Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi “vāveres ritenī” – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr, pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām.

2026. gads ir brīdis, kad šo apburto loku beidzot varētu pārraut. Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši pārliecinošu izaugsmi un virkni jaunu emitentu un ieguldītāju – tas ir spilgts apliecinājums tam, ka spējam darboties kapitāla tirgū, ja vien tiek dots starts. Tagad šis starts nepieciešams arī akciju tirgum.Pēdējā laikā kā reālākie kandidāti kotācijai tiek minēti trīs: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, AS airBaltic un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie trīs uzņēmumi kopā varētu radīt kritisko masu, kas Latvijas kapitāla tirgu no marginālas nišas pārvērstu par funkcionējošu ekonomikas izaugsmes instrumentu. Uzņēmumus vada augsti kvalificēti profesionāļi, kas kopā ar kapitāla tirgus ekspertiem ir spējīgi izveidot atraktīvu piedāvājumu investoriem, tajā pašā laikā iegūstot maksimālo iespējamo labumu saviem akcionāriem.

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) informē, ka līdz ar svētkiem pilnībā noslēgusies Latvijas–Krievijas robežas žoga izbūve. Projekta noslēguma posmā ekspluatācijā pieņemta lielākā daļa (72 no 99 km) no uzņēmuma SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” izbūvētā žoga.

Līdz ar šo darbu pabeigšanu ir noslēdzies vērienīgs un stratēģiski nozīmīgs valsts ārējās drošības infrastruktūras posms. Kopumā uz Latvijas–Krievijas robežas izbūvēts žogs aptuveni 280 kilometru garumā, nodrošinot nepārtrauktu barjeru tajās vietās, kur tas tehniski bija paredzēts.

“Solītais ir izpildīts – fiziskā žoga izbūve uz Latvijas austrumu robežas kā ar Krieviju, tā Baltkrieviju ir paveikta. Tas ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas iedzīvotāju un mūsu valsts drošībā, tāpat tas ir atspaids Valsts robežsardzes dienestam, kas pastāvīgi atvaira agresīvo kaimiņvalstu atbalstītu organizētas nelegālās migrācijas spiedienu uz mūsu robežu. Turpinās robežas aprīkošana ar viedās tehnoloģijas iekārtām, un mūsu virsmērķis ir izveidot modernāko robežapsardzību uz ES austrumu robežas,” uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Valsts kapitālsabiedrībām 2026.gadā un divos turpmākajos gados valsts budžetā būs jāiemaksā dividendes 90% apmērā no peļņas, liecina otrdienas valdības sēdē izskatīšanai sagatavotais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem".

Informatīvais ziņojums ir ar ierobežotas pieejamības statusu, tāpēc tā saturs nav pieejams.

Likumā par valsts budžetu 2025.gadam noteikts, ka valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks jeb akcionārs, minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, 2025.gadā ir 70% no pārskata gada peļņas.

Sagatavotajā Ministru kabineta protokollēmuma projektā teikts, ka Finanšu ministrijai (FM) likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" sagatavošanas gaitā jāņem vērā, ka minētajām kapitālsabiedrībām minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, ir 90% no pārskata gada peļņas.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Kapitāla tirgus sniedz iespēju piesaistīt investīcijas uzņēmumu izaugsmei un paplašināšanai arī ārpus Latvijas tirgus, taču valsts uzņēmumos šis potenciāls netiek pietiekami izmantots.

Turklāt vidēja termiņa plāni, kas ietverti Finanšu ministrijas ziņojuma projektā valdībai, ir ļoti pieticīgi. Tāpēc valstij piederošajiem komerciālajiem uzņēmumiem jākļūst aktīvākiem kapitāla tirgū, bet tam nepieciešami valdības un Saeimas politiķu lēmumi. Ja tas netiks darīts, nodokļu celšana kļūs neizbēgama.

Tādi uzņēmumi kā “Latvenergo”, “Attīstības finanšu institūcija Altum”, “Augstsprieguma tīkls”, “Rīgas ūdens” jau emitējuši obligācijas. Ja skatāmies uz vidēja termiņa plāniem, Finanšu ministrijas izstrādātais ziņojuma projekts valdībai “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam” paredz ļoti pieticīgus plānus, jo akciju kotācija varētu notikt uzņēmumiem “Air Baltic Coorporation”, “Latvijas autoceļu uzturētājs” un “Rīgas namu pārvaldnieks”. Bet liels potenciāls kotēt akcijas ir arī “Latvenergo”, “Rīgas Siltums”, “Conexus Baltic Grid”, “Latvijas Mobilais Telefons”, “TET”, “Augstsprieguma tīkls”, “Latvijas Pasts” un citiem komerciālajiem uzņēmumiem, kuru īpašnieks ir valsts vai pašvaldība.

