Citas ziņas

Valsts un pašvaldības uzņēmumie steidz iesniegt pieteikumus pārreģistrācijai

Māris Ķirsons [email protected], 29.10.2004

Jaunākais izdevums

Dienu pirms noteiktā termiņa beigām, kad valsts un pašvaldības uzņēmumiem jāiesniedz pieteikums par pārreģistrāciju komercreģistrā joprojām lielais vairums šo uzņēmumu to nav izdarījuši. Daļa valsts un pašvaldības uzņēmumu līdz 31. oktobrim neiesniegs pārreģistrācijas pieteikumu Komercreģistrā un tie tiks likvidēti. To atzīst LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš gan norāda, ka pēdējās dienās ir vērojams valsts un pašvaldību uzņēmumu pieteikumu pieaugums pārreģistrācijai Komercreģistrā. Jāatgādina, ka valdība pagājušajā valdības sēdē izlēma daudzu valsts uzņēmumu turpmākos likteņus, daļu piesakot pārreģistrācijai, daļu likvidējot. Tā vakar un aizvakar LR Uzņēmumu reģistrs ir saņēmis vairāk nekā 100 pieteikumus par valsts un pašvaldību uznēmumu pārreģistrāciju Komercreģistrā. LR Uzņēmumu reģistra apkopotā informācijas liecina, ka reforma attiecināma uz vismaz apmēram 900 uzņēmumiem, bet nebija pārreģistrēti apmēram 600. J. Endziņš atzīst, ka daļa no šiem uzņēmumiem, kuri vēl nav iesnieguši dokumentus pārreģistrācijai, to izdarīs šodien paši iesniedzot tos Uzņēmumu reģistrā vai nosūtot pa pastu, savukārt daļa nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen reāli nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā. Tomēr konkrētu skaitli cik tad īsti valsts un pašvaldību uzņēmumu neiesniegs pārreģistrācijas pieteikumu un tiks likvidēti, J. Endziņš varēšot nosaukt tikai novembrī. Uzņēmumu reģistra vadītājs arī atzīst, ka nekāda termiņu pārbīde valsts un pašvaldību uznēmumu pieteikšanai pārreģistrācijai Komercreģistrā nav sagaidāma, jo savulaik jau tā tika pārcelta no 2003. gada 31. decembra uz 2004. gada 31. oktobri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gada decembrī noslēgto pirkuma līguma skaits, salīdzinājumā ar novembri, ir palielinājies par 34 %. Savukārt dzīvokļu reģistrācijas skaits decembrī, salīdzinājumā ar novembri, bija palielinājies gandrīz par divām reizēm, — informē Arco Real Estate.

Aktivitātes iemesls – cilvēku vēlme nokārtot nepabeigtos darbus tieši gada beigās un fakts, ka janvārī tiek palielināta vairākas nodokļa likmes, tostarp arī PVN likme pakalpojumu nozarē, — spriež kompānijas speciālisti.

Gada nogalē steidz reģistrēt īpašumusApkopojot šā gada janvāra tirgus datus, Arco Real Estate konstatē, ka 2009. gada janvārī sērijveida dzīvokļu cenu samazinājuma tempi turpināja pieaugt. Salīdzinot ar pagājušā gada decembri, janvārī tās samazinājās par 8.2 % līdz 858 eiro/m².

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas domes prezidijs

, 11.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rēzeknes pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums

LETA, 27.07.2023

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arvien vairāk uzņēmumu piesakās pārreģistrācijai Komercreģistrā

