Jaunākais izdevums

Ar latvisko ēdienu karti cer mudināt vietējos iedzīvotājus iepazīt un izvēlēties pašmāju tradicionālos ēdienus, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lauku ceļotājs izstrādājis Latvijas kulināro karti, kurā iekļauti 178 krodziņi, kafejnīcas, restorāni un viesu nami, kas atrodas ārpus Rīgas. To vidū ir arī zemnieku saimniecības, lauku mājas un zvejnieku sētas, kuru pamatnodarbošanās ir cita, taču viesus cienā ar pašu audzētajiem lauku labumiem un piedāvā dažādas atpūtas iespējas.

Nolūkā atvieglot gardēžu ceļu līdz tiem, izstrādāti arī desmit mērķtiecīgi veidoti maršruti – piena, alus, vīna, dabas velšu, siera, maizes un zivs tūres. Kulinārā karte pieejama gan drukātā formātā, gan arī elektroniskā versijā, līdz ar to ceļotājiem ir iespēja sekot līdzi maršrutam savās mobilajās ierīcēs.

DB aptaujātie ēdināšanas uzņēmumu pārstāvji izsaka cerību, ka iekļūšana šajā kulinārajā kartē viņiem nesīs taustāmu labumu – vairāk viesu, kas sabrauks gan no Latvijas pilsētām, gan ārvalstīm.

Vietējo vēderiem

Kopumā pagājušajā vasarā ir apsekoti apmēram 250 ēdināšanas uzņēmumi Latvijas laukos, bet kartē iekļautajiem krodziņiem un restorāniem bija jāatbilst zināmiem kritērijiem: uzņēmums reģistrēts Pārtikas veterinārajā dienestā, tajā ir viesmīlīga apkalpošana, personāls pārzina latviešu valodu, ēdienkartē iekļauti ne mazāk kā trīs latviski ēdieni u.c. Kulinārās kartes mērķauditorija ir vietējie iedzīvotāji, jo ne vienmēr ārvalstu viesi aizbrauc līdz Latvijas laukiem.

Visu rakstu Vēdera prieki ved uz laukiem lasiet 20. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana pieredze: Piedzīvot nakšņošanu bez elektrības

Monta Glumane, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas neesamību Ilze un Kristaps Čabļi pārvērtuši par efektu un saviem viesiem piedāvā nakšņošanu Bumbiermuižā bez elektrības.

No Rīgas kņadas noguruši, pirms aptuveni sešpadsmit gadiem viņi pārcēlās uz klusu lauku nostūri netālu no Ērgļiem. Brīvības garša, lauku idille bija tas, kas Kristapu aicināja pilsētas realitāti nomainīt pret laukiem. Nebija gan skaidrs, ar ko nodarboties. Lēnām, pamazām apgūtas saimniekošanas prasmes biškopībā, ogu/augļu vīnu radīšanā, kūpinātu/vītinātu desu gatavošanā, putnkopībā, aitkopībā, zirgkopībā – viss bija eksperimentēšana. Kad radās doma mēģināt darboties tūrisma virzienā, bija skaidrs tas, ka jāpiedāvā viesiem īstums, apstākļi, ko iepazinuši paši, dzīvodami un izdzīvodami laukos.

Bērnībā bija iemīļots teiciens «bumbiera laišana», kas nozīmē foršu atpūtu, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, – padarīt kādu mazu, noderīgu darbiņu – salasīt ogas, sakrāmēt malku, pie viena izbaudīt dabas doto skaistumu. Iegādājušies nelielu īpašumu, nodēvēja to par Bumbiermuižu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Treniņš 1984. gada Sarajevas Ziemas Olimpisko spēļu trasē

Lelde Petrāne, 17.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aģentūras Reuters fotogrāfs fotoattēlos iemūžinājis to, kā daži riteņbraucēji treniņam izmanto citādi pamestu 1984. gada ziemas olimpisko spēļu bobsleja trasi Trebević kalnā netālu no Sarajevas, Bosnijā un Hercegovinā.

Lielākā daļa no 1984. gada ziemas olimpisko spēļu būvēm ir pārvērtušās par gruvešiem.

Arī bobsleja un kamaniņu trase pamesta sabrukšanai un ir vandaļu izpriecu vieta. Tomēr daži to izmanto arī sportiskiem mērķiem.

Fotogrāfijas skatieties raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Igaunijā plāno ar 100 miljoniem eiro atbalstīt cilvēku pārcelšanos uz dzīvi laukos

LETA--BNS/ERR, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lauku lietu ministrs Marts Jerviks plāno novirzīt 100 miljonus eiro Lauku attīstības fondam, lai atbalstītu cilvēku pārcelšanos uz dzīvi laukos.

Kā norādījis ministrs, kas pārstāv Konservatīvo tautas partiju (EKRE), saskaņā ar šo plānu fonds par 50 miljoniem eiro iepirktu zemi, lai tad to iznomātu vai pārdotu cilvēkiem, kuri būs gatavi pārcelties uz laukiem, bet vēl 50 miljoni eiro tiktu izmantoti, lai dotu viņiem aizdevumus.

