Lai arī Latvijā oficiālais bezdarba līmenis ir 14,3%, tomēr darbnieku deficīts ir vairākās nozarēs; uzņēmēji speciālistus piesaista no augstskolām un raugās ārvalstu virzienā.

Trauslo stabilitāti varētu lauzt nodokļu palielināšana

Parādu skaits vairs strauji nepieaug, cilvēki rūpīgāk vērtē savu finanšu situāciju un atmaksā kredītus.

Intervija

Vitol glābjot, kas glābjams

«Mūsu interesēs ir mēģināt šo kādreiz lepno Latvijas kompāniju - Latvijas Kuģniecību - glābt, jo tās stāvoklis ir bīstami pietuvojies bankrotam,» tā intervijā saka Vitol pārstāvis Marks Vērs, norādot arī, ka naftas vada lietā sperti pareizi soļi.

Budžets

Lielas izmaiņas budžetā nesola

ASV austrumu piekrasti skāris sezonai neatbilstošs sniegputenis. Dažos reģionos Masačūsetsā ir pat vairāk nekā 68 centimetrus bieza sniega sega, vēsta BBC.

Saskaņā ar varas iestāžu sniegto informāciju vismaz deviņi cilvēki gājuši bojā ar sniegu saistītos nelaimes gadījumos.

No Mērilendas līdz Masačūsetsai vairāk nekā trīs miljoni mājokļu palikuši bez elektrības - dažiem iedzīvotājiem šāda situācija varētu saglabāties vairākas dienas.

Svētdien sniegputenis mazinājies, bet ārkārtas stāvoklis izsludināts Ņūdžersijā, Konektikutā, Masačūsetsā un daļā Ņujorkas. Vissmagāk negaidītie laika apstākļi skāruši Masačūsetsas rietumos dzīvojošos.

Nantuketa Masačūsetsā pieredzējusi vēja ātrumu 111 kilometri stundā, liecina meteorologu sniegtā informācija.

Trešdien naktī un dienā Latvijas lielāko daļu, sākot no rietumiem, skars līdz šim spēcīgākais sniegputenis šajā ziemā, brīdina sinoptiķi.

Snigšana nav gaidāma Vidzemes ziemeļos. Trešdienas vakarā valstī sāks ieplūst lielākais aukstums kopš pērnā gada janvāra.

Kurzemē intensīvākā snigšana gaidāma naktī uz trešdienu, Zemgalē un Rīgā sniegputenis sāksies nakts otrajā pusē, Latgalē - no rīta. Trešdienas vakarā debesis no ziemeļiem skaidrosies un vērā ņemama snigšana tad gaidāma vairs tikai Latgalē.

Naktī uz trešdienu pastiprināsies dienvidaustrumu vējš, no rīta - austrumu vējš, ko dienas gaitā nomainīs ziemeļaustrumu vējš. Vēja ātrums brāzmās brīžiem sasniegs 14-19 metru sekundē, Kurzemes ziemeļos pat 20-23 metrus sekundē.

23.februārī dažos plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos tika izplatīts lakonisks paziņojums par to, ka Uzņēmumu reģistra (UR) reģionālās nodaļas nestrādā tehnisku iemeslu dēļ: «Tehniskie iemesli saistīti ar UR datubāzēm, kuras nedarbojas. UR informācijas tehnoloģiju speciālisti mēģina novērst problēmas, taču pagaidām tas nav izdevies. Tāpat nav iespējams prognozēt, kad UR atsāks darbu.»

Uzreiz jāteic, ka 25 gadu UR pastāvēšanas vēsturē šis ir pirmais gadījums, kad iestājusies šāda iestādes darbības paralīze. Iespējams, ka vairākumam Latvijas uzņēmēju tas pat nešķiet ārkārtīgi būtiski un šis fakts paskrējis garām nepamanīts. Tomēr, paraugoties uz šo gadījumu no tā izrietošajām sekām, sākot ar valsts informācijas sistēmu lielo ietekmi uz ikdienas procesiem (piemēram, savlaicīga un juridiski ticamu datu apmaiņa starp valsts un pašvaldību iestādēm) un beidzot ar to, ka, slēdzot darījumu, vēlamies uzzināt un būt arī 100% pārliecināti par UR reģistros esošo datu ticamību. Šis gadījums liek uzdot virkni jautājumu.