AS "Pasažieru vilciens" (PV) padome kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā iecēlusi Raiti Nešporu, kurš iepriekš šo amatu pildīja uz laiku līdz brīdim, kad padome ievēlēs kompānijas jauno vadītāju, kas izvēlēts, organizējot publisku konkursu, informē PV.

Savukārt kompānijas valdes locekles amatā padome iecēlusi Zani Āboliņu.

Nešpors amata pienākumus sāk pildīt trešdien, bet Āboliņa darbu amatā sāks šogad 19.novembrī. Abiem valdes locekļiem pilnvaru termiņš noteikts uz pieciem gadiem.

Kompānijā informē, ka Nešpora atbildības jomas būs finanšu vadība, cilvēkresursu vadība, komercdarbības attīstība un korporatīvās pārvaldības joma, savukārt Āboliņas atbildības jomas būs administratīvā pārvaldība, pārmaiņu vadība, kvalitātes un drošības pārvaldības sistēmas (DPS), kā arī risku vadības nodrošināšana.

PV padomes priekšsēdētājs Mikus Ozols norāda, ka pēdējo četru gadu laikā Nešpors sevi ir pierādījis kā profesionāli ar nepieciešamajām kompetencēm un pieredzi, kas virza uzņēmuma attīstību un pārmaiņu procesus. Viņa aktīvā iesaiste darbības efektivitātes uzlabošanā ir stiprinājusi PV ilgtspēju un sagatavojusi uzņēmumu nākotnes izaicinājumiem.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa pabeigšanu, pieteikušies 3 būvuzņēmēji. Piedāvājumu cenas ir sākot no 101,55 miljoniem eiro, līdz 133,65 miljoniem eiro (bez PVN). Iepirkuma uzvarētāju varēsim paziņot pēc piedāvājumu izvērtēšanas, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Piedāvājumus Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa pabeigšanu ir iesnieguši SIA ''AIMASA'', piegādātāju apvienība ''NSHC Group'', kuras sastāvā ir SIA ''Hanza Construction Group'' un SIA ''Baltic Construction Company'', kā arī personu apvienība ''SNL būve'', kuras sastāvā ir SIA ''SPYKE'', VAS ''Latvijas autoceļu uzturētājs'' un SIA NEWCOM Construction''.

Uzvarētājs un precīza līguma summa būs zināma pēc piedāvājumu izvērtēšanas. Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem, paredzamais būvdarbu izpildes termiņš ir 36 mēneši no līguma parakstīšanas brīža.

“Stradiņu slimnīcas A2 korpusa projekts ir viens no nozīmīgākajiem un apjomīgākajiem valsts veselības aprūpes infrastruktūras attīstības projektiem. Ņemot vērā projekta sarežģītību un mērogu, fakts, ka iepirkumā pieteikušies trīs pieredzējuši būvuzņēmēji ar atbilstošu kapacitāti, apliecina gan tirgus interesi, gan konkurences līmeni. VNĪ mērķis ir nodrošināt profesionālu, caurspīdīgu un kvalitatīvu projekta īstenošanu, ievērojot noteiktos termiņus un budžetu, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot drošības, ilgtspējas un energoefektivitātes prasībām,” uzsver VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Degvielas tirgotāja SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētāja amatā no šodienas darbu sāks Zigismunds Niedra, informēja "Neste Latvija".

Niedra amatā nomainīs līdzšinējo "Neste Latvija" vadītāju Armandu Beiziķi.

Kompānijā norādīja, ka Niedra ir ieņēmis vairākus vadošus amatus "Neste Latvija" un patlaban ir "Neste" Termināla operāciju vadītājs.

"Neste Latvija" valdē darbu turpina Inese Upmale.

Beiziķis šogad 26.augustā sāks darbu VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) valdes locekļa amatā uz piecu gadu termiņu.

"Neste Latvija" apgrozījums pagājušajā gadā bija 468,739 miljoni eiro, kas ir par 3,5% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 45,5% - līdz 5,8 miljoniem eiro.

Uzņēmums "Neste Latvija" reģistrēts 1993.gadā, un tā pamatkapitāls ir 15,03 miljoni eiro. "Neste Latvija" īpašnieks ir Somijas "Neste". Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2024.gadā "Neste Latvija" bija lielākais degvielas mazumtirgotājs Latvijā.