Veģi sadala riskus un stiprina pozīcijas 

Viens no lielākajiem graudaugu ražotājiem SIA ZS Veģi apgrozījumu palielinājusi par 48 % un pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš 2011. gadu pabeidza ar 394 tūkstošu Ls peļņu.

Sandra Dieziņa, 2012. gada 12. novembris plkst. 7:45

Uzņēmuma valdes locekle Inese Karlova.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Arī šā gada pirmo deviņu mēnešu rezultāti liecina – gads tiks pabeigts ar pozitīvu bilanci. Šobrīd ZS Veģi apsaimnieko teju 2000 ha un nākotnē saredz labas iespējas ražošanas attīstībai. Šogad saimniecība kļuva par Sējējs 2012 laureātu, iegūstot balvu kā labākā saimniecība Augkopības kategorijā.

Uzņēmuma valdes locekle Inese Karlova Veģus sāka vadīt pēc vīra Gata traģiskās aiziešanas 2008. gada nogalē un pirmoreiz Dienas Biznesam piekrita sniegt plašāku interviju par to, kā saimniecībai klājas šobrīd.

- Saimniekot sākām kopā ar vīru 1993. gadā ar 3,3 ha. Sākām ar kartupeļiem un dārzeņiem, ņemot vērā Saulkrastu tuvumu un nepieciešamību vasarniekiem pēc dārzeņiem un kartupeļiem. Lēnām izaugām līdz graudaugiem un kartupeļiem lielākos apjomos. Šobrīd esam izauguši gandrīz līdz 2000 ha. Specifika ir tāda, ka esam mainījuši kultūras atbilstoši tirgus prasībām un apstākļiem, arī politikai. Kā zināms, drīz būs jāpāriet uz trīs kultūru augu maiņu. Ja gadus iepriekš mums bija divas kultūras, tad šobrīd ir septiņas, tajā skaitā arī griķi, lai kādam biteniekam varam palīdzēt stropus izvietot un kādu artavu iedot arī šajā jomā. Tā nav kultūra, ar ko pelnām, bet, lai būtu sakopti lauki, audzējam katram tīrumam atbilstošu kultūru. Galvenās kultūras ir ziemas un vasaras kvieši, rudzi un rapsis. Kādreiz gan bijām lielākie rudzu audzētāji.

Kāpēc pārgājāt uz citām kultūrām?

Tas bija nelaimīgais 2008. gads, kad rudzu cena no 110 Ls/t nokrita līdz 40 Ls/t. Turklāt rudziem, īpaši hibrīdiem, veidojas melnie graudi. Un vēl ir krišanas skaitlis, kas nosaka maizes cepšanas īpašības. Šie divi rādītāji togad rudzu cenu varēja pazemināt pat līdz 30 Ls/t. Krišanas skaitlis rudziem krīt piecu līdz septiņu lietainu dienu laikā. Tiklīdz viņi ir nogatavojušies, tie uzreiz jānovāc. Tā kā mums kombaini spēj novākt dienā aptuveni 100 ha, tad cenšamies tos audzēt ne vairāk kā piecām sešām dienām pie intensīvas vākšanas. Otrs apstāklis - rudziem bija divas ziemas, kad tos pazaudējām – ziemošanas rezultātā tie izsuta. Ņemot vērā visus apstākļus, esam palikuši pie 500 – 600 ha rudzu.

Tādā veidā arī esat sadalījuši riskus, audzējot dažādas kultūras?

Tas ir tas mans plāns. Ja kādreiz biju tikai agronoms, tad tagad rēķinu un daru pati. Līdz ar to kultūraugu maiņu mēs nodrošinām citā veidā. 90 % izaudzēto realizējam eksporta tirgos galvenokārt caur kooperatīvu Abra.

Kāds bija šis gads no produktivitātes viedokļa? Ražīgs?

Labs, bet smags. Augustā bija četras dienas bez lietus. Gaidījām, kad Zemgalē novāks ziemājus, lai kombainus varētu pārvilkt uz Vidzemi. Tad mums te bija skaisti graudu kalni – pilns pagalms ar kviešiem, dažādu grupu kviešiem, jo izaudzēto veda arī mazie saimnieki no apkārtnes. Labs gads, bet izturību prasošs. Mēs neiesējām visu plānoto, jo lauki ir slapji, daudz lija. Bet 1400 ha ziemāju ir iesēti. 

Rekordražas bija 2008. gadā. Bet šogad rekordraža bija ziemas rapsim – tādas ražas es nebiju pieredzējusi – Veģos vidēji 4,05 t/ha, bet dažos laukos izdevās sasniegt 4,76 t/ha. Ziemas kviešu vidējā raža bija 6,3 t/ha, ziemas rudziem – 6 t, vasaras kviešiem – 5,25 t/ha. Par ražām un cenām sūdzēties nebūtu iemesla.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2012. gada 25. oktobris plkst. 9:08

«Mūsu valstī palikušas tikai zviedru, svešzemju bankas un zemnieki nevar tajās...

2012. gada 24. oktobris plkst. 7:50

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme būs svarīgākais ražošanas resurss nākotnē. ...

2012. gada 11. oktobris plkst. 9:43

Tiks izveidots Valsts zemes fonds, kas nodarbosies ar zemes izpirkšanu no zemnieku...

2012. gada 05. oktobris plkst. 7:45

Pusmiljona latu ierobežojums vienam saņēmējam un priekšroka tiem, kas vēl nav izmantojuši...

2012. gada 02. oktobris plkst. 13:46

Valdība palielinājusi maksimālo dīzeļdegvielas apmēru, ko lauksaimnieki var iegādāties bez akcīzes...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2012. gada 08. novembris plkst. 8:05

Vietējiem ražotājiem pārtikas iepirkumos nākas zaudēt pat desmitdaļas santīma dēļ.   ...

2012. gada 06. novembris plkst. 9:56

Šogad būtiski pieaugusi lauksaimniecības uzņēmumu ekonomiskā aktivitāte un to pieprasījums...

2012. gada 06. novembris plkst. 7:55

Kartupeļu audzētājiem liegta iespēja piedalīties publiskos iepirkumos.    Šī...

2012. gada 05. novembris plkst. 10:00

Ar katru jaunu vasaru nekoptās platībās līdz šim ierastās nezāles nomaina skaisti...

2012. gada 01. novembris plkst. 11:33

Z/s Vēži Saldus novadā līdz nākamā gada novembrim plāno uzstādīt miljonu vērtu...

2012. gada 01. novembris plkst. 7:45

Šajā gadā tiks eksportēts rekordliels graudaugu apjoms, tomēr lielā mitruma dēļ daļa...

2012. gada 30. oktobris plkst. 14:53

ES dalībvalstu budžeta priekšlikums, kuru šonakt publiskojusi Eiropas Savienības (ES)...

2012. gada 30. oktobris plkst. 8:40

Līdz ar aktīvu lauksaimnieku interesi par sējumu apdrošināšanu, apdrošināšanas...

2012. gada 29. oktobris plkst. 7:45

Lai mudinātu efektīvi izmantot lauksaimniecības zemes, Zemkopības ministrija piedāvā būtiski...

2012. gada 26. oktobris plkst. 9:36

Lauku atbalsta dienests (LAD) ir uzsācis platību maksājumu (t.sk. vienotā platību maksājuma...