Zems vara piedāvājums, augsts pieprasījums, zemi minētā metāla krājumi un pieaugošas ražošanas izmaksas liks vara cenām šogad sasniegt arvien jaunus rekordus, liecina Reutres 30 metālu tirgus analītiķu aptauja.

Aptaujātie analītiķi paredz, ka vidējā vara cena šogad būs 9844 ASV dolāri par tonnu (aptaujas rezultātu mediāna). Jāpiebilst, ka līdzīgā aptaujā šā gada janvārī vidējo vara cenu šim gadam prognozēja zemāku – pie 9663 ASV dolāriem par tonnu.

«Ir ļoti iespējams, ka mēs redzēsim, ka vara cena tieksies uz jauniem rekordiem, jo tirgū būs saspīlēta pieprasījuma/piedāvājuma situācija. Izskatās, ka šogad būs vērā ņemams vara deficīts un gada beigās vara krājumi daudzās pasaules valstīs būs ļoti zemi,» lēš BNP Paribas analītiķi. Šobrīd tiek lēsts, ka vara deficīts pasaulē šogad varētu sasniegt 444 tūkst. tonnu.

Šodien trīs mēnešu vara piegāžu cena Londonas Metālu biržā sasniedza 9150 ASV dolārus par tonnu, kas ir augstākā minētā metāla cena vēsturē.

Vara cenai šodien pieaugt palīdzēja tas, ka Ķīnas banka nepalielināja savu galveno refinansēšanas likmi, kas ļāva vaļu spekulācijām, ka ekonomika izaugsme šajā valstī saglabāsies ļoti spēcīga un pieprasījums pēc vara nākotnē no Ķīnas puses nesaruks. Tāpat vara cenu balstīja Ķīnas paziņojumi par to, ka novembrī vara un vara produktu produkcijas apjomi valstī sasnieguši kārtējos rekordus.

«Nedomāju, ka šobrīd vara cenas rallijs varētu apstāties. Tas, visticamāk, turpināsies arī nākamgad un 10 tūkst. USD par tonnu atzīmes sasniegšana noteikti ir aktuāla,» norāda Commerzbank analītiķi.

Vara pārpalikums tirgū šajā gadā būs gandrīz četras reizes lielāks nekā tika iepriekš lēsts, jo lielākā vara pircēja – Ķīnas pieprasījums sarūk, liecina metālu izpētes kompānijas CRU prognozes.

Saražotie apjomi pieprasījumu šogad pārsniegs par 140 tūkstošiem tonnu, kas ir ievērojami vairāk nekā janvārī prognozētie 36 tūkstoši tonnu, raksta Bloomberg. Izpētes kompānija samazinājusi šā gada vara patēriņa prognozes par 45 tūkstošiem tonnu, atsaucoties uz vājāku Ķīnas pieprasījumu. Nākamajā gadā pārpalikums būs aptuveni 250 tūkstoši tonnu, bet pēc tam – 400 tūkstoši tonnu.

Šajā gadā vara cena trīs mēnešu piegādēm ir sarukusi par 11% līdz 6547 dolāriem par tonnu. Šomēnes cena saruka līdz zemākajai atzīmei kopš 2010. gada, valdot bažām par sarūkošo Ķīnas pieprasījumu, jo ražošanas apjomi šajā valstī samazinājušies jau piekto mēnesi pēc kārtas.

Slēgtas pasaules lielākās vara raktuves Ziemeļčīlē, kad to darbinieki bez iepriekšēja brīdinājuma uzsāka streiku, protestējot pret zemo atalgojumu.

Escondida raktuvēs streikam pievienojušies 2,5 tūkstoši strādnieku un sākotnēji paredzēts, ka streiks varētu ilgt 24 stundas, sarunā ar Reuters norādījis raktuvēs strādājošo arodbiedrības vadītājs Marčelo Tapia. Pastāv iespēja, ka streiks varētu tikt arī pagarināts. «Visas operācijas ir pārtrauktas. Tas noticis vairāku iemeslu dēļ, kurus kompānija [BHP Billiton, kurai pieder 30% raktuvju daļu] atteikusies risināt,» sacījis M. Tapia.

Streikam esot pievienojušies arī citu BHP piederošu raktuvju – Spence un Cerro Colorado – raktuvju strādnieki. Čīlē tiek iegūta trešā daļa pasaulē izmantotā vara. Atakamas tuksnesī esošajās Escondida raktuvēs gadā tiek iegūts vairāk nekā miljons tonnu vara, kas veido aptuveni 20% no visa Čīlē saražotā vara.

