ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānu ir saprotama, ņemot vērā tās ilgstošo darbību reģionā, otrdien žurnālistiem izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šodien tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) daudz laika ticis veltīts ASV un Izraēlas militārajai operācijai pret Irānu. Rinkēvičs domā, ka operācija ir saprotama, ņemot vērā Irānas ilgstošo darbību reģionā, tostarp ANO Drošības padomes rezolūciju neievērošanu, atteikšanos sadarboties kodolieroču neizplatīšanas jautājumos un teroristisku organizāciju atbalstīšanu.

"Diplomātijai vieta būs tikai brīdī, kad Irāna atteiksies no jebkādiem plāniem attīstīt militāro kodolprogrammu un savas agresīvās reģionālās ārpolitikas," sprieda politiķis.

Rinkēvičs atzīmēja, ka eskalācija nenāk par labu ne globālajai ekonomikai, ne reģionālajai drošībai, un ka Latvijas Ārlietu ministrija strādā pie risinājumiem Latvijas valstspiederīgo nokļūšanai mājās, taču pagaidām tas nav iespējams.

Latvijai ir jāatsakās no pieņēmuma, ka sabiedroto ražošanas jaudas nodrošinās ar vajadzīgo munīciju un ekipējumu, valstij ir jābūt pietiekami elastīgai un pašpietiekamai, pirmdien uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Rīgas pilī atklājot diskusiju par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, Rinkēvičs uzteica apstiprināto Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.-2036. gadam, kā arī dialogu starp Aizsardzības ministriju un industriju.

Valsts prezidents uzsvēra, ka iepriekšējā diskusija ar valsts un industrijas pārstāvjiem notika 2024. gada oktobrī, taču šajā laikā situācija ir kļuvusi saspringtāka - karš Ukrainā turpinās, un, ņemot vērā situāciju Tuvajos Austrumos, pagaidām nav pamata gaidīt kādu miera līgumu vai pamiera nolīgumu.

Rinkēvičs aicināja vadīties no diviem pieņēmumiem, proti, nav izslēgtas kaut kāda veida provokācijas vai militāras darbības pret NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī nedrīkst paļauties tikai uz sabiedroto ražošanas jaudām.

Pēc jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā būs jārisina nopietnas dilemmas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents pauda, ka līdzšinējā sadarbība ar ASV bijusi ļoti laba un noturīga, neatkarīgi no tā, kuras partijas pārstāvis ir Baltajā namā. Viņš ir pārliecināts, ka šī sadarbība turpināsies.

Vienlaikus būs daudz lietu, pie kurām būs ļoti nopietni jāstrādā, atzina Rinkēvičs. Katru reizi pēc jauna ASV prezidenta stāšanās amatā nepieciešams pastāvīgs diplomātisks darbs, atgādinot par mums būtiskām lietām, uzsvēra Rinkēvičs.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 1.daļa

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības...

Otrkārt, būs risināmas diezgan nopietnas dilemmas, sacīja prezidents. Piemēram, tiek prognozēts, ka ASV izstāsies no Parīzes klimata nolīguma. Bez ASV daudzus mērķus esošajā līgumā sasniegt nevarēs, norādīja Rinkēvičs.

Tāpat iepspējami potenciāli tarifi Eiropas Savienības (ES) ekonomikai, kas mūs ietekmēs, uzsvēra Rinkēvičs.

Vienlaikus aktuāls būs jautājums par aizsardzības izdevumiem. Vinaprāt, Latvijai vajadzētu domāt par 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) atvēlēšanu aizsardzībai. "Es pilnīgi noteikti redzu, ka mūsu pašreizējās vajadzības, vismaz, kā man ziņots, ir virs 4% no iekšzemes kopprodukta," viņš sacīja, pieļaujot, ka Latvija varētu drīzāk pietuvoties 5%. Pie šī jautājuma strādā valdība. Tāpat par to ir gaidāmas diskusijas Nacionālās drošības padomē februārī.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 2.daļa

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa...

Rinkēviču gan mazliet baida tas, ka ne visi Eiropas sabiedrotie to redz šādā veidā. "Tā būs vēl viena situācija," komentēja prezidents.