«Lai fonds varētu iegādāties zemi, nepieciešami likuma grozījumi, un naudu nevar piešķirt tieši no valsts budžeta,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS, piebilstot, ka šajā procesā var iesaistīt jaunā budžeta perioda aizdevumu līdzekļus vai Eiropas Savienības naudu un novirzīt to fondam.

Pusi naudas paredzēts izmantot zemes pirkšanai, turklāt privātpersonām, kas pārdos zemi, nebūs jāmaksā ienākuma nodoklis, ja tiks veikti attiecīgi grozījumi likumā, izteicies Jerviks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaļlietu zīmola Lavendertoys radītāja Zane Gusta kopā ar vīru cer vēl šovasar uzņemt pirmos viesus rekreācijas centrā LavenderVilla.lv, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Tikai 15 km no Liepājas, priežu audzes vidū, 3,9 ha lielajā Mārsilu saimniecībā līdzās Gustu ģimenes mājai, suņu voljēram, dīķim, piknika vietām un diviem lavandas laukiem jau uzstādīts pirmais viesu namiņš. Tas ražots turpat – Grobiņas novadā, uzņēmumā VIA-S modular houses. Pavisam šādu namiņu Mārsilos būs trīs, un viss komplekss kopā veidos pamatu rekreācijas centram LavenderVilla.lv, stāsta projekta īstenotāja, SIA Zoovilla valdes priekšsēdētāja Zane Gusta. Rekreācijai – cilvēka fizisko, garīgo un emocionālo spēju atjaunošanai – šeit ir gandrīz ideāli apstākļi, uzskata idejas autore.

Dienas Bizness tikās ar Zani Gustu pirms trim gadiem, kad veikalos tikko parādījās viņas izlolotās rotaļlietas ar zīmolu Lavendertoys – lina auduma dzīvnieciņi, pildīti ar lavandas ziediem. Jau toreiz Zanei galvā rosījās domas par daudzveidīgas lavandu saimniecības izveidi, jo pēc vairākiem ASV un Anglijā pavadītiem gadiem Latvijas lauki jaunajai uzņēmējai likās piemērota vieta ģimenei. Gaidot meitiņu, rotaļlietas un lavandas radīja pozitīvas izjūtas un radošā ideja arī ātri kļuva populāra. Taču lavandas dzīvnieciņu veiksmes stāsts ir nesis Gustu ģimenei arī vilšanos – radās daudz pakaļdarinātāju, turklāt daudzi tirgotāji nebūt nesteidzās norēķināties, un uz samaksu nācies gaidīt pat gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa banku klientu pauduši aizdomas par kredītiestāžu īstenoto teritoriālo diskrimināciju, jo tās negribīgi piešķir vai vispār atsaka hipotekāros kredītus lauku māju un lauku viensētu iegādei. Iedzīvotāji banku filiālēs reģionos saņēmuši kreditēšanas atteikumus ar skaidrām norādēm, ka izvēlētie lauku īpašumi pārsniedzot vēlamo kilometru skaitu attālumā no pilsētas vai novada centra, vēsta raidījums LNT TOP10.

Bankas uzsver, ka primārie faktori hipotekārā kredīta piešķiršanā vai noraidīšanā ir cilvēku maksātspējas izvērtēšana, pirmās iemaksas apmērs un īpašuma tirgus vērtība, tomēr raidījumā apkopotās atsevišķās individuālās pieredzes liecina par nepieciešamību īpašumam būt 5 kilometru rādiusa robežās ap pilsētām.

Piemēram, raidījumā intervētajai kurzemniecei Ervitai Stasei kreditēšanu atteikušas trīs bankas, tiklīdz uzzināja īpašuma atrašanās vietu – Medzes pagasts, kas ir 17 kilometrus no Liepājas: «Mēs esam gandrīz atmetuši sapni par lauku māju, jo bankām ir uzstādījums, ka īpašumam ir jābūt 5 kilometru rādiusā ap pilsētu. Viņiem neinteresē, cik ir īpašumam zeme klāt, kāds ir stāvoklis mājai. Viņiem interesē principā šis rādiuss.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemas kvieši līdz novembra vidum vairumā lauku bija sasnieguši cerošanas sākuma līdz beigu stadijas, norāda Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

Līdzīga situācija bija vērojama rudzu un tritikāles laukos. Savukārt trešajā daļā no novērotajiem laukiem, kuros pirmās lapas vēl veidojās, jācer uz ziemas labvēlību.

VAAD novērojumos konstatēts, ka mitruma apstākļi graudaugu ziemāju sējumos pirms ziemošanas galvenokārt vērtējami kā labi. Vien atsevišķos laukos ar neizlīdzinātu reljefu oktobrī uzkrājās lieks ūdens.

Graudaugu attīstības stadija pirms ziemas iestāšanās ir viens no veiksmīgas ziemošanas ietekmējošiem faktoriem, skaidro dienests.

Lielākas cerības uz veiksmīgu izdzīvošanu ir augiem, kuri sasnieguši cerošanas fāzi un paspējuši cerošanas mezglā uzkrāt nepieciešamās barības vielas. Rudzi ziemcietības ziņā salīdzinājumā ar citām ziemāju graudaugu sugām ieņem pirmo vietu, pēc tam seko tritikāle, kvieši, mieži. Turklāt novērots, ka ziemu veiksmīgāk pacieš šķirnes, ka piemērotas un pieradušas pie Latvijas mainīgajiem laika apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioloģiskā saimniecība Vecmuižnieki kopš deviņdesmito gadu sākuma attīstījusies senā mājvietā Talsu novada Balgales pagastā. Vienā no trim sendienu ēkām – pamatīgā, no laukakmeņiem celtā zirgu stallī – iekārtota plaša medus fasētava, noliktava un birojs

Bišu ganības Rīgā un Jūrmalā

«Cik necik darbojamies ar bitēm,» saka dravnieks Egons Upītis. Taču pieticīgums ir nevietā, jo Vecmuižnieki ar turpat 300 bišu saimēm ir viena no lielākajām bioloģiskajām dravām Latvijā. Vecmuižnieki apsaimnieko laukus vairāk nekā simt hektāru platībā. Saimniecības laukus abpus ceļam ziliem ziediem izrotājusi facēlija, toties kaimiņos lauksaimnieki strādā, izmantojot lauksaimniecības ķīmiju. Līdz ar to Vecmuižniekus ierobežo nosacījumi, kas jāievēro bioloģiskajās dravās. Tuvumā konvencionālajiem laukiem bioloģisku medu ievākt ir aizliegts, lai izvairītos no pesticīdu atliekvielām produkcijā. Iepriekš Vecmuižniekos bija vairāk nekā 400 saimju, bet bioloģiskās lauksaimniecības prasību pastiprināšanās dēļ to skaits samazināts līdz 270.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Rožmalas: Vēlamies panākt, lai tūristi izbrauc ārpus Rīgas

Žanete Hāka, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas komplekss Rožmalas aizvadījis sezonu, un kompleksa īpašnieki ir apņēmības pilni nākotnē paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, tādējādi piesaistot vēl vairāk apmeklētāju, stāsta atpūtas kompleksa mārketinga direktore Ilze Djačuka.

Rožmalas atrodas Ceraukstē, aptuveni 5 km no Bauskas centra, un pēdējo gadu laikā strādā, lai aizvien vairāk tūristu uzzinātu par atpūtas kompleksu, kura teritorijā atrodas ne tikai viesnīca, bet arī senas dzirnavas.

“Mēs ļoti vēlamies, lai Rīga iznāk uz laukiem, jo arī ārpus Rīgas ir daudz objektu, ko apmeklēt. Pēdējo gadu laikā šāda tendence ir vērojama - tiesa gan, varbūt tas notiek salīdzinoši lēnām, taču izteikti. Reģionos ir pieejami daudz un dažādi produkti, daudzi tūrisma objektu veidotāji ir ļoti inovatīvi, un var tikai apbrīnot cilvēku izdomu, tādēļ cerams, ka arī tūristi aizvien vairāk tos novērtēs un augs reģionu popularitāte” viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Restorāna īpašnieks: Galvenais, lai nauda paliek Latvijā

Valters Zirdziņš, Valtera restorāna īpašnieks, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen Latvijas Restorānu biedrība publiskajā telpā iezīmēja satraucošu informāciju, norādot, ka virkne restorānu pērn ir apturējuši savu darbību, un izsakot bažas, ka tas varētu būt nozares beigu sākums. Uzsākot savu biznesu, vienmēr pastāv risks, taču galvenais, lai nauda paliek Latvijā. Tieši tāpēc galvenā Valtera restorāna ideja ir tikai tādu produktu izmantošana, kas nāk no Latvijas laukiem.

