Jaunākais izdevums

Latvija turpmāk starptautiski tiks prezentēta kā valsts, kura ir gatava uzņemties globāla līmeņa izaicinājumus un piedāvāt pasaulei Latvijā radītus risinājumus. Valsts tēls tiks veidots ar misiju pieejas starpniecību, un kā pirmā tiks attīstīta misija “Jūra 2030”.

To paredz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sagatavotais informatīvais ziņojums par vienota Latvijas valsts tēla ieviešanas stratēģiju, ko 31.augustā izskatīja valdība.

Vienojošais elements darbā ar valsts tēlu misijā “Jūra 2030” būs dabīgas ūdens aprites atjaunošana. Turpmākie soļi paredz vienotas stratēģijas un rīcības plāna izstrādi, kā arī Latvijas tēla novērtējuma pētījuma veikšanu desmit valstīs.

“Valsts tēla veidošana ir iespēja radīt uz vērtībām balstītu stāstu, kas dos izrāvienu ekonomikā un inovācijās. Tam ir jākalpo kā instrumentam, kas veicinās Latvijas tautsaimniecības viedās reindustrializācijas attīstību - paplašinot sadarbības tirgu ģeogrāfiju, ražojot un piedāvājot globāli pieprasītus produktus, veidojot jaunas sadarbības dažādās nozarēs, ceļot konkurētspēju un nodrošinot kopīgo labklājību,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Misija “Jūra 2030” tika izvēlēta plašā sadarbības procesā, iesaistot sabiedrības pārstāvjus, ārvalstīs dzīvojošos latviešus, nozaru un valsts pārvaldes līderus. Valsts tēla iniciatīvas grupā iesaistījās arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Ar misiju “Jūra 2030” Latvija starptautiski iestājas par tīra ūdens pieejamību katram pasaules iedzīvotājam. Tā ir ziņa, ko vēlamies nodot pasaulei. To iespējams sasniegt, attīstot jaunu ekonomiku, kas atjauno dabisku tīra ūdens aprites sistēmu. Lai īstenotu tīra ūdens misiju, jaunā ekonomika un pārvaldes modelis tiks veidots lokāli – Baltijas jūras reģionā. Šāda pieeja palīdzēs radīt priekšnoteikumus, lai nodrošinātu iespēju attīrīt piesārņotāko un apdraudētāko jūru pasaulē.

“Valsts tēls ir tas, ko mēs darām, tādēļ šoreiz vēlamies Latvijas stāstu veidot uz konkrētu piemēru bāzes. Tie palīdzēs uzskatāmi parādīt, kā ar savu rīcību un dažādām iniciatīvām varam piedāvāt risinājumus, kuri palīdz ne tikai mums pašiem, bet risina arī globāli nozīmīgus jautājumus. Lai pasaule mūs sadzirdētu, primāri ir jādomā par to, ko mēs varam dot citiem un kur mēs varam būt piemērs. Viena no mūsu priekšrocībām ir tā, ka spējam paveikt sarežģītas lietas ātri un kvalitatīvi, pieņemt dažādus izaicinājumus un kļūt par inovāciju platformu. Domājot globāli, rīkosimies lokāli, dodot iespēju jaunam izrāvienam Latvijas uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka misija “Jūra 2030” ir kopīgs izaicinājums, kurš iet kopsolī gan ar ES Zaļo kursu, gan Latvijas tautsaimniecības reindustrializācijas plānu.

Iestājoties par visiem svarīgu izaicinājumu risināšanu, valsts tēla veidošanā ir iesaistīta ne tikai valsts pārvalde, bet arī nozaru līderi, uzņēmēji, sociālie partneri un plašs sadarbības partneru loks ārpus mūsu valsts robežām, tostarp ārvalstīs dzīvojošie tautieši. Ar misijas starpniecību darbs pie vienota valsts tēla izstrādes kļūs par rīcībpolitikas virzienu, kam sekojam ilgtermiņā.