Viņš rezumēja, ka gaidāms diezgan neskaidrs, turbulents gads. Latvijas diplomātijai un politikas veidotājiem gan Baltijā, gan Eiropā būs daudz jāstrādā, lai izveidotu saprātīgas attiecības. "Bet daudzas lietas noteikti mainīsies," viņš uzsvēra.

Kā ziņots, Vašingtonā pirmdien notiks Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā.

78 gadus vecais Tramps, kurš bija 45.Savienoto Valstu prezidents un kļūs par 47.prezidentu, svētdienas vakarā Vašingtonas arēnā "Capital One Arena" uzrunāja apmēram 20 000 atbalstītāju, solot "labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē".

Mītiņā runāja arī nākamais viceprezidents Džeimss Deivids Venss un miljardieris Īlons Masks, kam bija liela loma Trampa kampaņā un kuru Tramps gatavojas iecelt par valdības efektivitātes biroja vadītāju.

Vašingtonā un citās ASV pilsētās svētdien notika arī Trampa pretinieku mītiņi, kuros runātāji atbalstīja tiesības uz abortiem, kā arī kritizēja Trampa uzskatus par klimata pārmaiņām un imigrāciju.

Lai gan ierasti uz ASV prezidenta inaugurāciju netiek aicināti ārvalstu līderi, Tramps ir lauzis šo tradīciju un gaidāms, ka viņa stāšanos amatā vēros vairāku valstu un valdību vadītāji, kuru vidū būs Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Tramps bija uzaicinājis arī Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš tomēr neieradīsies, bet Ķīnu pārstāvēs viceprezidents Haņs Džens.

Republikāņu kandidāts Tramps vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja demokrātu kandidāti, viceprezidenti Kamalu Herisu.

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmes kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām, no 2026. gada 1. janvāra nestāsies spēkā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) trešdien sēdes sākumā norādīja, ka attiecīgo likumu otrreizējai caurlūkošanai nodeva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ir iesniegti daudzi priekšlikumi.

Tādējādi komisija trešdien uzklausīja visas iesaistītās puses, lai saprastu kopējo situāciju.

Viņa minēja, ka šis likums no 2026. gada 1. janvāra vēl nestāsies spēkā un komisija darbu pie likumprojekta turpinās janvārī.

Savukārt "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pauda, ka nākamajā gadā nevajadzētu palielināt vinješu likmes kravas auto no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām, kā arī jāpaplašina atbrīvojumu periods no vinjetēm lauksaimniekiem un jādiskutē par citām jomām, kurām, iespējams, ir nepieciešami atvieglojumi. Viņaprāt, ātrākais, kad likums varētu stāties spēkā, ir nākamā gada 1. marts.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina atbildīgās iestādes nekavēties un jau tagad pieņemt lēmumu rudenī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās balsis skaitīt manuāli, nevis paļauties uz informācijas tehnoloģijām (IT), kas var pievilt.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs ir iepazinies ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) sniegto informāciju saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem IT iepirkumos un to iespējamo ietekmi uz 2026. gada Saeimas vēlēšanu procesu.

Valsts prezidents uzsver, ka demokrātiskā valstī valsts vara ir leģitīma tikai tad, ja tā izriet no tautas gribas, kas brīvi izteikta vēlēšanās. Viņš akcentē, ka vēlēšanas ir brīvas, ja vēlētāji var brīvi veidot savus uzskatus un paust savas vēlmes, kā arī cīnīties pret vēlēšanu procedūras pārkāpumiem.

Rinkēvičs atzīmē, ka vēlēšanu procesa kvalitatīva organizēšana un vadība ir neatņemams brīvu vēlēšanu priekšnoteikums, kas nepieļauj šaubas par vēlēšanu drošību un rezultātu ticamību. Viņš uzsver, ka brīva, neietekmējama un caurspīdīga vēlēšanu norise ir demokrātiskas valsts stūrakmens.

Rīgas pils saimnieks Edgars Rinkēvičs piedāvā turpmāk Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera kandidātu izvirzīšanu uzticēt Valsts prezidentam, vienlaikus saglabājot parlamenta tiesības pieņemt galīgo lēmumu par tiem.

Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs otrdien ir parakstījis un nosūtījis Saeimas Prezidijam grozījumus Saeimas kārtības rullī un grozījumus trīs likumos, kas noteic Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera izraudzīšanās un izvirzīšanas kārtību.

Valsts prezidenta iesniegtajos likumprojektos piedāvāts mainīt iepriekšminēto amatpersonu izvirzīšanas kārtību un desmit Saeimas deputātu vietā šīs tiesības piešķirt Valsts prezidentam, vienlaikus nekādi neskarot Saeimai tiesības pieņemt galīgo lēmumu par izvirzītajiem kandidātiem.

Kā skaidro Drēģeris, šāds risinājums neizjauktu valsts varas atzaru līdzsvaru un atsvaru sistēmu, taču dotu iespēju Valsts prezidentam gan formālās, gan neformālās konsultācijās identificēt piemērotāko kandidātu tālākai izvirzīšanai. Tas savukārt mazinātu politisko apsvērumu prevalēšanu pār kandidāta profesionalitātes kritērijiem.

Domājot par Baltijas jūras reģiona drošību, ir "jātur galdā" jautājums arī par Baltijas jūras iespējamu slēgšanu, piektdien intervijā TV3 izteicās Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Taujāts, kā vairot Baltijas jūrā esošās kritiskās infrastruktūras drošību, Rinkēvičs sacīja, ka nepieciešams palielināt patrulēšanu jūrā un aktīvāk jāievieš sankcijas Krievijas ēnu flotei. Piemēram, NATO ietvaros tiekot runāts par kopējās patrulēšanas pastiprināšanu.

Vienlaikus, prezidenta skatījumā, "jātur galdā" jautājums par Baltijas jūras iespējamu slēgšanu, kas būtu ļoti nopietns solis, kas jau iepriekš ideju līmenī izskanējis un pret kuru tolaik vērstas dažādas iebildes.

Prezidents piebilda, ka katru dienu Baltijas jūrā kuģojot ap 2000 dažādu peldlīdzekļu, kurus visus izkontrolēt neesot iespējams.

Lūgts vērtēt, kādām kopumā būtu jābūt Latvijas drošības prioritātēm šajā gadā, prezidents uzsvēra, ka nepieciešams pabeigt Austrumu robežas izbūvi un turpināt militārās infrastruktūras izbūvi. Tāpat ir sagaidāms, ka aizsardzībai būs jānovirza vēl lielāka valsts budžeta daļa, ieguldījumiem sasniedzot pat 4% no iekšzemes kopprodukta.

Latvijai turpmāko gadu laikā būs jāaudzē aizsardzības izdevumi līdz apmēram 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents pauda gandarījumu, ka iekšlietu sistēmā strādājošajiem šogad pieaudzis atalgojums. Tāpat pozitīvi, ka uz priekšu virzās robežas un militārās infrastruktūras izbūve austrumos un daudz tiekot strādāts pie aizsardzības spēju nostiprināšanas. Vienlaikus Rinkēvičs atzina, ka "vēl ir ko darīt".

Viņš atklāja, ka nesen iepazinies ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ziņojumu, kas izskanējis Valsts prezidenta militārajā padomē. "Ir pilnīgi skaidrs, ka, pat ja mums liekas, ka [ieguldījumu aizsardzībā] 3,5% no IKP ir daudz, tad ar to mūsu NATO spēju attīstībai nepietiek, mums ir jāstrādā pie tā, ka šis budžets būs jāaudzē, būs jāaudzē aizsardzības izdevumi," sacīja prezidents.

Birokrātija būvniecībā kavē ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Lūgts komentēt tikšanos ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem par birokrātijas mazināšanu, amatpersona sacīja, ka "īpaši priecīgi par to, kā tas notiek, viņi nebija".

"Mums ir, piemēram, Būvniecības likuma projekta pakotne Saeimā. Saeima šobrīd ir darba pārtraukumā. Šis ir viens no jautājumiem - būvniecības birokrātija -, kas kavē gan ekonomikas attīstību, gan investīciju piesaisti, gan kaitina uzņēmējus," pauda Rinkēvičs.

Taču esot arī vēl daudzas citas lietas, kur nepieciešams strādāt.

"Lai gan mēs redzam, ka labā apņemšanās ir bijusi, kaut kādās jomās lēmumi ir pieņemti, es nesadzirdēju, ka uzņēmēju organizācijas būtu gandarītas," atzina prezidents.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina Saeimu pārskatīt likumu par autoceļu lietošanas nodevu palielināšanu kravas auto, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) Valsts prezidents atsaucas uz likuma izstrādes materiāliem, no kuriem varot secināt, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs trīs tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.