Restorānu tīkls Vairāk saules trešdien, 27.jūnijā, pie Rīgas apgabaltiesas rīkos atbalsta akciju aizturētajam IT speciālistam Edgaram Štrombergam, informēja uzņēmumā.

Šajā dienā tiesa paredzējusi atkārtoti izvērtēt E.Štrombergam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu.

«Edgara Štromberga atrašanās apcietinājumā ir absurda un nepamatota. Viņš ir godīgs, labsirdīgs un izpalīdzīgs cilvēks. Mēs tiešām ceram, ka tiesa pēc būtības izvērtēs gan notikušā apstākļus, gan pārspīlēto kriminālpolicijas rīcību. Paļaujamies uz Apgabaltiesas tiesnešu kompetenci un profesionalitāti, kas vainagosies ar nepamatoti apcietinātā Edgara atbrīvošanu. Aicinu visus, kas kaut nedaudz pazīst šo draudzīgo un izpalīdzīgo cilvēku, trešdien kopīgā akcijā viņu atbalstīt. Nepalieciet malā, jo Edgars nav pelnījis ne mirkli atrasties apcietinājumā,» uzskata Vairāk Saules līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien nolēma līdz septembra vidum atlikt likumprojekta izskatīšanu, kas paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un dot Saeimai tiesības iecelt ne tikai FKTK priekšsēdētāju un vietnieku, bet arī pārējos padomes locekļus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) sacīja, ka, saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) informāciju, FM gatavojas noslēgt līgumu ar Ekonomiskās drošības un sadarbības organizāciju (OECD) par FKTK pārvaldes sistēmas izvērtēšanu.

«Kamēr nav zināmi OECD izvērtējuma rezultāti, būtu pārsteidzīgi virzīt FKTK likuma grozījumus otrajam lasījumam. Tāpat tagad nebūtu pareizi atsevišķi virzīt FKTK padomes locekļu pilnvaru termiņu ierobežojumus,» sacīja Vucāns.

Komisijas vadītājs norādīja, ka cer sagaidīt OECD izvērtējumu vasaras laikā. «Pat tad, ja šis vērtējums septembra vidū vēl nebūs, komisija varēs atsevišķi vēl šajā sasaukumā atgriezties un izskatīt FKTK padomes locekļu pilnvaru termiņu ierobežojumus,» norādīja Vucāns.

Uzņēmums Vairāk saules ir pārliecināts, ka vakar notikušais kriminālpolicijas iebrukums uzņēmuma restorānos un ražotnē ir neadekvāta un nepamatota varas demonstrēšana. Tas ir uzbrukums uzņēmumam, kurš sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai mazinātu ēnu ekonomiku restorānu nozarē, šodien preses pasākumā pavēstīja Vairāk saules pārstāvji.

Tas ir tiešs uzbrukums uzņēmuma reputācijai - restorāna klientiem un darbiniekiem ir radītas traumējošas emocijas, savukārt uzņēmumam apmēram 25 tūkstošus eiro lieli zaudējumi dienā, tika akcentēts.

«Mēs esam 100 procenti pārliecināti, ka mums nav, ko slēpt, jo mēs nekad neesam grozījuši un negrozīsim kases aparātus. Vēl vairāk - mēs esam viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas ieviesa jauno kases aparātu sistēmu. Vēl nesen VID veica pārbaudes uzņēmumā un atzina, ka Vairāk saules ir viens no retajiem uzņēmumiem, kas negroza kases aparātus,» apgalvoja E. Bērziņš.