Vide, kur gūt prieku un smelties enerģiju

Uzsākot savu biznesu, risks pastāv vienmēr, it sevišķi, atklājot jaunu restorānu - nekad nevar zināt, kāda būs cilvēku atsaucība. Pēc pavāra/konditora profesijas apgūšanas, jau 22 gadus esmu strādājis šajā arodā. Sākotnēji vēlējos būt tieši konditors, jo tas šķita daudz saistošāk un interesantāk. Deviņdesmito gadu vidū pavāra darbs nebija tik aizraujošs – gulašs, rosoļniks, kotletes, kamēr konditori gatavoja un cepa dažādas kūkas, eklērus un citus brīnumus, kas noteikti izklausījās daudz labāk par pavāra gatavotajiem ēdieniem. Esmu strādājis par pavāru vairākos restorānos, izmēģināju veiksmi arī ārzemēs, taču dzīvē pienāca brīdis, kad vēlējos kaut ko savu. Nevēlējos būt liels uzņēmējs, bet gribēju radīt darba vidi, kurā būtu patīkami strādāt, rast prieku ik dienas, lai varētu darīt to, ko patiešām vēlos. Tāda bija galvenā motivācija sava restorāna izveidē. Vēlējos darīt to, ko uzskatu par pareizu, dzīvojot saskaņā ar saviem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvalde, veicot apjomīgas operatīvās un izmeklēšanas darbības, nodevusi kriminālvajāšanai Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālprocesu pret četriem kontrabandas organizatoriem un izpildītājiem par narkotisko un psihotropo vielu kontrabandu no Dienvidamerikas valstīm uz Latviju.

Atsevišķi izdalīts vēl viens kriminālprocess pret Somijas pilsoni, jo persona šobrīd atrodas apcietinājumā Somijā, informē VID.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika iegūtas ziņas, ka personu grupa nodarbojās ar narkotisko vielu kontrabandu no Dienvidamerikas valstīm uz Latviju un to tālāku izplatīšanu citās Eiropas un Skandināvijas valstīs.

Minētais kriminālprocess tika uzsākts 2013.gada 6.augustā VID Muitas policijas pārvaldē saskaņā ar Krimināllikumu par narkotisko vielu (kokaīna), kuru aprite ir aizliegta, pārvietošanu pāri Latvijas valsts robežai, kas tika veikts 2013.gada 2.augustā organizēta grupā realizācijas nolūkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavāra Jāņa Zvirbuļa karjeras līkloči līdz šim veduši cauri Francijas smalkāko restorānu virtuvēm, bet nu viņš atgriezies Latvijā, lai attīstītu restorānu Philippe Jūrmalā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aptuveni pirms astoņiem gadiem Jānis Zvirbulis, mācoties Pārtikas ražotāju vidusskolā, pirmo prakses vietu ieguva restorānā Vincents. Viņš uzreiz mērķējis uz augstākā līmeņa restorānu. Jāņa dzīves moto – visu vai neko! «Tiku strādāt pie šefpavāra Mārtiņa Rītiņa, kurš man daudz iemācīja, it īpaši mīlestību pret darbu. Pēc prakses beigām paliku strādāt Vincentā un tur pavadīju gandrīz divus gadus,» atminas Jānis. Pēc tam viņam radās iespēja doties apmaiņas mācību programmā Leonardo da Vinči uz Francijas liceju Lycée Hotellerie et de Tourisme, kurā zinības apgūst pavāri, viesmīļi, kā arī restorānu un viesnīcu vadošā personāla darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu gaļas piegādātāju produkcijā konstatētas salmonellas

Lelde Petrāne, LETA, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Gaļsaimnieks» ņemtajos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatēta Salmonella enteritidis baktērija, liecina laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Par to informē Pārtikas un veterinārais dienests.

Ārpuskārtas pārbaude uzņēmumā notika pēc tam, kad tika konstatēts, ka tas piegādā putnu gaļu SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošināja ēdināšanas pakalpojumus gan Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēm laikā, kad tur tika konstatēti saslimšanas gadījumi ar salmonelozi, gan arī tirdzniecības centra «Stockmann» darbiniekiem.

Salmonella enteritidis ir konstatēta arī SIA «EVBL» ņemtā Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugā. Šis uzņēmums pārbaudīts pastiprināto pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu pārbaužu ietvaros, kas tika uzsāktas pēc bērnu saslimšanas gadījumiem Siguldā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatē salmonellas

LETA, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) papildus iepriekš konstatētajām četrām piesārņotajām putnu gaļas partijām, kas ražotas Polijas uzņēmumā «Cedrob S.A.», salmonellas atklājis vēl divos šī paša Polijas ražotāja putnu gaļas paraugos, informēja PVD.

«Vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos ir konstatētas salmonellas,» pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, piebilstot, ka arī šajos abos gadījumos ražotājs ir «Cedrob S.A.».

Pēc Meisteres teiktā, visi līdz šim izmeklētie putnu gaļas paraugi ir noņemti pastiprinātās kontroles ietvaros, kas uzsākta pēc tam, kad tika konstatēti saslimšanas ar salmonelozi gadījumi Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs. Pastiprinātās pārbaudes turpinās ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos, bet arī uzņēmumos, kas tiem piegādā izejvielas.

Viņa gan nevarēja pateikt, cik kopumā gaļas uzdots atsaukt no tirdzniecības, norādot, ka uz šo jautājumu šobrīd nav iespējams atbildēt, jo daļa šo produktu vairs nav apritē. Uzņēmumi atsauc produkcijas atlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Novērsta ārkārtas situācija Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās Tīle un Slocenes upē

Dienas Bizness, 18.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācija Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās Tīle un Slocenes upē novērsta - šobrīd situācija ir stabilizējusies un ūdens Slocenes upē un ezerā ir labā kvalitātē, informē Tukuma novada domes pārstāve Gundega Rugāja.

Attīrīšanas iekārtu darbība ir atjaunota un tās strādā normālā režīmā. No dūņu laukiem tiek izvestas dūņas, patlaban ir palikusi apmēram viena ceturtā daļa dūņu. Dūņu izvešana tiks turpināta, kamēr saglabāsies labi laika apstākļi. Slodze attīrīšanas iekārtās joprojām ir vērā ņemama, bet skābekļa koncentrācija ir apmierinoša. SIA Tukuma ūdens vadītājs Ainārs Feldmanis informē, ka arī turpmāk ir jāievēro ierobežojumi notekūdeņu apjomos, lai samazinātu slodzi attīrīšanas iekārtās.

Šobrīd SIA Puratos Latvija daļu notekūdeņu ved uz Jūrmalu, kā arī meklē citas alternatīvas, savukārt AS Tukuma Piens notekūdeņus ved uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma firmu pārstāvjus satraukusi a/s Rīgas centrāltirgus (RCT) vēlme iekasēt maksu par tirgus apmeklējumu ne tikai tām grupām, kas izmanto tirgus piedāvātās degustācijas vai apmeklē īpašus apskates objektus, piemēram, pagrabus, bet jebkurai grupai, kas gida pavadībā iziet cauri tirgus teritorijai, trešdien raksta laikraksts Diena.

RCT vadība tagad apgalvo, ka ir pārprasta un tiem, kas nevēlēsies īpašus pakalpojumus, naudu neprasīs. Tomēr ikviena grupa tikšot uzskaitīta, un, ja to, kuri nemaksā, būs daudz, RCT atbildes gājiens varētu būt sava tūrisma centra izveide, kas nozīmētu, ka visas ekskursijas tiek organizētas tikai ar tā starpniecību.

RCT valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs noliedz vairāku sanāksmes dalībnieku Dienai teikto, ka tūrisma operatoriem būtu draudēts ar tūristu izraidīšanu no tirgus teritorijas, ja viņus pavadošā firma nebūs samaksājusi. Naudu prasīšot tikai no tiem, kam RCT sniedz pakalpojumu – ekskursiju vai degustāciju. Starp vairākām firmām un RCT joprojām notiek sarunas. Tikties ar A. Abramovu plānojusi arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) ģenerālsekretāre Marina Paņkova, kura piedalījās arī vētrainajā sanāksmē. Viņa Dienai apstiprināja, ka vēlas panākt konstruktīvu dialogu: «Ceru, ka sapratīsim, kas ir pakalpojumu kopums. No Centrāltirgus vadības izskan, ka tā ir zināma drošība grupai. Taču jāsaprot, vai tas nozīmē kompensāciju, ja kādu no šīs grupas tūristiem apzog. Uzņēmumi ir gatavi maksāt, ja sapratīs, par ko, jo tirgus publiskā daļa ir tikpat pieejama apmeklētājiem kā Vecrīga. Nevar prasīt naudu tikai par iziešanu cauri publiskai vietai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Uzņēmējs Valters Bruss - par Zoltners biznesu un lauksaimniecību

Signe Knipše, speciāli Dienas Biznesam, 11.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šorīt bija jātiek galā ar nelielu kļūmi. Naktī viesnīcā bija apstājusies apkure. Kā jau jaunā jomā, reižu pa reizei kaut kas gadās,» sasveicinoties stāsta Valters Bruss. Un tūdaļ arī vedina tālāk parādīt minimālisma stilā, pelēkos toņos ieturēto viesnīcu, alus darītavu ar spožiem toveriem un atturīgi eleganto restorānu

Valters Bruss ir uzņēmējs gandrīz kopš Latvijas neatkarības laika sākuma. Pieredzējis, prasmīgs, veiksmīgs. Viņa vadītā saimniecība ir liela Latvijas mērogiem – kurā vietā pēc platības, to viņš neesot skatījies. Pats saimnieks ierindots Latvijas turīgāko cilvēku vidū. Savulaik kopā ar domubiedriem aktīvi iesaistījies lauksaimniecības politikas virzīšanā – dibinājis un astoņus gadus vadījis Zemnieku saeimu, sabiedrisko organizāciju, kas aizstāv un pārstāv zemnieku intereses. Valteram Brusam šis rudens bijis notikumiem bagāts – 2. oktobrī atvērts restorāns, viesnīca un alus ražotne, visi ar vienu nosaukumu Zoltners. 1. novembrī viņš noskrēja Ņujorkas maratonu un tagad ir apņēmies dažus mēnešus vai varbūt pusgadu vadīt sava biznesa jaunu nozari – viesmīlību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemāju lauki visā Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis, – pakalni zaļi, ielejas izmirkušas, lielā mitruma dēļ daudzviet, kas sākuši dīgt, nosmakuši un sapuvuši – tos nāksies pārsēt ar vasarājiem. Šādu neiepriecinošu ainu iezīmē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktie apsekojumi.