Rinkēvičs norāda, ka pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā tam tika organizēta publiskā apspriešana, kurā, pretēji likuma anotācijā norādītajam, tika saņemti divi nozares pārstāvošo organizāciju iebildumi. Valsts prezidents akcentē, ka arī pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadājumu nozares, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauda bažas par plānotajām izmaiņām, jo īpaši uzsverot novēlotās regulējuma izmaiņas, kad komersanti jau ir saplānojuši savu komercdarbību un noslēguši atbilstošus līgumus nākamajam gadam.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaida diskusijas par to, vai nākamā Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts nebūtu jāizraugās Valsts prezidentam.

Rīgas pilī Rinkēvičs trešdien tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), lai pārrunātu dažādas aktualitātes. Valsts prezidents informējis premjeri par tikšanos ar Saeimas frakciju vadītājiem, kas varētu notikt piektdien, 31.janvārī, plkst.8.30.

Tikšanās laikā prezidents iecerējis ne tikai iepazīstināt ar likumdošanas iniciatīvu pazemināt tautas nobalsošanas slieksni, bet arī runāt par Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanās procesu, kas "jau ir kļūst leģendārs".

Viņš skaidroja, ka šajā procesā ir gan politiskas, gan strukturālas problēmas. Prezidenta ieskatā ar frakciju vadītājiem un kopumā būs nopietni jārunā, vai kandidātu izvirzīšanas kārtība ir adekvāta. Ja Saeimas deputāti paši izvirza kandidātus konkrētiem amatiem, kā tas ir, piemēram, ar Latvijas Bankas prezidenta un valsts kontroliera amatu, un paši pēc tam par šiem kandidātiem balso, tad tas rada problēmas, uzskata valsts pirmā persona.

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

4.aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisāru Valdi Dombrovski. Tikšanās laikā puses pārrunāja Amerikas Savienoto Valstu un ES tirdzniecības attiecības un ES priekšlikumus aizsardzības finansējuma palielināšanai un atbalstu Ukrainai.

"Mums ir jārēķinās ar to, ka ASV tarifu politika arī turpmāk var radīt nenoteiktību Eiropā un plašākā pasaulē. No vienas puses tas var radīt ekonomikas satricinājumus, bet no otras puses arī iespējas - Eiropas Savienības dalībvalstīm apgūstot jaunus tirgus. Pusēm ir jāsēžas pie sarunu galda, lai virzītos uz savstarpēji izdevīgiem tirdzniecības noteikumiem. Gan pandēmijas laiks, gan karš Ukrainā un ilgstošā nenoteiktība spilgti izgaismo nepieciešamību Eiropas Savienībai kļūt pašpietiekamākai, it īpaši kritisko preču ražošanā. Tikai tā Eiropas Savienība var kļūt noturīgāka pret dažādiem satricinājumiem. Tas ir panākams, diversificējot riskus un noieta tirgus pasaulē, kā arī veicinot ražošanu augstas pievienotās vērtības nozarēs," pēc tikšanās pauda E. Rinkēvičs.

Tas būtu skandāls, ja ne pārāk veiksmīgu projektu uzņēmumos palielinātu atalgojumu, trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents tika aicināts vērtēt Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz noteikt izņēmumus personāla izmaksu palielināšanai astoņās ministrijas kapitālsabiedrībās, piemēram, dzelzceļa "Rail Baltica" nacionālajā ieviesējā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas", VAS "Latvijas gaisa satiksme" un aviokompānijā "airBaltic".

Paralēli sociālajos tīklos iedzīvotāji pauž sašutumu arī par ministru un augstāko ierēdņu algām, kas atspoguļotas amatpersonu deklarācijās par 2024.gadu. Taujāts, vai valsts pārvalde nav pārāk "iekarsusi" ar atalgojuma celšanu, kam privātais sektors netiek līdzi, Valsts prezidents piesauca pērn pieņemto lēmumu 2025.gadā atlīdzību fondu neaudzēt vairāk kā par 2,6%. Valsts prezidents atgādināja, ka bija arī izņēmumi - atalgojuma palielināšana iekšlietu sistēmai, kas, viņaprāt, bija pamatota un pareiza, kā arī devusi zināmus pozitīvus rezultātus.