«Es gribētu atvainoties Vairāk saules restorānu tīkla vārdā visiem mūsu klientiem par šo radušos situāciju un īpaši tiem klientiem, kuriem bija jāpiedzīvo visi šie apvainojumi, esot pie mums brīdī, kad pie mums iegāzās policija. Otrkārt, es noteikti gribu atvainoties Vairāk saules vārdā visiem mūsu darbiniekiem par pazemojumiem, kas viņiem bija jāpiedzīvo policijas darbinieku nekorektās darbības dēļ. Vakar tika veiktas kratīšanas sešos Vairāk saules restorānos, mūsu ražošanas cehā, kā arī birojā. Pēc neoficiālas informācijas, arī pie fiziskām personām, kas ir saistītas ar šo uzņēmumu. Pie cik un kādām es jums nevarēšu atbildēt - šādas informācijas man nav. Pie manis arī bija kratīšana. Tika izņemti datori, visi datu nesēji, tamlīdzīgi informācijas nesēji, ieskaitot arī telefonus. Es ļoti gribētu noskaidrot, kas ir šis pamats, lai policija tik brutāli iebruktu veiksmīgi strādājošā uzņēmumā. Šobrīd mums viņi inkriminē kases sistēmu datu sagrozīšanu jeb iejaukšanos kases sistēmu programmatūrā. Es šeit ar pilnu atbildību visiem klātesošajiem varu pateikt, ka Vairāk saules nekad to nav darījuši un nedara. Šādiem apgalvojumiem nav ne mazākā pamata. Es jums vēlreiz varu atkārtot - Vairāk saules restorānu tīkls nekad līdz šim un arī šobrīd neveic nekādas manipulācijas ar kases aparātu sistēmām un ar to saistītajiem nesējiem. Es gribētu uzmanību vērst uz to, kādā veidā tika veiktas šīs procesuālās darbības. Man rodas jautājums, vai tā ir mūsdienās jāstrādā policijai, kas vienkārši brutāli iegāžas strādājošos restorānos, pilnos ar klientiem, gandrīz visi galdiņi aizņemti, cilvēki ēd - pazemojoši, aizskaroši, es atkārtošu šos vārdus - pazemojoši un aizskaroši - izturas pret apmeklētājiem un tālāk pret darbiniekiem. Darbinieki tiek nostādīti pie sienas, pavēles formā tiek visi mesti ārā, nekas netiek paskaidrots,» sacīja Mārtiņš Kalniņš, Vairāk saules akcionārs.

Rīgā, Dzirnavu ielā esošā restorāna Vairāk saules darbinieces Daira un Beāte otrdien netraucēti strādāja līdz brīdim, kad pēcpusdienā brutāli iegāzušies policijas darbinieki, apturot restorāna darbību un pamatīgi apstulbinot gan darbiniekus, gan klientus.

«Policija patiešām iebruka brutāli – lika visiem stāvēt, nekustēties, atdot mobilos telefonus, noslēgt internetu, lai nebūtu nekāda saziņa ar pasauli. Restorāns tobrīd bija pilns ar klientiem un visi bija pamatīgi apjukuši. Tiem, kuriem bija iesāktas maltītes, atļāva paēst, pārējie devās prom, jaunus klientus iekšā vairs nelaida,» notikušo atceras Daira. Pēc tam notika katra darbinieka kratīšana, iztaujāšana, visiem atņēma telefonus, dažiem pēc tam atdeva. «Tas bija briesmīgi, un trakākais ir tas, ka mēs zinām, ka strādājam godīgi un nekrāpjamies. Par mums maksā nodokļus un mēs esam priecīgi, ka mēs šeit strādājam, īpašnieki ir ļoti patīkami cilvēki, tāpēc ir īpaši nepatīkami. Pašlaik nezinām, vai un kad varēsim atsākt darbu,» teic Daira.

«Mēs visi 270 Vairāk Saules darbinieki varam apsēsties pie melu detektora un apliecināt, ka neviens nekad nav iejaucies kasēs, lai sagrozītu datus un apkrāptu valsti,» savā Facebook profilā raksta restorānu tīkla Vairāk saules līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

«Vakardien uzrunājot visus savus draugus ar lūgumu iesaistīties šajā lietā, es devu viņiem savu goda vārdu, ka mēs to nedarām. Šinī valstī daudziem ir svešs un banāls šis goda vārds, bet ne man. Ja mēs būtu vainīgi es uzrunātu savu advokātu, bet ne draugus,» norāda E.Bērziņš.

