Valdība nākamā gadā budžetā gandrīz 63 miljonus latu ir paredzējusi dotācijās rajonu pašvaldībām, kuras pastāvēs tikai līdz 2009. gada jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Tas ir vairāk nekā 58% no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF).

Kā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks: „Rodas dīvaina situācija – nākamajā gadā rajonu pašvaldībām, kuras atbilstoši likumam „Par pašvaldībām” veic tikai četras funkcijas, plānots 14% līdzekļu pieaugums, neraugoties uz to, ka tās darbosies tikai pusgadu. Tajā pat laikā lielajām pilsētām, kuras atbilstoši likumam veic 23 funkcijas, bet Rīgai kā galvaspilsētai nāk klāt vēl četras funkcijas, nākamajā gadā ir plānots budžeta pieaugums vidēji ne vairāk kā 7% apjomā.”

Lai nodrošinātu 7.5 miljonu latu pieaugumu rajonu pašvaldībām, pašvaldībām – donoriem tika palielinātas iemaksas PFIF. Tā, piemēram, Rīgas pilsētas iemaksas no šogad maksātajiem 52.583 miljoniem latu pieaug līdz 68.116 miljoniem latu nākamajā gadā.

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Madonas policijas pārvaldē pērnā gada laikā nozagti 13 500 lati, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Pārskaitījumus uz privātpersonu kontiem veica policijas grāmatvede. Taču parakstu lika arī Madonas policijas priekšnieks Ēriks Andžāns. Tagad šis cilvēks tur vairs nestrādā, viņš kļuvis par Jēkabpils cietuma priekšnieku, » liecina raidījuma sniegtā informācija.

«Madonas policijā pērn strādāja galvenā grāmatvede Iveta Senkāne. Viņa veica maksājumus par policijai izrakstītajiem rēķiniem, bet vairākos maksājuma uzdevumos izmainīja konta numurus. Rezultātā policijas nauda nonāca nevis pie uzņēmumiem, bet citur – pašas grāmatvedes un vēl kādas personas kontā. Pavisam grāmatvedei izdevās noorganizēt 13 ar pusi tūkstošu latu aizplūšanu. Punktu tam pielika policijas reorganizācija, Madonas policijas pāvaldi pāveidoja par iecirkni un grāmatveža posteni likvidēja. Taču zādzību vēl ilgi nepamanīja. To izdevās konstatēt tikai šogad, kad uzņēmumi beidzot sāka sūdzēties, ka nesaņem policijas naudu.

SIA Madonas siltums apgrozījums pērn sarucis par 5,96%, samazinoties līdz 1,71 miljonam eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas palielinājusies līdz 1,141 tūkstotim eiro, liecina Lursoft dati.

SIA Madonas Siltums savā ziņojumā norāda, ka 2014.gada rezultātu ietekmējuši ieguldījumi siltumtrašu rekonstrukcijā un elektroenerģijas cenas pieaugums.

Nākotnē SIA Madonas Siltums iecerējis uzstādīt iekārtas siltummezglos, kas ļautu attālināti vadīt siltummezglu darbību un kontrolēt precīzu siltumenerģijas patēriņu, tādējādi dodot papildu ekonomiju siltumenerģijas realizācijā.

Šā gada janvārī starp SIA Madonas Siltums, AS Madonas ūdens un SIA Dzelzava noslēgts reorganizācijas līgums, kurā puses vienojušās par uzņēmumu reorganizāciju sadalīšanas ceļā, sašķeļot SIA Dzelzava un nododot visu tās mantu SIA Madonas Siltums un AS Madonas ūdens.

Madonas rajona Mārcienas muižā notika Madonas virsmežniecības organizētā konkursa noslēguma pasākums. Šogad tā tēma bija “Labākās mežsaimniecības prakses un vērtību apzināšana mežniecību teritorijās”. Labākos Madonas rajona meža īpašniekus godināja Madonas virsmežzinis A.Greidiņš, Madonas rajona padomes priekšsēdētājs A.Ceļapīters, VMD ģenerāldirektors J.Kinna, pagastu pārstāvji un pasākuma atbalstītāji. Madonas virsmežniecībā šādi pasākumi gada nogalē kļuvuši par jauku tradīciju, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Konkurss meža īpašniekiem Madonas virsmežniecībā notiek jau ceturto gadu. Šogad, atbilstoši konkursa tēmai, meža darbinieki izvērtēja saimniecības ar labāko pieredzi un saimniekošanas prasmi, bet finālam izvirzīja labākos. Rajona vērtēšanas komisija apciemoja un atzinīgi novērtēja finālam izvirzītās saimniecības. Ņemot vērā ieguldīto darbu, līdzekļus un izdomu īpašumu sakārtošanā, žūrija nolēma godalgot visus konkursa fināla dalībniekus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Konkursa laureāti: Juris Jefimovs saimniecības “Tirzīši” īpašnieks Guntis Āzens saimnieko “Jaundzedonēs”, Jānis Greislis, Aira Pūce kopā ar ģimeni saimnieko “Lejasšķūros”, Fridrihs Haase ir SIA “Fridrich Haase” īpašnieks no Vācijas, Jānis Blanks Sausnējas pagastā ieguldījis SAPARD līdzekļus 49,8 meža ieaudzēšanā, Valērija un Ilona Malahovsku saimniecībā “Zvaigznītes”, Līga Ozoliņa saimniecībā “Jaunbāki”,Jānis Aveniņš konkursam izvirzīts par veikumu platību atjaunošanā un jaunaudžu kopšanā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Latgalietis Arturs Gailītis Madonas pusē attīstījis savu biznesu SIA Rezidence, ko pats dēvē par organizāciju #viedi. Lai gan sākotnēji viņš plānoja Madonā pavadīt tikai dažus mēnešus, ir apritējuši trīs gadi kopš pārcelšanās, un uzņēmējs spriež, ka Kāla ezerā noķēris pareizo vilni.

Tagad A. Gailītis strādā katru dienu, taču nebūt no deviņiem līdz pieciem. To, ko viņš pašlaik dara, viņš nesauc par darbu, bet par savu dzīvi un ikdienu. Viņa dibinātajai SIA Rezidence klusā sezona īsti nepienāk, ja nu vienīgi tāda ir nedēļa vai pusotra pavasarī, kad netiek organizēts neviens pasākums. Ikdienā uzņēmumā darbojas divi cilvēki, no kuriem viens ir pats A. Gailītis, taču, kad tiek īstenoti projekti un pasākumi, viņš Madonas pusē piesaista veselu komandu ar palīgiem.

A. Gailītim piemīt radošais gēns, taču viņš atzīst, ka, iespējams, viņā ir arī kaut kas no uzņēmēja. Par sevi saka, ka ir apveltīts ar uzņēmējiem tik svarīgo apņēmību un drosmi. Beidzis pamatskolu Madonā un vidusskolu Vecpiebalgā, devies uz Rīgu, kur studēja kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā. Strādājis gan par pārdevēju, gan parādu piedziņā, kādu laiku tipogrāfijā, līdz nonāca pie pasākumu organizēšanas. Savas prasmes iemēģinājis arī restorāna vadībā. Tomēr pēc 10 gadiem Rīgā A. Gailītis piedzīvoja lūzuma punktu un atgriezās Madonā. «Šeit es atguvos, un idejas te ģenerējas krietni labāk. Viss notiek un sastājas tā, kā tam ir jānotiek», bilst A. Gailītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu, liecina informācija tiesību aktu portālā TAP.

Likumprojekts nodots saskaņošanai, un šis process paredzēts līdz 18.janvārim.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Varakļānu novads tā esošajā administratīvajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim un kritērijiem par novadu izveidošanu.

Varakļānu novadā nav attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais novads. Pēc Fizisko personu reģistra datiem 2023.gada 1.janvārī šajā novadā dzīvoja 3138 iedzīvotāji.

Likumprojekta anotācijā ir atsauce arī uz Varakļānu novada pašvaldības organizēto publisko apspriešanu. Aptaujas rezultāti uzrāda, ka aptuveni 74% Varakļānu novada iedzīvotāju pauduši vēlmi saglabāt Varakļānu novadu, savukārt aptuveni 94% atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet reformas gaitā, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, atbalsta Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā.