Lai misija realizētos, jāizstrādā efektīvs pārvaldības modelis jeb navigācijas centrs, ilgtermiņa ieguldījumu instrumenti un platforma dažādu jaunu iniciatīvu attīstībai. Ilgtermiņa ieguldījumu instrumentu izstrādē plānots piesaistīt Latvijas un starptautiskos pensiju fondus, kuri ir gatavi ieguldīt projektos ar atmaksāšanās laiku vairākās desmitgadēs. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktie pētījumi liecina, ka pasaulē investīciju apjoms zilajā jeb ilgtspējas ekonomikā katru gadu pieaug, un tiek prognozēts, ka 2030. gadā tas dubultosies, pārsniedzot ieguldījumus tradicionālajās uzņēmējdarbības formās par 400 miljardiem eiro. Mums jābūt gataviem piedalīties jaunās pasaules ekonomikas veidošanā, uzņemoties iniciatīvu un līderību.

Darbu pie vienota valsts tēla izstrādes LIAA uzsāka 2020. gada nogalē, bet 2021. gada jūnijā LIAA struktūrā iekļāvās arī Latvijas institūts, tādā veidā konsolidējot valsts pārvaldes institūcijas vienotu mērķu sasniegšanai. Valsts tēla saturs tiek balstīts atziņās no 116 viedokļu līderu dizaina domāšanas procesa darba, kurā tika definētas mūsu kopīgās vērtības, ka esam dažādu pasauļu savienotāji, gatavi jauniem izaicinājumiem un esam arī radošu izmēģinājumu platforma.

Trīs gadu periodā, investējot valsts tēla veidošanas kampaņā 4 miljonus eiro, plānots papildus jau esošajam investīciju plānam piesaistīt 128 miljonus eiro un izveidot 4500 jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunuzņēmējiem un pētniekiem šogad pieejamie valsts finanšu atbalsta instrumenti attīstībai

Db.lv, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pagājušās nedēļas nogalē pēc divu savstarpēji nesaistīti avotu norādēm kādā no sociālajiem tīkliem konstatēja publikāciju ar vairāku Baltkrievijas pilsoņu personas datiem, kuri ar kāda biznesa konsultanta starpniecību izvērtēja iespēju pārcelt savu uzņēmējdarbību uz Latviju.

LIAA par šo notikumu informēja Valsts drošības dienestu un Valsts datu inspekciju, kā arī veica iekšējo izmeklēšanu, kurā tika noskaidrots, ka dati nav noplūduši no LIAA.

LIAA uzglabā vairākus simtus baltkrievu pilsoņu datu, taču šajā gadījumā publiskota vien neliela daļa no kopējā datu apjoma. Jau iepriekš bija novērots, ka Baltkrievijas dienesti izrāda pastiprinātu interesi par uzņēmumiem, kuri bija izteikuši vēlmi pārcelt savus uzņēmumus uz Latviju, Lietuvu, Poliju un citām valstīm. LIAA darbinieki ir saskārušies arī ar e-pastu uzlaušanas mēģinājumiem.

Baltkrievijas uzņēmumi, ar kuriem sadarbojās LIAA, vairījās no publicitātes, atsaucoties uz pastiprinātu interesi no Baltkrievijas dienestiem. Tika saņemti atsevišķi signāli, ka negatīvi varētu tikt ietekmēti konkrēto uzņēmēju ģimenes locekļi un uzņēmumi, kuri turpina darboties Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar panākto vienošanos ar Ekonomikas ministriju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns septembra beigās atstās savu amatu.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis: “Augstu novērtējam LIAA direktora K.Rožkalna uzsākto pārmaiņu procesu, mainot pieeju darbā ar uzņēmējiem. Pēdējo trīs gadu laikā LIAA ir sākusi strādāt proaktīvāk un elastīgāk, vairāk ieklausoties uzņēmēju vajadzībās. Ir uzlabojušies arī eksporta un investīciju piesaistes rādītāji. Tādēļ laika periodā, kamēr norisināsies konkurss uz jaunā LIAA direktora amata vietu, par šī amata vietas izpildītāju nozīmēsim LIAA direktora vietnieci eksporta jautājumos Ivetu Strupkāju”.