Māris Ķirsons [email protected], 17.11.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Uzņēmēju reakcija — augstāka riska grupā ierindojot tos uzņēmumus, kuriem ir jāpārreģistrējas Komercreģistrā, bet tie to joprojām nav izdarījuši, nav pārsteidzoša,» secina LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš uzsver, ka Komercreģistrā pārreģistrēts uzņēmums ir daudz drošāks partneris, kur kreditoriem ir garantēta lielāka aizsardzība. To, ka uzņēmumi arvien vairāk piesakās uz pārreģistrāciju, liecina arī saņemto pieteikumu skaits. Tā šā gada novembrī Uzņēmumu reģistrā saņemto iesniegumu skaits ir lielāks nekā augustā, no kuriem lielais vairums ir pieteikumi pārreģistrācijai Komercreģistrā. «Labāk, lai piesaka pārreģistrāciju novembrī nekā decembra nogalē,» skaidro Uzņēmumu reģistra vadītājs. Viņš joprojām bažījas par to, ka daļa uzņēmumu savus pieteikumus pārreģistrācijai Komercreģistrā sniegs tikai decembra nogalē. J. Endziņš atzina, ka jau agrāk ir prognozējis pakāpenisku pārreģistrācijai pieteikto uzņēmumu skaita pieaugumu un Uzņēmumu reģistrs šim pieplūdumam ir sagatavojies — pieņemti darbinieki. Minēto iemeslu dēļ arī šobrīd iesniegtie pieteikumi tiekot izskatīti 7 darba dienu laikā. Valsts nodeva pārreģistrācijai Komercreģistrā ir 15 Ls, par publikāciju Latvijas Vēstnesī vēl 8 Ls liela valsts nodeva, taču, ja vēlas pārreģistrēties ātrāk — 4 darbdienu laikā, jāmaksā lielāka valsts nodeva — 30 Ls, ja divu darbdienu laikā — 45 Ls, skaidroja J. Endziņš. Viņš pieļauj, ka daļa no uzņēmumiem nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen vairs nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā. Lai arī līdz Komerclikuma reformas pabeigšanai atlikuši vairs tikai 1.5 mēneši, tomēr daļa uzņēmumu vēl nav iesnieguši pieteikumus pārreģistrācijai. Pēc J. Endziņa domām, kopumā nepārreģistrēsies apmēram 20 000 uzņēmumu (komercreforma skar apmēram 75 000 uzņēmumu — pārsvarā SIA un a/s, kuri arī tiks likvidēti. Turklāt neesot arī nekādu simptomu tam, ka trīs gadu garais pārreģistrācijas termiņš varētu vēl tikt pagarināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) parakstījusi rīkojumu par Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšanu par nozīmīgiem pārkāpumiem, aģentūru LETA informēja ministrijā.

VARAM norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tiek atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

Bērziņa skaidro, ka pašvaldības vadītājam jādarbojas atbilstoši likumiem. Rēzeknes gadījumā ir pieļauti apzināti un nopietni pārkāpumi, kas skar pašvaldības budžeta plānošanu un izpildi. Šādi pārkāpumi nav pieļaujami, mēram ir jāatbild par savu rīcību. "Mans pienākums ir atbilstoši likumam atstādināt mēru no amata, tādejādi nodrošinot Rēzeknes pašvaldības turpmāku tiesisku darbību, pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības interešu ievērošanu," uzsver Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas domes 79.sēde

, 07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process

LETA, 26.07.2023

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību.

Avots: Rēzeknes pašvaldība

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM), pieļāva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā, vēstīja Latvijas Radio. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas domes prezidijs

, 28.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sēde Nr.101

30.08.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par politiski represētās personas statusa piešķiršanu Nadeždai Babņejevai

4. Par mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Rīgā, Kokneses prospektā 1A, būvniecības ieceres akceptēšanu

5. Par zemesgabala Hipokrāta ielā bez numura (kadastra Nr.01001220335) un tam piegulošās teritorijas detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, detālplānojuma teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu, kā arī sabiedriskās apspriešanas pirmā posma organizēšanu

6. Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala Rīgā, Visbijas prospektā (kadastra Nr.01000942026), iznomāšanu

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas 99.sēde

, 07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10.09.2007.

plkst.10.00

511.kab.

Darba kārtība

1. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 6, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 6, privatizēto objektu īpašniekiem

2. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 8, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 8, privatizēto objektu īpašniekiem

3. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 10A, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 10A, privatizēto objektu īpašniekiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Likvidējamie pašvaldību uzņēmumi !!!

Ainars Sedlenieks [email protected], 14.12.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistrs (UR) aicina pieteikt kreditoru prasības pret tiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem (statūtsabiedrībām), kuri savlaicīgi nav iesnieguši pieteikumus pārreģistrācijai komercreģistrā vai veikuši citas likumā noteiktās darbības. Tādējādi UR aicina kreditorus pieteikt savus prasījumus triju mēnešu laikā no publikācijas dienas oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» tajā UR nodaļā, kur attiecīgais uzņēmums reģistrēts. Ja šajā termiņā UR nesaņems kreditoru prasījumus, attiecīgie uzņēmumi (statūtsabiedrības) tiks izslēgti no uzņēmumu reģistra. Ja kreditoru prasījumi tiks pieteikti, uzņēmumam (statūtsabiedrībai) būs jāveic likvidācija atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, saskaņā ar kuriem tas dibināts. Reģ.nr. Nosaukums Rīgas iestāde 000300065 Pašvaldības uzņēmuma "Komplekts" filiāle "CHIMEKO" 000300281 Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmuma projektēšanas institūts "PAKALPOJUMPROJEKTS" 000301273 Cēsu rajona Jaunpiebalgas pašvaldības ražošanas uzņēmums 000301315 Latvijas Republikas valsts uzņēmums, Kultūras ministrijas Restaurācijas institūts 000301483 Valsts uzņēmums "MZIURI" 40003018682 Valsts uzņēmums "LATVIJAS METĀLLŪŽŅI" 000302005 Valsts uzņēmums "RĪGAS TEKSTILS" 000302667 Valsts uzņēmums Latvijas Zinātņu akadēmijas Remontu un celtniecības pārvalde 000303416 Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums "DZĪVOKĻU REMONTS" 000303427 Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas pašvaldības ražošanas, ekspluatācijas un remontu uzņēmums 000303434 Rīgas pilsētas pašvaldības sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums "RADIOTEHNIKA" 000303437 Rīgas pilsētas pašvaldības tirdzniecības firma "GALANTS" 000303441 Rīgas rajona pašvaldības projektēšanas uzņēmums 000303445 Rīgas Vidzemes priekšpilsētas ēdināšanas uzņēmums "ABAVA" 000303446 Rīgas pilsētas pašvaldības sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums "JUGLA" 000303451 Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums-projektēšanas institūts "REMONTPROJEKTS" 40003039167 Latvijas Universitātes valsts starpnozaru inženieru konsultāciju centrs "EKONOMISTS" 000303981 Rīgas pilsētas pašvaldības sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums "SALASPILS" 000304024 Rīgas pilsētas pašvaldības tirdzniecības uzņēmums "JĒKABS" 000305452 Latvijas Zinātņu Akadēmijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību, Rīga "LATVIJAS BIOTEHNOLOĢIJA" 000305940 Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "GRĀMATU NAMS "LATGALE"" 40003066269 Latgales priekšpilsētas pašvaldības uzņēmums Tirdzniecības centrs "TĀLAVA" 000307760 Valsts uzņēmums "STRENČI" 000308811 Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmums "MĒBEĻU VEIKALS" 000309114 Strenču pilsētas pašvaldības uzņēmums "HELLMA" 40003091302 Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona pašvaldības tirdzniecības uzņēmums "MEŽAPARKS" 00031247

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnas iestāžu reformas rezultātā Latvijā tuvākajā nākotnē varētu palikt 19 daudzprofilu slimnīcas. Ja šis plāns tiks īstenots, viskritiskākā situācija būs Latgalē, kur paliks tikai 2 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī.

Ar šādu plānu ārsti iepazīstināti pirms svētkiem.

Saskaņā ar Preiļu slimnīcas galvenās ārstes Dainas Pličas sniegto informāciju Kurzemē (316 719 iedzīvotāji, platība – 13 498 km2) plānots saglabāt 3 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī, Zemgalē (291 595 iedzīvotāji, platība – 10 742 km2) – 3 slimnīcas, Vidzemē (257 569 iedzīvotāji, platība – 15 346 km2) – 4 slimnīcas, bet Latgalē (364 345 iedzīvotāji, platība – 14 547 km2) – tikai 2 slimnīcas. Rīgas plānošanas reģionā paredzēts saglabāt 7 daudzprofilu slimnīcas.

Kā norādīja D. Pliča, trūkst loģikas un pamatojuma tam, kādēļ Latgalē, kur ir visvairāk iedzīvotāju (neskaitot Rīgas plānošanas reģionu), plānots vismazākais slimnīcu skaits. Pēc viņas domām, līdzīgi kā pārējos Latvijas reģionos, arī Latgalē būtu nepieciešamas vismaz trīs slimnīcas, pretējā gadījumā Latgales iedzīvotājiem krasi pasliktināsies stacionārās neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Beidzas pārreģistrācija komercreģistrā

Māris Ķirsons [email protected], 24.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercreģistrā tiek pārreģistrēti tie uzņēmumi, kuri savus pieteikumus bija iesnieguši pērnā gada nogalē, bet to dokumenti neatbilda izvirzītajām prasībām un Uzņēmumu reģistrs deva laiku atklāto nepilnību novēršanai. Februārī komercreģistrā pārreģistrēti 575, bet martā — 264 agrāk reģistrēti uzņēmumi, tādējādi komercreģistrā kopumā pārreģistrēti 37 190 uzņēmumi. To rāda SIA Lursoft apkopotie dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. «Šobrīd komercreģistrā tiek pārreģistrēti tie uzņēmumi, kuru pieteikumos pārreģistrācijai bija atklātas kādas nepilnības, kuru novēršanai tika dots laiks – visbiežāk divi mēneši,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš atzīst, ka precīzi, cik ir tādu uzņēmumu, kuriem ir dots noteikts laiks visu pārreģistrācijai nepieciešamo dokumentu savešanai kārtībā atbilstoši izvirzītajām prasībām, nosaukt nevar. «Šobrīd tādu uzņēmumu skaits ir mērāms dažos desmitos,» norāda J. Endziņš. Viņš arī uzsver, ka dažiem uzņēmumiem ir dots ilgāks termiņš par diviem mēnešiem. Šie uzņēmumi turpina darboties pēc vecajiem likumiem, bet to lietās ir izdarīts ieraksts par pārreģistrācijas atlikšanu komercreģistrā. Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs uzskata, ka no šādām problēmām varēja izvairīties, ja konkrētie uzņēmumi būtu snieguši dokumentus uz pārreģistrāciju nevis pērnā gada pēdējās dienās, bet gan vismaz pāris mēnešu iepriekš. «Tad visas nebūšanas būtu novērstas jau pērn vai sliktākajā gadījumā, sā gada pašā sākumā un tās nebūtu ievilkušās līdz 2005. gada pavasarim,» uzsver J. Endziņš. Viņš arī atgādina, ka vislielākais pieteikumu skaits pārreģistrācijai komercreģistrā ticis saņemts tieši decembra pēdējās dienās, kaut arī pārreģistrāciju varēja veikt kopš 2002. gada 1. janvāra — tātad trīs gadus. Pārreģistrācijas atlikšana uz pēdējo brīdi radīja ne tikai papildu galvassāpes Uzņēmumu reģistram, bet arī pašiem gumijas stiepējiem, uzskata J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Komercreforma finiša taisnē

Māris Ķirsons [email protected], 03.01.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 3. janvārī, ir pēdējā diena, kad vēl ir iespējams iesniegt dokumentus pārreģistrācijai Komercreģistrā, personīgi vēršoties Uzņēmumu reģistra nodaļās vai nosūtot dokumentus pa pastu.Jāatgādina, ka Komercreģistrā jāpārreģistrējas visām līdz 2002. gadam Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 Ls vai gada apgrozījums pārsniedz 20 000 Ls un savas saimnieciskās darbības veikšanai uzņēmums nodarbina vairāk nekā 5 darbiniekus. Līdz šā gada 27. decembrim Komercreģistrā vēl joprojām nebija pārreģistrējušies aptuveni 28 500 uzņēmumu, kuriem šī pārreģistrācija ir obligāti jāveic. «Daļa no uzņēmumiem nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen vairs nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā,» atzīst LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Pēc LR Uzņēmumu reģistra aplēsēm, pārreģistrācijai Komercreģistrā nepieteiks ap 20 000 uzņēmumu (komercreforma skar apmēram 70 000 uzņēmumu — pārsvarā SIA un a/s). Viņš norādīja, ka precīzi dati par to, cik uzņēmumu nebūs iesnieguši pieteikumus, būs zināmi 5. janvārī, jo likums nosaka, ka pieteikumus var iesniegt arī pa pastu. Tie uzņēmumi, kuri neiesniegs pieteikumu uz pārreģistrāciju līdz 2005. gada 3. janvārim, tiks likvidēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, jo trīs gadu garais pārreģistrācijas termiņš ir bijis pietiekami garš. 30. decembrī pēc SIA Lursoft statistikas datiem Komercreģistrā bija pārreģistrējušies 34 645 uzņēmumi, kā arī reģistrēti 21 760 jauni komersanti. Tādējādi kopumā komercreģistrā ir iegrāmatoti 56 405 uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā situācijā nodokļu samazināšana Latvijā nav iespējama. Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness pauž iekšlietu ministrs Ivars Godmanis, kurš nereti ticis minēts kā reālākais nākamās valdības vadītāja kandidāts.

Cik reāla ir iespēja, ka par premjera amata kandidātu atkal varētu tikt virzīts jūs?

Visu tomēr nosaka Valsts prezidents — valdības vadītāju izvēlas viņš. Prezidenta izvēle daudz ko nosaka. Būtiski ir tas, cik liels atbalsts premjera kandidātam ir no eventuālās jaunās koalīcijas, kā nobalsos Saeima. Nevajag lietas likt otrādi. Mums ir sajūta, ka darbojas Bizantijas sistēma, ka visu nosaka cilvēks, kurš vada, bet šoreiz ir citādāk — vispirms vajadzētu būt skaidrībai, ko valdībai vajadzētu darīt. Ja tas ir skaidrs, tad var domāt tālāk, kas varētu vadīt valdību, un kas būs ministri, nevis otrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Statistika: Baltijas valstis nepievilcīgas patvēruma meklētāju acīs

Gunta Kursiša, 25.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstis nav pārāk pievilcīgas patvēruma meklētāju acīs – visnepievilcīgākā ir Igaunija, kas minētajā periodā saņēmusi vismazāk lūgumu pēc patvēruma sniegšanas no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, bet populārākā no Baltijas valstīm ir Lietuva. Savukārt Latvija minētajā laika posmā saņēmusi vien par divdesmit lūgumiem pēc patvēruma vairāk nekā Igaunija, citējot jaunākos Eurostat datus, raksta BBN.

Kopumā visās 27 ES valstīs šā gada otrajā ceturksnī lūgumu pēc patvēruma izteikuši 67,12 tūkstoši cilvēku ārpus ES. Visvairāk pieteikumu pēc patvēruma iesnieguši afgāņi (5960), pakistāņi (4350) un krievi (4225). Patvēruma meklētāji visbiežāk vēlējušies dzīvot Francijā (tā saņēmusi 13,75 tūkst. pieteikumu), Vācijā (12,8 tūkst. pieteikumu), Zviedrijā (8,79 tūkst. pieteikumu) un Lielbritānijā (6,415 tūkt. pieteikumu), liecina Eurostat dati par šā gada otro ceturksni.

Tajā pašā laikā Latvija minētajā periodā saņēmusi vien 60 patvēruma meklētāju pieteikumu, bet Igaunija – 40 pieteikumu. No Baltijas valstīm vispievilcīgākā patvēruma meklētāju acīs ir Lietuva, kas otrā ceturkšņa laikā saņēmusi 185 patvēruma meklētāju pieteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Informēs par iespēju gūt finansējumu labdarības projektiem

, 23.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gada 31. oktobrī Aizkrauklē un 1. novembrī Rīgā plkst. 10.00 AB.LV Sabiedriskā labuma fonds rīko informatīvo semināru par iespēju gūt finansējumu bērnu un jauniešu, kā arī ziedojumu piesaistes projektu īstenošanai. Aicināti pieteikties biedrību un nodibinājumu, kā arī pašvaldību pārstāvji no Rīgas, Jūrmalas, Rīgas un Aizkraukles rajona, liecina fonda sniegtā informācija medijiem.

Lai veicinātu bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanos, raisītu jauniešu iniciatīvu un viņu līdzdalību sabiedrības norisēs, kā arī sniegtu atbalstu ziedojumu piesaistei labdarības projektiem AB.LV Sabiedriskā labuma fonds aicina iesniegt pieteikumus trijās grantu programmās. Lai sniegtu plašāku informāciju interesentiem, fonds rīko informatīvos seminārus Aizkrauklē un Rīgā. Plašāka informācija par semināriem pieejama www.abfonds.lv.

Grantu programmas Bērniem un ģimenēm draudzīgi projekti mērķis ir veicināt bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanos Latvijā, atbalstot aktivitātes un pasākumus, kas palīdz rast risinājumus aktuālām problēmām un mazina to cēloņus. Pieejamais finansējums 2007. un 2008. gadā ir LVL 90 000. Viena granta apjoms var sasniegt LVL 7500. Pieteikumus var iesniegt biedrības un nodibinājumi, pašvaldības un to iestādes, kuru darbība ir vērsta uz atbalstu bērniem un ģimenēm Rīgā, Jūrmalā, Rīgas rajonā un Aizkraukles rajonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Spēkā stājušies būtiski grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā

Māris Ķirsons [email protected], 02.08.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. augustā stājās spēkā grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, kuri paredz pagarināt valsts zinātnisko institūciju – bezpeļņas organizāciju – pārreģistrācijas termiņu,norādīts, Uzņēmumu reģistra informācijā. «Termiņa pagarināšana saistīta ar Saeimā pieņemto Zinātniskās darbības likumu, kas nosaka, ka gada laikā no likuma spēkā stāšanās dienas valsts bezpeļņas zinātniskie uzņēmumi reorganizējami atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma noteikumiem,» norāda Uzņēmumu reģistrs (UR) galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Pašvaldības zinātniskajām, valsts un pašvaldības kultūras un izglītības institūcijām, kuras darbojas kā bezpeļņas organizācijas, ir pienākums iesniegt pieteikumu pārreģistrācijai komercreģistrā, biedrību vai nodibinājumu reģistrā, pārveidoties par valsts vai pašvaldības iestādi vai pieteikties likvidācijai. Valsts zinātniskajām institūcijām termiņš pagarināts līdz 2006. gada 18. maijam, bet valsts un pašvaldības kultūras un izglītības iestādēm, pašvaldības zinātniskajām institūcijām ar bezpeļņas organizācijas statusu šis termiņš paliek nemainīgs – tām pieteikumi pārreģistrācijai jāiesniedz līdz šā gada 1. septembrim. norādīts, Uzņēmumu reģistra informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Pašvaldībām kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās

LETA, 15.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas 100.sēde

, 14.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

17.09.2007.

plkst. 10.00

511.kab.

Darba kārtība

1. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Ilmājas ielā 15, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Ilmājas ielā 15, privatizēto objektu īpašniekiem

2. Par Rīgas domes 10.09.2002. lēmuma Nr.1587 "Par dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu" sarakstā Nr.58/1, 39.punkta atzīšanu par spēku zaudējušu un Rīgas pašvaldības bilancē esošās un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda reģistrētās dzīvojamās mājas Rīgā, Olīvu ielā 3, un tai funkcionāli nepieciešamā Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala privatizācijas uzsākšanu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sāksies pieteikšanās platību maksājumu saņemšanai

Žanete Hāka, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 11.aprīļa līdz 23.maijam lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto iesniegumu. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem var pieteikties ar kavējuma sankciju, ir 15.jūnijs, informē Lauku atbalsta dienests.

Tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecībā ir 10 hektāri vai vairāk lauksaimniecības zemes, atbalsta saņemšanai šogad obligāti jāpiesakās tikai Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). LAD aicina arī visus pārējos lauksaimniekus iesniegt Vienoto iesniegumu EPS, jo piesakoties platību maksājumiem elektroniski, lauksaimniekiem ir vairāk ieguvumu, nekā tad, ja iesniegums iesniegts papīra formātā.

Viens no ieguvumiem – iespēja saņemt maksājumus ātrāk. Būtiski, ka EPS kļūdas ir iespējams novērst jau pieteikuma iesniegšanas brīdī, tas savukārt ļauj izvairīties no sankcijām. Tikai tiem klientiem, kuri būs pieteikušies atbalsta saņemšanai EPS, LAD varēs pagūt nosūtīt brīdinājumus par kļūdām, un lauksaimnieks paspēs līdz 27.jūnijam iesniegt labojumus, nesaņemot par to sankcijas. Šādus labojumus nepagūs konstatēt papīra formātā iesniegtajos iesniegumos. Sistēma sniegs brīdinājumus arī gadījumos, ja klients aizmirsīs pieteikties kādam no atbalsta veidiem, ko būs saņēmis iepriekšējos gados, kā arī neļaus pieteikt neatbilstošas platības.

Komentāri

Pievienot komentāru