Latgalē vēlās sējas dēļ ziemāju iesēts maz un to attīstība šajā reģionā iekavējusies. Augiem lielākoties redzama viena, dažviet arī divas lapas. Savukārt ziemas rapsis, lai gan izskatās labi un nav pāraudzis, iesēts diezgan maz. Apmierinoši izskatās tie sējumi, kuri iesēti agrāk un kur nav bijusi smaga augsne, izņemot ieplakas, kurās ir ūdens. «Neko daudz iesēt neizdevās, un daudz no iesētā arī noslīka. Sausākās vietās zemi tomēr izdevies kvalitatīvi sastrādāt un ziemāji izskatās brangi. Lai arī ziemas rapsim apakšējās lapas nosalušas/nopuvušas, arī tie ziemai ir gatavi. Ja ziema būs labvēlīga, iesētais nieks dos labu ražu,» atzīmē Guntars Melnis, LLKC Daugavpils biroja vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Latvijas ekonomiku izglābt no pašiznīcināšanās?

Linda Zalāne, speciāli DB, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB intervijā antropologs Andris Šuvajevs nāk klajā ar vairākiem progresīviem ierosinājumiem, kā Latvijas ekonomiku izglābt no pašiznīcināšanās, kas, viņaprāt, ir pavisam reāls scenārijs 10 līdz 30 gadu perspektīvā, ja nelabvēlīgām tendencēm, kas galvenokārt saistītas ar sociālo jomu, netiks rasts kardināls, bet dziedējošs risinājums.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir skaudrās migrācijas un emigrācijas cēlonis Latvijā, it īpaši reģionos? Kā problēmu risināt, un vai vispār ir iespējams apturēt cilvēku pārvietošanās vilni?

Ja cilvēki vēlas palikt laukos, tad ir jānodrošina apstākļi, lai to viņi var darīt – viņiem ir pieeja izglītības sistēmai, veselības aprūpei un darbiem, kas ir relatīvi labi atmaksāti. Trīs vienkāršas lietas, bet tas ir lielākais izaicinājums - pārliecināt Rīgas eliti, ka tam tā vajadzētu būt, jo bieži vien tā atbilde skan: ja cilvēki vēlas braukt prom no laukiem vai valsts, tad lai brauc. Tā ir viņu brīva izvēle. No valstiskās perspektīvas tas nav ilgtspējīgi, un jādomā, kā noturēt iedzīvotājus tur, kur viņi jau ilgstoši dzīvo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais Lielbritānijas vīna ražotājs Chapel Down paredz, ka šajā gadā vīnogu raža sasniegs augstāko apjomu vēsturē.

Chapel Down vadība šogad no 46 hektāru lielajiem laukiem plāno novākt lielāko ražas apjomu vēsturē, un uzskata, ka kopējie vīna ražošanas apjomi valstī varētu pārsniegt 2014.gadā uzstādīto rekordu – 6,3 miljonus pudeļu.

Uzņēmums arī paziņojis, ka plāno izveidot vienu no lielākajiem vīnogu laukiem valstī, nomājot 161 hektāru zemes, raksta BBC. Tas ļautu uzņēmumam saražot līdz pat miljonam pudeļu dzirkstošā vīna gadā.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties Chapel Down ražas novākšanā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vēlas veidot no bankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību lauku māju finansēšanai

Db.lv, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Facebook domubiedru grupas «Māja meklē cilvēku/Dzīve laukos» izveidotāji rosina biedrus apsvērt iespēju izveidot pašiem savu no komercbankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību vai fondu, lai palīdzētu finansēt lauku māju vai lauku viensētu iegādi, tā otrdien vēstīja raidījums 900sekundes.

Facebook grupā šīs idejas nepieciešamība tiek pamatota ar svētdien raidījumā «LNT Top10» aktualizēto problēmu, ka bankas mēdz atteikt kreditēt lauku māju un lauku viensētu iegādi.

Krājaizdevu sabiedrības vai fonda izveide būtu iespēja vai nu pilnībā apiet bankas vai arī ar šo pūļveida finansējumu mazināt banku hipotekārā kredīta piešķiršanas šķēršļus, norāda grupas izveidotāja Inta Blūma: «Tas palīdzētu tiem cilvēkiem, kam nav uzreiz lielas pirmās iemaksas, vai vispār nav naudiņas, lai iegādātos īpašumu laukos, bet sirds deg par laukiem.»

Viens no variantiem paredzētu finanšu krājaizdevu sabiedrību, kad «grupas dalībnieki piedalās ar 5 eiro maksājumu, palīdzot cilvēkiem tikt pie mājām laukos un palīdzēt laukiem tikt pie cilvēkiem,» norāda Blūma. Nepieciešams izstradāt kritērijus, pēc kādiem šī krājaizdevu sabiedrība funckionētu, piemēram, atbalstāmo lauku māju pieteikumu izvēlēšanās un cik lielu summu no kopējā uzkrājuma piešķirt katram pretendentam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, šai laikā, kad visas sabiedrības uzmanība safokusējusies uz valdības veidošanu, publikas nemanīta ir notikusi viena cilvēciska ķeza. Proti, notikumu virpulī kāds rūķis vai cits Ziemsvētku steigas pārmākts pārcilvēcīgs subjekts bija izkaisījis un pazaudējis Saeimas frakciju kolektīvās vēstules Ziemsvētku vecītim. Lai arī samirkušas un saburzītas, savācu tās gandrīz visas. Tiesa, tās bija sajauktas, no frakciju zeķēm izņemot, tādēļ saklasificēju tās pa dāvanu grupām – līdzīgi kā ģimenē. Proti, ko likt zem eglītes, ko pasniegt skaisti iepakotu, bet ko apsolīt uz vēlāku laiku.

Dabiskā kārtā vēstulītēs bija lūgtas dāvanas, ko vēlējās vairāki rakstītāji, tādēļ tabulā ir atrodams to skaits. Kā Ziemsvētku vecītis tiks galā ar situāciju, ja vairumā jāgādā ir ne tikai masveidā ražots telefons, es nezinu. Tā, piemēram, kāds oriģināls eglītes rotājums, ko iekārojušas pat četras frakcijas, iespējams, būs jāklonē. Bet es paļaujos uz ticību saulgriežu brīnumam.

Lai arī frakciju vēstulītes bija sajauktas, manā ieskatā nevajadzētu būt nekādām grūtībām dāvanas pareizi sadalīt, jo sarakstā nav nekā pārāk negaidīta vai grūti izskaitļojama. Un tās galu galā ir frakciju kolektīvās vēlmes, pieņemu, ka deputāti arī katrs atsevišķi sūta savus lūgumus, bet tie pašlaik manās rokās nav nonākuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Ziemošanas apstākļi sējumiem optimāli; jācer turpmāk nepiedzīvot krasas temperatūras svārstības

LETA, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemošanas apstākļi sējumiem līdz šim šogad ir bijuši optimāli, un atliek cerēt turpmākajās nedēļās līdz pavasarim nepiedzīvot krasas gaisa temperatūras svārstības, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA sacīja, ka februāra sākumā situācija uz laukiem nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar janvāri. Sals sējumiem postu nav nodarījis, jo zemi joprojām klāj sniegs, kas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai pārziemošanai pie pazeminātas gaisa temperatūras. Lai arī vietām, kur kopš rudens uz laukiem bija izveidojušās lielas peļķes, sējumi, visticamāk, gājuši bojā, janvārī un februārī papildu problēmas nav bijušas.

Arī sals bez sniega sējumiem postu nav nodarījis, jo šādi laika apstākļi bija īsu laiku, sacīja Balodis. «Pats galvenais, ka ir sniegs. Kailsals iepriekš nebija tik stiprs, lai kaitētu. Reti kur bija mīnus desmit grādi un tas ir pa maz, lai sējumi ciestu. Ja būtu mīnus padsmit vai pat divdesmit grādu un vējš, tad, jā, bojājumi varētu rasties. Bet tā kā sals bez sniega bija pāris naktis, un aukstākajā vietā Latvijā bija kādi -11 grādi, problēmu nav,» teica Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Neatdot laukus un mazpilsētas populistiem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu globalizētajā pasaulē, tostarp arī Latvijā, runājot par nevienlīdzību, ļoti spilgti iezīmējas dalījums starp lielajām pilsētām un laukiem jeb, franču ģeogrāfa un rakstnieka Kristofa Gijo vārdiem runājot, perifēriju.

Lielajās pilsētās visā Eiropā un ASV, Latvijas gadījumā - īpaši Rīgā, ir augstākas algas, zemāks bezdarba līmenis, tur koncentrējas izglītotākie prāti. Lielās atšķirības cilvēku izglītības un pārticības ziņā starp lielpilsētām un laukiem raksturo arī vēlēšanu rezultāti. Piemēram, pret Brexit bija teju visa Londona, bet par Eiropas Savienības pamešanu visaktīvāk iestājās Anglijas mazpilsētu iedzīvotāji.

K. Gijo raksta, ka dzeltenās vestes Francijā ir absolūta perifērās valsts daļas izmisuma izpausme. Ja palūkojas uz populistu labajiem rezultātiem Eiropā, tad vēlētāju sadalījumā skaidri redzams, ka to atbalsta bāze ir mazpilsētās un laukos dzīvojošie. Franču ģeogrāfs K. Gijo savos darbos uzsver, ka tā dēvētā strādniecība dzīvo ārpus lielpilsētām, saņem mazas algas un ir tā sauktie neredzamie cilvēki, par kuru dzīvi valdošajai elitei nekādas intereses nav. Tieši tādēļ Brexit iznākums un dzelteno vestu protesti ir likumsakarīgs iznākums tam, ka šie cilvēki beidzot iznāk no pagrīdes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Pārdot emocijas

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienās, kad Airkargo gaisa baloni lido pāri Grobiņai vai Durbei, sociālie tīkli teju uzsprāgst no pārsteiguma par pamanīto faktu.

Liepājas pusē tas joprojām nav ierasts skats un sarūpē patīkamu pārsteigumu. Saldus SIA Airkargo struktūrvienība, kas nodarbojas ar gaisa balonu lidojumiem, reģistrēta Pāvilostā.

Iespēja reklamēt uzņēmumu

Induļa Blūma uzņēmums Airkargo jau kopš 1997. gada veic aviokravu sūtījumus uz visām pasaules valstīm, papildus piedāvājot muitas brokeru servisu un kravu apdrošināšanu. Kad uzņēmumam tuvojās desmit gadu jubileja, tika nolemts ieguldīt līdzekļus vides reklāmā, mārketingā un reprezentācijas pasākumos lojālajiem klientiem, kas tajā laikā bija aktuāla tendence. «Var, protams, izvēlēties sevi reklamēt uz vieglās automašīnas vilktas piekabes, palēninot satiksmi Rīgas centrā, bet likās, ka gaisa balons šim mērķim varētu būt sabiedrībai nekaitīgāks, videi draudzīgāks,» saka Indulis. «Baloni priecē skatītāju acis, lidojot tveram dzimtās zemes skaistumu, turklāt uzņēmuma zīmols ir labi pamanāms.» Divu gadu laikā viņš ieguva pilota tiesības, nepieciešamās zināšanas apgūstot tepat, Latvijā. Aizrāvies ar ūdenssporta veidiem, Indulis iepazina Pāvilostu un nolēma, ka uzņēmums pilsētas vecajā daļā varētu iegādāties vasarnīcas tipa ēku, kur varētu atvērt viesu namu. «Tā kā mums ļoti patīk lidot Kurzemē un pats arī esmu no šīs puses, no Saldus, tur arī reģistrējām uzņēmuma struktūrvienību, kas nodarbojas ar gaisa balonu lidojumiem,» stāsta Indulis. Ēku patlaban izmanto kā bāzes vietu, kur nakšņo komanda. Turpat klientiem iespējams pavadīt laiku pirms lidojumiem un arī pēc tam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairākiem gadiem Anglijā un ASV Zane Gusta izvēlējusies Latvijas laukus un attīsta ģimenes uzņēmumu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No darba ārzemēs Z. Gusta pierunājusi atgriezties arī savu mammu Gintu Timbru, un abas radījušas zīmolu Lavandertoys – lina auduma dzīvnieciņus, kas pildīti ar lavandas ziediem. Trīs mēnešu laikā jancīgie, smaržīgie zvēriņi iekārtojušies vairāku Latvijas veikaliņu un salonu plauktos, tiem ir sekotāju pulciņš sociālajos tīklos un pat pirmie vairumpircēji. Taču Zanei galvā jau rosās jaunas idejas par daudzveidīgu lavandu saimniecību.

Atgriežas mājās

«Es ļoti agri kļuvu pieaugusi, jo mamma aizbrauca strādāt uz ārzemēm,» saka Z. Gusta. Viņa mācījusies Bulduru dārzkopības vidusskolā, taču nav pabeigusi, jo 17 gadu vecumā aizbrauca uz Angliju strādāt. Vidusskola pabeigta tālmācībā, pēc tam sekoja tūrisma vadības studijas Londonas koledžā. Aptuveni divus gadus viņa nodzīvojusi ASV, Maiami, kur strādājusi grīdas segumu tirdzniecības salonā. «Kad atgriezos Latvijā, mani daudzi nesaprata. Jā, Maiami ir daudz saules, laba alga, arī draugi… Taču es pat lāgā nevarēju sazvanīties ar mammu un tēti, jo man bija nakts, kad viņiem – diena. Tur draugi nesaprot jēdzienu – zelta rudens, kas ir tik izteiksmīgs Latvijā,» lēmumu atgriezties mājās pamato Zane. Jau Londonā viņai nav paticis, ka ceļā uz koledžu jāpavada pusotra stunda turp un tikpat – atpakaļ. Tie visi bija iemesli, lai atgrieztos. Sākumā bijis darbs kādā tūrisma aģentūrā, taču apnicis strādāt citiem. Pirms diviem gadiem kopā ar vīru pārvācās uz laukiem netālu no Liepājas. Pašu spēkiem izremontēja telpas dzīvnieku viesnīcai. Reģistrēja mazkapitāla sabiedrību Zoovilla. «Tas ir tikai hobijs, jo dzīvnieku viesnīcā nav tik daudz, lai to sauktu par biznesu,» viņa atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru