašākā mērā īstenot tās mērķus kultūras nozarē," informēja VNĪ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē par 678,6 tūkstošiem eiro nosolīta mazākā no bijušajām VNĪ mītnes vietām – īpašums Vecrīgā – biroja ēka Rīgā, Mucenieku ielā 3, kura pēc VNĪ komandas pārcelšanās uz biroju Talejas ielā 1, valsts pārvaldei nebija nepieciešama un tika virzīta atsavināšanai.

Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvāko nedēļu laikā. Pārdošanā iegūtos līdzekļus plānots ieguldīt valstij svarīgu īpašumu attīstīšanā un mūsdienīgu biroju izveidē, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nosolīta četru stāvu administratīvā ēka 769 m2 platībā, kas atrodas vienā no mazajām Vecrīgas ieliņām Mucenieku ielā, Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, blakus iepirkšanās centram un ir pielāgota neliela, mūsdienīga biroja prasībām.

Zvejos īpašumu atlaides 

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī...

"Neskatoties uz ārkārtas situāciju Latvijā un pasaulē dalība izsolēs un interese par nekustamo īpašumu iegādi vai nomu nav mazinājusies. Vērojama pielāgošanās atbilstoši ekonomiskai situācijai. Ir pircēji, kas jaunajos apstākļos mērķtiecīgi īsteno ilgtermiņa plānus, brīvos līdzekļus investējot nekustamā īpašuma iegādē," stāsta A. Vārna.

Šobrīd VNĪ aktīvā pārdošanā ir 23 nekustamie īpašumi, tostarp ēkas Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī un citviet Latvijā, kas nākotnē valsts pārvaldei nav nepieciešami.

Nozīmīgākie no šobrīd pārdošanā esošajiem īpašumiem ir arhitektoniski vērtīga ēka ar izdevīgu atrašanās vietu Rīgas centrā, Raiņa bulvārī 27, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Ventspils centrā, biroju – dzīvokļu ēka Jelgavā, Akadēmijas ielā 3, vairāki neapbūvēti zemes īpašumi Jūrmalā, kuri piemēroti privātmāju celtniecībai, kā arī īpašumi citviet Latvijā, tostarp, arī vēsturisks muižas komplekss "Lēnu pils" Skrundas novadā - gleznainā vietā Ventas upes krastā, kas sastāv no zemes 3,1 ha platībā un piecām būvēm.

Tuvākā mēneša laikā plānots izziņot izsoli vēsturiskajam Tetera namam Brīvības ielā 61, Rīgā, kura pirmajā stāvā un pagrabā 700 m2 platībā plānots saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju, bet pārējai 8000 m2 ēkas platībai rast jaunas attīstības iespējas.

VNĪ īpašumu portfelī ir tikai 13% no valsts ēkām (no kopējām ēku platībām) un 1% valsts zemes. "Valstij nepieciešamie īpašumi tiek nodalīti no tādiem, kas valstij ilgtermiņā rada zaudējumus. Zaudējumus nesošie tiek pārdoti, taču tas nenotiek ātri – vērtīgāko īpašumu aktīvais pārdošanas process var ilgt pat gadu vai ilgāk, jo interesentiem ir nepieciešams laiks piedāvājumu izvērtēšanai un finansējuma piesaistei ar iespējamiem investoriem," norāda A. Vārna.

VNĪ 2020. gada 1. ceturksnī pārdevis 26 īpašumus par vairāk nekā pusmiljonu eiro. Savukārt 2019. gadā kopumā pārdoti 109 īpašumi par teju 4,1 miljonu eiro, daļu no tiem izsolēs ar lejupejošu soli. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pārdoti seši valstij nevajadzīgi īpašumi

Monta Glumane, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žagars: Esmu pašizolācijā un domājam par scenārijiem, ja krīze ieilgs

Zane Atlāce - Bistere, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra vadība ir pieņēmusi lēmumu laikā no 16. līdz 29. martam izsludināt darbinieku dīkstāvi, kas ļauj neierasties darba vietā, saglabājot darbinieku darba algu, informē iestādē.

Pēc atgriešanās no filmēšanas Madridē pašizolācijā atrodas arī teātra direktors Juris Žagars.

"Pats arī atrodos pašizolācijā, jo pagājušajā nedēļā atgriezos no filmēšanas Madridē amerikāņu producētā "Netflix" seriālā, kura ražošana tika aizsākta jau agrāk un ko nevarēja atcelt. Patlaban noturam sapulces ar kolēģiem visos līmeņos "Skype" un "WhatsApp" platformās. Esam pat instalējuši profesionālu konferenču iekārtu, kas, izrādās, nav dārgi un veiksmīgi turpinām administrācijas darbu attālināti. No šīs krīzes noteikti iziesim stiprāki un gudrāki. Cilvēki būs spiesti uzlabot digitālas prasmes un pārliecināsies, ka ne vienmēr kaut kur ir jādodas, lai ar kādu ko sarunātu un procesi neapstātos. Teātrī jau tagad domājam par scenārijiem, ko un kā darīt, ja krīze ieilgs. Esmu pārliecināts, ka risinājumi būs un bez kultūras pakalpojumiem, jo sevišķi bez teātra, Latvijas skatītājs nepaliks. Bet tomēr ceram, ja sabiedrība atbildīgi izturēsies pret ierobežojumiem, jau maijā varēsim atsākt mēģinājumus un jūnijā viss atgriezīsies iepriekšējās sliedēs un varēsim sākt spēlēt izrādes," norāda J.Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Nacionālajā teātrī topā Pūt, vējiņi!, apmeklētāju skaits aug

Kristīne Stepiņa, 28.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais Latvijas Nacionālā teātra (LNT) zāļu piepildījums 2019.gadā bija 86%, kas ir par 1% vairāk nekā 2018.gadā. Kopumā iestudējumus pērn apmeklēja 171 153 teātra mākslas cienītāji.

LNT apmeklētāju skaits 2019.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par aptuveni 4600 cilvēkiem jeb par teju 3%, kā rezultātā būtiski ir auguši arī teātra ieņēmumi, ir gandarīts LNT valdes loceklis Jānis Vimba. Tie tiks publiskoti pēc tam, kad tos apstiprinās revidents.

Pērn LNT izrādīti 568 iestudējumi. Visvairāk spēlētās izrādes Lielajā zālē bija "Pūt, vējiņi!" – 32 reizes, "Juveliera jubileja" Aktieru zālē – 27 reizes un"ART" – LMT Jaunajā zālē, kas skatītājus priecēja 28 vakarus pēc kārtas.

Kā zināms, režisora Elmāra Seņkova iestudētā Raiņa luga "Pūt, vējiņi!" pērn saņēma "Spēlmaņu nakts" "Grand Prix".

J. Vimba informē, ka būtisks teātra izrāžu biļešu cenu pieaugums šogad nav plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Apstrīdēts VNĪ rīkotais Dailes teātra fasādes atjaunošanas iepirkums

Zane Atlāce - Bistere, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «TecPro Construction» Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniegusi sūdzību par VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) rīkoto iepirkumu Dailes teātra fasādes un inženiertīklu vienkāršotai atjaunošanai, liecina informācija IUB mājaslapā.

Sūdzība iesniegta 16.augustā, tās izskatīšanas datums vēl nav noteikts. Iepriekš noteiktais pretendentu pieteikšanās termiņš bija 19.augusts, taču 21. un 26.augustā šajā iepirkumā veikti grozījumi, nosakot, ka pretendenti var pieteikties līdz 5.septembrim.

Db.lv jau vēstīja, ka projekta ietvaros plānots siltināt ārsienas, mainīt ārdurvis, logus, vārtus, jumtu, pārbūvēt apkures sistēmu, kā arī pilnveidot apgaismojumu gan uz skatuves, gan ēkā kopumā. Kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro.

«Dailes teātra energoefektivitātes uzlabošanai VNĪ piesaistījusi ES struktūrfondu finansējumu. Būvniecības darbus veiksim paralēli teātra darbības sezonai, netraucējot teātrim un skatītājiem. Projektu pilnībā plānots pabeigt līdz 2020. gada rudenim, lai teātris savu simtgadi varētu sagaidīt atjaunotajās mājās,» norādīja K. Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) iesniegusi Rīgas rajona tiesā prasību par līgumsoda piedziņu no pilnsabiedrības «ReRe būve1», lai nodrošinātu līgumā par Jaunā Rīgas teātra pārbūvi paredzēto prasību izpildi, pavēstīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Viņš atzīmēja, ka «ReRe Būve1» ir publiski paziņojusi, ka nepiekrīt Jaunā Rīgas teātra pārbūves jeb rekonstrukcijas līguma laušanai un līguma uzteikuma neatsaukšanas gadījumā vērsīsies tiesā, lai to atzītu par spēkā neesošu. Tādējādi VNĪ secināja, ka «ReRe būve1» labprātīgi neizpildīs līguma saistības tā laušanas gadījumā un vērsās tiesā ar līgumsoda piedziņas prasību.

Pēc VNĪ valdes priekšsēdētāja minētā, līgums paredz, ka tā laušanas gadījumā ir jāatmaksā iepriekš saņemtais, nedzēstais avanss, kas šobrīd veido 2,4 miljonus eiro, kā arī jāsamaksā atbilstoši līguma nosacījumiem aprēķinātais līgumsods, kas līguma uzteikuma brīdī aprēķināts 2,3 miljonu eiro apmērā, tostarp 2,1 miljonu eiro sedz risku apdrošinātāja «BTA Baltic Insurance Company» izsniegtā līguma izpildes garantija, savukārt atlikušo daļu - 209,8 tūkstošus eiro - VNĪ ir jāpiedzen tiesas ceļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Būvnieks pievienojas VNĪ aicinājumam izvērtēt būvdarbu vadītāja darbību

Valdis Koks, RERE BŪVE valdes priekšsēdētājs, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) paziņoja, ka aicinās būvniecības nozares atbildīgās institūcijas – Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projekta atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību.

Pilnsabiedrība «RERE BŪVE 1» (Būvnieks) uzskata, ka šis ir pirmais VNĪ konstruktīvais solis, kas sperts, lai turpinātu uzsākto rekonstrukcijas projektu. Šo VNĪ soli Būvnieks pilnībā atbalsta un, ņemot vērā, ka VNĪ kā viens no lielākajiem būvniecības pasūtītājiem valstī izjūt lielu atbildību par tai uzticētajiem projektiem, aicina veikt pilnu izvērtējumu.

Būvnieks, pievienojoties VNĪ paziņojumam, aicina Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt arī pārējo JRT projekta atbildīgo personu darbību un bezdarbību:

1. Tehniskā projekta atbildīgā arhitekte, autoruzraudzības grupas vadītāja

2. Tehniskā projekta arhitekts, bez sertifikāta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru