Ja būtu brīvi no dažādiem finansiāliem ierobežojumiem, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pensijā vēlētos doties 55 gadu vecumā, noskaidrots pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā.

Tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs par labāko pensionēšanās vecumu atzīst esošo likumdošanā noteikto laiku – 62 gadi un 9 mēneši.

Situācijā, ja ierobežojošs nebūtu finansiālais aspekts, lielākā daļa jeb 41,8% iedzīvotāju pensijā vēlētos doties 55 gadu vecumā, kas ir 8 gadus agrāk nekā patlaban likumdošanā noteiktais teju 63 gadu vecums. Oficiālais pensionēšanās vecums optimāls šķiet katram piektajam respondentam, bet 18,4% respondentu pensionēties gribētu jau 50 gadu vecumā. 5,5% pensijā gribētu doties 65 gadu vecumā, bet 8,3% aptaujāto atzinuši, ka darbs viņu dzīvei piešķir jēgu, tāpēc pensijā vispār negribētu doties.

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

2020 gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380.

Latvijā vidējā vecuma pensija ir 365 eiro mēnesī jeb 44% no vidējās neto algas valstī, ceturtdien "Luminor Bank" diskusijā par pensiju sistēmas nākotni sacīja bankas pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Vienlaikus vidējā vecuma pensija Eiropas Savienībā (ES) ir 1100 eiro mēnesī jeb 70% no vidējās neto algas ES.

"Tāpēc ir svarīgi, cik daudz cilvēki paši uzkrāj. Pēc "Eurostat" datiem, vidējais ienākums pensijas vecuma cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma Latvijā ir aptuveni 450 eiro mēnesī, bet ES tas vidēji ir 1400 eiro mēnesī. Mazāka summa nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā un Rumānijā," stāstīja Dobrovoļska.

Viņa sacīja, ka kopējais uzkrājumu rādītājs Latvijā ir tikai 6% no kopējiem mājsaimniecību ienākumiem, kamēr ES vidēji tas ir 12%, bet Igaunijā pat pārsniedz vidējo ES rādītāju un viedo 13-14%.

"Jāsaprot, ka valsts nodrošinātā pensija veidos tikai daļu no ienākumiem vecumdienās, bet lielu daļu veidos cilvēku uzkrājumi. Diemžēl Latvijā uzkrājumus veido tikai neliela daļa iedzīvotāju, piemēram, trešajā pensiju līmenī uzkrājumu veic tikai trešdaļa iedzīvotāju, turklāt daļa no tiem neveic regulārus maksājumus un ir veikusi tikai vienreizēju pirmo maksājumu," stāstīja Dobrovoļska.

2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča komentē: «Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība.»

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs.

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1% vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.

Domājot par savām vecumdienām, šogad Latvijas iedzīvotāju noskaņojums kļuvis ievērojami pozitīvāks un visbiežāk tās tiek saistītas ar dzīvošanu savam priekam, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Trešdaļa strādājošo vecumdienās plāno būt sociāli aktīvi un baudīt to, kam šobrīd neatliek laika (32% salīdzinājumā ar 22% pērn), kā arī plāno strādāt un darboties savam priekam (31% salīdzinājumā ar 27% pērn). Tikmēr katrs ceturtais plāno turpināt darba gaitas, lai varētu izdzīvot un segt visus nepieciešamos izdevumus (26%). Savukārt, tie, kas neplāno strādāt, uzskata – dzīvos pieticīgi, jo visticamāk ienākumi būs ļoti zemi (24%).

Kopumā 76% iedzīvotāju labprāt turpinātu strādāt arī pensijas vecumā, un aptuveni pusei saistošs šobrīd šķistu pusslodzes darbs. Zīmīgi, ka piektdaļa apzinās – algots darbs pensijas vecumā būs finansiāla nepieciešamība. Protams, jaunāko paaudžu skats uz darba gaitu turpināšanu ir daudz pozitīvāks, ko nosaka vēlme palikt apritē un būt cilvēkos (47%), kamēr pirmspensijas vecumā vēlme strādāt mijas ar bažām par savām spējām to darīt (31%). Vienlaikus optimistiskāk noskaņoti par savām vecumdienām ir tie, kuri jau veido pensijas uzkrājumus – viņi daudz biežāk vecumdienās sevi redz strādājam savam priekam.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir uzsākusi pārskatīt 2011.gadā piešķirtās un pārrēķinātās vecuma, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas, piemērojot koriģētos algu indeksus, informē VSAA.

Pensijas apmērs tiek pārskatīts no 2017.gada 1.janvāra un, ja tas ir lielāks par iepriekš saņemto pensijas apmēru, tad ne vēlāk kā līdz 2017.gada 30.jūnijam VSAA izmaksās pārskatītās pensijas starpību un uz pensionāra deklarētās dzīves vietas adresi nosūtīs lēmumu par jauno pensijas apmēru.

VSAA vērš uzmanību, ka pārskatīšanas rezultātā ne visu pensiju apmēri mainīsies.

Vecuma pensijas apmērs tiks saglabāts iepriekšējā apmērā ja vecuma pensija bija piešķirta minimālajā apmērā, un pārskatīšanas rezultātā aprēķinātais vecuma pensijas apmērs nesasniedz minimālo apmēru; vecuma pensija piešķirta iepriekš saņemtās invaliditātes vai izdienas pensijas apmērā, un pārskatīšanas rezultātā aprēķinātais vecuma pensijas apmērs nesasniedz iepriekš saņemtās invaliditātes vai izdienas pensijas apmēru; vecuma pensija, kas piešķirta pirms 2011.gada, katru gadu ir pārrēķināta par papildus uzkrāto pensijas kapitālu.

Saistībā ar nesen izskanējušo ziņu par lielāko pensiju Latvijā - 19 000 eiro mēnesī, biznesa portāls db.lv lūdza Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) skaidrojumu - kādā veidā Latvijā ir iespējams tikt pie tik lielas pensijas, kā arī - cik daudz naudas un kādā periodā cilvēkam sociālajā budžetā ir jāiemaksā?

Atbildi sniedz Ilze Grīnblate,VSAA Direktores palīdze:

«Vecuma pensija tiek aprēķināta, ņemot vērā personas apdrošināšanas (darba) stāžu, ienākumus, no kuriem ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai, jo Latvijas pensiju sistēma ir balstīta uz obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kuras tiek veiktas no strādājošo darba ienākumiem, un vecumu, kādā pensija tiek pieprasīta. Personas pensijas apmērs veidojas visu šo faktoru kopsakarībā un katrai personai individuāli, tāpēc viennozīmīgas atbildes uz jautājumu nav.

Lielās pensijas lielā mērā ir ietekmējuši periodi, kad obligātajām iemaksām tika atcelti «griesti» un darba devēji regulārus maksājumus veikuši no lielām algām. Svarīgi arī, kādā vecumā pensija vai tās pārrēķins tiek pieprasīts - jo lielāks pensionāra vecums, jo pensija būs lielāka.»

#Izeja ir riskantākajām vecuma grupām tēmēta indeksācija

Zema bāzes pensija ir iemesls vecuma nabadzībai Latvijā; izeja ir riskantākajām vecuma grupām tēmēta indeksācija, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sevišķi sievietes Latvijā ir pakļautas vecuma nabadzības riskam, secināts Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā pārskatā par Latvijas pensiju sistēmu. Vecumā virs 75 gadiem patlaban trešā daļa sieviešu Latvijā pensijā saņem mazāk, nekā nepieciešams nabadzības sliekšņa pārkāpšanai. Līdzēt tam var gan efektīva sociālo pabalstu sistēma, gan pensiju otrā līmeņa mantošanas tiesības dzīvesbiedriem.

Lai arī ar lielu atrāvienu, Latvija patlaban ir otrajā vietā pasaulē aiz Korejas vecuma nabadzības riska ziņā. Šis relatīvais nabadzības līmenis ir samērojams ar vispārējo labklājību un dzīves dārdzību valstī, ar ko ir skaidrojams arī Korejas fenomens – tā ir sadzīves izmaksu ziņā dārga zeme, kurā nestrādājošo ienākumi ir krasi zemāki.Salīdzinošā labklājība ir arī iemesls, kāpēc nabadzības riska rādītājs Latvijā paslīdēja uz leju krīzes gados 2008. un 2009. gadā. To noteica spēcīgās algu samaksu un nodarbinātības svārstības, kamēr pensiju samaksu līmenis palika stabils.

Vecumdienas mums parasti asociējas ar divām izpausmēm – aktīvo darba gaitu beigām jeb pensijas vecuma sasniegšanu un veselības sarežģījumiem.

Abas šīs lietas ir cieši saistītas, jo vesels un aktīvs cilvēks var turpināt darba gaitas arī pensijas vecumā, vairojot savus ienākumus un paaugstinot pensiju. Tomēr var gadīties, ka darba gaitas turpināt tomēr nav iespējams un ikdienas tēriņi būs jāpakārto summai, kas veidojas no agrāk veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem un uzkrājumiem 2. un 3. pensiju līmeņos. Kādam šī summa sasniegs šodienas algas līmeni, taču daudziem tā var būt vien puse, citiem – vien ceturtā daļa no šodienas algas. Tāpēc domājot par savām vecumdienām, ļoti svētīgi būtu iztēloties vienu mēnesi, kurā mums nākas iztikt ar 250 eiro ierastā tūkstoša vietā.

Jo mazāk dzims, jo ilgāk būs jāstrādā

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Tajā pašā laikā pētījums uzrāda, ka liela daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai jeb nauda pietiek tikai ikdienas vajadzību segšanai. Vēl piektdaļa (20%) savu finanšu situāciju raksturo kā svārstīgu - izdevumi regulāri pārsniedz ieņēmumus un biežāk sanāk aizņemties, nekā atlicināt naudu uzkrājumiem. Savukārt nepilna trešdaļa (28%) cilvēku savas finanses vērtē kā stabilas, un viņiem periodiski ir iespēja veikt arī uzkrājumus, bet tikai 18% spēj pilnībā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un veidot uzkrājumus. Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai.

Inflācijas kompensēšanai Labklājības ministrija (LM) piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tai skaitā tiek rosināts mainīt pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus.

Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ pašlaik visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir vērojama strauja inflācija, tostarp augot gan energoresursu, gan pārtikas cenām. Šādos apstākļos arī Latvijas valdība domā par mehānismiem, kā kompensēt straujo cenu kāpumu, tostarp tiek uzsvērts, ka īpaši nepieciešams mērķēts atbalsts sabiedrības nabadzīgākajai un sociāli vismazāk aizsargātajai daļai, norāda LM.

Ministrijas izstrādātajā un valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka no nākamā gada paredzēts palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Patlaban trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Daudz ir runāts un dzirdēts par to, cik stundu diennaktī cilvēkam būtu jāstrādā, cik ilgi var strādāt bez atvaļinājuma utt. Taču sabiedrībā maz ir diskutēts par to, cik ilgi vispār cilvēkam savā dzīvē vajadzētu strādāt. Kur ir robeža – konkrēts vecums vai pensija? Bet varbūt tādas robežas nemaz nav?

Pastāv viedoklis, ka 65 gadu vecums ir laiks, kad strauji sāk kristies cilvēka fiziskā kapacitāte. Ekonomiskā kontekstā tas nozīmē, ka cilvēks spēj saražot mazāk nekā līdz šim, turklāt darba veikšanai ir nepieciešams ilgāks laiks.

Savukārt kādā Melburnas institūta pētījumā atklāts, ka jau 40 gadu veci darbinieki uzrāda daudz labākus rezultātus, ja tiek ieviesta trīs dienu darba nedēļa. Pētnieki novērojuši, ka prāta kapacitāte vidēja vecuma cilvēkiem ir augstāka, ja viņi strādā 25, nevis 55 stundas nedēļā.

Daudzas valstis arvien paaugstina pensionēšanās vecumu, lai attālinātu pensiju pabalstu izmaksu, un tāpēc daudzi cilvēki turpina savas darba gaitas pat ļoti cienījamā vecumā. Tajā pašā laikā fiziskā kapacitāte un prāta spēju produktivitāte sarūk, kas ekonomisko interešu kontekstā nav vērtējams pozitīvi.

Šobrīd aktīvi tiek diskutēts par kredītiestāžu virspeļņas nodokļa ieviešanas nepieciešamību. Bankas labi pelna un ir iespējas, ieviešot nodokli, papildināt valsts ieņēmumus, kas dos labumu visai sabiedrībai, ne tikai banku īpašniekiem.

Nodoms ir ļoti skaidrs, jo vajadzību ir daudz. Taču vēlos uz ierosinājumu ieviest virspeļņas nodokli paskatīties no cita redzes leņķa – no iedzīvotāju labklājības nodrošinājuma ilgtermiņā.

Latvijas pensiju sistēma paredz papildus valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai (pensiju sistēmas 1. un 2. līmenis) arī individuālo atbildību sava nākotnes pensijas kapitāla veidošanā - privāto pensiju apdrošināšanu (pensiju sistēmas 3. līmenis). Taču pat ar šo trīskāršo drošības jostu pensionāru nodrošinājums nav pietiekams.

Pensijas Latvijā joprojām ir zemas

Kā liecina OECD dati, Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, vidēji saņem tikai 54,3% no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās. Piemēram, ja cilvēks saņēmis vidēja līmeņa algu - 1000 eiro mēnesī (vidējā alga 2022.gada 4.cet. bija 1 443 EUR), tad, aizejot pensijā, viņš saņems 543 eiro mēnesī (ļoti vienkāršots pensijas aprēķina piemērs). Šie 54,3 % tiek saukti par ienākumu atvietojuma koeficientu (pensijas apmērs pret ienākumiem), un Latvijas Bankas prognozes liecina, ka pašreizējās demogrāfiskās situācijas rezultātā ienākumu atvietojumu koeficients turpinās samazināties un nākotnē nepārsniegs 40%.

Latvijas pensiju sistēma pērn atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, tomēr AS Swedbank veiktā sabiedriskā domas aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji drīzāk ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 baļļu skalā to novērtē ar 5 ballēm.

Savukārt iedzīvotāju gaidas par pārtikušām vecumdienām nemazinās, gluži pretēji – aizvadīto piecu gadu laikā tās būtiski augušas. Šogad 80% iedzīvotāju darbspējīgā vecumā uzskata, ka viņu nākotnes pensijai vajadzētu būt vismaz 3/4 apmērā no līdzšinējās algas. Pirms pieciem gadiem tā uzskatīja 71% aptaujāto. Naudas izteiksmē tie ir vidēji 885 eiro, taču šobrīd vecuma pensijas vidējais apmērs ir vien 279 eiro mēnesī, un iedzīvotāju izpratne par individuālo atbildību pensijas veidošanā attīstās lēni, iezīmējot būtisku plaisu starp šodienas un nākotnes pensionāru, norāda eksperti.

AS Swedbank Atklātais pensiju fonds valdes loceklis Kristaps Kopštāls uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo labklājības ilūzijā – šobrīd darbspējīgie neasociē sevi ar esošajiem pensionāriem un cer uz pārtikušām vecumdienām, kad daudz ceļos, sportos un baudīs kultūru. Situāciju satraucošu dara fakts, ka visbiežāk uzkrājumu veidošana vecumdienām tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, kas rada bažas par Latvijas iedzīvotāju spēju nodrošināt tādas vecumdienas, par kādām tie sapņo.

Pieļāvumi par bijušā AS Liepājas metalurgs lielākā akcionāra Sergeja Zaharjina pensiju 19 000 eiro apmērā nav patiesi, jo realitātē Zaharjina pensija ir noteikta nedaudz zem 3000 eiro, turklāt jūlijā viņš nesaņēma pilnu summu, sarunā ar aģentūru LETA paziņoja Zaharjina aizstāvis Egons Rusanovs.

Kā ziņots, Latvijas Avīze šodien rakstīja, ka, iespējams, Latvijas vislielākās vecuma pensijas -19 000 eiro mēnesī pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas - saņēmējs varētu būt Zaharjins.

Pēc advokāta teiktā, viņa klients ir «ārkārtīgi sašutis» par šādiem apgalvojumiem un izskanējušo informāciju, jo šādi tiek ietekmēta sabiedriskā doma, mudinot domāt, ka «Zaharjins ir kaut ko nozadzis un darījis nelikumīgi».

Šodien Zaharjins bija aizgājis uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un ieguva visas nepieciešamās izziņas. Pensija Zaharjinam nav maza, bet tā katrā ziņā nav 19 000 eiro,» sacīja Rusanovs.

"Par tiem, kuri pensionējas tuvākajā laikā, jāsatraucas ir gan. Mēs to arī darām," intervijā Dienas Biznesam saka Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs un Citadele bankas CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Fragments no intervijas

Tad par tiem, kas pensionēsies šogad, nebūtu jāsatraucas, viss ir labi?

Par tiem, kuri pensionējas tuvākajā laikā, jāsatraucas ir gan. Mēs to arī darām. Mēs – industrijas pārstāvji kopā ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju – vērsāmies pie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ar lūgumu izdarīt līdzīgu manevru, kā veicām 2020. gadā, kad sākās pandēmija. Proti, VSAA atlika 2. līmeņa pensiju kapitāla obligāto izņemšanu no 2020. gada marta līdz 2021.gada decembrim. Tad patiešām arī bija straujš vērtības kritums. Tad arī sapratām, ka tiem, kas pensionēsies, jāfiksē zaudējumi spiestā kārtā. Respektīvi, 2020. gadā tie cilvēki, kuri šajā laikā pensionējās, varēja izvēlēties neizņemt 2. līmeņa pensiju kapitālu. Ja krituma periodā kapitāls netiek izņemts, tad tas arī paliek uz papīra, un pēc laiciņa akcijas un obligācijas jau ir atgriezušās pie normālas vērtības. Mēs tolaik panācām vienošanos, ka obligātā izņemšana tiek atlikta līdz 2021. gada decembrim, un tie, kuri šo iespēju izmantoja, izgāja pašā augstākajā novērtējuma punktā. Aptuveni 20 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pērnā gada decembrī izņēma 2. līmeņa pensiju kapitālu, kas reāli būtu jāizņem akciju krituma brīdī. Šogad mēs tāpat 24. februārī sapratām, ka korekcija tirgū būs. Karš ir nopietns arguments. To arī patlaban novērojam.

Pēdējā laikā, runājot par finansējuma nepieciešamību veselības aprūpei, izskanējuši priekšlikumi to rast sociālajā budžetā - novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām, attiecīgi vienu, divus vai trīs procentpunktus.

Nenoliedzami, veselības nozarē ir vērojamas problēmas ar pakalpojumu pieejamību, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselības stāvokli, un skaidrs, ka veselības aprūpei ir nepieciešams papildu finansējums. Tomēr, vai ilgākā laika periodā uzkrātās akūtās problēmas, kas prasa neatliekamu risinājumu, būtu jādzēš ar sociālo iemaksu pārdali par labu veselībai (vienlaikus apzinoties, ka šādā veidā iegūtie līdzekļi tik un tā nebūs pietiekami visu nozares vajadzību apmierināšanai)?

Lai padomātu, kādas sekas var radīt spēlēšanās ar sociālā budžeta parametriem, pamodelēsim, kas notiktu, ja līdzekļus rastu uz lielākās sociālā budžeta izdevumu pozīcijas – pensiju – rēķina.

Šoreiz par to, kā pensiju fondi pieņem lēmumus par investīcijām, kā, visticamāk, attīstīsies pensiju fondi un kā veidot uzkrājumu stratēģiju pensionāriem.

Kā pensiju fondi izvēlas, kur investēt?

Galvenā frāze pensiju uzkrājumu pārvaldīšanā ir “augsta atbildība”. Iedomājieties, ka jums uz desmitiem gadu ir uzticēti tūkstošu cilvēku līdzekļi. Un visus šos gadus jums ir ne tikai jānodrošina līdzekļu aizsargātība, bet arī jānopelna klientu labā, lai nodrošinātu viņiem pienācīgu dzīvi pensijā. Tāpēc pārvaldīšanas uzņēmumi vienlaicīgi dzīvo gan tagadnē, gan nākotnē.

Pensiju uzkrājumu pārvaldīšanas uzņēmumu pirmā prioritāte ir drošība. Pārvaldītājs var uzticēties tikai tiem investīciju projektiem, kuri ir uz 100% droši un nodrošinās līdzekļu aizsardzību un pavairošanu.

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.