K.Rožkalna pēdējā darba diena būs 29. septembris, un jau tuvākajā laikā Valsts kanceleja izsludinās atklātu konkursu uz LIAA direktora amata vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar LIAA iesaisti šogad realizēti 46 investīciju projekti 618,9 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 29.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iesaisti 2023.gadā realizēti kopumā 46 investīciju projekti 618,9 miljonu eiro apmērā un ar plānoto darbavietu skaitu - 2513, informē LIAA pārstāvji.

No realizētajiem 46 projektiem 24 īstenoti Rīgā un Pierīgā, 12 - Kurzemē, četri Vidzemē, bet pa trim projektiem realizēti Latgalē un Zemgalē. Tostarp pārstāvētas tādas nozares kā bioekonomika - 12 projekti, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) - desmit projektu, viedā enerģētika - septiņi projekti, fotonika un viedie materiāli - seši projekti, kā arī biomedicīna - trīs projekti.

Investīciju piesaistē aģentūra fokusējas uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, lai ienākošais ārvalstu kapitāls stimulētu straujākas pārmaiņas ekonomikā.

LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde atzīmē, ka ārvalstu uzņēmumu interese par ienākšanu Latvijā ir pietiekami liela, un kopumā šogad strādāts ar 182 projektiem, kuru potenciāls sasniedz piecus miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kanceleja ir izsludinājusi jaunu konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Iepriekšējo konkursu uz šo amatu ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aprīlī nolēma izbeigt bez rezultāta.

Starp jaunā konkursa pretendentiem izvirzītajām prasībām ir atbilstība likumam "Par valsts noslēpumu", lai varētu saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Tāpat tiek prasīta augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vadības zinībās, ekonomikā, finansēs, tiesību zinātnēs vai inženierzinātnēs, turklāt vēlams ir maģistra grāds.

Pretendentiem uz LIAA direktora amatu jābūt ar pēdējo desmit gadu laikā iegūtu vismaz triju gadu ilgu pieredzi organizācijas vadītāja vai citā vadošā amatā. Tāpat kandidātiem jābūt pieredzei darbā privātajā sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Darbu sākusi LIAA pārstāvniecība Austrālijā

Db.lv, 22.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ekonomiskā pārstāvniecība Austrālijā, Melburnā, informē LIAA pārstāvji.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns norāda, ka lēmums par ekonomiskās pārstāvniecības izveidi Austrālijā sekoja kā loģisks turpinājums Latvijas vēstniecības atklāšanai Kanberā 2022.gada augustā.

"Šobrīd finiša taisnē ir sarunas starp Eiropas Savienību (ES) un Austrāliju par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, kas būtiski samazinās tarifus dažādu preču eksportam uz Austrāliju. Kā papildus stimuls ekonomiskās sadarbības stiprināšanai ar Austrāliju ir aktīvā un plašā Latvijas diaspora šajā valstī," pauda Rožkalns.

Viņš arī atzīmē, ka tālo tirgu apgūšana ir viens no lielākajiem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem, jo tas būtiski paplašinās uzņēmēju manevra iespējas dažādu ekonomisko krīžu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas, 8. novembra, amata pienākumus uzsāk pildīt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece Laura Očagova.

Viņas atbildības turpmāk ietvers investīciju piesaistes un inovāciju attīstības jautājumus.

L. Očagova LIAA strādā kopumā jau vairāk nekā 10 gadu, no kuriem pēdējos 7 gadus viņa pienākumi bijuši saistīti ar ES fondu programmu īstenošanu. Vadot LIAA Biznesa inkubatoru departamentu un esot tiešā saskarsmē ar uzņēmējiem, viņa ir uzkrājusi nozīmīgu pieredzi un labi pārzina Latvijas biznesa vides vajadzības.

“Viens no maniem uzdevumiem tuvākajos mēnešos būs “ielēkt” jaunā perioda ES fondu programmu plānošanas vilcienā, lai kopīgi ar Ekonomikas ministrijas kolēģiem nodrošinātu šo programmu atbilstību valsts ekonomisko mērķu sasniegšanai. LIAA pārziņā plānotās programmas galvenokārt būs vērstas uz uzņēmumu digitalizāciju, inovāciju ieviešanu un zinātnes projektu komercializāciju, tādā veidā veicinot mūsu uzņēmēju konkurētspēju pasaulē. Viens no maniem individuālajiem mērķiem būs sasniegt augstākus rādītājus Eiropas inovāciju reitingā, kurā šobrīd Latvija atrodas 25. vietā,” tā L. Očagova, piebilstot, ka ļoti izšķiroši Latvijas tautsaimniecības attīstībai būs tas, vai spēsim būtiski kāpināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā un attīstībā (R&D).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadība un, visticamāk, arī īpašnieks teju ar šantāžas palīdzību kategoriskā tonī pieprasa valdībai risināt uzņēmuma finanšu problēmas, raksta laikraksts Diena.

Pēdējo divu nedēļu laikā valdības ministrus un nu jau arī publisko telpu ar zināmā mērā draudu un šantāžas vēstulēm piepilda skandalozajam uzņēmējam Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) vadība, prasot valdībai steidzami risināt DLRR finanšu problēmas 8,2 miljonu eiro apmērā, pretējā gadījumā diezgan tiešā tekstā faktiski draudot ar vairāk nekā 300 darbinieku atlaišanu, kā arī uzņēmuma darbības apturēšanu, kas automātiski radīšot problēmas virknei vietējo mazo uzņēmumu, kurus ar darbu pamatā nodrošina DLRR. Pēc Dienas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, DLRR atbalsta prasības īstenošanu lobējot atsevišķi Nacionālās apvienības pārstāvji, tomēr šai prasībai neesot plašāka atbalsta, ņemot vērā, ka uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir minētais skandalozais uzņēmējs O. Osinovskis, kuram ir reputācijas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7.līdz 12.maijam Hamburgā, Vācijā, norisināsies Latvijas dienas, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

Latvijas dienas norisināsies Hamburgas ostas svētku laikā, un pasākums ir daļa no LIAA īstenotās ārējās mārketinga stratēģijas "#MissionLatvia".

LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja norāda, ka, organizējot Latvijas dienas Vācijā, LIAA vēlas stiprināt ekonomisko sadarbību un uzrunāt potenciālos investorus.

Latvijas dienās no 7. līdz 10.maijam ir plānota satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) dalība Hamburgas ostas svētku oficiālajā programmā un Latvijas-Hamburgas biznesa forumā, kuru organizē LIAA kopā ar Hamburgas Ekonomikas un inovāciju ministriju, Hamburgas tirdzniecības kameru, un Hamburgas ostu.

Uzņēmēji aicināti pieteikties dalībai oficiālajā delegācijā, kas ļaus dibināt jaunus kontaktus un sadarbības ar interesējošo nozaru uzņēmumiem, kā arī iepazīt digitalizācijas, mākslīgā intelekta, transporta un loģistikas, enerģētikas un inovāciju, jaunuzņēmumu jomas Vācijā. Darba programma Latvijas uzņēmējiem tiks veidota sadarbībā ar LIAA pārstāvniecību Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīciju piesaistē ir vērojamas pozitīvas tendences, kuras ietekmēs ne tikai šā gada, bet arī turpmāko gadu rādītājus, informē Ekonomikas ministrijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir sniegusi atbalstu 31 investīciju projektam, kopējā plānoto ieguldījumu summa Latvijas ekonomikā pārsniegs 500 miljonus eiro un tiks izveidotas vismaz 2224 jaunas darba vietas.

