Tūrisma operators SIA "Impro ceļojumi" iekļauta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) "melnajā sarakstā", liecina PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmums.

Attiecīgajā sarakstā uzņēmums iekļauts, jo nav izpildījis PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumu par naudas atmaksu patērētājai 400 eiro apmērā par atceltu ceļojumu.

Komisijas lēmumā norādīts, ka 2020.gada 19.februārī patērētāja iegādājās pie tūrisma aģenta tūroperatora "Impro ceļojumi" organizētu ceļojumu uz Toskānu un Elbas salu no 2020.gada 29.marta līdz 5.arpīlim. Patērētāja samaksāja tūrisma aģentam 400 eiro avansu. Tā kā ceļojums tika atcelts, patērētāja vēlējās atgūt samaksāto naudu. Ņemot vērā, ka nauda netika atmaksāta, patērētāja vērsās PTAC.

Patērētāju tiesību uzraugi pieprasīja skaidrojumu no aģenta, kurš PTAC informēja, ka ir panākta vienošanās ar patērētāju, ka nauda tiks atmaksāta pa daļām. Tomēr tūrisma aģents nepildīja savu solījumu, tādējādi tika iesniegts iesniegums PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijā.

Ņemot vērā, ka pret tūrisma operatora SIA "TT Baltics" (plašāk pazīstams kā TUI koncerna pārstāvis Baltijā) patiesā labuma guvēju ir vērstas Eiropas Savienības sankcijas, pašlaik ir atcelti ceļojumi līdz šī gada maija beigām, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju ceļojumi tiek atcelti pakāpeniski, patlaban atcelti ceļojumi līdz 2022.gada maija beigām. Tūrisma operatora pienākums ir ceļotājus iepriekš par atceltajiem ceļojumiem informēt atbilstoši PTAC rīcībā esošajai informācijai šobrīd tūrisma operators to nodrošina.

Visi SIA "TT Baltics" organizētajos ceļojumos esošie ceļotāji (ceļotāji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas) ir jau nogādāti atpakaļ savās mītnes valstīs.

Ņemot vērā piemērotās sankcijas, SIA "TT Baltics" ir apturējis arī jaunu pakalpojumu piedāvāšanu un tirdzniecību. Attiecībā uz jau noslēgtajiem līgumiem konkrētajā situācijā līdz tālāku risinājumu rašanai, pamatojoties uz nepārvaramas varas apstākļiem, patērētājiem ir tiesības neveikt tālākus maksājumus atbilstoši noslēgtajiem līgumiem (tajā skaitā - arī maksājumus tūrisma aģentūrām).

Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Latvijas iedzīvotāji aktīvi izmantojuši iespēju aizvadītā gada nogales svētkus sagaidīt siltajās valstīs, aģentūrai LETA atzina aptaujāto tūroperatoru pārstāvji.

"Novatours" Pārdošanas nodaļas vadītāja Sanda Roze norādīja, ka gada nogales svētku laiks ierasti ir bijis bagāts ar ceļojumu pieprasījumiem.

"Ģimenes, draugu kompānijas un tie, kas vēlas baudīt atpūtu vienatnē, izmanto šo laiku, lai pagarinātu svētku laiku un baudītu vasarīgu atpūtu saulainos galamērķus, pamainot ierasto svētku vidi un atmosfēru," sacīja Roze.

"Novatours" ceļotāju topā šajā laika periodā ierindojās Ēģipte un Spānijas sala Tenerife Kanāriju salās.

Slēpošanas ceļojumi gada nogales svētku laikā "Novatours" piedāvājumā nav bijuši.

"Ceļojumu bodes" vadītājs Kaspars Gēgeris starp gada nogales populārākajiem galamērķiem izcēla Ēģiptes kūrortus. Tāpat populāri bijuši arī ceļojumi uz Lapzemi pie Ziemassvētku vecīša.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "KPMG" Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Es ļoti rūpīgi esmu plānojusi ceļojumus, lai tie būtu spilgtiem iespaidiem bagāti. Mani trīs neaizmirstamākie ceļojumi ir bijuši uz Parīzi, Sicīliju un Islandi.