Valērija un Vilorija Belokoņu uzņēmums a/s Hercogiste kopā ar partneri SIA Terra Libre konkursā kārtībā izvēlējusies konsultāciju biroju Happold Consulting, kam gada laikā jāizstrādā eko pilsētas projekta ģenerālplānu Madonas novadā. Ģenerālplāna izstrādē Hercogiste šogad investēs aptuveni pusmiljonu latu.

Tādējādi tiekot sperts kārtējais solis, lai 20 gados izveidotu eko pilsētu Madonas novadā, Liezerē. Projekta virzītāji uzsver, ka tas nebūšot kārtējais ciemats, bet projekta virsmērķis ir īstenot vīziju, kā būtu jāattīstās apdzīvotām vietām Latvijā. Hercogiste Eko projektā būs ietverti trīs galvenie virzieni: eko tūrisms, izglītība un zināšanas, kā arī videi draudzīgs dzīvesveids. Ievērojamu teritorijas daļu veidos meži un kopti dabas parki. Precīzāku pilsētas veidolu un zonējumu noteiks ģenerālpāns.

Projekta īpašnieks un iniciators Valērijs Belokoņs norādījis, ka Hercogistes eko projekta mērķis ir veidot kvalitatīvu dzīves, darba un sociālo vidi, kur centrā ir cilvēks, daba un zināšanas, ietverot ilgtspējīgas principus. «Es ticu šai eko projekta idejai, un esmu priecīgs, ka mums ir izdevies iegādāties zemes platības tā īstenošanai tik skaistā Latvijas vietā kā Madonas novads,» viņš sacījis

Vēloties arvien vairāk cilvēku iepazīstināt ar Latvijā tapušiem ražojumiem, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izveidojusi Latvijas produktu katalogu.

Elektroniskajā katalogā ir iekļauti labākie Latvijas uzņēmēju ražojumi, aptverot dažādus produktus – mēbeles un izglītojošus produktus bērniem, kā arī tekstilizstrādājumus, interjera elementus un mēbeles. Katalogs iepazīstina arī ar vietējiem pārtikas produktiem, dzērieniem, kosmētiku, apģērbu un aksesuāriem.

Atsevišķa sadaļa veltīta biznesam, kā arī produktiem, kas noderēs atpūtai un brīvajiem brīžiem.

Pašlaik ar Latvijas produktu katalogu var iepazīties latviešu valodā un tā mērķauditorija ir Latvijas iedzīvotāji, kā arī mūsu tautieši ārvalstīs, kuri LIAA organizētajos pasākumos izteikuši vēlmi popularizēt Latvijas produktus savās mītnes valstīs. Nākotnē plānots katalogu tulkot arī angļu valodā, lai to izplatītu plašākai auditorijai, sekmējot pieprasījumu pēc mūsu ražojumiem.

Lai izturēto sīvo konkurenci ar lielražotājiem, reģionu mazo maizes ceptuvju īpašniekiem nepieciešams sadarboties. Sarunas par kopīgu izejvielu iepirkšanu un loģistiku šobrīd ved Saldus maiznieks un Saldus maiznīca. Šie ir pirmie uzņēmumi, kas saskatījuši iespējas vienoties, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

«Tik grūti kā patlaban mums nav bijis nekad. Madonas maiznieka maizes ceptuvē viss ir samazināts un optimizēts, tomēr septiņu mēnešu darbības rezultāti ir tādi, ka mati stāvus ceļas, redzot zaudējumus. Beidzot esam iekļuvuši reģionā esošajos Maxima veikalos, tomēr maizes piegādes izdevumi saistībā ar nelielo pasūtījumu ir daudz lielāki nekā ienākumi. Plinti krūmos gan nemetīšu, ir ieceres, kā stāvokli uzlabot,» norādījis SIA Madonas patērētāju biedrība valdes priekšsēdētājs Jānis Zahars.

Madonas maiznieka ceptuvē, līdzīgi kā vēl daudzās Latvijas ceptuvēs, ik dienu cep aptuveni 2,5 tonnas maizes. Šāds daudzums liedzot veidot lielus izejvielu krājumus un slēgt ilgtermiņa līgumus ar piegādātājiem. Savukārt sadarbības veidošana ar līdzīga mēroga ceptuvēm patlaban nesokas. J. Zahars arī uzsvēris – daudzās mazās ceptuvēs, tostarp Madonas maizniekā, maizei tiek saglabāta augsta kvalitāte, nepievienojot uzlabotājus. Rezultātā veikalā šī maize maksā dārgāk nekā industriālajās ceptuvēs ceptā.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darbinieki Madonā un tās apkārtnē vairākās adresēs izņēmusi lielu daudzumu akcīzes preču, to skaitā 13 tūkst. litru dīzeļdegvielas, 205 litri alkoholisko dzērienu un 925,2 tūkst. cigarešu. Šo preču kopējā vērtība ir vairāk nekā 56 tūkstoši latu.

Kā informē Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākā inspektore Inga Randare, 13. martā Sauleskalnā autoceļa Madona-Pļaviņas desmitajā kilometrā apturēta automašīna Volkswagen Transporter. Automašīnas apskates laikā konstatēts, ka tajā nelikumīgi tiek pārvadātas cigaretes (paciņas nav marķētas ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām), kā arī automašīnā atradies nelikumīgs alkohols. Automašīnas pārmeklēšanas un tiesas sankcionētas kratīšanas laikā, kas veikta divu aizturēto Madonas iedzīvotāju (1966. un 1963. gadā dzimuši vīrieši) dzīvesvietās, kopā atrastas un izņemtas 40 640 cigaretes bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām un 29 litri alkohola.

Linda un Arnis Blaževiči internetā izpētījuši, kā ražot karameles, un uzsākuši savu biznesu. Pagaidām apgūts pašmāju tirgus, bet nākotnē tiek cerēts attīstīt arī eksportu.

SIA Madonas Karameles ir ģimenes uzņēmums, kas darbību aizsāka 2013. gadā mājas virtuvē. «Pirmo gadu karameļu konfektes taisījām mūsu mājas virtuvē, bet tad mūs uzrunāja Madonas pašvaldība un ieteica pieteikties biznesa ideju konkurā Madona var labāk, kur ieguvām līdzfinansējumu. Ar finansējuma palīdzību varējām iekārtoties ražotnes telpās un pieņemt darbā cilvēkus. Tā nu viss aizsākās ar mani un vīru, bet tagad esam deviņi strādājošie,» biznesa portālam db.lv stāsta L. Blaževiča.

«Ideja par karameļu konfektēm noteikti neradās Latvijā. Ideju aizguvām no dažādiem pasaules interneta portāliem. Mēs skatījāmies, kā taisa šīs konfektes, un mums tas šķita ļoti interesanti un neparasti. Viss sākās hobija līmenī, bet tagad tas ir mūsu pamatdarbs,» teica L. Blaževiča.

Madonas novada pašvaldība līdz 20. janvārim ikvienu aicina iesniegt idejas par to, kāds varētu izskatīties no jauna būvējamais Gaiziņkalna skatu tornis. Idejas iespējams iesniegt jebkādā formā, norāda pašvaldība.

Pašvaldība skaidro, ka Gaiziņkalns atrodas izcili ainaviskā teritorijā. Vēsturiski Gaiziņkalns ir arī iecienīts tūrisma apskates objekts, kuru apmeklējis gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs. Daudzus gadus baudīt skaisto apkārtnes ainavu traucējis pussabrukušais Gaiziņkalna skatu tornis, kas aizvadītā gada nogalē tika nojaukts.

Nākotnē tā vietā Dabas aizsardzības pārvalde ES Kohēzijas fonda projekta «Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās» ietvaros paredzējusi izbūvēt jaunu skatu torni. Lai veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos šī vides objekta izveidē, tiek izsludināts ideju konkurss par jaunā Gaiziņkalna skatu torņa un tuvākās apkārtnes labiekārtošanu, norāda pašvaldība.

Madonas novada pašvaldībai piederošā SIA Madonas siltums grasās realizēt 240 tūkstošus Ls apjomīgu katlu mājas modernizācijas projektu, liecina Lursoft informācija.

No projektam paredzētās summas 40% tiks segti par Kohēzijas fonda līdzekļiem, tāpat katlu mājas modernizācijā paredzēts ieguldīt uzņēmuma līdzekļus un valsts finansējumu.

Projekts paredz samazināt kurināmā patēriņu, kā arī sarucināt siltuma zudumus, labiekārtojot kurināmā laukumu un ibūvējot kurināmā noliktavu.

Pēc projekta ieviešanas uzņēmums plāno pieslēgt jaunus siltumenerģijas patērētājus – Madonas slimnīcu un Valsts autoceļu uzturētāju, tādējādi audzējot siltumenerģijas pārdošanas apjomus.

Aizvadītajā gadā SIA Madonas siltums strādāja ar 2,35 milj. Ls apgrozījumu, kas ir divreiz lielāks nekā 2011. gadā. Tiesa gan, salīdzinot ar 2011.gadu, kad uzņēmuma peļņa bijusi 1,952 tūkst. Ls, pagājušais finanšu gads noslēgts ar 144 latu peļņu. Uzņēmuma vadība skaidro, ka pagājušā gada finanšu rezultātu būtiski ietekmējuši ieguldījumi siltumtrašu rekonstrukcijā, savukārt negatīvi – kurināmā un degvielas cenu pieaugums, kas nebeidz paaugstināties arī šobrīd.

Madonas pilsētas domes rīkotajā atkārtotajā izsolē tiesības pirkt pašvaldībai piederošo viesnīcu ir ieguvusi SIA Madonas viesnīca, kas bija vienīgais izsoles pretendents. Objekta cena ir 120 000 latu, perspektīvās investīcijas, kas jaunajam īpašniekam jāiegulda viesnīcā — 200 000 latu. SIA Madonas viesnīca direktore Rita Vecozola prognozē, ka jau oktobrī atsāksies darbs esošajās viesnīcas telpās, kur iespējams uzņemt 24 cilvēkus, taču līdz gada beigām plānots atvērt jaunus numurus 50 klientu izmitināšanai. Direktore ar viesnīcas pakalpojumiem saistīto uznēmējdarbību pilsētā uzskata par perspektīvu: «Tā ir vienīgā viesnīca Madonā. Sevišķi ceram uz klientu pieplūdumu ziemā, kad Madonas apkaimē ir plašas iespējas nodarboties ar slēpošanu, biatlonu un citiem sporta veidiem.» Pēc R. Vecozolas teiktā, ieguldījumus viesnīcas rekonstrukcijā īpašnieki cer atpelnīt aptuveni septiņos gados. Madonas viesnīca ir sešu vietējo uzņēmēju dibināta SIA viesnīcas privatizācijai un turpmākai apsaimniekošanai.

Madonas slimnīcā gada laikā viena trešdaļa grūtnieču izvēlas savu bērniņu laist pasaulē ģimenes dzemdībās, kurās līdzās grūtniecei ir bērna tēvs vai kāds no radiniekiem. Lai jauno māmiņu dzemdības noritētu droši un komfortabli, slimnīca, ar Pētera Avena labdarības fonda Paaudze atbalstu, ir iegādājusies jaunu medicīnisko aprīkojumu aptuveni 40 000 eiro vērtībā, teikts paziņojumā medijiem.

Pēdējos gados Madonas slimnīcas dzemdību nodaļā vidēji ir ap 400 dzemdībām gadā. Grūtnieces un to tuvinieki arvien biežāk izvēlas ģimenes dzemdības, lai šajā tik svarīgajā brīdī māmiņu varētu atbalstīt arī kāds no ģimenes locekļiem.

«Līdz ar to, ka ģimenes dzemdību skaits ar katru gadu pieaug, tad mūsu uzdevums ir radīt apstākļus, lai tās notiktu pēc iespējas kvalitatīvāk. Ar fonda atbalstu mēs esam uzlabojuši dzemdību nodaļas tehnisko stāvokli. Telpu iekārtojums tiek plānots tā, lai dzemdību gaitā vairs nav nepieciešams grūtnieci pārvietot no vienas telpas uz citu. Kā arī ir nodrošināts viss aprīkojums, lai mazulis un māmiņa pirmajos dzīves brīžos justos pēc iespējas labāk,» skaidro Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs.

Lietuvas valdība trešdien nolēma valstī kopš novembra sākuma spēkā esošo karantīnu pagarināt līdz 31.martam, ieskaitot.

No ceturtdienas ārā vairs nebūs obligāti jāvalkā sejas maskas, ja starp cilvēkiem tiek ievērota divu metru distance. Sabiedriskajās iekštelpās sejas maskas joprojām būs obligātas.

Līdz 15.martam pagarināts aizliegums pārvietoties starp pašvaldībām. Tomēr būs atļauts pārvietoties starp lielajām pilsētām un rajoniem, ar kuriem tās robežojas, - starp Viļņu un Viļņas rajonu, Kauņu un Kauņas rajonu, Klaipēdu un Klaipēdas rajonu, Panevēžu un Panevēžas rajonu, Šauļiem un Šauļu rajonu, Alītu un Alītas rajonu.

Starp pārējām pašvaldībām joprojām drīkstēs pārvietoties tikai, ja ir būtisks iemesls, kā piemēram, lai dotos uz darbu, saņemtu medicīnisko palīdzību vai apmeklētu bēres.

Kamēr Latvijā diskusijas rosinājis plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012. - 2014. gadam un «dzimumu lomu grāmatiņas», Zviedrijā mazumtirgotājs Top Toy cer veicināt dzimumu līdztiesību, savā jaunajā spēļu katalogā iekļaujot meitenes ar spēļu automātiem rokās un zēnus, kas spēlējas ar lellēm.

2009. gadā par reklāmas standartiem atbildīgā institūcija sodīja Top Toy par to, ka mazumtirgotājs izveidojis katalogu, kurā abi dzimumi attēloti «nievājošā veidā». Šogad Top Toy lēma savu kļūdu izlabot, izveidojot katalogu, kurā nav likts uzsvars uz to, kādas spēļmantas patīk sieviešu vai vīriešu dzimuma pārstāvjiem, proti, katalogā meitene attēlota, turot rokās spēļu automātu, bet zēns – lelli. Tāpat modeļu apģērbs nav izvēlēts, sekojot stereotipiem - piemēram, meitenes ģērbušās zilos t-kreklos, informē guardian.co.uk.

«Jaunais Top Toys katalogs nes Zviedrijas bērniem labas ziņas – turpmāk, ja kāds centīsies apgalvot, ka meitenes spēlējas ar noteiktām spēļmantiņām, bet zēni – ar citām, bērni varēs pierādīt pretējo, parādot šo katalogu,» raksta medijs.

E-lietu sekretariāta izsludinātajā konkursā "Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogu funkcionalitātes attīstība" ir uzvarējis IT uzņēmums RIX Technologies.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka kopējā līguma vērtība ir 1.35 miljoni latu, ar piebildi, ka līgums tiks slēgts par zemāku summu. Līdzekļi paredzēti no ERAF finansējuma.

Db jau rakstīja, ka E-lietu sekretariāts gada pirmajā ceturksnī, piesaistot ERAF līdzekļus, nolēma uzsākt Elektronisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanu.

Esošā konkursā Elektronisko iepirkumu sistēmas tehnoloģiskā platforma ir novecojusi, un, palielinoties iepirkumu apjomam, tās veiktspēja nav pietiekama, lai sistēmu varētu izmantot pilnībā visas valsts un pašvaldību iestādes e-iepirkumu veikšanai. Tāpat sistēmas programmatūras ierobežojums neļauj papildināt preču sortimentu un attiecīgi arī pircēju un pasūtītāju skaitu. Tāpēc E-lietu sekretariāts 2009. gadā nolēma uzsākt elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogu funkcionalitātes attīstību, lai varētu paplašināt e-katalogu klāstu un uzlabot to darbību, iepriekš skaidroja sekretariāts.

