Jaunākais izdevums

Vecrīgā, Miesnieku ielā 8, atvērta Latvijas produktu virtuve Valtera restorāns, kura ēdienkartē uzsvars tiek likts uz Latvijā audzētām izejvielām.

Iepriekš Valtera restorāns īpašnieks Valters Zirdziņš portālam Nozare.lv atklāja, ka, piemēram, sieru un siera produktus plānots iepirkt no vietējiem siera ražotājiem - zemnieku saimniecības Līvi un Muižgaļi, kas ražo Vītolberga sieru. Tāpat plānots sadarboties ar Latvijas steika klubu, kā arī zemnieku saimniecību "Zutiņi" un citām vietējām saimniecībām un uzņēmumiem.

«Ēdienos tiks izmantoti, piemēram, Latvijā audzēti, ķerti vai medīti dzīvnieki. Mēs, protams, varam gatavot un arī gatavosim citu tautu raksturīgākos ēdienus, bet izejvielas būs no vietējiem lauksaimniekiem. Mēs varam pagatavot, piemēram, Brilē krēmu, bet tas nenozīmē, ka mums būs jāimportē izejvielas no ārvalstīm,» saka Valters Zirdziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Āboltiņa piedāvās koalīcijai atlikt elektrības tirgus atvēršanu

LETA, 03.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa šodien koalīcijas padomes sēdē aicinās partnerus vienoties par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu.

Āboltiņa sacīja, ka šodien koalīcijas padomes sēdē izteiks priekšlikumu atlikt elektrības tirgus atvēršanu. Par šo jautājumu politiķe telefoniski jau runājusi ar citām amatpersonām, jo, ņemot vērā notikumus Ukrainā, nepieciešams darīt visu, lai Latvijas iekšpolitiskā situācija būtu stabila, kā arī jānovērš jebkādi provokāciju riski, skaidroja Āboltiņa.

Pēc viņas domām, tirgus atvēršana jāatliek līdz laikam, kad tiks piedāvāts skaidrs kompensāciju mehānisms, tajā iekļaujot arī mazo pensiju saņēmējus. Āboltiņai bija arī telefonsaruna ar ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), kurš arī uzskatot, ka varētu tikt radīts mehānisms, lai sniegtu atbalstu arī mazo pensiju saņēmējiem. Vienotības līdere uzskata, ka tirgus atvēršanu varētu atlikt uz pusgadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit: Politiķu spēlēšanās ar elektrības tirgus atvēršanas datumu neatrisinās cenu kāpumu

Nozare.lv, 03.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu spēlēšanās ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas datumu mājsaimniecībām nekādā veidā neatrisinās paredzamo cenu kāpumu un to, ka tirgus tiek atvērts bez reālas konkurences, norāda elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Pēc viņa domām, vienkārša elektroenerģijas tirgus atvēršanas termiņu pārcelšana tikai kārtējo reizi satricinās tos dažus tirgotājus, kuri ir sagatavojušies darbam ar mājsaimniecībām, vienlaikus parādot Latviju kā ļoti nestabilu biznesa vidi potenciālajiem tirgotājiem.

«Ja vēlamies tirgus atvēršanu veikt efektīvi, tad līdz ar termiņu pārcelšanu ir arī jānovērš esošās un jāizvairās radīt jaunas likumdošanas barjeras tirgotāju iespējām brīvi izvēlēties to, kā un kam tirgot elektroenerģiju. Pretējā gadījumā tirgotāju interese par šo tirgu tiek arvien samazināta, un arī ilgtermiņā nav paredzama aktīva konkurence par patērētāju izvēli,» sacīja Bethers.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Elektrības tirgus virināšana politiķu apmierināšanai

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece Twitter: @LivaMel, 07.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkaunojošās darbības ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu parāda, ka valdošie politiķi nedz zina, ko darīt ar valsts vērtīgāko aktīvu – a/s Latvenergo, nedz novērtē citus uzņēmumus – nodokļu maksātājus

Vēl pirms neilga laika bija balsis, kas žēlojās, ka Latvijas politika ir zaudējusi visu laiku izcilāko ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija) un tikpat izcilu premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Taču, kā parāda notikumi ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, šī svarīgā jautājuma sakārtošanā, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, patiesībā nav bijis izdarīts nekas. Politiķi bija pēkšņi kā no mākoņiem nokrituši, jo elektrības tirgus atvēršana jeb, pareizāk sakot, elektrības cenu deregulācija, redz, paaugstināšot elektrības cenas. Jaunieceltā premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) savas domas par to, vai 1. aprīlis tomēr ir īstais brīdis elektrības tirgus atvēršanai, mainīja vismaz divas reizes dienā un tikpat haotiski par to izpaudās presei, līdz neviens vairs nesaprata – atvērs to tirgu vai neatvērs. Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzņēmās iniciatīvu un brīdī, kad līdz tirgus atvēršanai bija palicis mazāk par mēnesi, paziņoja, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvija nekādu tirgus atvēršanas nestabilitāti un provokācijas nevarot atļauties. Koalīcijas padome atzina Āboltiņas nostāju par labu un pareizu esam, un līdz ar to Saeimai tagad triju nedēļu laikā jāaptur tirgus atvēršana līdz 1. janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Vecrīgā ir vairāk bāru un potenciālo klientu, ne visi spēj sadzīvot ar kaimiņiem un maksāt augstāku nomas maksu nekā citviet

Doma par savu biznesu bārmeņiem Laurim Streņģem un Ronaldam Undzēnam bijusi jau sen, kad abi vēl strādāja pie citiem darba devējiem. Savu biznesu Lauris un Ronalds sāka pirms septiņiem gadiem, apkalpojot izbraukuma banketus, un joprojām ar to nodarbojas. Biznesa attīstība notika pakāpeniski – vispirms viņi nodibināja uzņēmumu, pēc dažiem mēnešiem uzklāja pirmo banketu, vairākus gadus turpināja strādāt algotu darbu. Pēc kāda laika sākuši apsvērt domu, ka vajadzētu savu vietu, kur bāzēties. Tapa pirmais bārs – Ezītis miglā Vecrīgā. Puiši turpinājusi strādāt citviet, taču rudenī līdz ar sezonas beigām uz pilnu slodzi pievērsās savam biznesam. «Dīvainā kārtā Ezītī uzplaukums bija tieši rudenī. Bijušie kolēģi nāca ciemos un bizness lēnām iegrozījās,» atminas Ronalds. Sekojuši bāru projekti gan Rīgā, gan citviet, daži izrādījušies veiksmīgi, dažus nolemts neturpināt. Nesen viņi Vecrīgā atvēruši jaunu bāru – YOLO. Tā ir abreviatūra izteicienam You only live once – tu dzīvo tikai vienreiz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Eksportspēja: Ar banketiem ārvalstīs naudas maisu nenopelnīsi

Linda Zalāne, 30.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banketu klāšanu ārvalstīs pašmāju restorānu īpašnieki neuztver kā veiksmīgu eksporta produktu, bet gan kā prestižu darbu, iespēju uzkrāt pieredzi un reklamēt savu restorānu.

DB uzrunātie restorānu īpašnieki, kuri vairākkārt iemēģinājuši roku banketu klāšanā ārvalstīs, atzīst, ka lielākoties tie bijuši valsts pasūtījumi no Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) puses. Galdi klāti dažādu valstu vēstniecībās, akcentējot Latvijas virtuves daudzveidību.

Akcentē latvisko

«Ārvalstīs banketus klājam vienu līdz divas reizes gadā. Esam vairākkārt bijuši Igaunijā, kā arī Somijā, Zviedrijā, Beļģijā (Briselē), Azerbaidžānā un Krievijā. Banketi gandrīz vienmēr ir bijuši valsts pasūtījumi, izņemot Igaunijā, kur mums izveidojusies sadarbība ar kādu restorānu,» stāsta trīs pavāru restorāna Tam labam būs augt līdzīpašnieks un šefpavārs Ēriks Dreibants. Lai iegūtu šādus pasūtījumus, esot jāpiedalās valsts iepirkumu konkursos, taču tajos uzvarēt neesot grūti – konkurence nav tik sīva. Ē. Dreibants lēš, ka Latvijā varētu būt līdz 20 ēdināšanas uzņēmumu, kas šādus banketus spēj noorganizēt. «Cik zinu, neviens ēdināšanas uzņēmums rūpīgi neseko līdzi valsts iepirkuma konkursiem. Parasti restorāni tiek uzrunāti individuāli, un tad tie iesniedz konkursā savu piedāvājumu. Mūs konkursā aicinājusi piedalīties arī prezidenta kanceleja, bet atteicāmies. Tas ir pārlieku laikietilpīgs un ķēpīgs darbs,» atzīst Ē. Dreibants. Faktu, ka uzvarēt valsts iepirkumos nav grūti, apliecina arī restorāna Vairāk saules līdzīpašnieks un šefpavārs Endijs Bērziņš. «2008. gadā, kad valstī bija krīze, mums ieteica iesniegt banketam Latvijas vēstniecībā Helsinkos tāmi. Neko daudz nedomājot, iesniedzām to un uzvarējām. Mēs uzklājām A klases banketu par vidējās klases restorāna cenām. Uztaisījām moderno mūsdienu latviešu virtuvi un necentāmies nevienu pārliecināt, ka mūsu tauta ēd tikai skābputru,» stāsta E. Bērziņš, kurš toreiz sarunā ar Latvijas vēstnieku esot noskaidrojis, ka noalgot vietējos banketu klājējus būtu izmaksājis vismaz divas reizes dārgāk. «Izceļam pašmāju produktus, bet tai pašā laikā jāatceras, ka ne visiem banketu viesiem garšos marinēta gaļa, pelēkie zirņi vai rupjmaize. Bufetes galdā tiek iekļauti arī citām tautām saprotami ēdieni,» stāsta Ē. Dreibants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ekspresintervija ar Aigaru Kaugaru par pirmā Subway restorāna atklāšanu Latvijā

Lelde Petrāne, 06.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinot, ka drīzumā Latvijā durvis jāver pirmajam pasaulē populārās sviestmaižu ātrās ēdināšanas ķēdes Subway restorānam, biznesa portāls db.lv šajā sakarā iztaujāja SIA Submarine Latvia valdes priekšsēdētāju Aigaru Kaugaru.

Restorāna atvēršana Latvijā notiks uz franšīzes principa.

Kad plānots Latvijā atklāt pirmo Subway restorānu? Vai notikusi aizkavēšanās?

Submarine Latvia SIA pirmo Subway restorānu Latvijā atvērs jūnija vidū. Sagatavošanās darbi tika uzsākti jau agrā pavasarī. Subway ir augstas prasības noteikto kvalitātes standartu ievērošanā, tāpēc gan remontdarbi, gan iekārtojums prasa noteiktu laiku. Darāmo darbu bija daudz, un šobrīd tie ir paveikti – izremontētas telpas, uzstādītas iekārtas, darbinieki ir bijuši Subway organizētās mācībās un nokārtojuši eksāmenus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Deviņu nedēļu laikā «uzcep» restorānu grāmatnīcas vidū

Linda Zalāne, 10.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns Kuk Buk izveidojis miera ostu iepirkšanās centra burzmā, Jāņa Rozes grāmatnīcas vidū .

«Atverot lielveikalā restorānu, turklāt grāmatnīcas vidū, nav jālauza galva par cilvēku plūsmas trūkumu, bet gan jāpanāk, ka tiec pamanīts, pie tevis uzkavējas un pēc tam iegriežas atkārtoti. No malas šķiet vienkāršs uzdevums, bet tas ir maldīgs uzskats,» stāsta restorāna Kuk Buk īpašnieks Mārtiņš Labāns. Līdz šim astoņus gadus savu karjeru viņš saistījis ar IT nozari un pēdējos četrus gadus strādājis Draugiem Group, kur attīstījis dažādus IT projektus. «Pagājušā gada martā sapratu – esmu jau 31 gadu vecs un, ja gribu ko dzīvē mainīt, ir jākustas. Pametu darbu un sāku meklēt iespējas. Būtībā par 110 tūkstošiem eiro nopirku jaunu dzīves veidu – izveidoju restorānu. Atpakaļ neskatos, jo restorāna biznesā saredzu pietiekami daudz izaicinājumu. Šeit attiecības ir ļoti vienkāršas – es, tu, ēdiens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināts - Elektroenerģiju mājsaimniecībām piedāvās trīs tirgotāji; cenas pieaugs par 15-30%

Dienas Bizness, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ekspertes: Izplēn mīts par Rīgas restorāniem kā dārgu un nepieejamu vietu

Dienas Bizness, 20.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat aizritējušajā rudens Rīgas restorānu nedēļā bija vērojams liels vietējo un ārvalstu apmeklētāju pieplūdums un tas kliedē mītu par Rīgas restorāniem kā dārgu un nepieejamu vietu vairumam cilvēku, secinājušas tūrisma un viesmīlības ekspertes.

Restorāna Aqua Luna līdzīpašniece Jeļena Kašina informēja, ka Aqua Luna pagājušajā nedēļā pabija 436 viesu, kas bija par 54% vairāk nekā rudens restorānu nedēļā pirms gada.

«Prāvāks viesu skaits skaidrojams ar to, ka Latvijā arvien pieaug interese par restorānu kultūru, kā arī Rīgas restorānu nedēļas īpašo konceptu, kura demokrātiskais piedāvājums pamudināja cilvēkus apmeklēt restorānus,» atzīmēja Aqua Luna līdzīpašniece.

Kašina piebilda, ka par tradīciju kļuvušās restorānu nedēļas veicina to, ka apmeklētāju skaits Rīgas restorānos pieaug arī ikdienā.

Restorānu nedēļas iniciatora un rīkotāja Rīgas Tūrisma un attīstības biroja (RTAB) vadītāja Vita Jermoloviča atzina, ka šo īpašo restorānu nedēļu nolūks ir lauzt joprojām zināmā sabiedrības daļā valdošo priekšstatu par restorāniem kā par nepieejamām un dārgām vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pētījums: ievērojami mainās restorānu izvēles kritēriji

Dienas Bizness, 22.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmeklējot restorānu, 57% iedzīvotāju kā viens no būtiskākajiem kritērijiem ir kvalitatīvs, no vietējiem produktiem pagatavots ēdiens, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) sadarbībā ar Snapshots veiktā aptauja.

To pierāda arī rekordaugstie Rīgas restorānu nedēļas rezultāti, kuras laikā restorānos tika pasniegti 9670 īpašo piedāvājumu, kas raksturo mūsdienu Latvijas garšu. Tas ir par 95,3% vairāk nekā pērn, informē RTAB.

Aizvien lielākā vērtība tiek piešķirta restorāniem, kuros iespējams baudīt kvalitatīvus, no vietējiem produktiem pagatavotus ēdienus, to norāda 57% aptaujāto, kas ir par 10% vairāk nekā 2013.gadā. No 47% līdz 50% palielinājies arī Eiropas virtuves cienītāju īpatsvars, un dubultojies to patērētāju īpatsvars, kas iecienījuši eko virtuves restorānus – šobrīd tas sasniedzis 8%.

Aizvien retāk restorānu apmeklētāji nododas eksotisku garšu meklējumiem, piemēram, Āzijas virtuve kā kritērijs restorāna izvēlē šogad svarīga 40% Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju pretstatā 51% 2013.gadā. Popularitāti zaudē arī ātrās apkalpošanas restorāni/bistro – to popularitāte kritusies par 11%, sasniedzot 35%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Jau ceturto gadu vērtēs labākos restorānus Latvijā

Žanete Hāka, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad jau ceturto gadu pēc kārtas ir uzsākta Latvijas restorānu cīņa par iekļūšanu Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2016 sarakstā, informē Normunds Norenbergs.

Restorānu vērtēšana ir sākusies, un to jau otro reizi veic neatkarīga starptautiska žūrija – ar Michelin zvaigznēm godalgoti šefpavāri no dažādām Eiropas valstīm. Kopumā restorānu vērtēšana norit divās kārtās, bet gala rezultāti tiks paziņoti nākamā gada februārī.

«Restorānu kultūra Latvijā attīstās, un esmu gandarīts, ka ceturto reizi pēc kārtas varam noskaidrot labākos restorānus Latvijā. Ja šis projekts Latvijas restorāniem ir kaut neliels stimuls kļūt labākiem, mēs visi no tā esam tikai ieguvēji,» informē projekta vadītājs Normunds Norenbergs. Viņš turpina: «Ņemot vērā jaunu restorānu ienākšanu tirgū, var prognozēt, ka šī gada labāko restorānu sarakstā sagaidīsim izmaiņas. Cik lielas vai mazas, to rādīs rezultāti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Iepazīstina ar piecu dažādu valstu Ziemassvētku tradicionālajiem ēdieniem

Žanete Hāka, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Ziemassvētkiem, restorānā Restorāns 3 dažādu Rīgas restorānu šefpavāri iepazīstināja ar piecu valstu Ziemassvētku galda klājumu un tradicionālajiem ēdieniem.

Ziemassvētku vakariņās ar Borjomi bija unikāla iespēja satikt piecu dažādu restorānu šefpavārus, kuri atklāja savas Ziemassvētku ēdienu receptes un prezentēja vienu ēdienu no meksikāņu, itāļu, krievu, gruzīnu un grieķu virtuves.

Restorāna Restorāns 3 šefpavārs Juris Dukaļskis iepazīstināja ar itāļu virtuvi un galdā pasniedza Itālijā iecienītu uzkodu – antipastu, savukārt gruzīnu virtuves restorāna Alaverdi šefpavārs Šota Mudžirišvili piedāvāja auksto uzkodu sacivi. Otrajā ēdienā krievu virtuves restorāna Tēvocis Vaņa šefpavārs Vitālijs Smirnovs pārsteidza ar pildītu piena sivēnu, štovētiem kāpostiem un kartupeļiem, savukārt meksikāņu restorāna El Santo X šefpavāri Havjērs Garsija un Hosē Karlos Gonzalezs Žagars pagatavoja meksikāņu ēdienu – tamales. Desertā grieķu virtuves restorāna Spitaki. Greek Deli Cafe”šefpavārs Anastasios Kolliopoulos atklāja grieķu ēdiena ar melomakarona pagatavošanas recepti, savukārt Juris Dukaļskis pasniedza itāļu desertu – tiramisu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atvērts jauns augstākās virtuves restorāns Per sé (tulkojumā no latīņu valodas – pats par sevi).

Restorāns atrodas Smilšu ielā, un orientēsies uz Vidusjūras virtuvi, kā arī ēdiena saderību ar vīnu. «Mēs iegādājāmies restorānu Per sé šā gada pavasarī, pēc tam aptuveni divu mēnešu laikā izveidojām ēdienkarti un vīnu karti, kā arī nolīgām personālu. Mēs paši esam no Sanktpēterburgas un mums daudz pieredzes ir darbā ar vīnu – restorānā atrodas aptuveni 400 vīnu, tādēļ savas prasmes un zināšanas centīsimies pielietot arī Rīgā,» intervijā norāda restorāna līdzīpašnieks Romāns Koritko. Viņš dzimis Rīgā, taču pēc tam uz dzīvi pārcēlies uz Sanktpēterburgu, taču, pēc viņa teiktā, jau sen sapņojis par restorānu Vecrīgā.

«Man jau sen patika restorāns Per sé. Es uz to devos ar ģimeni un draugiem, un pēc tam mēs sākām sarunas par tā iegādi,» stāsta Romāns. Uz jautājumu, kādēļ viņš iegādājies jau strādājošu restorānu, nevis atvēris jaunu, viņš atbildēja, ka ir grūti atrast piemērotu vietu, kā arī grūtāk ir tādēļ, ka jāveic remonts un jāiekārto restorāns. Viņš uzsver, ka restorāns Per sé jau strādāja ar panākumiem, un tas tika iekļauts White Guide 10 ieteicamo restorānu topā, tāpat arī Trip Adviser rekomendācijās, taču restorāns ir populārāks tūristu, nevis vietējo iedzīvotāju vidū, un jaunie īpašnieki šo tendenci centīsies mainīt. Viņu mērķis ir izveidot Per sé par gastronomijas gidu, palielināt tā popularitāti vietējo iedzīvotāju vidū, kā arī radīt konkurenci tādiem restorāniem kā Riviera, Rossini un citiem, taču tajā pašā laikā tas neplāno konkurēt ar restorānu Vincents. «Kaut gan no Vincenta ir aizgājis Mārtiņš Rītiņš, mēs neesam tā konkurenti, kaut gan es Per sé dēvētu par augstās virtuves restorānu,» viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

McDonald’s rekonstruējis savu centrālo restorānu Vecrīgā, investējot tajā 800 000 eiro

Laura Mazbērziņa, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu tīkls «McDonald’s» rekonstruējis savu centrālo un populārāko restorānu Vecrīgā, Z.A. Meierovica bulvārī 18, tajā investējot 800 000 eiro. Pēc rekonstrukcijas «McDonald’s» restorāns Vecrīgā kļuvis par modernāko Baltijas valstīs ar vislielāko nodarbināto cilvēku skaitu, kā arī tas ieguvis jauninājumu - «McCafe».

«2017. gads bijis veiksmīgākais gads Premier Restaurants Baltics un Premier Restaurants Latvia vēsturē. Mums ir stabils plāns turpināt šo veiksmes stāstu, Latvijā līdz 2019. gadam investējot 4 miljonus eiro, koncentrējoties galvenokārt uz trīs jomām - esošo restorānu rekonstrukcijas pabeigšanu, digitālo jauninājumu ieviešanu un restorānu tīkla paplašināšanu Latvijā līdz 13 restorāniem,» norāda Vladimirs Janevskis, «McDonald’s» ģenerāldirektors Baltijas valstīs.

Šogad «McDonald’s» noslēgs savu restorānu rekonstrukcijas programmu, kurā ietverta jauna pašapkalpošanās kiosku platforma, ērtāka ēdienu pasūtīšanas un maksāšanas sistēma.

Pēc rekonstrukcijas «McDonald’s» restorāns Vecrīgā ieguvis jauninājumu – tajā atvērta arī «McCafe», kas ir papildinājums apmeklētāju restorānu pieredzei, piedāvājot lielāku dažādību kafijas un desertu izvēlē. «McDonald’s» turpina strādāt pie «McCafe» zīmola attīstības Latvijā, un apsver iespēju izvietot «McCafe» arī citos Latvijas «McDonald’s» restorānos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Konkurences cīņa paralizē Vairāk saules biznesu; aizturētas četras personas

Zane Atlāce - Bistere, 13.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir informācija no drošiem avotiem, ka šis ir mūsu konkurentu kompānijas organizēts pasūtījums. Mēs noteikti to tā neatstāsim, arī paši veiksim izmeklēšanu, savāksim visus pierādījumus un tad arī atklāsim, kurš uzņēmums tas ir,» restorānos Vairāk saules veikto kratīšanu un to slēgšanu Dienas Biznesam komentē īpašnieks Endijs Bērziņš.

Jau vēstīts, ka saistībā ar aizdomām par iejaukšanos kases aparātos, kā rezultātā valstij varētu būt nodarīti 1,5 miljonu eiro zaudējumi, restorānu tīklā Vairāk saules otrdien tika uzsākta kratīšana un visi restorāni slēgti.

DB jau rakstījis, ka jaunākie Vairāk saules restorāni tirdzniecības centros Mols un Damme ir atvērti telpās, kur iepriekš atradās ātrās ēdināšanas restorānu tīkla Čili pica picērijas.

«Tas, kas te notiek, ir vienkārši nonsenss, es nekad nevarēju iedomāties, ka tik vienkārši, tikai uz aizdomu pamata var graut un paralizēt biznesu. Mums ir konfiscēti visi datori, telefoni, darbs ir paralizēts, ražošana apstādināta. Ir arestēta mūsu grāmatvede, līdzīpašnieks, un policija neko vairāk mums nevar paskaidrot, nav arī zināms, cik ilgi pārbaudes turpināsies,» teic E.Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

McDelivery uzsākšana Latvijā ir jauna pieredze ne tikai McDonald’s restorānu viesiem, bet arī ēdiena piegādes biznesam kopumā, uzskata Vladimirs Janevskis (Vladimir Janevski), McDonald’s vadītājs Baltijas valstīs.

«Mēs regulāri sekojam līdzi cilvēku ēšanas paradumiem. Pieaugot ikdienas steidzīgajam ritmam, veicot maltītes pasūtīšanu uz mājām vai biroju, cilvēki sagaida ātru piegādes servisu. Ar McDelivery mēs nodrošinām iedzīvotājiem McDonald’s maltīšu klāstu ar piegādi Rīgā,» saka V. Janevskis.

McDelivery Latvijā tika uzsākts 2018. gada pavasarī un šis pakalpojums atsevišķās Latvijas vietās ir pieejams trīs mēnešus. Klienti ar jauno piedāvājumu esot apmierināti. Kopš McDelivery ieviešanas Baltijas valstīs, ir veiktas jau vairāk nekā 16 000 piegādes.

«Šobrīd piegādes iespējamas tikai Rīgā. Nākotnē mēs apsveram iespēju tās paplašināt arī Jelgavā,» stāsta V. Janevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Reģionu restorānu topa līderi: Vecpuisis, Goldingen Room un H.E. Vanadziņš

DB, 21.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas labākie restorāni ir izlauzušies no Vecrīgas mūriem. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi

Dienas Bizness septembra beigās un oktobra sākumā sociālajos tīklos aicināja sabiedrību vērtēt labākos reģionu restorānus. Balsojuma rezultātā izveidojām restorānu TOP 15, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā Horeka, kas pie lasītājiem devās 18. oktobrī (elektronisko versiju var iegādāties: https://www.dbhub.lv/horeka).

Topa līderi

Reģionu restorānu topa pirmajā vietā Dienas Biznesa lasītāji, aktīvi balsojot, ierindojuši Valmieras Vecpuisi. Britu uzņēmēja valmierieša Maikla Braisa restaurētais senais paviljons Vecpuišu parkā pilnībā atguvis vēsturisko godu, pat vēl vairāk, jo lielākā Vidzemes pilsēta ieguvusi ne tikai cienījamu restorānu, bet arī modernu koncertzāli un telpas konferencēm. Lielisks tandēms!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mūsdienās nevar piedāvāt visu visiem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieskatoties šīs nedēļas britu portālos, nevar nepamanīt ziņu, ka Londonā par maksātnespēju paziņojuši 25 pasaulslavenā britu šefpavāra, grāmatu autora un TV zvaigznes Džeimija Olivera restorāni, no kuriem 23 ir itāļu virtuve.

Pats šefs to saista ar Brexit negatīvo ietekmi, taču medijos lasāmie ekspertu secinājumi gan ir citi. Dž. Olivera restorānu bēdīgo galu, kas rezultējies vairāk nekā 1000 darba vietu zaudēšanā, ietekmēja augstās īres un pārtikas cenas, kā arī, lai cik tas dīvaini nešķistu, bet neapmierinošā ēdiena kvalitāte. Portāla Dailymail.co.uk aptaujātie restorānu kritiķi norāda, ka restorāna cenas bija pārāk augstas ātrai ikdienas maltītei, no vienas puses, un tajā pašā laikā ēdiena kvalitāte neatbilda augstā stila restorānu piedāvājumam, no otras puses. Vai par Džeimija Olivera neveiksmēm būtu jāuztraucas Latvijas restorānu īpašniekiem?

Iespējams, jo mācība ir gana skaudra – lai cik slavens nebūtu tavs vārds, lai cik grāmatu tu nebūtu sarakstījis un cik TV šovos piedalījies, tava restorāna veiksmi noteiks tikai precīzi saprasta mērķauditorija un pareizi noteiktas cenas un kvalitātes attiecības. Proti, cilvēki nebūs gatavi maksāt par ikdienas maltīti, lai cik slavens šefs to arī negatavotu, tādu cenu, kādu prasa izsmalcināti restorāni. Līdz ar to viena no būtiskākajām mācībām varētu būt: skaidri apzināties savu mērķauditoriju, tās vēlmes un maksātspēju. Ja kāds restorāns sevi sludina par demokrātisku un tā ēdienkartē ir pastas un burgeri, tad ir nesaprātīgi uzlikt tādas cenas, kādas ir aktuālas tā dēvētajiem high end restorāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt smalko gastronomisko kultūru

Līdz restorānu biznesam pavārs Raimonds Zommers nonāca mērķtiecīgi, bet lēnītēm, soli pa solim. Ar pārliecību, ka tieši tā visam jānotiek. Viņš šaubās, vai vēl kādam aroda brālim Latvijā ir tik daudz plūktu lauru un pieredzes dažādās gastronomiskās sāncensībās. Un arī viņa lolojums – restorāns Entresol, kur nedēļas viducī Dienas Bizness tiekas ar saimnieku, ir līdz malai apmeklētāju piepildīts.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ir knapas, melno ķiploku velutē no jūsu piedāvājuma, kā arī, piemēram, sēņu arančīni, sīpolu putas, kartupeļu gratina, diļļu emulsija, upeņu gēls no kolēģu ēdienkartes. Vai restorānu apmeklētājam – latvietim - būtu jāzina, kas tas ir?

Komentāri

Pievienot komentāru