Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Šodien ārkārtas sēdē Ventspils novada domes deputāti nobalsoja pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, informē Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.

Deputāti lēmumā norāda, ka VARAM piedāvātais modelis izveidot jaunu administratīvo teritoriju ar centru Ventspilī ir juridiski nekorekts un netaisnīgs.

Ventspils novada deputāti aicina VARAM izpildīt Saeimas šā gada 21.martā paziņojumā «Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu» uzdoto uzdevumu par konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar Ventspils novada pašvaldību, tādējādi ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu un respektējot Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju konstitucionālās tiesības piedalīties pašvaldības darbā, sacīja Zvaigzne.

Deputāti neatbalsta un atzīst Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» projektā paredzēto priekšlikumu par jaunas administratīvas teritorijas ar jaunu administratīvo centru izveidošanu par nepamatotu, nekvalitatīvu un virspusīgi izstrādātu un Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

Saeima šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ievēlēja parlamentārieti Artūru Tomu Plešu (AP).

Par Pleša ievēlēšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 15 parlamentārieši, savukārt viens deputāts balsojumā atturējās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka valdībai krīzes apstākļos strādāt nepilnā sastāvā nav labi. Raksturojot Plešu, premjers pieļāva, ka amata kandidāts patlaban varētu būt, iespējams, labākais pretendents šim amatam, jo viņš bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs kopš šīs valdības darba sākuma.

Plešs uzsvēra, ka viena no lielākajām prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reforamas veikšana un šīs reformas pieņemšana ir vēsturiskais solis, kas ļaus nodrošināt līdzvērtīgākus un kvalitatīvākus, tajā skaitā izglītības vai sociālos pakalpojumus neatkarīgi no cilvēku dzīvesvietas. Tas radīs augsni ekonomiski neatkarīgākām pašvaldībām, pauda politiķis.

Pašvaldību spējas īstenot attīstības ieceres attiecībā uz uzņēmējdarbību, kas rada jaunas darba vietas un dod impulsu pakalpojumu sfērai, atduras finansējuma, kā arī instrumentu trūkumā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, ilggadējais Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Viņaprāt, situāciju nav mainījusi arī pērn īstenotā administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā reģionu pašvaldības kļuvušas lielākas gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita, taču nebūt nav palielinājusies to finanšu rocība, kā rezultātā, piemēram, potenciālie industriālo parku izveides projekti var tapt tikai ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kā vērtējat īstenotās administratīvi teritoriālās reformas rezultātu?

Pirmkārt, administratīvi teritoriālā reforma skāra tikai daļu pašvaldību, jo trešā daļa pašvaldību un tajās dzīvojošo iedzīvotāju nekādu teritoriālo reformu nepieredzēja. Savukārt jauno, apvienoto pašvaldību objektīvu darba novērtējumu tikai pēc viena nepilna darba gada nav iespējams sniegt. Tas ir pārāk īss laiks. Realitātē izvērtējumu tieši par apvienoto pašvaldību darbību varēs sniegt pēc vairākiem, piemēram, vismaz diviem, bet vēl labāk pēc pieciem – septiņiem gadiem. Tad varētu objektīvi, nevis emocionāli – labi vai slikti – novērtēt pašvaldību apvienošanas rezultātu.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Reālākais Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma attīstības scenārijs būtu Rīgas aglomerācijas un 29 attīstības centru veidošana, uzskata ekonomģeogrāfs, SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» galvenais redaktors Jānis Turlajs, kura vadībā iepriekš tika izstrādāts pētījums par optimālu vidusskolu tīklu Latvijā.

Šādu viedokli Turlajs pauda pagājušajā nedēļā Bauskā notikušajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemgales reģionālās padomes (ZRP) organizētajā diskusijā par administratīvi teritoriālo reformu, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

«Pētot iedzīvotāju piekļuves iespējas pakalpojumu saņemšanai un dzīves vides, jau šobrīd redzam, ka tāds modelis eksistē, tādēļ sīkāka sadrumstalotība nav ekonomiski pamatota,» konferencē sacīja Turlajs.

Atsaucoties uz dāņu ekspertu Holgeru Pindtu, kurš savulaik konsultējis Latviju, Turlajs atzīmēja, ka tā nav pašvaldība, kurā nepietiek skolēnu pat vienas vidusskolas pilnai nokomplektēšanai. Viņš norādīja, ka iepriekš, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, likuma normās tika pieļauti vairāk nekā 50 izņēmumi, līdz ar to neesot brīnums, ka tagad tiek nepārdomāti tērēti finanšu resursi dažu skolu uzturēšanai dažiem skolēniem, turklāt no tā cieš arī izglītības kvalitāte.

Viena no 13. Saeimā ievēlēto partiju prioritātēm ir administratīvi teritoriālā reforma. Tā ir labā ziņa Latvijas iedzīvotājiem, jo pašreizējā situācijā nav iespējams veikt pārdomātu skolu un slimnīcu, kā arī ceļu tīkla pārskatīšanu un sakārtošanu. Šā brīža skaudrā realitāte ir tāda, ka no 119 novadiem teju puse neatbilst likumā noteiktajam kritērijam, ka minimālais iedzīvotāju skaits novadā ir 4000. Jānorāda, ka lielāku novadu veidošanas pretinieces līdz šim ir bijusi ZZS un Latvijas pašvaldību savienība, kas runājušas par savstarpēju sadarbību uz brīvprātības principiem.

Diemžēl šī brīvprātīgā sadarbība vairāku gadu garumā nav vainagojusies nedz ar lielākiem novadiem, nedz ar vidusskolu tīkla optimizāciju. Pašvaldības vislabprātāk sadarbojas tādos, piedodiet, bet sīkumos kā apmaiņa ar tūrisma un kultūras informāciju. Taču vienošanās, ka no divām pustukšām vidusskolām pārdesmit kilometru attālumā varētu izveidot vienu skolēniem pilnu, tā arī nekas nav sanācis. Ja pašvaldību skaits samazināsies vismaz par pusi, ir skaidrs, ka dažādo pašvaldības iestāžu izvietojums kļūs daudz racionālāks, turklāt pašvaldība arī atrisinās vietējos pārvadājumus, lai skolēniem būtu ērti nokļūt vidusskolā, bet iedzīvotājiem – pie ārsta.

Saeimai pašvaldību īsināšana būs viegla, jo koalīcijas partijām ir maz deputātu reģionu pašvaldībās, tāpēc viņām grieziens nebūs tik sāpīgs. Ar to šī Saeima īpaša, ka ir daudz jauno, kuriem nav jāatskaitās biedriem reģionu pašvaldībās par administratīvi teritoriālās reformas gaitu, varas lifts nedarbojas.

Cik pašvaldību Latvijā būs pēc administratīvi teritoriālās reformas noslēgšanas 2020. gadā? Cik no 119 pašvaldībām pazudīs no Latvijas kartes?

Kliegšana par pašvaldību īsināšanu būs, bet paredzu, ka ķirurģiskais grieziens būs tik un tā. Par to liecina ātra Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likuma izskatīšana Ministru kabinetā 12. martā un dažas dienas vēlāk Saeimas deputātu balsojums. Debates starp deputātiem bija īsas un bezkaislīgas. Saeimas balsojumā 54 deputāti bija par reformu, pret – 0, bet atturējās 25.

Grieziens būs, tiesa, ar atsāpināšanu, šogad nodokļu maksātājiem tā maksās 500 000 eiro, nākamgad – 300 000 eiro, bet 2021. gadā – vēl 300 000 eiro. Šādas summas paredzētas pieņemtajā likumprojektā, lai organizētu seminārus un veidotu komunikāciju ar pašvaldībām un iedzīvotājiem. Demokrātija kaut ko maksā, iedzīvotājiem būs iespēja paust savu viedokli, bet lēmumu jau būs pieņēmusi Saeima. Konkrēts optimālais pašvaldību skaits likumprojektā nav minēts, bet ir norādīts, cik no 119 administratīvajām teritorijām neatbilst novadu kritērijiem. Pērn pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

Savs bizness daudziem šķiet vilinoša iespēja, kā pelnīt iztiku, vienlaikus esot noteicējam par savu laiku.

Netrūkst to, kuri izvēlas biznesu uzsākt lielās pilsētās, un tas ir saprotams – vieglāk sasniedzami klienti, lielāks apgrozījums utt. Uzņēmējdarbība reģionos nenoliedzami prasa gan misijas apziņu, gan patriotismu, jo līdz šim reģioni ir bijusi izaicinoša vide uzņēmējiem, kur tikai ar lielu entuziasmu apveltīti cilvēki ir gatavi īstenot savas idejas.

Lielākā daļa izvēlas vieglāko ceļu – pārcelties uz Rīgu un veidot uzņēmumu tur vai atstāt Latviju un sākt uzņēmējdarbību citā valstī. Taču reģionos biznesa potenciāls ir pietiekams, par ko liecina arī “Narvesen” franšīzes ņēmēju pieredze. Cits jautājums – vai ir pieejama atbilstoša infrastruktūra un vietējo pašvaldību atbalsts.

Liepājas pašvaldība apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, ja administratīvi teritoriālā reforma tiks īstenota esošajā redakcijā, kas paredz Liepāju apvienot ar apkārtējiem novadiem, intervijā «Rietumu radio» sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

«Liepāja vienmēr ir bijusi valsts nozīmes pilsēta, un mums ir ļoti svarīgi, ka mēs to saglabājam,» sacīja Vilnītis, norādot, ka šādai vēlmei ir dažādi iemesli. «Gan pilsētas attīstības stratēģijas dēļ, kas tomēr ir atšķirīga no lauku teritorijas, gan pieejamo [Eiropas Savienības] fondu finansējuma dēļ - tie fondi, kas ir paredzēti pilsētām atšķiras no tiem, kas paredzēti lauku novadiem,» viņš teica.

Vilnītis norādīja, ka esot ļoti daudz ekonomiskos apsvērumos balstītu argumentu, kāpēc nepiekrīt Liepājas apvienošanai ar apkārtējiem novadiem, taču arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotās konsultācijas ar pašvaldībām, viņaprāt, «notikušas nepareizi».

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.

Administratīvi teritoriālā reforma pašreizējā piedāvājumā neīstenos vienu no būtiskākajiem reformas mērķiem – nemazinās nevienlīdzību, pārliecināts Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis.

Ietaupījums uz administratīvajiem izdevumiem nebūs lielāks par 1 līdz 1, 5 % un nesasniegs iecerētos 125 miljonus eiro gadā. Savukārt nevienlīdzības mazināšanai būs nepieciešams papildu finansējums, piemēram, lai jaunajā administratīvajā teritorijā nodrošinātu visiem vienlīdzīgus sociālos pabalstus, norāda J. Vilnītis.

Liepājas mērs kā piemēru min skolēnu ēdināšanas izdevumu segšanu no pašvaldības puses. Vairākos Lejaskurzemes novados pašvaldība sedz pusdienu izmaksas visiem audzēkņiem, Liepājā – tikai tiem, kuriem noteikumi to paredz. Jautājums, uz kuru pašlaik nav atbildes – kā šo jautājumu risināt jaunajā administratīvajā teritorijā?

Ēdināšanas izdevumu segšana visiem vispārizglītojošo skolu audzēkņiem apvienotajā novadā veidotu Liepājas pilsētas budžetam neizpildāmu sadaļu. Savukārt lēmums neturpināt segt skolēnu pusdienu izdevumus pasliktinātu dzīves kvalitātes vidi novados, kuros deputāti iepriekš šādus noteikumus apstiprinājuši.

Ir jārada pievienotā vērtība, lai varētu pacelt algas. Atdodot izejvielas, piemēram, dēļus, pievienotās vērtības nav. Var jau tos nodokļus uzcelt debesīs, bet cilvēki vienkārši nevar samaksāt. Mēs nevaram viņiem nodrošināt iztikas minimumu.

To sarunā ar Dienas Bizness žurnālistu Māri Ķirsonu saka Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, runājot par Jelgavas biznesa plānu, par lielajiem izaicinājumiem un to risinājumiem.

Sarunā varēsi dzirdēt:

Video fragmenti:

00:00:31 - Jelgavas iedzīvotāju skaita izmaiņas

00:02:05 - 20 miljonu investīcijas un revitalizētās teritorijas attīstība

Vai Latvijā tiek pareizi izlietoti iekasētie nodokļi? Septembrī tikai 15% saka jā, bet 74% - nē. Turklāt 34% saka stingru nē. Tā pavisam nesen tvītoja lielākās socioloģisko aptauju veicējas – SKDS – direktors Arnis Kaktiņš.

Šķiet, respondentu atbildes vairāk pasaka par iedzīvotāju attieksmi pret valsts varu, nevis par faktisko situāciju ar nodokļu izlietojumu. Un tajā valsts vara var vainot tikai pati sevi. Ja paskatās uz faktisko nodokļu izlietojumu, kas izpaužas kā valsts budžeta izdevumi, tad šā gada 8,9 miljardus vērtā budžeta sadalījumā lauvas tiesa jeb 35,1% aizgāja sociālajām vajadzībām. Otra lielākā pozīcija – ekonomiskā darbība – veido ap 20%.

Vēl ir, protams, izglītība, veselības aprūpe, aizsardzība, ārlietas utt. Ar ko iekasēto nodokļu izlietojumā ir neapmierināti iedzīvotāji? Pats vienkāršākais skaidrojums ir dusmas par nepietiekamo valsts nodrošināto pakalpojumu apjomu, īpaši jau veselības aprūpē. Sak, mēs maksājam nodokļus, bet pie ārsta rindā jāgaida vairāki mēneši. Vai tiešām nevar atvēlēt vairāk? Tāpat - vai tiešām nevar vairāk naudas iedot pensijām? Protams, finansējuma palielinājums veselības aprūpei ir nepieciešams kā ēst, taču jāsaprot, ka vismaz tuvākajā laikā iekasēto nodokļu apjoms nebūs tik liels, lai rindas un kompensējamo zāļu kvotas izzustu pavisam. Līdz ar to šajos gadījumos cilvēki ir drīzāk neapmierināti nevis ar naudas izlietojumu, bet ar to, ka tas vairākās jomās ir nepietiekams. Te gan katrs var paraudzīties arī uz sevi, vai ir visus nodokļus godīgi samaksājis.

Valdība ārkārtas sēdē ir panākusi vienošanos par naudas sadali nākamā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem.

Lai gan valsts budžets 2020. gadam vēl jāapstiprina Saeimai, tomēr valdības panākto vienošanos var dēvēt kā nozīmīgu uzvaru un apliecinājumu tam, ka budžets, visticamāk, nebūs par iemeslu valdības krišanai. Budžeta fiskālās telpas apmērs nākamgad būs 192,4 miljoni eiro. Lielākie papildu izdevumi līdztekus bāzes finansējumam ir mediķu algām, pedagogu algām, kā arī kultūras, tieslietu un iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojumam. Tāpat tiks palielināts ar nodokli neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī.

Tajā pašā laikā ministru pieprasījumi nākamā gada budžetam pārsniedza 900 miljonus eiro, kas nozīmē, ka panāktā vienošanās ir sāpīgs kompromiss. Visapdalītākie gluži pamatoti jūtas mediķi, jo nākamgad netiks pildīts likums par 20% ikgadēju atalgojuma pieaugumu. Neapmierinātas ir arī pašvaldības, kas uzskata, ka valsts budžeta līdzekļu pieaugums ir noticis uz to rēķina. Jāatgādina, ka nākamā gada budžetā lielu robu radīja gan neveiksmīgā nodokļu reforma, gan Rīgas satiksmes izdevumu iekļaušana kopējā valdības deficītā. Labā ziņa gan ir tā, ka nākamgad netiks mainīti nodokļi. Tomēr tūlīt pēc 2020. gada budžeta pieņemšanas sāksies darbs pie nodokļu sistēmas pārskatīšanas, lai izmaiņas varētu stāties spēkā 2021. gadā, tādējādi dodot laiku uzņēmējiem tām sagatavoties.

Ja gada sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, tad veselības ministre Ilze Viņķele, stājoties amatā, uzsvēra, ka plāno panākt divu grozu principa atcelšanu, ieviešot vienotu sistēmu, kurā visiem, neatkarīgi no tā, kādā nodokļu režīmā viņi strādā, būtu «ieejas biļete»- viņi solidāri piedalītos apdrošināšanas sistēmā.

Domāju, ka paziņojums – divu grozu sistēma ir slikta un nedarbosies – bija pāragrs. Jā, informācijas tehnoloģiju sistēma gada sākumā vēl nebija gatava «sašķirot» pacientus, taču tas nenozīmē, ka ideja kopumā nav dzīvotspējīga. Jāņem vērā, ka ir vairāk nekā 5400 iedzīvotāju, kuri līdz janvāra vidum iemaksāja brīvprātīgas apdrošināšanas iemaksas kopumā par vairāk nekā 780 000 eiro. Kāds risinājums tiks atrasts šiem cilvēkiem, vai nauda nepazudīs un vai nepazudīs šo cilvēku vēlme brīvprātīgi līdzdarboties jaunās reformās, kas galu galā var tikt atceltas vēl nesākoties?!

Priecē, ka premjers un finanšu ministrs ir daudz apdomīgāki, nekā veselības ministre, paziņojot, ka sāks izvērtēt nodokļu reformas ietekmi tikai 2020. gadā. Neapšaubāmi, veselības nozarē būtiski trūkst finansējuma, taču tas nav iemesls bez nopietnas analīzes reformēt sistēmu, kas darbojas pirmo gadu, un tikai tagad pakāpeniski sāk iezīmēties tās plusi un mīnusi. Problēmas patiešām sāk parādīties, līdzīgi kā daudzi viedokļi par nodokļu sistēmas efektivitāti, taču es aicinātu izvairīties no pāragras sprieduma izdarīšanas.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pieprasa vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) demisiju, tādējādi paužot neapmierinātību ar reģionālās reformas gaitu, pirmdien nolemts LPS ārkārtas sēdē.

Par šādu pieprasījumu balsojuši 90 sanāksmes dalībnieki, četri balsoja pret, bet divi atturējās.

Tāpat šādam pieprasījumam pievienots aicinājums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) veidot darba grupu viņa vadībā, kurā strādātu LPS un citas ministrijas, tādējādi izstrādājot reģionālās reformas modeli, kas paredzētu apriņķa ieviešanu.

LETA jau vēstīja, ka šodien Rīgas domē notiek LPS ārkārtas sēde, kuru rosinājuši sasaukt 19 pašvaldību vadītāji. Galvenais jautājums sēdē ir plānotā pašvaldību reforma.

Pašvaldību vadītāji rosinājuši ārkārtas sēdē skatīt jautājumu par «nesagatavotas, nepārvaldītas» administratīvi teritoriālās reformas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajā redakcijā, virzības apturēšanu.

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā jaunizveidotie novadi dažādu izdevumu segšanai vienreizējās mērķdotācijās saņems no 155 000 līdz 447 500 eiro, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā iekļautā informācija.

VARAM aprēķinājusi, ka kopumā reformas īstenošanai 2020. un 2021.gada laikā no valsts budžeta būs nepieciešami 9,10 miljoni eiro.

Apvienoto novadu administratīvās struktūras projektu izstrādei kopumā paredzēts atvēlēt 525 000 eiro un to kopumā iecerēts sadalīt uz 29 pašvaldībām, jo septiņas pašvaldības reforma neskars.

Attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei jaunajiem novadiem divu gadu periodā paredzēts piešķirt 1,05 miljonus eiro un arī šī summa tiks izdalīta uz 29 vietvarām. Līdzekļus šo programmu izstrādei varēs tērēt veicot iepirkumu vai algojot speciālistus pašvaldības ietvaros.

Pēc VARAM teiktā, nepieciešamais finansējums programmas izstrādei noteikts pēc aktuālākajiem lielāko pašvaldību iepirkumiem, kuras jau veikušas šāda pakalpojuma izstrādi.

Ziņu virsrakstos pēdējo nedēļu laikā figurē pašvaldību nedienas – Rēzeknes finanšu ķeza un nu jau bēdīgi slavenā SPA centra epopeja, korupcijas ēna Valmierā un šķietami izsaimniekotie Eiropas Savienības fondu līdzekļi, savukārt kāda Tukuma novada kapitālsabiedrības amatpersona uz savu kontu pārskaitījusi vietvaras naudu 22 tūkst. EUR apmērā.

Šie nesenie notikumi atkal liek jautāt, vai vietvaras tiesiski izmanto nodokļu maksātāju resursus, rīkojas iedzīvotāju interesēs un rada labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai reģionos. Vai varam būt pārliecināti, ka pašvaldībās valda kārtība vai arī tās saimnieko katra pēc saviem ieskatiem? Ja ikviens komersants zina, ka nesaimnieciska rīcība agri vai vēlu novedīs pie nevēlamām sekām, pašvaldībās, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta.

Šī gada vasarā publiskotajā revīzijas ziņojumā Valsts kontrole secinājusi, ka apskatītās novadu pašvaldības, izvērtējot līdzdalību kapitālsabiedrībās, vispusīgi nevērtē to saimnieciskās darbības efektivitāti, rada šķēršļus privāto komersantu darbības attīstībai un apgrūtina privāto komersantu iesaisti tirgus nepilnību novēršanā. Tāpat daudzām pašvaldību kapitālsabiedrībām nav stratēģijas vai tajā nav finanšu un nefinanšu mērķu, netiek veikta finanšu rādītāju analīze, visbeidzot – ieguldījumi veikti bez noteikta mērķa. Tātad tiek pārkāpti ne vien konkurences noteikumi un Eiropas Savienības darbības principi, bet arī nav iespējams runāt par efektīvu finanšu vadību. Lai radītu realitātes sajūtu un paskaidrotu, kādēļ šādi turpināties nedrīkst – Valsts kontrole konstatējusi, ka bez izsekojama mērķa ir izlietoti 5 milj. EUR jeb 43% no kapitālsabiedrību peļņas kopsummas. Jāatgādina, ka runa ir tikai par 8 pašvaldībām.

Sākot no 2.augusta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārā sekretāra pienākumus pildīs Gatis Zamurs.

Līdzšinējā VARAM parlamentārā sekretāre Dace Bluķe līdz ar ievēlēšanu Liepājas novada domē, pildīs deputātes pienākumus.

G. Zamurs ir ieguvis augstāko izglītību starptautiskā biznesa vadībā Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolā, desmit gadus veiksmīgi vadot biedrību "Latvijas Koka būvniecības klasteris" biedrības izpilddirektora amatā un daloties uzņēmējdarbības pieredzē ar studentiem, strādājot par Rīgas Tehniskās universitātes lektoru.

2021.gada janvārī G.Zamurs uzsāka pildīt Saeimas deputāta pienākumus, tostarp darbojoties Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

"Laikā, kad dienasgaismu ierauga administratīvi teritoriālā reforma, kad Latvija ievieš iepakojumu depozīta sistēmu un visa Eiropas Savienība uzņem zaļo kursu, īpaši svarīga ir ministrijas un Saeimas savstarpējā sadarbība. Uzņemos veidot starpinstitucionālu dialogu un veikt zaļo ideju vēstneša lomu sabiedrībā," norāda G.Zamurs.

Lai arī Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), mērķētas reģionālās politikas, kura būtu ietverta nodokļu, finanšu, investīciju, pakalpojumu segmentā, vienkārši nav bijis. Tas nozīmē, ka viss ir noticis un notiek tā, kā to vēlas tirgus neredzamā roka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, kurš iepriekš deviņus gadus bija Ādažu domes priekšsēdētājs. Viņš vēlas izveidot dialogu starp dažādām varas struktūrām, nevis izteikt ultimatīvus uzstādījumus — mums vajag vai arī mums pienākas nauda, un vēlas, lai novērstu neefektivitāti jau esošajā sistēmā un tādējādi to uzlabotu vai radītu jaunu, vēl labāku un efektīvāku, par to pašu naudu iegūstot motivētākus cilvēkus un paaugstinātu pakalpojuma kvalitāti.

Fragments no intervijas

2010. gadā 21 pašvaldība no 119 tajā laikā esošajām, iemaksāja naudu pašvaldību izlīdzināšanas fondā, bet 2021. gadā – tikai 11, šogad vairs tikai 6, faktiski vairums ir saņēmējas!

Lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejams kvalitatīvs pakalpojums par adekvātu cenu, svarīgs priekšnoteikums ir godīga un veselīga konkurence. Pretējā gadījumā iztrūkst kāds no minētajiem vai abi elementi un bremzējas uzņēmējdarbības vides attīstība. Tā rezultātā par zaudētājiem kļūst iedzīvotāji.

Diemžēl pašvaldību centieni aktīvi piedalīties komercdarbībā noved pie sadārdzinātiem pakalpojumiem, valsts naudas izšķērdēšanas un skandāliem. Šādā pašvaldībā samazinās iespēja ekonomiskai izaugsmei un konkurētspējīgiem pakalpojumiem. Vai administratīvi teritoriālā reforma (ATR) efektivizēs pašvaldību saimniekošanu un veicinās uzņēmējdarbību?

Prioritāte uzņēmējiem un ieguvums sabiedrībai – brīvā tirgus princips. Tas sniedz konkurētspējīgākus un izdevīgākus pakalpojumus iedzīvotājiem. Taču šo modeli nereti kropļo vietvaru dalība uzņēmumos, kas no tiesiskā, finansiālā un lietderības aspekta ir apšaubāma. Vēl sliktāk – vietvaras, iesaistoties komercdarbībā, ignorē konkurences neitralitātes principu, kas kavē valsts ekonomisko attīstību.

Kafejnīca Panna ir pirmais uzņēmēja Māra Mālmeistera izveidotais ēdināšanas uzņēmums Lielvārdē, šobrīd tuvākajā apkārtnē tam ir jau trīs «māsas».

Lielvārde no biznesa viedokļa nav novērtēta, uzskata M. Mālmeisters, kurš ir novada uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs. Viņu satrauc administratīvi teritoriālā reforma un pilsētas galvenās ielas infrastruktūras attīstības darbu buksēšana, savukārt priecē novada pašvaldības finansiālais atbalsts jauniešu nodarbināšanā skolēnu brīvlaikā.

Nemet plinti krūmos

Uzņēmējdarbību M. Mālmeisters kopā ar sievu Lindu sāka pirms 26 gadiem Jumpravā, apsaimniekojot veikalu un kafejnīcu Dzelmes, kas atradās Daugavpils šosejas malā. Pēc 15 gadu darba ēka, kas piederēja Jumpravas luterāņu baznīcai, nodega. Lai arī uzņēmējs vēlējies drupas iegādāties un atjaunot, baznīcas pārvaldnieki esot iespītējušies, viņš stāsta, un nav ļāvuši viņam biznesu šajā vietā turpināt. Taču uzņēmējs nav metis plinti krūmos un 2008. gadā Lielvārdē atvēris ātrās ēdināšanas kafejnīcu Panna. Tiesa gan, nosaukums patapināts un bizness pārņemts no iepriekšējiem īpašniekiem, kuriem tas nav veicies īpaši labi. Arī pati pirmā Panna mitinājusies blakus esošajā ēkā daudz šaurākās telpās. «Sākumā Panna bija tāda pavisam maziņa, viesi tika apkalpoti pie četriem galdiņiem, un bieži vien ārā stāvēja rindas. Sapratām, ka vajag paplašināties. Kad saimnieki mums pārdeva turpat blakus esošo zemi, uzcēlām jaunu ēku. Tieši tajā laikā, kad tika pabeigta tās celtniecība, nodega Dzelmes,» atceras M. Mālmeisters. Šobrīd viņš ir līdzīpašnieks jau četrām kafejnīcām Panna. Vēl divas atrodas Aizkrauklē, bet šovasar Koknesē tika atvērta ceturtā – jaunās koncepcijas kafejnīca Panna Cafe, kas ir iemājojusi Ragāļu krogā, kuru uzņēmējs ir ieguvis savā īpašumā. Kafejnīcas nosaukumi Panna un Panna Cafe ir reģistrēti kā preču zīmes. Lielvārdes ēdināšanas uzņēmumā Panna saimniecisko darbību veic SIA Māris&Co, bet pārējos – SIA IMIga.