Ceļojumā uz Parīzi devos kopā ar draugiem un kursabiedriem, kur svinējām 2000. gada sagaidīšanu. Lēmums par braucienu tika pieņemts diezgan vēlu un viesnīcas par saprātīgu cenu atrast vairs nebija iespējams, tāpēc nolēmām nakšņot autobusā. Izrādījās, ka Jaungada naktī Parīzes centrs satiksmei bija slēgts un autobuss bija jāatstāj stāvvietā vienā no pilsētas mikrorajoniem. Jauno gadu mēs sagaidījām Eifeļa torņa pakājē ar neaizmirstamu salūtu. Pēc aptuveni trīs stundu svinēšanas sākās ceļš starp līksmojošiem francūžiem uz vienīgo atvērto metro pieturu – gar Elizejas laukiem, Parīzes Dievmātes katedrāli un tiltiem pār Sēnu.

Covid-19 sertifikātu saņēmušajiem nebūs jāievēro pašizolācija, atgriežoties Latvijā teju no visām valstīm, atskaitot tās, kurās ir īpaši augsts risks sabiedrības veselībai jeb izsludināts tā saucamais "Emergency brake" regulējums, paredz otrdien valdībā atbalstītie Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Pēc atgriešanās no jebkuras valsts, kurā nav īpaši augsts risks sabiedrības veselībai, personām ar Covid-19 sertifikātiem nebūs jāveic Covid-19 tests, kā arī nebūs jāievēro pašizolācijas prasība. Tāpat tests nebūs nepieciešams arī pirms došanās ceļojumā.

Vienlaikus ar grozījumiem noteikts, ka nebūtiski ceļojumi uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī Šveici un Lielbritāniju atļauti arī personām, kurām Covid-19 sertifikātu nav. Šīm personām gan būs jāveic tests pirms ceļojuma, kā arī, atgriežoties no ES un EEZ valstīm, kurās ir augsts saslimstības risks, jāievēro pašizolācija, tomēr tāpat kā sertifikātu īpašniekiem nav jāveic obligāts Covid-19 tests, atgriežoties Latvijā. Par tādām valstīm attiecībā, uz kurām ir jāpiemēro īpaši piesardzības un drošības pasākumi, tiek atzītas valstis, kur 14 dienu saslimstības rādītājs pārsniedz 75 uz 100 000 iedzīvotājiem.

Nolūkā atjaunot globālo aviosatiksmi Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) aicina ieviest sistemātisku pasažieru testēšanu pirms izlidošanas, lai noskaidrotu, vai viņi nav saslimuši ar Covid-19.

IATA ceturtdien izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka nepieciešams "izstrādāt un ieviest ātras, precīzas, cenas ziņā pieejamas, viegli izmantojamas, pielāgojamas un sistemātikas Covid-19 testēšanas metodes visiem pasažieriem pirms izlidošanas kā alternatīvu karantīnas pasākumiem".

Lai aviācija atgūtos, vajadzīgi koordinēti ierobežojumi 

Valdības pagājušajā nedēļā ieviestās izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos,...

Tāpat IATA norāda, ka sadarbosies ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un veselības iestādēm, lai spētu ātri ieviest šādu risinājumu.

Starptautiskie ceļojumi salīdzinājumā ar 2019. gadu ir samazinājušies par 92%. Ir pagājis vairāk nekā pusgads, kopš tika sagrauta globālā savienojamība, valstīm slēdzot savas robežas, lai cīnītos ar Covid-19 izplatību. Kopš tā laika atsevišķas valstis piesardzīgi atvērušas savas robežas, taču ceļošana ir ierobežota, jo karantīnas pasākumi padara to nepraktisku vai biežās Covid-19 izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu izmaiņas padara plānošanu neiespējamu, konstatē IATA.

"Atslēga pārvietošanās brīvības atjaunošanai starp valstīm ir sistemātiska Covid-19 testēšana, kurai pakļauti visi ceļotāji pirms izlidošanas. Tādējādi valstīm tiks sniegta pārliecība atvērt savas robežas bez sarežģītiem riska modeļiem, kas paredz nepārtrauktas izmaiņas ceļošanas noteikumos. Visu pasažieru testēšana atgriezīs cilvēkiem brīvību ceļot ar pārliecību. Un tādējādi darbā atgriezīsies miljoniem cilvēku," norāda IATA vadītājs Aleksandrs de Žinjaks.

