Būvniecība un īpašums

Valsts zemes dienestu vadīs Solvita Zvidriņa

Žanete Hāka, 16.08.2016

Jaunākais izdevums

Par jauno Valsts zemes dienesta ģenerāldirektori šodien, 16. augustā, valdība apstiprināja Solvitu Zvidriņu, kura līdz šim pildīja Veselības ministrijas valsts sekretāres amata pienākumus, informē Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs uzsver, ka jaunajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei S.Zvidriņai būs jānodrošina ilgtspējīga iestādes attīstība, kā arī izvirzīto mērķu sasniegšana, strādājot saskaņā ar labas pārvaldības principiem.

S.Zvidriņai ir ilggadēja pieredze valsts pārvaldes sistēmā un vadošos amatos. No 1998. gada S.Zvidriņa vadījusi Finanšu ministrijas Budžeta departamentu un 2003. gadā iecelta amatā Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka budžeta jautājumos. No 2006. gada S.Zvidriņa bija Kultūras ministrijas valsts sekretāre, no 2012. gada – Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktore un no 2014. gada decembra – Veselības ministrijas valsts sekretāre. Pildot Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktores amata pienākumus S.Zvidriņa, aktīvi līdzdarbojās Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmas izveides realizācijā.

Lai nodrošinātu Valsts zemes dienesta funkciju un stratēģisko mērķu izpildes nepārtrauktību, tika pieņemts lēmums jauno Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoru iecelt amatā, izvērtējot atbilstošu kandidatūru no ierēdniecības vidus.

Līdzšinējā Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam jūlija beigās iesniedza atlūgumu ar lūgumu atbrīvot viņu no Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora amata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās kadastrālās vērtības varētu sākt piemērot no 2021.gada, nevis no 2020.gada, kā tas bija plānots iepriekš, šodien Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē sacīja Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa.

Apakškomisijā tika diskutēts par plānoto jauno kadastrālās vērtēšanas metodiku no 2020.gada. Tomēr Zvidriņa norādīja, ka tiek apspriesta iespēja veikt grozījumus likumā ar termiņa pagarinājumu uz vienu gadu, tātad jaunās vērtības varētu tikt piemērotas no 2021.gada. Savukārt metodikas pieņemšana notiktu šogad.

Zvidriņa vairākkārt uzsvēra, ka par visiem šiem jautājumiem vēl notiek diskusijas, kurās piedalās Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība. Tātad gala lēmumi par iespējamam regulējuma izmaiņām neesot pieņemti.

Kopumā kadastrālo vērtību noteikšanā tiktu saglabāta masveida vērtēšana, tātad kadastrālās vērtības tiktu noteikts pēc iespējas tuvāk tirgus vērtībai. Šādā situācijā var ieviest speciālo vērtību, kas tiktu izmantota nekustamā īpašuma nodokļa noteikšanai, ar zemāku atbilstību nekustamā īpašuma tirgum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nodoklis jaunas kadastrālās vērtības ēnā

Māris Ķirsons, 12.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Objektīvākai nekustamā īpašuma vērtības noteikšanai kadastrālās vērtēšanas metodikā plānotas vairākas izmaiņas, kas neizbēgami ietekmēs arī nekustamā īpašuma nodokļa apmēru. Jautājums – cik lielā mērā – pašlaik vēl ir neatbildēts.

Tādu ainu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību Mājokļu jautājumu apakškomisijas sēdē ieskicēja Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa. Viņa atzina, ka būtībā jaunajām kadastrālajām vērtībām būtu jāstājas spēkā jau 2020. gadā, taču tas nebūs iespējams un tās varētu stāties spēkā no 2021. gada. Minēto iemeslu dēļ būs vajadzīgi grozījumi, jo pašlaik normatīvi paredz, ka 2017. gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību bāze piemērojama 2018. un 2019. gada kadastrālo vērtību aprēķiniem. VZD ģenerāldirektore uzsvēra, ka netiek izstrādāta jauna kadastrālās vērtēšanas metodika, bet gan tiek pilnveidota esošā un papildināta ar vērtēšanas kvalitāti uzlabojošiem jauninājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus vērtība desmit gadu laikā augusi vairāk nekā trīs reizes, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvju sapulcē sacīja Valsts zemes dienestā (VZD) ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa.