Viņš ir ļoti ieinteresēts, «kādā veidā valsts un tās struktūras mēģinās attaisnoties par šīm 34 kratīšanām 4 personu aizturēšanu un mūsu Vairāk Saules tēla graušanu. Es nojaušu, ka no policijas vadības puses arī ir jautājumi šīs specoperācijas veicējiem, kur ir rezultāti. Rezultātu nav un nebūs. Jo mēs to nedarām».

Db.lv jau vēstīja, ka saistībā ar aizdomām par iejaukšanos kases aparātos, kā rezultātā valstij varētu būt nodarīti 1,5 miljonu eiro zaudējumi, restorānu tīklā Vairāk saules otrdien, 12.jūnijā tika uzsākta kratīšana un visi restorāni slēgti.

Pagaidām nav zināms, kad restorānu tīkls Vairāk saules varētu atsākt darbību, sacīja uzņēmuma pārstāve Laura Minskere.

Patlaban darbību turpina Vairāk saules banketu serviss, par kura pakalpojumiem norēķinus klienti veic ar pārskaitījumu bankā. Turpretī pašu restorānu darbība, pēc Minskeres teiktā, vēl joprojām nav atsākta, jo visus uzņēmuma kases aparātus ir konfiscējusi policija, un patlaban nav zināms, kad Vairāk saules varēs tos atgūt atpakaļ.

Vaicāta, vai restorānu tīkls apsver atsākt darbību, izmantojot stingrās uzskaites čekus, Vairāk saules pārstāve atbildēja noliedzoši, norādot, ka tas vairāk uzskatāms par Vairāk saules īpašnieku izmisumā apsvērtu variantu.

Minskere sacīja, ka gadījumā, ja restorānu tīkls tuvākajā laikā atgūs konfiscētos kases aprātus, Vairāk saules restorāni darbību atsākt uzreiz nevarēs, jo tos būs nepieciešams no jauna uzstādīt un pārprogrammēt, lai nodrošinātu to atbilstību Valsts ieņēmumu dienesta un likuma prasībām, kas ir sarežģīts un ilglaicīgs process.

Viesojoties kanāla RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», producents un režisors Andrejs Ēķis atklāja, ka ir bijis restorānā «Vairāk saules» kratīšanas laikā.

Tev varētu interesēt:

Vēl nav zināms, kad restorāni Vairāk saules varēs atsākt darbu

Bērziņš: Visi 270 Vairāk Saules darbinieki varam apsēsties pie melu detektora

«Stāvēt, nekustēties, atdot mobilos telefonus» - Vairāk saules darbinieces atceras notikumus

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Īsu brīdi pēc tam, kad Valsts policija pagājušajā nedēļā bija sākusi kratīšanu uzņēmuma Vairāk saules restorānos, vairāki Rīgas tirdzniecības centri saņēmuši e-pastus no konkurējošā picēriju tīkla Čili pica, ko pārvalda Lietuvā reģistrētā uzņēmuma Čili Holdings meitasfirma, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Tirdzniecības centra Domina Shopping mārketinga direktore Iveta Zvaigzne-Ālere raidījumam pastāstījusi, ka Domina Shopping vadība dažas desmit minūtes pēc tam, kad restorānā Vairāk saules ieradās policija, saņēma e-pastu ar jautājumu: «vai jūs tagad esat laimīgi?», kā arī norādi, ka uzņēmumam ir problēmas par nodokļu nemaksāšanu.

«No tā mēs nevaram izdarīt 100% secinājumus, bet mēs aicinām pievērst tam uzmanību,» norādīja Zvaigzne-Ālere.Restorānu Vairāk saules līdzīpašnieks Mārtiņš Kalniņš raidījumam atzinis, ka uzņēmums ar Čili pica Rīgā ir tiešie konkurenti. «Mūsu attiecības ir vēsas, brīžiem saspringtas,» teica Kalniņš.

Raidījums akcentē, ka izmeklēšanu par iespējamo Vairāk saules izvairīšanos no nodokļu nomaksas, sagrozot kases aparātus, veic Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvalde, kuras lietvedībā ir maz nodokļu lietu. Policija arī nav atklājusi, vai prasīs palīdzību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kases aparātu speciālistiem, vien norādījusi, ka lieta sākta pēc kāda iesnieguma.

Restorānu tīkla «Vairāk saules» pastarpināto īpašnieku AS «VVS Holding» padomes loceklis un zvērināts advokāts Jānis Ešenvalds uzskata, ka «Vairāk saules» lietā pārkāpta viņa advokāta imunitāte.

Ešenvalds aģentūru LETA informēja, ka ir vērsies pie procesa virzītāja «Vairāk saules» lietā saistībā ar viņa mobilā telefona, iespējams, pretlikumīgo izņemšanu kratīšanas laikā. Viņš norādīja, ka Kriminālprocesa 122.pants paredz advokāta imunitāti, tostarp, liedzot izņemt viņa sakaru līdzekļus.

Jurists skaidroja, ka atbilstoši likuma normām viņam atbildi no procesa virzītāja vajadzēja saņemt trīs dienu laikā, taču atbilde neesot saņemta, tādēļ viņš plāno vērsties prokuratūrā ar sūdzību. Ešenvalds pieļāva, ka lietā viņam piemērots liecinieka statuss. Izņemot mobilo telefonu, citi sakaru līdzekļi viņam neesot izņemti.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZAP pagājušajā nedēļā saņemts Ešenvalda iesniegums, kurā aprakstīta situācija lietā. Rīt, 19.jūnijā, ir paredzēta ZAP sēdē, kurā tiks izskatīts šis iesniegums un balsots par vēstules nosūtīšanu Valsts policijai (VP) ar lūgumu pievērst uzmanību advokātu imunitātes jautājumam.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

Saldumu ražotājas AS Laima un citu NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

(Ziņa papildināta ar Miķelsona komentāru.)

Kā informēja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova, pret nacionālā mēroga uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns, kurš arī vairākkārt iesaistījies reiderismā.

Miķelsona vārds iepriekš izskanējis vairākiem Latvijā pazīstamiem arhitektu birojiem piederošās SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība lietā. 2010.gadā šim uzņēmumam nelikumīgi ievēlēta jauna valde, kas pusotra mēneša laikā noslēgusi vairākus līgumus, tostarp ieķīlāja īpašumus, uzlika komercķīlu uz visiem aktīviem, deva aizdevumus, mēģinot panākt maksātnespēju, faktiski nodarbojoties ar «reiderismu».

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Trešdien, 2.janvārī, Latvijas rietumu un centrālajos novados būtiski pastiprināsies ziemeļu vējš, tādēļ sinoptiķi izsludinājuši oranžās krāsas brīdinājumu.

Piekrastē vēja ātrums brāzmās sasniegs 23-28 metrus sekundē (m/s), lielākās brāzmas skars Kurzemes rietumkrastu - Ventspili, Pāvilostu un Liepājas jūrmalu.

Tālāk no jūras ziemeļu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 16-22 m/s, bet ciklona centrā Latgalē, Sēlijā un Vidzemes austrumos līdz vakaram gaidāms lēns vējš.

Tā kā stiprākais vējš paliks jūrā un uz Latvijas zemes atbilstoši Boforta skalai tas nesasniegs vētras spēku, nav gaidāmi būtiski vēja postījumi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izplatījis arī dzeltenās krāsas brīdinājumu par ilgstošu sniegputeni, kas izraisīs redzamības pasliktināšanos un sniega sanesumu veidošanos atsevišķos ceļa posmos. Sniega segas vidējais biezums dienas laikā vietām pieaugs par sešiem centimetriem.

Vācijas dienviddaļā ir ieradusies ziema, pirmais spēcīgais sniegputenis Bavāriju skāris ceturtdienas naktī un piektdienas rītā, ziņo thelocal.se.

Sniegs izraisījis haosu satiksmē Garmisch-Partenkirchen rajonā, populārā slēpošanas kūrortā. Slēgtas skolas un bērnudārzi, un atbildīgie dienesti iedzīvotājiem ieteikuši palikt iekštelpās.

Autovadītājiem un gājējiem apdraudējumu rada koki, kas neiztur sniega svaru. Uz viena ceļa satiksmi bloķējuši pat 15 koki.

Vienlaikus agrā ziema esot sajūsminājusi mazos Vācijas iedzīvotājus, kuri steidzas būvēt sniegavīrus. Sniegs sasnidzis arī Bādenē-Virtembergā.

Vācijā sākušies valsts ierēdņu un kalpotāju brīdinājuma streiki. Streikojošie pieprasa algu paaugstinājumu, bet valsts budžetā tam naudas nav. Par to ziņo Telegraf.

Streika iniciators ir Pakalpojumu sfēras darbinieku apvienotā arodbiedrība (VERDI). Arodbiedrība prasa algu paaugstināšanu, labākus profesionālo apmācību nosacījumus, lielākas iespējas profesionālajai izaugsmei. Kopumā prasības paredz aptuveni 5% finansējuma palielināšanu. Savukārt federālo valdību pārstāvji atsaucas uz budžeta līdzekļu trūkumu.

Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mazērs (Thomas de Mazière) paziņojis, ka diez vai vissmagākās valsts recesijas apstākļos arodbiedrības prasības ir izpildāmas. Brīdinājumi streiki paredzēti visās Vācijas pavalstīs, tomēr visaktīvākie protesti paredzami Bavārijā. Akcijas šeit skars sabiedrisko transportu, slimnīcas un bērnudārzus, veco ļaužu namus, valsts iestādes un valsts uzņēmumus. Turklāt Minhenē streikos arī ielu tīrīšanas un atkritumu savākšanas dienesti. Bādenē – Virtembergā brīdinājums streiks paredzēts ceturtdien, 4. februārī. Galvenokārt tas plānots Štutgartē, kur slēgs visas mācību iestādes, nekursēs sabiedriskais transports, bet slimnīcas pieņems tikai kritiskā stāvoklī esošus pacientus. Tomēr, ja būs sniegputenis, komunālie dienesti sola nestreikot. Starp Vācijas valdību un arodbiedrībām 10. februārī sāksies trešais sarunu raunds. Jaunie budžeta ierobežojumi skar apmēram divus miljonus valsts ierēdņu un kalpotāju.

Sinoptiķi ziņo, ka otrdien un naktī uz trešdienu Latvijā gaidāms sniegputenis. Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija (CSDD) norāda, ka no 1. decembra līdz 1. martam visiem automobiļiem un autobusiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kg, jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām. Savukārt riepas ar radzēm atļautas no 1. oktobra līdz 1. maijam.

Vieglo auto ziemas riepu minimālais protektora dziļums ir 4 mm, tāpat uzmanība jāpievērš arī riepu vecumam. Šo kārtību nosaka Ceļu satiksmes noteikumi.

Ieteicams neizmantot riepas, kas vecākas par pieciem, sešiem gadiem, jo braucot gan nodilst protektors, gan laika gaitā riepu gumija zaudē savas īpašības. Riepas ražošanas laiks norādīts uz katras riepas ārējās malas. Piemēram, kvadrātā vai aplī redzami četri cipari – pirmie divi ir gada nedēļa, bet pēdējie divi – gads, kad riepa ražota.

Lai uzlabotu transportlīdzekļa drošību uz ceļa, no š.g. 1. decembra vieglo automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kg katra ass un automobiļu ar pilnu masu virs 3500 kg priekšējā stūrējamā ass jāaprīko ar vienādām riepām (izgatavotājam un protektora zīmējumam jābūt identiskam).

#Medus kūka, Napoleons, Olu biskvīta kūka, ruletītes, Vecrīgas, pīrādziņi un cepumi – sortiments ir gana plašs.

Alūksnes novada z/s Saltupji saimniece Anda Cekule cep lauku tortes un plāno paplašināties

Saimniecība atrodas apmēram 16 km aiz Alūksnes, un Saltupjos nokļūstam laikā, kad Ziemeļlatvijai pāri brāžas sniegputenis un ceļš līdz mājai jau teju ir aizputināts. Kūku un konditorejas izstrādājumu cepšana nav vienīgais saimnieku Andas un Raivja Cekulu rūpals. Viņi audzē gaļas lopus, kas labi iederas paugurainajā Vidzemes ainavā.

Kūku cepšanai ziemeriete Anda Cekule aktīvāk pievērsās pirms aptuveni pieciem gadiem, kad ieguva mājražotājas statusu. Aroda noslēpumus apguvusi jau no savas vecmāmiņas, kas labi pārzināja konditorejas izstrādājumu gatavošanas smalkumus. Saimniece pēc profesijas ir pavārs– konditors. Pamudinājumu cept tortes un piedalīties konkursos Anda Cekule saņēmusi arī no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistiem. «Tajā laikā bija gan savi dārzeņi, gan gaļas lopi, bet mums teica, ka vajag iet tautās arī ar kūkām,» atceras Raivis Cekuls. Uzrakstījuši projektu Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmā, guvuši atbalstu, iegādājušies ledusskapi, mikserus un uzlabojuši virtuvi, kur top konditorejas izstrādājumi. Tagad jau abi spriež, ka telpas kļuvušas par mazu, jo izcepto kūku daudzums ar katru gadu pieaug. Izņēmums gan bijis pagājušais gads, taču šogad paredzēts paplašināt gan sortimentu, gan palielināt apjomus. Saimnieks Raivis Cekuls atklāj, ka ir gan šoferis, gan ekspeditors vienā personā, jo Andas izcepto piegādā klientiem.

Ķīnas galvaspilsētu Pekinu skāris spēcīgs sniegs, apgrūtinot pilsētas galvenās lidostas darbību un radot neparastu klusumu ielās, jo cilvēki dod priekšroku palikšanai mājās, vēsta Reuters.

Pekinas starptautiskajā lidostā atcelti vai aizkavējas vairāk nekā 80% reisu. Esot izmantojams tikai viens no trim lidostas skrejceļiem. Savukārt lidostas tuvējās pilsētās ir slēgtas pilnībā.

Slēgta arī lielākā daļa no lielceļiem Pekinas apkārtnē, jo tos sedz bieza sniega kārta.

Lai nodrošinātu satiksmi pilsētas centrā, sniega tīrīšanas darbos esot iesaistīti aptuveni 200 transportlīdzekļi.

Sniegputeņa trauksmes līmenis esot paaugstināts no zila uz dzeltenu, kas nozīmē, ka sniegputenis kļūs spēcīgāks.

Spēcīgais sniegs Pekinā varētu mitēties pirmdien, bet temperatūra, visticamāk, turpinās samazināties no pašreizējiem aptuveni mīnus 14 grādiem līdz mīnus 20 grādiem pēc Celsija, liecina laika apstākļu prognozes.

Sniegputeņa dēļ dažas lidostas Lielbritānijā ir uz laiku slēgtas vai ierobežojušas darbību, ziņo Bloomberg. Sniegs ietekmējis lidojumus arī Vācijā.

Spēcīgā sniegputeņa dēļ šorīt atkal slēgta Skotijas pilsētas Edinburgas lidosta, liecina informācija BAA Airports Ltd. interneta vietnē. Lielākās Skotijas pilsētas Glāzgovas lidosta atvērta pēc slēgšanas vakar. Londonas Stanstedas lidosta darbojas, lai gan dažus lidojumus varētu ietekmēt sliktie laika apstākļi citviet Lielbritānijā.

Vācijas pilsētas Frankfurtes lidostā 124 no aptuveni 1300 lidojumiem līdz šim ir atcelti, informējusi Fraport AG pārstāve Stefānija Vegenere (Stefanie Wegener), piebilstot, ka pa dienu sniegputenis netiek gaidīts. Daži lidojumi laika apstākļu dēļ atcelti arī Nīderlandes pilsētas Amsterdamas lidostā.