"Globālās savienojamības sabrukšana un tās dēļ radušās ekonomiskās izmaksas ir svarīgi argumenti, lai valdības investētu šāda veida testēšanā, kas palīdzētu atkal atvērt robežas. Šīs krīzes radītās cilvēku un globālās ekonomikas ciešanas tiks paildzinātas, ja aviācijas nozare, no kuras ir atkarīgas vismaz 65,5 miljoni darbavietu, sabruks pirms pandēmijas beigām. Un valstu atbalsta apmērs, lai šādu sabrukšanu novērstu, aizvien palielinās. Prognozes liecina, ka aviācijas nozares zaudētie ieņēmumi 2020. gadā pārsniegs 400 miljardus dolāru un nozarei būs rekordlieli zaudējumi, kas pārsniegs 80 miljardus dolāru, ko paredz krietni optimistiskāks atlabšanas scenārijs par to, kāds patiesībā tiek piedzīvots," sacīts IATA paziņojumā.

"Drošība ir aviācijas nozares galvenā prioritāte. Mēs esam drošākais transporta veids, jo mēs kā nozare kopā ar valdībām strādājam pie globālo standartu ieviešanas. Ar robežu slēgšanu saistītajām ekonomiskajām izmaksām ik dienu pieaugot un mūs skarot infekcijas otrajam vilnim, aviācijas nozarei ir (..) jāapvieno spēki ar valdībām un medicīnisko testēšanas risinājumu sniedzējiem, lai atrastu ātru, precīzu, cenas ziņā pieejamu, viegli izmantojamu un pielāgojamu testēšanas risinājumu, kas ļaus pasaulei droši atjaunot savienojumus un atgūties," uzsver Žinjaks.

Pēc IATA pasūtījuma veiktā sabiedriskā viedokļa pētījumā atklāts nepārprotams atbalsts Covid-19 testu veikšanai ceļošanas procesā. Aptuveni 65% aptaujāto ceļotāju piekrīt, ka karantīna nav jāpiemēro, ja personai ir negatīvs Covid-19 tests, 84% atbalsta viedokli, ka testēšana nepieciešama visiem ceļotājiem, savukārt 88% ceļošanas procesā ir gatavi testēšanai.

Tūroperators SIA "Novatours" plāno 5.martā atsākt tūrisma braucienus no Latvijas uz ārvalstīm, pirmos lidojumus organizējot uz Kanāriju salas Tenerifes kūrortiem, informē uzņēmuma pārstāve Ieva Sala.

Uzņēmuma tuvākos plānos jau pavasarī ierindojas ceļojumi arī uz Apvienoto Arābu Emirātu kūrortiem Dubaijā, kā arī uz Maldīvu salām.

Mazinoties Covid-19 ierobežojumiem ārvalstīs, "Novatours" māteskompānija, kas reģistrēta Lietuvā, pirmos ceļojumus Baltijas ceļotājiem sāka piedāvāt februārī - no Igaunijas un Lietuvas uz Ēģiptes kūrortiem Hurgadā un Šarm eš Šeihā, kā arī Kanāriju salu Tenerifi.

Ceļojumu atsākšana esot rūpīgi izsvērts, pārdomāts un atbildīgs lēmums, kas balstīts uz iesaistīto valstu atbildīgo iestāžu lēmumiem, noteikumiem un rekomendācijām, kā arī esot nemitīgā saziņā ar ārvalstu partneriem.

"Ceļotāji, kas jau atgriezušies no ārvalstu braucieniem, ir apliecinājuši, ka par drošību galamērķos tiek gādāts augstā līmenī. Tie arī nav pārlieku drastiski un mierpilnu atpūtu traucējoši vai ierobežojoši," saka I.Sala.

Vēl pagājušā gada rudenī lielas cerības saistījās ar to, ka, noplokot Covid-19 vīrusam, atgūties izdosies arī pasaules tūrisma industrijai. Līdz ar jauniem saslimšanas uzplūdiem un lēniem vakcinēšanās tempiem šādas cerības gan lielā mērā izčabējušas.

Apvienoto Nāciju Pasaules Tūrisma organizācija 2020. gadu bez lieliem pārsteigumiem nosauca par šai industrijai pašu sliktāko gadu vēsturē. Globālo starptautisko ceļojumu skats 2021. gadā samazinājās aptuveni par miljardu. Nu iestāde arī atzinusi, ka šīs industrijas atkopšanās perspektīvas ir ievērojami pasliktinājušās. Proti, vēl oktobrī gandrīz 80% organizācijas aptaujātie nozares eksperti pauda pārliecību, ka šogad starptautiskā ceļošana atgūsies. Janvārī tie vairs bija tikai 50%. Turklāt 41% paudis pārliecību, ka globālās ceļošanas apmēri savu pirms pandēmijas līmeni nesasniegs vismaz līdz 2024. gadam. Tādējādi jāsecina – arvien lielākā mērā tiek uzskatīts, ka starptautiskā ceļošana pa grāvi var buksēt vēl gadiem.

Ar solītajiem palīdzības pasākumiem Latvijas viesnīcām vien nepietiek - ar ārkārtējā stāvokļa ieviešanu to darbība ir paralizēta, lielākajai daļai darbinieku nav darba gandrīz mēnesi, informācija par dīkstāves pabalstiem ir mainīga, viesnīcas viena pēc otras tiek slēgtas un tukšās ēkas jau sāk piesaistīt zagļus, pauž viesnīcu tīkla "Mogotel" izpilddirektore Jeļena Stirna.

"Otrais Covid-19 vilnis Latvijas viesnīcas piemeklēja vēl nežēlīgāk nekā pirmais. Apstaigājiet šodien Vecrīgu un redzēsiet, kā tā pārvēršas par "spoku pilsētu" - slēgtas tādas viesnīcas kā "Avalon hotel & Conferences", "Pullman Riga Old Town", "Semarah Hotel Metropole", "Radisson Blu Rīdzene", "Tallink Hotel Riga", "Park Inn by Radisson Riga Valdemara", "Hotel Bergs", "Opera Hotel", "Hotel Roma", "Justus" un daudzas citas Rīgas viesnīcas. Kopš 2020.gada septembra "Mogotel" ir jāslēdz viena viesnīca ik pēc divām nedēļām. Šobrīd no trīspadsmit martā atvērtajām viesnīcām darbojas tikai piecas", komentē J. Stirna.

"Mūsu klients ir ārzemju tūrists. Tagad viņu vienkārši nav. Mēs nevaram nodrošināt viesmīlības pakalpojumus bez viesiem, lai gan viesnīcu darbība formāli nav aizliegta. Tas ir tāpat kā izvilkt grīdas lupatu no apkopējas rokām un teikt: "Turpini tīrīt grīdu!"" pauž "Mogotel" izpilddirektore.

Zīmola "ProudBe" radītāja Dace Vintere izveidojusi savu perfekto somu un piedāvā tādu arī citiem.

"Ceļojumos teju vienmēr dodos ar mugursomu plecos. Līdz šim esmu iegādājusies piecas dažādas somas. Bet diemžēl neviena man nešķiet perfekta. Vienā trūkst kāda man ļoti nepieciešama kabata, citā tieku iekšā tikai no augšas, vēl kādai ir neērta muguras daļa u.tml. Reiz, kāda 2018.gada ceļojuma laikā, stāvēju autobusa pieturā un vēroju cilvēkus. Pie autobusa pienāca trīs savā starpā nepazīstamas meitenes, visas ar mugursomām plecos un centās noskaidrot, ar kuru autobusu viņām jādodas tālāk savos piedzīvojumos. Sapratušas, ka kādu laiku ceļojumu turpinās kopā, meitenes uzsāka sarunu. Interesanti, ka, iepazīstoties, pirmais jautājums nebija, kā kuru sauc. Tas bija – no kurienes tu esi? Visas šīs meitenes vienojošais elements bija ceļojuma mugursoma. Viņas visas lepojās ar piederību valstij, no kuras nāk. Un tā dzima ideja par somu. Ļoti īpašu somu. Par somu, kas jau savā būtībā atbild uz šo galveno jautājumu – no kurienes tu esi," stāsta zīmola "ProudBe" izveidotāja D.Vintere.

Eiropas Savienība ir izvirzījusi priekšlikumu dalībvalstīm, aicinot nodrošināt koordinētu pieeju brīvākiem pārvietošanās ierobežojumiem.

