Tautsaimniecības padomes Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padome nefunkcionē un ir Ekonomikas ministrijai trīs mēnešu laikā ir jāatrod jauns modelis, kā amatnieki var nodrošināt savu pārstāvniecību valsts politikas veidošanas līmenī, lēmis Ministru kabinets.
Tāpat Valsts Kancelejai uzdots noskaidrot atbildīgo institūciju, kāpēc netiek īstenots tas valdības deklarācijas punkts, kas paredz izveidot 10 nozaru ekspertu padomes profesionālajā izglītībā, no kurām viena būtu Latvijas Amatniecības kameras (LAK) ekspertu padome atbilstoši nozares profesijām.
Valdība pieņēma zināšanai Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu, kur secināts, ka nav nepieciešams definēt amatniecību kā atsevišķu nozari. Atbilstošas pārstāvniecības iespēju trūkums bija viena no problēmām, ko valdība sēdē uzsvēra LAK vadītājs Vilnis Kazāks, skaidrojot, ka starp amatniekiem un politikas veidotājiem starpā nostājas konkurējošā rūpnieciskā ražošana.
Negodīga konkurence ir otra problēma, ar ko amatniekiem nākas saskarties, piedaloties iepirkumos. Valsts un pašvaldību konkursos uzvarot rūpnieki, tā sadārdzinot cenu, jo prasības pretendentiem par līdzšinējo apgrozījumu esot nesamērīgi augstas. Risinājums būtu atbilstošas izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, kas paredzētu iepirkumu konkursus rīkot atbilstoši profesijām.
Trešā problēma ir profesionālā izglītība, norādīja Kazāks, jo par 0,8 milj. Ls Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzības organizāciju veiktajā pētījumā amatniecība nemaz nav pieminēta, savukārt jaunais projekts 2,5 milj. Ls apmērā, ko realizē Valsts izglītības attīstības aģentūra un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), neņemot vērā jau minēto valdības deklarācijas punktu, skaidroja Kazāks.
Tikmēr LDDK atbalsta Ekonomikas ministrijas (EM) nostāju, jo amatniecības nosaukšana par nozari, kā to vēlas LAK, problēmas nerisinās. EM, kam piekrīt arī IZM, nevēlēšanos definēt amatniecību kā atsevišķu tautsaimniecības nozari, pamato arī tādēļ, ka valdības īstenotie pasākumi esot radījuši labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, t.sk., amatniekiem, uzsākot un attīstot savu uzņēmējdarbību. Amatnieki var veidot uzņēmumus, reģistrējoties gan kā individuālie komersanti, gan komercsabiedrības, izmantojot iespēju dibināt SIA ar samazinātu pamatkapitālu, kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Vai arī reģistrēties kā pašnodarbinātas personas vai patentmaksas maksātāji.
Tāpat ar Latvija Amatniecības kameras aktīvu līdzdarbību Latvijā ir radīta stabila normatīvo aktu bāze, kas nosaka amatniecības organizatoriskos pamatus, amatizglītības pamatnoteikumus un amatnieka kvalifikācijas noteikšanas kārtību, norāda Ekonomikas ministrija.