Latvijas valsts nevar atļauties ilgāku laiku, piemēram, pāris mēnešus dzīvot un strādāt bez ģenerālprokurora, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot ģenerālprokurora amata konkursa noslēgšanos bez rezultāta.

Viņš uzsvēra, ka starp ģenerālprokurora funkcijām ir arī operatīvās darbības uzraudzīšana un ģenerālprokuroram jāpieņem diezgan nopietni lēmumi valsts drošības jomā. Ņemot vērā, ka "mēs neesam gluži tādā miera situācijā", Rinkēvičs ļoti cer, ka Latvija bez ģenerālprokurora nepaliks uz ilgu laiku.

Valsts pirmā persona uzskata, ka Tieslietu padomei ar jauna ģenerālprokurora kandidāta izraudzīšanos jārīkojas ātri, un arī Saeima nedrīkst vilcināties ar lēmuma pieņemšanu par izvirzīto kandidātu. Visticamāk, parlamentam šī lēmuma pieņemšanai nāksies sasaukt ārkārtas sēdi jau pēc sesijas noslēguma, prognozēja Rinkēvičs.

Kā ziņots, uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus, Tieslietu padome nolēma izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu, trešdien žurnālistiem paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Davosā apliecinājis Latvijas interesi, lai ASV tehnoloģiju gigants "Google" iesaistītos Mākslīgā intelekta centra izveidē Latvijā, informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Latvijas prezidents otrdien tikās ar "Google" viceprezidenti publiskās pārvaldes un rīcībpolitiku jautājumos Eiropā Aneti Kroberi-Rīlu.

Turpinot pagājušajā gadā Davosā un vizītē Kalifornijā sākto diskusiju ar "Google" vadību, sarunā apspriesta "Google" iesaiste Mākslīgā intelekta centra darbībā, sadarbība Baltijas valstu kiberdrošības spēju stiprināšanā, kā arī ar Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju saistītie izaicinājumi.

Rinkēvičs uzsvēris, ka Mākslīgā intelekta centra izveide un attīstība ir nozīmīga Latvijas prioritāte. Pēc viņa vārdiem, centra izveide ir būtiska, lai stiprinātu drošību un veicinātu konkurētspēju.

Latvijas prezidents informēja par progresu centra izveidei nepieciešamajā likumdošanā. Tāpat Rinkēvičs uzsvēra samērīga tiesiskā regulējuma ieviešanu ES līmenī, kas ir sevišķi būtiski, lai ES vēl vairāk nezaudētu konkurētspēju.

Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, savā paskaidrojumā tostarp uzsverot, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta arī ar finansiālās drošības garantijām, un izdienas pensiju kopējo reformu pamatojošie argumenti tiešā veidā nebūtu piemērojami tiesnešu pensijām.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, prezidents norāda, ka, salīdzinot likuma normas ar šobrīd spēkā esošo Tiesnešu izdienas pensiju likumu, konstatējams, ka attiecībā uz tiesnešiem likums paredz izmaiņas vairākos aspektos. Proti, tas palielina speciālās pensijas - šobrīd izdienas pensijas - saņemšanai nepieciešamo stāžu no 20 gadiem uz 25 gadiem. Likums arī pārskata speciālās pensijas aprēķinu, paredzot, ka turpmāk tā tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba. Tāpat likums paredz ierobežot speciālās pensijas apmēru, samazinot par 5% gan minimālo un maksimālo speciālās pensijas apmēru, gan speciālās pensijas apmēru gadījumā, ja tiesnesis atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ.

No 19. līdz 23. maijam Japānā norisināsies līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija šajā reģionā, kuru vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņiem pievienosies uzņēmēju delegācija 90 cilvēku sastāvā, kas piedalīsies biznesa pasākumos Tokijā un Osakā, kā arī biznesa forumā "EXPO 2025 Osaka" Latvijas Nacionālās dienas ietvaros.

Kā norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Šogad aprit 100 gadi kopš Latvija pirmo reizi piedalījās pasaules izstādē EXPO – šī ir zīmīga gadadiena un lieliska iespēja piesaistīt uzmanību Baltijas reģionam. Latvijas dalība EXPO 2025 Osakā ir svarīgs solis turpmākajai mūsu ekonomiskās diplomātijas attīstībai. Latvijas un Lietuvas kopīgais paviljons ir ne tikai platforma, lai demonstrētu mūsu kultūru un tehnoloģijas sasniegumus, bet arī iespēja tapt jaunām partnerībām, kas veicinās jaunradi un tehnoloģiju komercializāciju nākotnē.”

Kopumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šogad organizētajos biznesa pasākumos Japānā, klātienē piedalīsies vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumu, bet neklātienē vēl 138 uzņēmumi.

Latvijas gaisa telpā ielidojušais un detonējušais bezpilota lidaparāts bijis Ukrainas drons, kas, acīmredzot, bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem, atzīmēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kopīgajā preses konferencē ar premjeri Eviku Siliņu (JV).

Viņš uzsvēra, ka informācijas apmaiņa starp dienestiem un valsts amatpersonām darbojusies adekvāti. Informācija saņemta savlaicīgi, tostarp to saņēmis arī Krāslavas novada vadītājs.

Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka galvenais izaicinājums ir pretgaisa aizsardzības sistēmu attīstība. Viņš norādīja, ka lēmumi šajā jomā jau pieņemti, iepirkumi noslēgti un līgumi parakstīti, taču jāgaida piegādes.

Prezidents norādīja, ka galvenā uzmanība jākoncentrē uz tādu sistēmu izstrādi, kas iespēju robežās spētu neitralizēt šāda tipa dronus, ņemot vērā, ka objekts atradās Latvijas teritorijā samērā īsu laiku un nokrita 10 līdz 15 kilometru attālumā no robežas.

Vajadzīgs lielāks finanšu sektora atbalsts aizsardzības nozares projektiem, pirmdien Rīgas pilī tiekoties ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, spriedis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu sektora iesaisti aizsardzības industrijas uzņēmumu finansēšanā un demogrāfijas jautājumus.

Tikšanās laikā Valsts prezidents pauda nostāju, ka ir nepieciešama elastīga pieeja fiskālo noteikumu piemērošanā, lai Eiropas Savienības valstis spētu būtiski kāpināt savu aizsardzības spēju finansēšanu.

Rinkēvičs atzīmēja, ka finansējuma pieejamība ir viens no būtiskākajiem faktoriem Latvijas konkurētspējas uzlabošanai. Tāpat ir vajadzīgs lielāks finanšu sektora atbalsts aizsardzības nozares projektiem.

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rosinātos grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, ar kuriem paredzēts rudenī gaidāmajās vēlēšanās noteikt balsu manuālu skaitīšanu.

Nodrošināt manuālu balsu skaitīšanu rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, piesaucot bažas par informācijas tehnoloģiju ietekmēšanas riskiem. Atbilstoši pašlaik spēkā esošajam normatīvajam regulējumam lēmums par balsu skaitīšanas veidu būtu jāpieņem CVK, tomēr tā nolēma lēmuma pieņemšanu pāradresēt Saeimai.

CVK otrdien vērsās pie Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, aicinot veikt attiecīgos grozījumus.

Kā žurnālistiem paudis CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris, komisija vērtēja divus risinājumus - likumdevēja iesaisti vai lēmuma pieņemšanu pašas komisijas līmenī. Zviedris norādīja, ka parlamenta lēmums mazinātu spekulācijas par CVK motivāciju, jo komisija ir koleģiāla institūcija un lēmumi tajā var būt dažādi.

Ir jābūt gataviem uz jebkuru pavērsienu, kā arī jābūt gataviem pasargāt savu kritisko infrastruktūru, piektdien pēc TEC-1 elektrostacijas apskates žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Reaģējot uz elektrības kabeļa "EstLink 2" bojāšanu Somu līcī, Valainis kopā ar AS "Latvenergo" pārstāvjiem piektdien veica TEC-1 un TEC-2 elektrostaciju tehnisko apskati.

"Normālā situācijā mēs šodien šeit neatrastos, jo visas šīs iekārtas būtu izslēgtas un nebūtu jādarbina," norādīja Valainis.

Viņš akcentēja, ka pēc "EstLink 2" kabeļa pārraušanas redzams, ka "Latvenergo" infrastruktūra iegūst arvien jaunu nozīmi elektroenerģijas tirgus balansēšanai. Tāpat ir jābūt pārliecinātiem, ka pie jebkuriem apstākļiem šī infrastruktūra ir darbspējīga.