Verners Otto (Werner Otto), vācu izcelsmes celmlauzis pasta pasūtījumu katalogu biznesā, kura Otto Group izaugusi no maza kurpju tirgotāja līdz starptautiskam mazumtirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumam, miris 102 gadu vecumā, atsaucoties uz grupas izplatīto paziņojumu, vēsta thelocal.de.

Otto, kurš dzimis kā pārdevēja dēls netālu no Vācijas galvaspilsētas, bet vēlāk pārcēlies uz ziemeļu ostas pilsētu Hamburgu, miris pagājušās nedēļas trešdienā Berlīnē, liecina Otto Group paziņojums.

«Verners Otto bija starp pēdējiem pēckara perioda ekonomikas pionieriem...,» teikts paziņojumā.

Viņš sapņoja kļūt par rakstnieku, bet 1949. gadā laida klajā savu pirmo pasta pasūtījumu katalogu, piedāvājot kurpes.

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kad Vācija atkopās pēc Otrā pasaules kara, pasta pasūtījumu katalogu bizness uzplauka un Otto bizness pārauga impērijā.

Grupa, kas joprojām ir ģimenes bizness un ko vada viens no Otto dēliem, pagājušajā gadā strādāja ar vairāk nekā 11 miljardu eiro apgrozījumu un nodarbina aptuveni 50 000 cilvēku 20 valstīs.

1.novembrī darbu sākusi Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) jaunā, uzlabotā versija, informēja Valsts reģionālās attīstības aģentūras Starptautisko projektu un komunikācijas nodaļas vadītāja Līga Baltiņa.

Interneta vietnē www.eis.gov.lv no 1.novembra pircējiem – valsts un pašvaldību iestādēm - ir pieejami e-katalogi šādās preču grupās - digitālie kopētāji, pavairotāji un platformāta drukas iekārtas, biroja tehnika. Pārējie 10 dažādu preču e-katalogi vēl arvien ir pieejami sākotnējā EIS versijā – www.eiepirkumi.gov.lv.

Pieejamo katalogu skaits tikšot strauji paplašināts un jau 2011.gada 1.janvārī būšot seši katalogi – šā gada 1.decembrī plānots atvērt standarta programmatūras katalogu, savukārt 1.janvārī papildus būs iespējams iegādāties pretinfekciju ārstniecības līdzekļus, muskuļu un skeleta sistēmas medikamentus, kā arī biroja papīru.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (E-lietu sekretariāts) gada pirmajā ceturksnī, piesaistot ERAF līdzekļus, plāno uzsākt Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) pilnveidošanu.

To Db pavēstīja sekretariāta sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Cepurīte. Viņa norādīja, ka sagatavotais projekta pieteikums ir iesniegts izvērtēšanai sekretariāta Eiropas fondu departamentam.

E-lietu sekretariāts atgādina, ka esošā EIS ir izveidota 2005. gadā, un šajā laikā ir ievērojami pieaudzis darījumu apjoms elektronisko iepirkumu sistēmā. Piemēram, 2008. gadā EIS saviem iepirkumiem izmantojušas 357 valsts un pašvaldību iestādes.

Esošā EIS tehnoloģiskā platforma ir novecojusi, un, palielinoties iepirkumu apjomam, tās veiktspēja nav pietiekama, lai sistēmu varētu izmantot pilnībā visas valsts un pašvaldību iestādes e-iepirkumu veikšanai. Tāpat sistēmas programmatūras ierobežojums neļauj papildināt preču sortimentu un attiecīgi arī pircēju un pasūtītāju skaitu. Tāpēc E-lietu sekretariāts 2009. gadā plāno uzsākt elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogu funkcionalitātes attīstību, lai varētu paplašināt e-katalogu klāstu un uzlabot to darbību, norāda sekretariāts.

Maizes kvalitātes konkursā pēc žūrijas vērtējuma zelta diplomio un medaļas par izcilu maizes kvalitāti tika piešķirti 15 maizes paraugiem.

Sudraba diplomi un medaļas par ļoti labu kvalitāti piešķirtas 23 maizes paraugiem, savukārt bronzas diplomi un medaļas par labu kvalitāti – 6 maizes paraugiem, vēsta konkursa rīkotāji.

AS Hanzas Maiznīcas saņēma zelta diplomu par Kuršu sēklu maizi, kā arī sudraba diplomus par Kuršu rudzu maizi un Kungu baltmaizi. SIA Fazer Maiznīcas saņēma sudraba apbalvojumus par Druva Mākoņmaize un Fazer Gardā baltmaize, kā arī bronzas apbalvojumu par Druva Māras rudzu maize. SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja saņēma zelta apbalvojumus par Tiroles maize, savukārt bronzas apbalvojumu - par Ciabata ar tomātiem un baziliku un Ciabata Natture. SIA Dona saņēma sudraba apbalvojumus par trīs produktiem – Saldskābā maize, Rudzu maize un Piena baltmaize. SIA Lāči saņēma zelta apbalvojumu par Īsta rupjmaize, kā arī sudraba apbalvojumus par Īsta baltmaize un Gaišā augļu maize. SIA Saldus maiznieks piešķirts bronzas apbalvojums par Zemnieku rudzu maize.

«Šopavasar piedalījos kādā labdarības pasākumā Rīgā, kur man pastāstīja par situāciju Mārcienā. Redzot to savām acīm, radās ideja par regresa pārvēršanu progresā. Tur ir tik skaista apkārtne, daba, bet, ieraugot pamesto, depresīvo armijas pilsētiņu, bija skaidrs, ka šī atmosfēra ir jāmaina,» par to, kā dzimusi ideja izglītības pilsētiņas projektam Mārcienā, laikrakstam Latvijas Avīze stāstījusi projektu vadītāja Sanita Deksne no Rīgas.

Kā vēsta laikraksts, pēc padomju armijas aiziešanas Mārcienā, kas atrodas 10 asfaltētu km attālumā no Madonas, joprojām dzīva savrupa armijas pilsētiņa. Tur ir asfaltētas ielas, apgaismojums, par ES naudu ielikta kanalizācija, skaista skola, bērnudārzs, plašs kultūras nams, sporta zāle un, galvenais, deviņas trīsstāvu dzīvojamās mājas, no kurām gaiši logi ir vairs tikai trijās. Pārējās ēkas – izdemolētas, lēni un nesaimnieciski iet bojā. Bet tām ir stipri mūri, joprojām zem jumta, un kopā vairāk nekā 15 000 kvadrātmetru brīva dzīvojamā fonda.

Kā raksta Latvijas Avīze, Mārcienā esot dzimis drosmīgais projekts par jauna veida, kā tagad moderni teikt, inovatīvu, mācību iestādi – pamatskolu, vidusskolu un starptautisku koledžu ar internātu.

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo šodien izplatītā paziņojumā norāda, ka apzinās - nesen iegādātajās mazajās reģionālajās filiālēs Daugavpilī un Madonā būros audzēto vistu apstākļi, lai arī atbilst ES noteiktajām prasībām, tomēr ir vēl uzlabojami un putnu fermām nepieciešams veikt modernizāciju. Uzņēmuma stratēģiskais mērķis esot nākotnē Madonas kūtis pārveidot par brīvās turēšanas apstākļos dzīvojošu vistu kūtīm, kas patērētājiem nodrošinātu 1. numura brīvās turēšanas apstākļos dētas olas.

«Publiskotajā video, ko uzņēmuši dzīvnieku aizstāvji, redzami kadri no nemodernizētajām novietnēm Madonā un Daugavpilī, kurās atrodas putni dzīves stadijā, kad notiek dabīga putnu atspalvošanās - putni maina spalvu. Tas ir dabisks process, taču sprostos dzīvojošu putnu spalvas atjaunojas lēnāk, jo putni viens otru knābā. Tieši tāpēc putniem fermās tiek īsināti knābji, lai putni viens otru netraumētu, kā arī lai putnam ērtāk būtu satverama un uzņemama pilnvērtīga barība. Knābja īsināšana notiek putna 7-9 dienu vecumā, kad knābītis vēl nav ticis apasiņots, līdz ar to putnam netiek nodarītas sāpes,» skaidro uzņēmums.