Viņa norādīja, ka 2005.gadā hektārs lauksaimniecībā izmantojamās zemes maksāja apmēram 700 eiro, bet desmit gadu laikā tā cena pieaugusi, 2016.gadā sasniedzot 2300-2400 eiro par hektāru. Tas ir saistīts ar tirgus aktivitāti, jo pēdējos gados ir bijis daudz darījumu ar lauksaimniecības zemi, tādēļ cenas kāpušas.

Vienlaikus Zvidriņa norādīja, ka ne visām lauksaimniecībā izmantojamām zemēm cenas pieaug. Piemēram, Latgalē zemes kvalitāte un tirgus vērtība nav tik augsta kā Kurzemē.

Zvidriņa arī sacīja, ka 2012.gada un 2013.gadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgum bija tendence strauji pieaugt, kas atspoguļojas zemes kadastrālajās vērtībās. Patlaban zemes kadastrālā vērtība ir 72% no tirgus vērtības. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu līdz 2018.gadam zemes kadastrālajai vērtībai bija jāsasniedz 85% no tirgus vērtības, taču Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikums paredz līdz 2020.gadam "iesaldēt" kadastrālās vērtības un no 2018.gada noteikt, ka nekustamā īpašuma kāpums nedrīkst pārsniegt 10% robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VZD aizdomas par tīšām manipulācijām ar kadastrālo vērtību ar mērķi samazināt nodokli

LETA, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zemes dienestam (VZD) radušās aizdomas par tīšām manipulācijām ar būvju kadastrālo vērtību, kas īpašniekiem ļauj ievērojami ietaupīt uz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem, šodien Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijā pastāstīja VZD ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa.

VZD veic būvju kadastrālo uzmērīšanu un kadastrālās vērtības noteikšanu. Taču, kā komisijai stāstīja Zvidriņa, pēdējā laikā dienests konstatējis «kliedzošus faktus», proti, ka daudzām vizuāli normālā stāvoklī esošām ēkām piešķirta tāda nolietojuma pakāpe, ka tā būtībā definējama kā grausts. Tā esot zināma shēma, kā izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas, jo, ja ēkai ir piemērots grausta nolietojums, tās kadastrālā vērtība zūd vai ir tuvu nullei. Savukārt, ja nama kadastrālā vērtība ir nulle, tad par ēku NĪN vairs nav jāmaksā, bet jāmaksā tikai par zemi zem ēkas.

Viens no spilgtākajiem piemēriem esot nams Rīgā, Elizabetes ielā 51, kur vēl pagājušajā gadā kadastra vērtībā bijusi vairāk nekā divi miljoni eiro, bet tagad, pateicoties piešķirtajai nolietojuma pakāpei, tā ir nulle. Kopumā šādu aizdomīgu gadījumu esot vairāk nekā 100.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Iespēja radīt vienādu NĪN maksājumu visā valstī ir gandrīz vai neiespējama

Ingrīda Drazdovska, 02.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgais mājoklis diez vai tiks pilnībā atbrīvots no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas; arī vienota likme īpašumiem pašlaik netiek izskatīta kā alternatīva, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas izriet no Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astras Kaļānes sacītā DB, stāstot par iespējamajām tuvākā laika izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) jomā.

Jāatgādina, ka jau no šā gada 1. janvāra bija paredzēts īpašumu kadastrālo vērtību (KV) maksimāli tuvināt to tirgus cenām, vidēji – 85% apmērā, taču pērn tika secināts, ka vietām veidosies nesamērīgs nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugums, kas raisīja diskusiju vētru un neapmierinātību daļā sabiedrības. Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums būtu sagaidāms dzīvokļiem t.s. jaunajos projektos, mājām jaunajos ciematos, liela kadastrālās vērtības un tirgus vērtības atšķirība joprojām ir lauksaimniecības zemēm, kā arī daļai komerczemju.

Komentāri

Pievienot komentāru