"Tostarp ne tikai ziemā, bet arī jādomā, kā šo infrastruktūru darbināt vasarā," norādīja Valainis. Viņš akcentēja, ka ir svarīgi pašreiz notiekošos TEC-1 remontdarbus pabeigt martā.

Pirms 35 gadiem mēs spējām vienoties kopīgam mērķim - brīvai, neatkarīgai Latvijai -, un esmu pārliecināts, ka arī šodien mēs to spējam, apsveikumā Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienā uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Rīgas pils saimnieks norāda, ka 1990.gada 4.maijā ar violetiem un baltiem ceriņu pušķiem rokās lepni un cerību pilni cilvēki pie Augstākās Padomes ēkas Vecrīgā sagaidīja deputātus, kuru pārliecinošais vairākums bija nobalsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Viņš klāsta, ka tolaik aiz Augstākās Padomes stāvēja Latvijas patrioti, kas bija parādījuši, ka grib lemt un darīt paši, grib runāt latviski un kopt savu kultūru, grib redzēt patiesību, nevis piecgades plānus. Valsts prezidents akcentē, ka patrioti gribēja celt Latviju, nevis stutēt trūdošu impēriju. Rinkēvičs pateicas ikvienam, kas 35 gadu laikā sargājis, veidojis un patiesi mīlējis Latviju.

Nav bērnu, nav rūpju un naudas pietiek – to pēcindustriālajā laikmetā zina daudzi un tā arī dzīvo. Šodienas lēmumi demogrāfijas jautājumos noteiks ne tikai to, kāda Latvija būs, bet arī to, vai paliks tikai nosaukums, vai tā būs vispār.

Proti, demogrāfijas jautājums nav par ideoloģijām, valsts pārvaldes formām vai politikām. Tas ir hamletisks jautājums – būt vai nebūt? Ir robeža, kad bezrūpīgs miers vienmērīgā uzdzīvē nozīmē beigas.

Nepielūdzamā statistika

Statistikas dati rāda nepielūdzamu ainu: 1987. gadā piedzima 42 135 bērni, bet 2023. gadā – vairs tikai 14 490, un nav vairs šaubu, ka 2024. gada skaitlis būs vēl mazāks. Datiem pievienojot mirstības rādītājus un migrācijas bilanci, iegūstam vien iedzīvotāju skaita sarukuma datus. Pie ārējiem iemesliem nosacīti var minēt tikai lielo finanšu krīzi. Tomēr arī te bija liela daļa iekšējo iemeslu, tostarp tas, ka valsts pārvalde izdevumu samazinājumu lielā mērā pārcēla uz jauno vecāku pleciem un neieviesa elementārāko aizsardzību ģimenēm ar bērniem. Rezultātā krīzes laikā Latviju pameta vairāki simti tūkstošu cilvēku ar visiem bērniem, kuri ceļ citu valstu ekonomikas un nākotni. 1987. gadā Latvijā dzīvoja 2,67 miljoni iedzīvotāju. 2023. gada nogalē iedzīvotāju skaits bija vairs tikai 1,88 miljoni – tas ir aptuveni 1950. gada līmenis. Proti, 36 gados izgaisuši teju 0,8 miljoni jeb 34,5% iedzīvotāju. Šādi turpinot, aiznākamajai politiķu paaudzei pārvaldāmo skaits būs tik niecīgs, ka vajadzēs pašiem slaucīt ietves, ja cilvēku iztrūkumu neaizpildīs citu pasaules reģionu iedzīvotāji. Arī šādā notikumu attīstības scenārijā par Latviju, kāda tā ir pašlaik, jau pēc pusgadsimta var būt ļoti problemātiski runāt – ja titulnācija nonāk mazākumā un teritoriju pārsvarā apdzīvo citi, tad arī balsošanas rezultāti var būt citādi. Pašreizējai demogrāfijas bedrei, kas kļūst arvien pamanāmāka, seko visas iespējamās problēmas – samazinās iekšējais patēriņš, aug cenas, nav pietiekams uzņēmējdarbībai nepieciešamais darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits. Visbeidzot nav vērtību, kuras politiķi varētu pārdalīt, un atliek tikai aizņemties. Mums jāsāk sevi atražot un nodrošināt. Attiecībā uz ģimenēm ar bērniem ilgstoši un plaši tiek lietots arguments «naudas ir tik, cik ir», tā visu atstājot nākamajam deputātu sasaukumam.