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.

Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.

Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.

Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.

Trešdien trīs mēnešu vara piegāžu cena Londonas Metālu biržā palēcās līdz 7.380 ASV dolāriem par metrisko tonnu, kas ir augstākais līmenis kopš 2008. gada 4. septembra.

Vara cenai šādus augstumus palīdzējis sasniegt vispārējais optimisms par 2010. gadu, kura laikā turpināsies ekonomikas atveseļošanās procesi un līdz ar to būs arī lielāks pieprasījums pēc metāliem, raksta Reuters.

Papildus atbalstu vara cenām sniedza ziņas, ka pasaules lielākais vara ražotāja Čīles Codelco darbinieki varētu pieteikt streiku (zemo algu dēļ) gigantiskajā Čukuicamata (Chuquicamata) vara atradnē, kurā iegūst aptuveni 4 % no visa pasaules vara. Tirgū parādījušās bažas, ka ilgstošs streiks varētu radīt vara iztrūkumu.

Vara cenas šogad cēlušās jau par gandrīz 140 %, kas ir straujākais minētā krāsainā metāla cenas pieaugums pēdējo trīs desmitgažu laikā.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Vara cena Londonas biržā varētu pieaugt, aktivizējoties runām par to, ka pieprasījums no lielākā vara patērētāja – Ķīnas – saglabāsies stabils, pat valsts centrālajai bankai iegrožojot banku kredītu pieauguma tempu, liecina Bloomberg veiktā ekspertu aptauja.

53 % jeb astoņi no 15 Bloomberg aptaujātajiem ekspertiem uzskata, ka nākamnedēļ vara cenas pieaugs. Seši uzskata, ka cenas pazemināsies, bet viens prognozē tikai nelielas izmaiņas.

Ceturtdien vara cenas Londonas metālu biržā samazinājās, jo Ķīnas centrālā banka pārdeva trīs mēnešu parādzīmes ar pēdējo 19 nedēļu augstāko likmi.

Rekordlielie importa apjomi uz šo Āzijas valsti pērnā gada pirmajā pusē palīdzēja pagājušajā gadā vara cenām vairāk nekā divkāršoties, kas ir lielākais gada pieaugums vairāk nekā divās pēdējās desmitgadēs.

«Vara cena visdrīzāk nākamnedēļ augs, ko veicinās optimisms par Ķīnas perspektīvu,» uzskata Standard Chartered Plc analītiķis Dans Smits.

Nordea markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš par finanšu investīcijām Līgo svētku gaisotnē:

Tuvojoties svētkiem es parakņājos Dainu skapī un nolēmu paskatīties, kādas tad senajiem latviešiem bijušas attiecības ar finanšu tirgus produktiem. Ierobežotās datu bāzes dēļ dažu produktu cenu izmaiņu grafiki ir no citiem tirgiem, bet tie aptuveni parāda arī mūsu tirgus tendences. Savā «Līgo indeksa» groziņā saliku: vara bungas, zeltu, sudrabu, kviešus, cūkgaļu, cukuru, gumiju un aitas vilnu.

Par varu

Sit, Jānīti, vara bungas

Vārtu staba galiņā,

Lai ceļas saiminieki

No tiem dūnu spilveniem.

Ja jūs gadījumā sastopat kādu Jāni ar vara bungām, tad ziniet, ka pēdējo gadu laikā viņš ir kļuvis krietni turīgāks. Pirms aptuveni 10 gadiem par tonnu vara maksāja nedaudz vairāk kā 1300 dolārus, bet šobrīd cena sasniegusi 9000 dolāru par tonnu līmeni, kas ir aptuveni 4,59 lati par kilogramu. Pie pēdējā sadārdzinājuma viļņa vainojama globālās ekonomikas atveseļošanās un galvenokārt ražošana Ķīnā. Nesen publicētie dati par Ķīnas rūpniecības izlaides pieaugumu par 13,3% gada laikā deva spēcīgu atbalstu vara cenai. Pašreiz vēl iespējama cenas pazemināšanos (korekcija pēc nesenajiem rekordiem), tomēr ilgā termiņā prognozējam mērķēšanu vismaz uz pēdējo rekordu atkārtošanu (atslēga šajā jautājumā ir ražošana, patēriņš un ekonomikas izaugsme Ķīnā). Tā kā neatstājiet vara bungas nepieskatītas.

Vara cena Londonas biržā ceturtdien pieauga pēc tam, kad pakāpās eiro cena pret dolāru, stimulējot pieprasījumu pēc metāliem kā alternatīva ieguldījuma, raksta Bloomberg.

Eiro kurss pret dolāru pieauga par 0,4% pēc tam, kad ECB vadītājs Žans Klods Trišē sacīja, ka arī nākamajā gadā no ECB refinansēšanas operācijām, visticamāk, netiks izņemtas bankas obligācijas.

«Vara cenas iet uz augšu, kam pamatā ir vājāks dolārs,» sacījis Integrated Brokerage Services LLC galvenais brokeris Franks Makgī.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm Londonas metālu biržā palielinājās par 11 dolāriem jeb 0,1%, līdz 7382 dolāriem par tonnu. Savukārt vara nākotnes kontraktu cena maija piegādēm Ņujorkas Comex palielinājās par 0,15 centiem līdz 3,347 dolāriem par mārciņu.

Tāpat cenas kāpumu balstīja vara uzkrājumu samazināšanās.

Šajā gadā vara cenas varētu sarukt, atsaucoties uz ekspertu prognozēm, raksta MarketWatch.

Goldman Sachs analītiķi paredz, ka šajā gadā vara cena Londonas Metālu biržā vidēji sasniegs 6850 dolārus par tonnu jeb aptuveni 3,11 dolārus par mārciņu. Tas ir mazāk nekā iepriekš prognozētie 7328 dolāri par tonnu jeb 3,32 dolāri par mārciņu.

Analītiķi lēš, ka šajā gadā vara pārpalikums sasniegs 385 tūkstošus tonnu. «Tas atspoguļo spēcīgu izaugsmi piedāvājuma pusē, kas ir rezultāts desmit gadus ilgušajam ieguves kapitāla palielinājumam, kā arī spēcīgo uzrāvienu kausēšanas produkcijas izlaidē 2014. un 2015.gadā,» norāda eksperti.

Nākamajā gadā cenas saruks līdz vidēji 6600 dolāriem par tonnu.

Ceturtdien vara cena pieauga līdz trīs nedēļu augstākajam līmenim.

Cenas pieaugumu veicināja tirgus dalībnieku runas, ka centrālās bankas Ķīnā un ASV, kas ir divi lielākie vara patērētāji, turpinās veikt ekonomiskās stimulēšanas pasākumus.

Ķīna varētu mīkstināt savu nostāju attiecībā uz monetāro politiku, aģentūrai Bloomberg sacījis Nomura International pēc tam, kad valsts premjers paziņosi, ka izaugsmei jābūt augstākai. Jāpiebilst, ka valsts ekonomiskā izaugsme palēninājās astoņus no deviņiem pēdējiem ceturkšņiem. Savukārt ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke paziņojis, ka politikai pārredzamā nākotnē jāsaglabājas ļoti stimulējošai.

«Tā ir ļoti skaidra pazīme, ka Ķīnas ekonomikas vājums netiks pieciests,» saka Natixis izejvielu analīzes vadītājs Niks Brauns, piebilstot, ka kombinācijā ar B. Bernankes izteikumiem, tas dod ievērojamu dzinuli cenām.

Piektdien vara cena Londonas biržā palielinājās, samazinot šīsnedēļas kritumu, jo tirgus dalībnieku vidū valdīja runas, ka jaunie ASV darba tirgus dati palielinās pieprasījuma prognozi, raksta Bloomberg.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm pieauga par 0,3% līdz 6947 dolāriem par tonnu. Šajā nedēļā cena ir sarukusi par 0,5%, bet kopš gada sākuma – par 5,6%. Savukārt cena decembra piegādēm palielinājās par 0,1% līdz 3,153 dolāriem par mārciņu.

Patlaban novērojamais vara rezervju samazinājums veicina šaubas par analītiķu prognozēto pārpalikumu šajā gadā. Kā liecina Londonas Metālu biržas dati, vara rezerves piektdien nemainījās un bija 154,7 tūkstoši tonnu. Savukārt Šanghajas biržā to apjoms saruka jau piekto nedēļu pēc kārtas.

Pēc ceturtdienas Eiropas Centrālās bankas sanāksmes, kad tā paziņoja par aktīvu iepirkumiem, vara cena pakāpās. Kā norāda Dan Smith Commodities Research eksperts Daniels Smits, vara cena no tehniskās perspektīvas izskatās vāja, un visdrīzāk tas nebūs pietiekami, lai izmainītu investoru uzskatus par potenciālo cenas samazinājumu.

Vara cena pirmajā pusgadā var pieaugt līdz 11 tūkstošiem dolāru par tonnu, liecina Samsung Securities tehniskā analīze.

Šajā gadā metāla cena ir palielinājusies par 27%, un nākamgad kāpums turpināšoties.

«Vara cenas augšupejošā tendence kopš vasaras ir kļuvusi spēcīgāka un neizskatās, ka šis pieaugums būtu beidzies,» norāda kompānijas eksperti. «Pieauguma tendence izskatās ļoti stabila un turpināsies arī nākamajā gadā.»

Trešdien vara cena sasniedza visu laiku augstāko cenu - 9447 dolārus par tonnu un piedzīvo pieaugumu jau otro gadu pēc kārtas, jo pieprasījums no jaunattīstības valstīm ir samazinājis uzkrājumus. Vara cena nākotnes kontrakta cena ceturtdien tika tirgota pie 9394 dolāriem par tonnu.

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Pagājušā mēneša vara cenas pieaugums ir rosinājis investoru interesi par šo metālu, prognozējot kāpuma turpināšanos, raksta Marketwatch.

Trešdien vara cenas sasniedza jaunu trīs mēnešu augstāko atzīmi. Cena kāpj uz augšu, sekojot jūlija 12% pieaugumam, jo investori uzskata, ka globālā atveseļošanās joprojām virzās uz priekšu.

«Investorus ir pamudinājusi globālās ekonomikas atveseļošanās, un varš tiek uztverts kā apliecinājums tam,» norāda CMC Markets analītiķis Maikls Hjūsons. Investori, kuri ir pametuši akciju tirgu, arī pēdējo mēnešu laikā izteikuši vēlmi investēt savu naudu varā vai citās izejvielās.

Vara cena jūljā pārtrauca iepriekšējos trīs mēnešu kritumus, kas sevī ietvēra aptuveni 7% samazinājumu maijā un 5,4% kritumu jūnijā. Jūlijs bija vara veiksmīgākais mēnesis kopš 2009. gada jūlija, kad tas auga par 16%.

Šodien vara cena Londonas metālu biržā sasniedza zīmīgo 10 tūkst. ASV dolāru par tonnu atzīmi, kas ir kārtējais jaunais vara cenas rekords.

Minētā metāla cenas aug, jo investori cer uz ātrāku pasaules ekonomikas atveseļošanos, kas stimulētu arvien lielāku pieprasījumu pēc minētā metāla. Tāpat pastāv bažas par vara piedāvājuma spēju segt pieprasījumu, jo šo metālu iegūt paliek arvien grūtāk, raksta Bloomberg.

Kopumā vara cena kopš 2008. gada ir jau trīskāršojusies. Jāpiebilst, ka slavenā investīciju banka Goldman Sachs paredz, ka vara cena šogad pieaugs līdz 11 tūkst. ASV dolāriem par tonnu.

Vara piedāvājums vismaz tuvāko divu gadu laikā būs mazāks par pieprasījumu un šī metālā cenas jau nākamā gada otrajā ceturksnī pārsniegs 10 tūkst. USD atzīmi par metrisko tonnu, norādījuši industriālo metālu tirgotāju kompānijas Trafigura Beheer BV analītiķi.

Kopumā minētā kompānija sagaida, ka pasaule gan nākamgad, gan 2012. gadā būs aptuveni 800 tūkst. tonnu vara deficīts. Bažas par vara pieprasījumu izraisīšot arī Vara ETF (biržās tirgotie fondi) ieviešana.

Jāpiebilst, ka vara cenas šogad jau ir palielinājušās par 21% un vakar sasniedza rekordu virs zīmīgās 9000 tūkst. USD atzīmes par tonnu.

Vara cenas Londonas biržā piedzīvo kritumu jau trešo dienu pēc kārtas, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām, ka Ķīna un ASV paātrinās darbības, lai izbeigtu ekonomikas stimulēšanas pasākumus, kas pērn stimulēja pieprasījumu, raksta Bloomberg.

ASV Federālo Rezervju sistēma uzlabojusi sabu ekonomikas prognozi un spērusi citus soļus, lai sagatavotu investorus pasākumu izbeigšanai. Savukārt Ķīna sākusi ierobežot banku kreditēšanu. Šīs valstis ir lielākās ražošanas metālu patērētājas. Jāatgādina, ka gaidas, ka globālais pieprasījums atveseļosies, beidzoties recesijai, palīdzēja pērn vara cenai vairāk nekā dubultoties.

Vara cena trīs mēnešu piegādei Londonas Metālu biržā samazinājās par 1.5 % līdz 7118 tonnām.Šajā biržā vara cenas kopš mēneša sākuma ir kritušas par 3.5 %. Gada sākumā investori un brokeri atvēra pozīcijas ar gaidām, ka vara cena pieaugs, tomēr tagad viņi tās slēdz Ķīnas kredītpolitikas un FRS signālu beigt stimulējošo politiku dēļ, kā arī atgūstoties dolāra vērtībai.

Vara cena Londonas biržā pirmdien pieauga, ko veicināja ziņas, ka pasaules ceturtā lielākā metālu patērētāja – Japānas – ekonomikas izaugsme var balstīt pieprasījumu pēc metāliem, raksta Bloomberg.

Japānas iekšzemes kopprodukts ceturtajā ceturksnī pieaudzis par 4,6%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tas ir vairāk nekā 3,5%, ko prognozēja Bloomberg aptaujātie eksperti.

Jāatgādina, ka vara cena pērn vairāk nekā divkāršojās, tirgū valdot prognozēm par ekonomikas pieaugumu.

«Viena pozitīva ziņa buļļu tirgum ir Japānas IKP dati,» sacījis Citigroup analītiķis Deivids Turtels. «Japāna ir ievērojams vara patērētājs.»

Vara cena trīs mēnešu piegādēm Londonas metālu biržā pieauga par 0,9% līdz 6873 dolāriem par tonnu. Pagājušajā nedēļā vara cenas pieauga par 8,4%, kas ir lielākais kāpums kopš jūlija.

Šajā gadā vara cenas var sasniegt rekordaugstu cenu – 10 tūkstošus dolāru par metrisko tonnu, ko veicinās ražošanas sektora pieprasījums Ķīnā un pieaugošie investīciju apjomi izejvielās, jo investori vēlēsies nodrošināties pret inflāciju, raksta Bloomberg.

HFZ Capital Management investīciju menedžeris Šens Haihua paredz, ka šogad rafinēta vara patēriņš Ķīnā, kas ir pasaulē lielākais vara patērētājs, var pieaugt par 8 % līdz 6.99 miljoniem tonnu. Šajā gadā Ķīnas rafinēta vara neto importa apjoms varētu būt 2.19 miljoni tonnu, kas ir par 30 % mazāk nekā pērn, taču šis apjoms joprojām būs pietiekams, lai uzdzītu vara cenu līdz 10 tūkstošiem dolāru, uzskata eksperts.

Pērn šī metāla cena piedzīvoja lielāko gada pieaugumu vairāk nekā pēdējo 20 gadu laikā, Ķīnā stimulējot importu līdz rekordaugstam līmenim.

Vara cena trešajā ceturksnī varētu nokrist par 28%, radot lielisku iespēju iegādāties metālu, jo tiek prognozēts, ka ceturtajā ceturksnī cenas atkal kāps augstāk, uzskata SEB eksperti.

Vara cena Londonas Metālu biržā šogad samazinājusies jau par 16%, jo Ķīna, kas ir lielākais šī metāla patērētājs, ieviesusi pasākumus, lai atvēsinātu īpašumu tirgu, kā arī Eiropas valstis pārņēmušas parādu problēmas. Vara cena trīs mēnešu piegādēm nokrita par 6229,5 dolāriem par tonnu. Kontrakta cena pagājušajā nedēļā nogāzās par vairāk nekā 20% no gada augstākās atzīmes, ieejot «lāču tirgū».

«Ja tas nokrīt līdz 4500 dolāriem, es uzskatu, ka tā ir lieliska iespēja,» sacījis galvenais izejvielu analītiķis Bjarne Šīldrops. «Tā noteikti būtu ārkārtīgi laba cena, lai ieietu tirgū.»

Vara cena varētu samazināties par 4,4% līdz 5818 dolāriem par tonnu, liecina Barclays Capital tehniskā analīze.

Vara cena ir nokritusi zem 5. februārī sasniegtās zemākās atzīmes – 6225 dolāriem par tonnu, un metāls tiek tirgots netālu tās zemākajam līmenim pēdējo astoņu mēnešu laikā. Metāla cena varētu samazināties līdz 5818 dolāriem par tonnu, un nav izslēgts tālāks kritums līdz 5434 dolāriem, raksta Bloomberg.

«Kritums zem 6225 dolāriem iezīmē beigas 2088.-2010. gada «buļļu tirgum» un priekšā ir nedēļām ilgs kritums,» uzskata Barclays analītiķi.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm otrdien Londonas Metālu biržā sasniedza 6085 dolārus par tonnu. Vara cenas kopš 20 mēnešu augstākā līmeņa aprīlī ir nokritušas par 24%, ko analītiķi definē kā «vēršu tirgu».