“Neskatoties uz smago un izaicinājumiem sarežģīto gadu, mūsu uzņēmēji ir demonstrējuši izcilu sniegumu eksportā, ko ir veicinājušas arī Ekonomikas ministrijas atbalsta iniciatīvas. Vienlaikus liels fokuss bija arī investīciju piesaiste kopā ar LIAA. Jau iepriekšējā gadā, kad investīciju apjomi Eiropā kritās, spējām uzrādīt labākos rādītājus pēdējo septiņu gadu laikā. Šis gads investīciju piesaistē uzrāda vēl lielāku uzrāvienu, kur veiksmīgi nostrādāja arī valdības īstenotā politika, ieviešot “Zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem. Pirmajos deviņos mēnešos piesaistīto investīciju apjoms ir divas reizes lielāks kā iepriekšējā gadā, sasniedzot jau 500 miljonu eiro,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valstij ir jāturpina radīt priekšnoteikumi zinātņietilpīgo uzņēmumu atbalstīšanai

Egita Aizsilniece-Ibema, Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības Briselē vadītāja, 27.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija var lepoties ar gudriem un talantīgiem cilvēkiem gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā – drosmīgākie mūsu laboratorijās radītās tehnoloģijas padara konkurētspējīgas un atrod noietu tirgu globālā mērogā.

Protams, šiem uzņēmīgajiem Latvijas talantiem ir nepieciešama ceļa karte zinātņu ietilpīgo uzņēmumu izaugsmei, un tās veidotāji lielā mērā ir zinoši speciālisti no valsts puses. Tieši ar tādu domu apkopojam zinātņietilpīgu uzņēmumu finansētājus un atbalstītājus, tāpat idejas, kā tehnoloģiju izstrādi vēl labāk atbalstīt nākotnē. Turklāt ne tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) strādā ar zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstīšanu. Maijā Latvijā notikušajā “Deep Tech Atelier 2024” konferencē iesaistījām visas puses – pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus un tehnoloģiju interesentus, publiskos un privātos investorus –, lai saprastu katra dažādās iespējas un būtisko, ko pievienot iepriekšminētajai ceļa kartei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2022. gada pavasara uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai sava reģiona LIAA biznesa inkubatorā.

No 2022. gada 21. februāra līdz 21. martam tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās divpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā.

“Latvijas nākotne ir inovatīva, eksportspējīga uzņēmējdarbība, kas spēs nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamās darbavietas visā valstī, stabilu labklājību un drošību par nākotni. Tāpēc nenovērtējami svarīga ir palīdzība jaunas uzņēmējdarbības sākšanai un attīstīšanai. Šogad paplašinājām reģionālo Biznesa inkubatoru tīklu, līdz ar nodrošinot visos Latvijas reģionos vienlīdzīgas iespējas jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem gan attīstīt savu ideju, gan iegūt vērtīgas praktiskas konsultācijas, lai tālāk jau paši spētu veiksmīgi attīstīties, augt un dot pienesumu Latvijas tautsaimniecībai,” saka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) lūgusi Valsts kanceleju izsludināt jaunu konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, aģentūru LETA informēja EM.

LETA iepriekš ziņoja, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) 22.aprīlī oficiāli informēja Valsts kanceleju, ka ir nolēmis izbeigt konkursu uz LIAA direktora amatu bez rezultāta.

LIAA direktora amats ir vakants kopš 2023.gada septembra beigām, kad to pameta Kaspars Rožkalns, kurš kļuvis par uzņēmuma "UPB nams" valdes priekšsēdētāju. Rožkalns LIAA direktora amatā strādāja kopš 2020.gada janvāra. Par LIAA vadītājas pienākumu uzpildītāju šobrīd iecelta LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.

Valainis solīja, ka jauns konkurss uz LIAA direktora amatu tiks izsludināts "visai drīz".

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka Valainim piedāvāta izvēle starp diviem finālistiem - Baibu Bļodnieci un Fredi Bikovu. Taču ekonomikas ministrs vērsies Valsts kancelejā, lūdzot papildu informāciju arī par citiem pretendentiem konkursā. Valsts kancelejā gan uzsvērts, ka nedrīkstot šādu informāciju atklāt, pat ne ministram. Kancelejas direktora vietniece Ieva Lībķena sacījusi, ka viņas pieredzē šī ir pirmā reize, kad ministrs prasījis sīkāku informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējiem būs pieejams aizdevums ar kapitāla atlaidi līdz 10 miljoniem eiro

Db.lv, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) trešdien, 19.janvārī, sāks projektu atlasi jaunā lielo investīciju atbalsta programmā uzņēmējdarbības attīstības projektiem, kas ir ne mazāki par 10 miljoniem eiro, informē LIAA.

Šo programmu izstrādājusi Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar LIAA un "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" ("Altum").

Uz aizdevumu ar kapitāla atlaidi līdz 30% apmērā no kopējām investīciju projekta attiecināmajām izmaksām varēs pretendēt Latvijā reģistrēti lielie un vidējie komersanti. Projektam pēc īstenošanas sasniedzot plānotos kritērijus, komersants varēs saņemt kapitāla atlaidi jeb dzēst "Altum" piešķirto aizdevumu.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) norāda, ka eksporta rādītāji turpina augt, taču lielu daļu no eksporta sastāda arī koksne, graudi un citi Latvijas dabas resursi, kam nebūtu jākalpo citu valstu attīstībai, bet gan jārada pievienotā vērtība uz vietas Latvijā. Tāpēc radīta programma, lai stimulētu Latvijas uzņēmumus veikt ieguldījumus jaunu produktu izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi līgumu par Latvijas nacionālā paviljona koncepcijas izstrādi un realizāciju izstādei EXPO 2020 Dubaijā, informē LIAA. Līguma kopējā summa ir 925 887,79 eiro bez PVN.

Izstādi plānots atklāt šā gada 1. oktobrī, un tā norisināsies līdz 2022. gada 31. martam. Par labāko piedāvājumu tika atzīts trīs uzņēmumu apvienības projekts ar nosaukumu SOIL. Koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu, kura centrālais elements būs kūdra kā unikāls materiāls, kurš spēj savienot Latvijas vēsturi ar mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

"Latvijas paviljonu EXPO 2020 vēlamies veidot kā stāstu par Latviju, no vēstures uz tagadni un nākotni. SOIL komandas piedāvājums mūs uzrunāja ar sava koncepta plašo pielietojumu. Kūdra ir ļoti simbolisks un Latviju raksturojošs materiāls. Tas radīs paviljonā īpašu auru un Tuvo Austrumu reģionam neierastu vidi. Ar šī piedāvājuma starpniecību mēs varēsim akcentēt valsts tēla vērtības un sekmīgi prezentēt mūsu uzņēmumu piedāvājumu. EXPO 2020 šogad Dubaijā pulcēs vairāk nekā 190 valstis. Kā prioritārās jomas EXPO kontekstā esam definējuši informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, farmāciju un medicīnas aprīkojumu, inovatīvos būvniecības materiālus un tehnoloģijas, transportu un loģistiku, kā arī pārtikas segmentu, bet iespēja sevi apliecināt būs arī citu nozaru uzņēmējiem," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vadītāja reputācija "tvitertiesas" un "atcelšanas kultūras" laikmetā

Andris Tauriņš, “Sorainen” partneris, zvērināts advokāts, 11.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums nav tikai logo, sauklis un tā pārdotie pakalpojumi un produkti. Uzņēmums ir arī cilvēki un šo cilvēku radītais uzņēmuma tēls, kā arī paša vadītāja tēls jeb reputācija. Tā ir daļa no nemateriāla, bet ļoti vērtīga aktīva. Mūsdienu komplicētājos sabiedriskajos procesos reputācijas vērtības nozīme arvien pieaug, bet vienlaikus tā kļūst arī trauslāka un tāpēc jo īpaši sargājama.