Veselība un drošība jebkurā brīdī ir un būs galvenā prioritāte, bet aviācijas nozares uzņēmumi, kas vēsturiski ir raduši strādāt stingri kontrolētā vidē, ir gatavi risinājumiem brīvākai ceļošanai, nekompromitējot galveno prioritāti – veselību un drošību.

Jau pēdējo 10 mēnešu laikā aviācijas nozares profesionāļi ir spēcīgi demonstrējuši to, kā spēj pielāgoties strauji mainīgai videi, padarot to vēl drošāku un ieviešot virkni jaunu veselības piesardzības pasākumu. Pateicoties visaptverošai un rūpīgai pieejai, redzam, ka tieši tādēļ ir izdevies ierobežot vīrusa izplatību nozarē.

Saskaņā ar EASA/ECDC vadlīnijām Covid-19 testēšanai un karantīnai ceļotājiem, kuri izmanto gaisa satiksmes pakalpojumus (pielikumu aviācijas veselības drošības protokolam) – ceļotāji, kuri izmanto šo transporta veidu, veido mazāk nekā 1% no visiem konstatētajiem Covid-19 gadījumiem un tie nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus. To apstiprina arī Latvijas SPKC dati, kas norāda, ka kopš pandēmijas sākuma ar lidmašīnām Latvijā ir ievesti tikai 1% saslimušo gadījumu, kas ir 223 no 21 313. Papildus tam Civilās aviācijas aģentūras dati norāda, ka Latvijā Covid-19 saslimšana konstatēta 1 no 4 148 ieceļotājiem.

Ikdienā mani klienti lielākoties ir vadītāji un galvenie speciālisti, kuru sūdzību centrālā tēma ir profesionāla izdegšana un pārgurums. Diemžēl aizvadītā gada laikā psihoemocionālu izaicinājumu gadījumu skaits sabiedrībā ir pieaudzis, saasinot problēmas, kuras nebijām pamanījuši vai centušies risināt.

Turklāt, tās skar visu profesiju un amata pozīciju ļaudis, nešķirojot pēc dzimuma vai vecuma. Bieži saņemu sūdzības par to, ka cilvēki vairs neredz jēgu darbam, ko viņi veic. Daudzi saskārušies ar attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmēm, hroniskām sāpēm, ēšanas traucējumiem, depresiju un miega traucējumiem. Daudzus no šiem izaicinājumiem ir iespējams laicīgi novērst, līdzsvarojot profesionālo un privāto dzīvi, iemācoties novērtēt sevi mājās un darbā, kā arī izbrīvējot laiku atpūtai ne vien nedēļas nogalēs, bet arī ikdienā.

Darbā visu vienā dienā nav iespējams paveikt

Bieži pamanu, ka vadītāji un motivēti darbinieki sev izvirza tik izaicinošu mērķus, ka šo mērķu sasniegšana nomāc visas citas dzīves jomas. Darba mērķiem vajadzētu būt ekoloģiskiem attiecībā pret veselības, attiecību, izaugsmes vai jebkuriem citiem dzīves mērķiem. Būtu vēlams vismaz tiekties uz šo līdzsvaru. Ja atpūtas ir par maz, ar laiku organisms sāk par to signalizēt ar dažādām stresa zīmēm: trauksmi, bezmiegu, nogurumu, depresiju, nomāktību. Tā kā Latvijā cilvēki ar šīm stresa pazīmēm saskaras bieži, visticamāk, atpūtas varētu būt par maz vai arī atpūšanās nenotiek tādos veidos, kas palīdzēt atjaunoties gan ķermenim, gan prātam.

Lai paplašinātu ūdens tūrisma iespējas Liepājā aktīvajā tūrisma sezonā, uzņēmums "Water Sledge" liepājniekam un pilsētas viesiem piedāvā iespējas uz kuģīša katamarāna baudīt ekskursijas Tirdzniecības kanālā, ostas akvatorijas teritorijā un Liepājas ezerā trīs dažādos regulāros maršruta izbraucienos.

Tāpat uzņēmums piedāvā iespēju doties individuālos izbraucienos, lai nosvinētu svētkus vai pabūtu kopā ar draugiem un ģimeni. Jaunie ūdenstransporta līdzekļi savus viesus ikdienu sagaida Liepājas Jahtu ostā.

"Šāda veida kuģītis katamarāns šobrīd ir pieejams tikai Liepājā, un tas veidots, lai uz klāja vienlīdz komfortabli var nokļūt arī cilvēki ratiņkrēslos. Ik dienu Jahtu ostas teritorijā viesus gaida jaunie un ērti aprīkotie katamarāni, kura sienas un jumta konstrukcijas ir ērti noņemamas, pielāgojoties viesu vēlmēm un laikapstākļiem," ar jauno pakalpojumu iepazīstina "Water Sledge" pārstāvis Vilnis Brikmanis.

"Water Sledge" komandā aktīvi strādā trīs liepājnieki, kuri kuģīšiem katamarāniem devuši vārdus "My Story" un "Trip History".

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2022. gada nogalē ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru SIA „InCREDIT GROUP” uzlikts tiesiskais pienākumu izbeigt negodīgu komercpraksi, patērētāju auditorijai paredzētas reklāmas maskējot kā kreditēšanas reklāmas saimnieciskās darbības veicējiem, un piemērota soda nauda 16 000 eiro apmērā.

PTAC izvērtēja uzņēmuma īstenoto komercpraksi un ierosināja administratīvo lietu par normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību saistībā ar neatbilstošas kreditēšanas reklāmas izplatīšanu radio, Youtube un Facebook, veidojot reklāmu tā, lai ar to mēģinātu apiet kreditēšanas reklāmu aizliegumu, un veicinot bezatbildīgu aizņemšanos.

Lietas izskatīšanas gaitā PTAC konstatēja, ka izplatītās kreditēšanas reklāmas neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.3 panta prasībām, tādējādi pārkāpjot Reklāmas likumā un Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktās prasības.

Lai gan SIA „InCREDIT GROUP” reklāmās ir norādīts, ka tas ir piedāvājums saimnieciskās darbības veicējiem, reklāmās attēlotajās ainās, vizuālā, audiālā un tekstuālā informācijā bija skaidri uztverams patērētājiem adresētais vēstījums, proti, mājas remonts vai atpūtas ceļojumi ar dzīvesbiedru vai bērniem, kas nav uzskatāmi par pakalpojumiem saistībā ar juridiskas personas saimniecisko vai profesionālo darbību.

Bez Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic", kas lidojumus no Ukrainas uz Rīgu atsāka trešdien no rīta, tuvākajā laikā uz un no trešajām valstīm pasažieru pārvadājumus sāks nodrošināt vēl piecas aviokompānijas, informē lidostā "Rīga".

Saskaņā ar pašlaik pieejamo lidostas informāciju, regulāros lidojumus trešajām valstīm atsākt plāno "Belavia", kas lidos uz Minsku, "Aeroflot", kas lidos uz Maskavu, "Turkish Airlines", kas lidos uz Stambulu, "Uzbekistan Airways", kas lidos uz Taškentu, kā arī "Wizz Air", kas lidos uz Kijevu un Kutaisi.

Tāpat bez lidojumiem uz Kijevu "airBaltic" plāno atsākt lidojumus uz Minsku, Maskavu, Tbilisi, Sanktpēterburgu un Telavivu.

Lielākā daļa šo aviokompāniju lidojumus plāno atsākt marta beigās vai aprīļa sākumā, līdz ar vasaras sezonas sākumu. To, cik bieži būs lidojumi uz trešajām valstīm, pagaidām lidostā atbildēt precīzi nevarēja, jo visas lidsabiedrības vēl nav iesniegušas savus plānus.

Ekonomiskā ietekme, ko izraisījusi tūrisma nozares straujā lejupslīde koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ, kopumā varētu sasniegt četrus triljonus dolāru (3,3 triljonus eiro), liecina trešdien publiskots Pasaules Tūrisma organizācijas (PTO) un ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) ziņojums.

Tajā secināts, ka plašs vakcinācijas programmu trūkums attīstības valstīs rada ievērojamus ekonomiskos zaudējumus.

"Tūrisms nodrošina glābiņu miljoniem cilvēku, un vakcinācijas izvēršana, kopienu aizsargāšana un droša tūrisma atjaunošana ir ārkārtīgi svarīga darbavietu atjaunošanai un tik ļoti nepieciešamo resursu iegūšanai," norāda PTO.

Organizācija skaidro, ka liels skaits attīstības valstu ir ļoti atkarīgas no starptautiskā tūrisma.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ pērn gandrīz pilnībā tika apturēti starptautiskie gaisa ceļojumi, izraisot 2,4 triljonu dolāru zaudējumus tūrisma nozarē un ar to saistītajos sektoros. PTO un UNCTAD ziņojumā teikts, ka līdzīgi zaudējumi var rasties arī šogad atkarībā no Covid-19 vakcīnu sadales.

Dažādas organizācijas pasaulē un arī Latvijā mēra sabiedrības finanšu pratības līmeni, izstrādā priekšlikumus tās uzlabošanai, rīko izglītojošus pasākumus un meklē veidus, kā padarīt sabiedrību zinošāku un prasmīgāku naudas lietās.

Finanšu pratība jeb vienkārši prasme rīkoties ar savu naudu – kādēļ tā ir svarīga katram un sabiedrībai kopumā? Prasme rīkoties ar naudu nav stāsts par to, cik labi spēju saskaitīt makā esošos līdzekļus vai izrēķināt maksājuma summu ar visu atlaidi pie kases. Naudas prasme iezīmējas noteiktā rīcībā: domāt par ikdienas vajadzībām un spēt tās pārdomāti apmaksāt, domāt par nākotni, paredzot iespējamos izdevumus ilgākā laika periodā, un prast izvairīties no maldīgiem finanšu lēmumiem, tajā skaitā pasargāt savu naudu no krāpniekiem. Kā tad mums kopumā veicas šajā jomā?

Domāju par ikdienas vajadzībām

Naudas lietas un kārtība tajās būtiski ietekmē kopējo labsajūtu. Šķiet loģiski – jo vairāk naudas, jo priecīgāks esi. Tomēr šī sakarība ir vien šķietama, jo finanšu stress rodas gan turīgiem iedzīvotājiem, gan cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Stresu rada nesakārtotas naudas lietas, proti, dažādi neparedzēti finanšu satricinājumi un sajūta, ka naudas visam nepietiek.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Tūrisma operators SIA "Latvia Tours" pagājušajā gadā strādāja ar 4,382 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 46,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmums guva 203 087 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem 2020.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "Latvia Tours" pērn pakāpeniski palielināja apgrozījumu, bet joprojām Covid-19 pandēmijas dēļ tas bija būtiski mazāks nekā pirms Covid-19 krīzes.

Pērn uzņēmums veicis būtiskus izmaksu samazināšanas un optimizācijas pasākumus, tostarp samazināts darbinieku skaits un telpu nomas izmaksas, lai saglabātu "Latvia Tours" maksātspēju.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka, ņemot vērā faktu, ka atpūtas ceļojumi lielākoties tiek iegādāti attālināti, "Latvia Tours" nolēma optimizēt resursus, apvienojot atpūtas pārdošanas birojus, tādējādi ietaupot uz īres maksu un komunālo pakalpojumu rēķina, kā arī samazinot izmaksas par reklāmas un biroju noformēšanas pakalpojumiem.

Tūrisma operators "Join Up! Baltic" patlaban turpinās ceļojumu programmas uz kūrortiem Ēģiptē, informē uzņēmumā.

Lēmums pieņemts, balstoties uz Latvijas Ārlietu ministrijas un Ēģiptes Tūrisma pārvaldes ieteikumiem un rekomendācijām.

"Join Up! Baltic" vadītāja Sabina Saikovkaja atzīmē, ka tūristu vidū populārākie kūrorti Hurghadā un Šarm eš Šeihā atrodas tālu no robežām ar Gazu un Izraēlu. Turklāt šīm vietām nav arī lielceļu, kas pilsētas savienotu ar karadarbības zonām.

Vienlaikus Saikovkaja norāda, ka kompānija rūpīgi uzrauga situāciju reģionā, ievērojot visstingrākos drošības pasākumus, lai nodrošinātu maksimālu drošību visiem pasažieriem.

Saskaņā ar "Join Up! Baltic" datiem, šogad pieprasījums pēc ceļojumiem uz Ēģipti pieaudzis par 20%. Ēģipte ir populārākais galamērķis ziemas sezonā.

Pēc jūtamas atlabšanas vasaras mēnešos šobrīd tūrisma nozare atkal nonāk situācijā, no kuras tā bija veiksmīgi sākusi ceļu ārā, Latvijā uz laiku ieviešot ārkārtas situāciju un komandantstundu. Jau trešo reizi esam paralizējošā situācijā un nezinām, vai un kādu atbalstu saņemsim.

Lai arī tikušas izteiktas dažādas prognozes par Latvijas tūrisma nozares dzīvotspēju pandēmijas kontekstā kopumā, 2021.gada jūlijs, augusts un septembris bija vistiešākais pierādījums nozares acīmredzamai augšupejai. Ienākošā tūrisma, kas dod Latvijai vislielāko pievienoto vērtību (salīdzinot ar vietējo un izejošo tūrismu), apjomi pakāpeniski pieauga un pieprasījuma dinamika uzrādīja pozitīvu, augšupejošu tendenci.

Tūristi, ko esam gatavi sagaidīt ar ziediem

Piedzīvojot divu līdz trīs mēnešu ieskriešanās periodu, augusta otrajā pusē ārvalstu tūrisms sāka iegūt veselīgas aprises, un līdz oktobra sākumam noskaņojums bija kļuvis cerīgs. Tas izskaidrojams ar to, ka Eiropas sabiedrības aktīvākā daļa, kas ceļo, pārsvarā (ap 80%) ir vakcinējušies, kā arī Latvija atradās tūristiem pievilcīgā režīmā.

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Ukrainas tūroperators "Join Up!", kas šā gada aprīļa vidū sāka darbību Rīgā, atverot SIA "Join Up Baltic" biroju, pirmajos trīs darbības mēnešos Baltijas tirgū apkalpojis 12 000 tūristu, informē uzņēmumā.

"Join Up Baltic" vadītājs Gedimins Keris norāda, ka uzņēmējdarbības sākšana Baltijā ir devusi uzņēmumam iespēju saglabāt darbavietas ukraiņiem un atbalstīt valsts ekonomiku, jo "Ukraina šobrīd cīnās par mūsu visu nākotni".

Īpašas atšķirības starp Ukrainas un Baltijas valstu tūristiem tūroperators nav atklājis, vienlaikus norādot, ka cilvēkus interesē kvalitatīvas brīvdienas skaistā un sakārtotā vidē.

Redzamākā šā brīža tendence tūrisma tirgū ir tā, ka atgriežas agrīnā rezervēšana, un cilvēki ceļojumus rezervē iepriekš gandrīz tikpat daudz kā pirms pandēmijas.

"Kā interesantu nacionālo "rozīnīti" vēlos atzīmēt to, ka, tuvojoties Jāņiem, rezervāciju skaits palielinājās teju trīs reizes un uzņēmuma piedāvātie ceļojumi tika izpirkti nedēļu pirms svētkiem," stāsta Keris.

Inflācijas sarukums reizē ar darba ienākumu kāpumu stabilizē patērētāju noskaņojumu, tomēr tūlīt vēl neatspoguļojas patēriņa kāpumā.

Par to liecina vairāku pakalpojumu sektoru (piemēram, izmitināšana, ceļojumu biroju darbība) un mazumtirdzniecības attīstība, kas pēdējos mēnešos nebūt nav bijuši uz stabilas izaugsmes takas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 3. ceturksnī mazumtirdzniecības apjoms nav sasniedzis iepriekšējā ceturkšņa līmenī, bet gan turpinājis sarukt ( -1.1 %, sezonāli koriģēti dati), bet gada kritums sasniedzis 2.9 % (kalendāri koriģēti dati).

Tomēr piesardzīgums un cenu ietekme varētu nebūt vienīgie mazumtirdzniecību bremzējošie faktori. Savā ziņā preču pārdošanas stagnēšanu var skaidrot ar patērētāju pakāpenisku atgriešanos pie patēriņa paradumiem, kādi bija raksturīgi vēl pirms pandēmijas. Pandēmijas laikā bija izveidojusies zināma nobīde par labu preču patēriņam, jo daļa pakalpojumu (kultūras, izklaides, sporta u.c.) nebija pieejami. Tikmēr bija, piemēram, iespējams attālināti iegādāties daudzas preces, veikt nelielu mājokļa labiekārtošanu, kā arī bija nepieciešams iegādāties attālinātajam darbam vajadzīgo aprīkojumu, tādējādi preču patēriņa dinamika kopumā bija saglabājusies noturīgāka (tā cieta mazāk un atjaunojās straujāk).