Viens no lielākajiem graudaugu ražotājiem SIA ZS Veģi apgrozījumu palielinājusi par 48 % un pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš 2011. gadu pabeidza ar 394 tūkstošu Ls peļņu.
Arī šā gada pirmo deviņu mēnešu rezultāti liecina – gads tiks pabeigts ar pozitīvu bilanci. Šobrīd ZS Veģi apsaimnieko teju 2000 ha un nākotnē saredz labas iespējas ražošanas attīstībai. Šogad saimniecība kļuva par Sējējs 2012 laureātu, iegūstot balvu kā labākā saimniecība Augkopības kategorijā.
Uzņēmuma valdes locekle Inese Karlova Veģus sāka vadīt pēc vīra Gata traģiskās aiziešanas 2008. gada nogalē un pirmoreiz Dienas Biznesam piekrita sniegt plašāku interviju par to, kā saimniecībai klājas šobrīd.
- Saimniekot sākām kopā ar vīru 1993. gadā ar 3,3 ha. Sākām ar kartupeļiem un dārzeņiem, ņemot vērā Saulkrastu tuvumu un nepieciešamību vasarniekiem pēc dārzeņiem un kartupeļiem. Lēnām izaugām līdz graudaugiem un kartupeļiem lielākos apjomos. Šobrīd esam izauguši gandrīz līdz 2000 ha. Specifika ir tāda, ka esam mainījuši kultūras atbilstoši tirgus prasībām un apstākļiem, arī politikai. Kā zināms, drīz būs jāpāriet uz trīs kultūru augu maiņu. Ja gadus iepriekš mums bija divas kultūras, tad šobrīd ir septiņas, tajā skaitā arī griķi, lai kādam biteniekam varam palīdzēt stropus izvietot un kādu artavu iedot arī šajā jomā. Tā nav kultūra, ar ko pelnām, bet, lai būtu sakopti lauki, audzējam katram tīrumam atbilstošu kultūru. Galvenās kultūras ir ziemas un vasaras kvieši, rudzi un rapsis. Kādreiz gan bijām lielākie rudzu audzētāji.
Kāpēc pārgājāt uz citām kultūrām?
Tas bija nelaimīgais 2008. gads, kad rudzu cena no 110 Ls/t nokrita līdz 40 Ls/t. Turklāt rudziem, īpaši hibrīdiem, veidojas melnie graudi. Un vēl ir krišanas skaitlis, kas nosaka maizes cepšanas īpašības. Šie divi rādītāji togad rudzu cenu varēja pazemināt pat līdz 30 Ls/t. Krišanas skaitlis rudziem krīt piecu līdz septiņu lietainu dienu laikā. Tiklīdz viņi ir nogatavojušies, tie uzreiz jānovāc. Tā kā mums kombaini spēj novākt dienā aptuveni 100 ha, tad cenšamies tos audzēt ne vairāk kā piecām sešām dienām pie intensīvas vākšanas. Otrs apstāklis - rudziem bija divas ziemas, kad tos pazaudējām – ziemošanas rezultātā tie izsuta. Ņemot vērā visus apstākļus, esam palikuši pie 500 – 600 ha rudzu.
Tādā veidā arī esat sadalījuši riskus, audzējot dažādas kultūras?
Tas ir tas mans plāns. Ja kādreiz biju tikai agronoms, tad tagad rēķinu un daru pati. Līdz ar to kultūraugu maiņu mēs nodrošinām citā veidā. 90 % izaudzēto realizējam eksporta tirgos galvenokārt caur kooperatīvu Abra.
Kāds bija šis gads no produktivitātes viedokļa? Ražīgs?
Labs, bet smags. Augustā bija četras dienas bez lietus. Gaidījām, kad Zemgalē novāks ziemājus, lai kombainus varētu pārvilkt uz Vidzemi. Tad mums te bija skaisti graudu kalni – pilns pagalms ar kviešiem, dažādu grupu kviešiem, jo izaudzēto veda arī mazie saimnieki no apkārtnes. Labs gads, bet izturību prasošs. Mēs neiesējām visu plānoto, jo lauki ir slapji, daudz lija. Bet 1400 ha ziemāju ir iesēti.
Rekordražas bija 2008. gadā. Bet šogad rekordraža bija ziemas rapsim – tādas ražas es nebiju pieredzējusi – Veģos vidēji 4,05 t/ha, bet dažos laukos izdevās sasniegt 4,76 t/ha. Ziemas kviešu vidējā raža bija 6,3 t/ha, ziemas rudziem – 6 t, vasaras kviešiem – 5,25 t/ha. Par ražām un cenām sūdzēties nebūtu iemesla.