Ir amati, uz kuriem drīkst pretendēt cilvēki ar nevainojamu reputāciju. Līdz ar to aizdomas par cilvēka iesaisti nelikumībās vai neētiskās darbības gandrīz automātiski nozīmē pazaudēt iespēju kandidēt uz augstiem amatiem vai pazaudēt jau esošu amatu. Piemēram, vadlīnijās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei un izvērtēšanai kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, ir skaidra norāde, ka kapitālsabiedrības vadības reputācija veido arī daļu no kapitālsabiedrības kā uzņēmuma reputācijas un zīmola.

Latvijā šāds precedents ir bijis, kad par neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībām amatu zaudēja toreizējais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants, jo Valsts kontrole secināja, ka organizācija nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalību starptautiskajā izstādē "Expo 2020 Dubai", kas rudenī sāksies Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pilsētā Dubaijā, līdz šim apstiprinājuši 23 Latvijas uzņēmumi, bet vēlmi piedalīties izteikušas vēl 52 kompānijas, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

"Līdz šim lielākā interese ir no informācijas tehnoloģiju (IT) nozares, bet ir atsaukušies arī citu nozaru pārstāvji, kā, piemēram, farmācijas, būvniecības, kokapstrādes, pārtikas, loģistikas un citām jomām," papildina LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Viņš pieļauj, ka Tuvo Austrumu reģiona tirgū īpaši pieprasīti varētu būt dažādi tehnoloģiskie risinājumi, ekskluzīvi nišas produkti un pakalpojumi, piemēram, medicīnas tūrisms.

Šonedēļ no Rīgas ostas uz Dubaiju nosūtīts konteiners ar nepieciešamo aprīkojumu Latvijas paviljona izbūvei izstādē, bet tuvāko nedēļu laikā sāksies paviljona montāžas darbi.

Ar izstādes organizatoriem apstiprināts un saskaņots Latvijas paviljona tehniskais projekts, kura koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu. Db.lv jau vēstīja, ka tā centrālais elements būs kūdra, kas veido simbolisku saikni starp Latvijas vēsturi, mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pirmdien oficiāli informējis Valsts kanceleju, ka ir nolēmis izbeigt konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu bez rezultāta, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā.

LIAA direktora amats ir vakants kopš 2023.gada septembra beigām, kad to pameta Kaspars Rožkalns, kurš kļuvis par uzņēmuma "UPB nams" valdes priekšsēdētāju. Rožkalns LIAA direktora amatā strādāja kopš 2020.gada janvāra.

Par LIAA vadītājas pienākumu uzpildītāju šobrīd iecelta LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.

Jau vēstīts, ka pērnā gada izskaņā tika izsludināts konkurss uz LIAA vadītāja amatu, kurā kopumā pieteicās 52 kandidāti, bet līdz trešajai kārtai šā gada martā nonāca pieci pretendenti.

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka Valainim piedāvāta izvēle starp diviem finālistiem - Baibu Bļodnieci un Fredi Bikovu. Taču ekonomikas ministrs vērsies Valsts kancelejā, lūdzot papildu informāciju arī par citiem pretendentiem konkursā. Valsts kancelejā gan uzsvērts, ka nedrīkstot šādu informāciju atklāt, pat ne ministram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Mājaslapas tulkošana un lokalizācija jeb kā kļūt vēl veiksmīgākam eksporta tirgū?

Sadarbības materiāls, 09.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ceturtdien atbalstīja jaunu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2021-2027.gada plānošanas perioda atbalsta programma Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai, kuru ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Kā norāda Ekonomikas ministrijā (EM), atbalsta programmas kopējais finansējums ir 73,38 miljoni eiro.

Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību biznesa idejas īstenošanai un uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, veicinot aktivitātes, kas vērstas uz inovatīvo komersantu īpatsvara paaugstināšanu ekonomikā un sekmē uzņēmējdarbību, kas vērsta uz augstu pievienoto vērtību radīšanu vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, un veicina eksporta pieaugumu atbalstītajos uzņēmumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu Nacionālās industriālās politikas Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā.

Jaunās atbalsta programmas ietvaros LIAA īstenos trīs aktivitātes, pārņemot un turpinot labāko praksi no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda attiecīgām programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Piešķir papildu 70 miljonus eiro aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem konkurētspējas veicināšanai

LETA, 05.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus noteikumos par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai, kas paredz precizēt aizdevumu programmas īstenošanai pieejamo valsts budžeta finansējumu, piešķirot papildu 70 miljonus eiro.

Tostarp 2024.gadā un 2025.gadā piešķirti papildu pa 30 miljoniem eiro, bet 2026.gadā - 10 miljoni eiro.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka grozījumu mērķis ir nodrošināt finanšu pieejamību lieliem investīciju projektiem, kā arī veicināt jaunas investīcijas uzņēmējdarbības paplašināšanā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no 2022.gada 19.janvāra līdz 2022.gada 2.maijam organizēja Aizdevumu programmas pirmās atlases kārtas pieteikumu iesniegšanu, kurā tika saņemts liels pieteikumu skaits. Savukārt 2022.gada 3.novembrī tika izsludināta projektu izvērtēšanas sākšana slēgtā atlases kārtā, kura paredzēta pirmās atlases kārtas komersantiem, kuriem nepietika finansējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pavasarī 339 jaunie uzņēmēji pieteikušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora inkubācijas programmai un 515 pirmsinkubācijas programmai.

No tiem 80 pieteikumi ir no ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

2020. gada rudenī tika saņemti 533 pieteikumi, bet 2020. gada pavasarī – 501 pieteikums. Šajā pavasarī LIAA inkubācijas programmā pieteikušies 339 jauni uzņēmēji un 515 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas programmā, kas kopā veido 854 pieteikumus. Salīdzinot ar iepriekšējo pietiekšanos 2020. gada rudenī, kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 65 %, kas apliecina, ka pandēmijas laikā interese par savas uzņēmējdarbības attīstību ir pieaugusi.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova pieteikumu skaitu komentē šādi: “Ar katru gadu redzam, ka LIAA biznesa inkubatora programmas kļūst populārākas un biznesa ideju autori un jaunie uzņēmēji piesakās, lai izmantotu LIAA biznesa inkubatora programmu sniegtās iespējas sava biznesa attīstīšanai. Šo programmu popularitāti un potenciālo dalībnieku interesi veicina inkubatoru dalībnieku rezultāti, par kuriem runā gan LIAA, gan pašu uzņēmumu sasniegumi pasaulē – spējot konkurēt globālā līmenī, tā arī sasniegtie eksporta apjomi. Pēdējos 3 gados biznesa inkubatoru dalībnieku eksporta apjomi sasnieguši vairāk nekā 125 milj. EUR.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) slēgs 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide", liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) pieejamā informācija.

Iepirkums tiks veikts sarunu procedūrā, jo līguma izpildi var nodrošināt tikai konkrēts piegādātājs, nepastāvot konkurences apstākļiem tehnisku iemeslu dēļ.

Līgums izpildāms līdz 2025.gada 31.oktobrim.

Iepirkuma gala ziņojumā teikts, ka "Michelin Guide" ir vadošākais un pats zināmākais restorānu ceļvedis pasaulē. "Michelin" restorānu ceļvedis tiek uzskatīts par starptautisku atsauci, it īpaši tiem tūristiem, kuri vietas apskata pēc citu vērtējumiem.

LIAA aģentūrai LETA norādīja, ka plašāka informācija par līgumu būs pieejama 26.septembrī. Patlaban atbilstoši līguma noteikumiem LIAA plašāku komentāru sniegt nevar.

LETA jau vēstīja, ka pērn novembrī LIAA noslēdza līgumu ar "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" 150 000 eiro apmērā par gastronomijas potenciāla analīzi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru