Amatnieki, kas savu produkciju tirgo Vecrīgā, ir nobažījušies, ka Rīgas pilsētas būvvalde varētu nepagarināt tirdzniecības licenci netālu no Rīgas domes esošajā teritorijā, kas atrodas Tirgoņu un Kaļķu ielas stūrī, teikts Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (S) nosūtītajā vēstulē, ko parakstījuši 40 amatnieki.

Par to, ka Rīgas pilsētas būvvalde varētu nepagarināt tirdzniecības licenci, amatnieki ir uzzinājuši no tirdzniecības vietu iznomātājas SIA Možums PRO. Pēc amatnieku domām, saistībā ar Rīgas būvvaldes nevēlēšanos pieļaut viņu turpmāku darbību šajā vietā ir izveidojusies absurda situācija.

Līdz šim 44 amatnieki, kam bija atļauts tirgoties šajā vietā, izmantojuši divas tirdzniecības teltis, kurās ziemas mēnešos viņi ir uzturējušies siltumā, bet pa nakti savas preces varēja atstāt apsargātās telpās.

«Taču tagad no tirdzniecības vietu iznomātājas SIA Možums PRO esam saņēmuši ziņu, ka Rīgas būvvalde draud nepagarināt licenci tirdzniecībai. Cik var saprast, tad būvvaldi neapmierina telšu dizains. Esam līdzīgas teltis redzējuši vairākās Eiropas lielajās pilsētās, kur prasības acīmredzot nav tik snobiskas kā Rīgā,» norādīts amatnieku vēstulē Ušakovam.

Nav nepieciešams definēt amatniecību kā atsevišķu tautsaimniecības nozari, savu nostāju informatīvajā ziņojumā Par iespējām un nepieciešamo rīcību, lai amatniecību noteiktu kā atsevišķu tautsaimniecības nozari Latvijā pauž Ekonomikas ministrija (EM).

Nevēlēšanos definēt amatniecību kā atsevišķu tautsaimniecības nozari Latvijas amatniecības kameras (LAK) prezidents Vilnis Kazāks uzskata par nekompetenci. Pēc LAK lūguma ziņojuma izskatīšana valdībā atlikta uz nedēļu, jo LAK neesot bijusi laicīgi informēta par jautājuma iekļaušanu valdības darba kārtībā un nav varējusi sagatavoties.

V. Kazāks jau iepriekš norādījis, ka, tāpat kā visā pasaulē, amatniecības nozarē nodarbinātie, izmantojot pašizglītības, paškvalifikācijas un pašuzraudzības mehānismus, sakārtotu individuāli, ģimenēs un mazos uzņēmumos praktizējošo ražotāju jautājumus, nodokļu maksāšanu ieskaitot.

Liepājas sadraudzības pilsēta Darmštate aicinājusi Liepājas amatniekus un uzņēmējus pieteikties Ziemassvētku tirdziņam, kurš šogad Darmštatē notiek no 21. novembra līdz 23. decembrim.

Kā Db.lv apliecināja Liepājas domes Ārējo sakaru organizatore Nataļja Vecvagare, tad līdzīgi pasākumi Darmštatē ir notikuši jau agrāk. Arī iepriekš Vācijas pilsēta ir aicinājusi Liepājas uzņēmējus piedalīties tirdziņā.

Atsaucība vienmēr ir bijusi liela, Db.lv uzsvēra N. Vecvagare. No Liepājas tirdziņā piedalās vietējie amatnieki, dzintara, sudraba un linu izstrādājumu ražotāji. Gaidāms, ka arī šogad pilsētas amatnieki aktīvi pieteiks savu dalību Darmštates tirdziņam, piemēram, pagājušajā gadā Liepājnieki aizņēmuši atvēlētās tirdzniecības būdiņas visas četras nedēļas, stāstīja Liepājas domes Ārējo sakaru organizatore.

Viens no vērienīgākajiem tradicionālās kultūras un amtniecības sarīkojumiem Latvijā aizvadītās nedēļas nogalē pulcēja ap 200 amatnieku un tūkstošiem apmeklētāju.

Amatniecības un tradicionālās kultūras festivāls Līvas ciems Liepājas Vecās ostmalas promenādē notika jau 11.reizi. Līvas ciemā apvienota tradicionālā kultūra, amatniecība, etnomūzika, folklora, radošums, vēsture un mūsdienīga tās interpretācija. Amatnieki gan tirgojas ar saviem darinājumiem, gan demonstrē amata prasmes, iesaistot festivāla apmeklētājus dažādu arodu apguvē improvizētās darbnīcās. Tirgū bija manāmi amatnieki gan no Latvijas, gan kaimiņiem - Lietuvas. Savas prasmes demonstrēja arī topošie amatnieki no profesionālās izglītības iestādēm. Līvas ciema priekšrocība ir tā, ka tirgū nav sastopami importa mantu vai rūpniecisku darinājumu tirgotāji, atzina db.lv aptaujātie tirdzinieki. Savus ražojumus tirgoja linu, adījumu, ādas, metāla mākslinieki, kā arī tradicionālo produktu mājražotāji. Īpaši šogad tika izcelti kokamatnieki.

Sākumā biznesā ir iestrādāšanās un mācīšanās posms, kam ar laiku seko stabilitāte un sistēma.

Tā otrdienas laikrakstā Dienas Bizness (DB) secina Evija Kerija Erta, skaistumkopšanas salona un veikaliņa Mademoiselle (SIA Smart Concept) īpašniece. «Es varētu strādāt frizētavā, pelnīt, bet esmu izvēlējusies citu ceļu,» viņa saka.

Šobrīd uzņēmējdarbībā veicoties labāk nekā biznesa sākumposmā, jo darbība ir nostabilizējusies – ir viss nepieciešamais aprīkojums, ir pastāvīgie klienti un atliek vien strādāt. «Sākumā ir taustīšanās, mācīšanās, bet ar laiku sāc saprast, ko klienti vēlas. Tagad strādāt vieglāk, jo ir sava sistēma, ritms, pie kura pieturos. Ir lielāka kārtība – gan galvā, gan uzņēmumā,» viņa saka.

Šosvētdien, 21. jūnijā, tradicionālajā Straupes lauku labumu tirdziņā, Plācī, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā, tiks atvērts Slow Food loks. Vieta, kurā savu produkciju tirgos zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas apvienojušies tikko dibinātajā biedrībā Slow Food Straupe.

Straupes lauku labumu tirdziņš jau septīto gadu divas reizes mēnesī pulcē gan labākos vietējos zemniekus un mājražotājus, gan prasīgākos pircējus un ir ieguvis atzinību visā Latvijā. Tirdziņā tiek piedāvāta tradicionāla, sezonāla un pašu audzēta un gatavota pārtika, kā arī mājai un sētai vajadzīgas lietas.

Šīsnedēļas tirdziņš būs īpašs ar to, ka te tiks atklāts Slow Food loks, kurā stāsies tikai tie zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas audzē un ražo produkciju saskaņā ar Slow Food kritērijiem.

Slow Food Straupe ir biedrība, kas iekļāvusies starptautiskā asociācijā Slow Food International un kuras pirmsākumi meklējami Itālijā. Šobrīd šajā organizācijā piedalās 150 valstis no visas pasaules. Latvijā ir divas šādas biedrības: Slow Food Riga, kuras dibinātājs ir pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, un nu arī Slow Food Straupe (salīdzinājumam – Lietuvā šāda biedrība ir tikai viena, Igaunijā divas).

Spieķu darināšanai Siguldas apkārtnē ir vairāk nekā divsimt gadus sena vēsture. Spieķu darinātāja Antra Plavgo šajā jomā darbojas aptuveni 30 gadus.

A. Plavgo stāsta, ka Siguldā spieķi ir atpazīstamākais un senākais simbols. Gadu laikā spieķu darināšanas tehnoloģija nav mainījusies. Vienīgais, kas mainījis, ir tas, ka kādreiz tos karsēja karstos pelnos, vēlāk sāka vārīt. Pirmie spieķi bija ar visu mizu, un tad bija jākarsē tikai roktura daļa.

Spieķu stāsts aizsākās, kad Siguldā nogāžu vietās un takās vēl nebija labiekārtota teritorija un uzbūvētas trepes. Tā kā nogāzes bija stāvas, vietējie amatnieki tūristiem sāka piedāvāt iegādāties spieķus, lai varētu atspiesties un vieglāk uzkāpt kalnu nogāzēs. Ar laiku amatnieku skaits ap Siguldu un Turaidu būtiski pieauga, visi centās viens otru pārspēt. Lai cits no cita atšķirtos, viens spieķus sāka vārīt visā garumā, cits spieķos dedzināja ornamentus un tos krāsoja. Spieķu krāsošanai sākotnēji izmantoja zaļo un sarkano tušu, jo citu krāsu nebija.

Pagājušajā nedēļas nogalē Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā aizvadīts 9. Mūsdienu Amatniecības festivāls, kas norisinājās vienlaicīgi ar 5. Latvijas mazpilsētu un pagastu amatierteātru svētkiem.

Festivāls piedāvāja apmeklētājiem iepazīt jaunākās tendences Latvijas amatniecībā. 2017.gadā tajā piedalījās vairāk nekā 120 amatnieku un 30 mājražotāju, 2018.gadā - 140 dažādu amatu meistari, 30 pārtikas mājražotāji, kā arī viesi no kaimiņzemēm, taču šogad tas izaudzis, pulcinot līdz 150 dažādu amatu meistarus (no kuriem 54 piedalījās festivālā pirmo reizi) un 35 pārtikas mājražotājus, kā arī meistarus no ārvalstīm – Azerbaidžānas, Gruzijas, Ķīnas un Lietuvas.

Atšķirībā no gadatirgus, kas norisinās jūnijā, augusta festivālā tiek aicināti piedalīties Latvijas amatnieki, kas strādā ar visdažādākajām metodēm un materiāliem, savos darinājumos apvienojot amata prasmes, tehnoloģiju attīstības un mūsdienu dizaina elementus.

Jau tradicionāli saviem apmeklētājiem durvis vēris Ziemassvētku veikals, kur tirgo Latvijā ražotas dāvanas.

«Laika gaitā Ziemassvētku veikala zīmols ir kļuvis atpazīstams, un jau no aptuveni oktobra cilvēki sāk interesēties, kur šogad būsim atvērti un ko piedāvāsim. Daudzi no pircējiem regulāri nāk uz mūsu veikalu jau pēc konkrētām precēm, kas nopērkamas no pašiem pirmsākumiem, gan arī aplūkot pašu jaunāko, ko radījuši mūsmāju amatnieki vai ražotāji,» stāsta Liena Kalna, Ziemassvētku veikala idejas autore.

«Šogad veikalā ir pārstāvēti 134 pašmāju ražotāji un amatnieki. Prieks, ka katru gadu preču sortiments aug,» viņa piebilst.

Ziemassvētku veikals darbojas pēc tā saucamā pop up store principa – veikals ir gadā atvērts tikai noteiktu laiku un piedāvā tematiskas preces. Šogad līdz 31.decembrim tas darbosies i/c Olimpia 2.stāvā un 10.janvārim t/c Galleria Riga 3.stāvā.

Līdz lidostas Rīga atklāšanai 1975. gadā Rīgā galvenā bija Spilves lidosta.

Tā agrāk dēvēta gan par Spilves gaisa ostu, gan Rīgas gaisa ostu un Rīgas Centrālo lidostu. Tagad Spilves lidlaukā tiek nodrošināti privātie lidojumi un pilotu skolu treniņlidojumi, bet attīstības plāni ir miglā tīti, biznesa portālam db.lv pastāstīja Aivars Graholskis, bijušais Spilves aviācijas muzeja vadītājs.

Spilves lidostu sāka būvēt kara gūstekņi 1954. gadā, lidostas iekšdarbus veica latviešu amatnieki. «Amatnieki esot sacījuši, ka šī būs mazā Rundāle Rīgā,» stāstīja A. Graholskis.

Lidosta tika atklāta 1975. gadā. Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā iekārtoja lidostu, ko trīsdesmitajos gados pārdēvēja par Spilves gaisa ostu. Tās īpašnieks bija Rīgas pilsēta, nomnieks - Pasta un telegrāfa departaments. Tika uzceltas divas būves. Viena no tām bija Rīgas – Liepājas reisa apkalpojošo lidmašīnu un privāto lidmašīnu novietošanai. Savukārt, gaisa satiksmes kārtības regulēšanai uzbūvēja stacijas ēku ar pasažieru uzgaidāmajām telpām, pastu, muitu, policiju, komandantūru, meteoroloģisko staciju, restorānu u.c.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

«Pēc manā rīcībā esošās informācijas šis ir pārpratums, un atļauja ir piešķirta,» db.lv elektroniski informēja Rīgas domes priekšsēdētāja biroja vadītāja Anna Kononova.

Savukārt SIA Latvijas Tekstils īpašnieks Oskars Polmanis telefonsarunā ar db.lv apgalvoja, ka neviens viņu par piešķirto atļauju neesot informējis. «Es to pirmo reizi dzirdu no jums,» viņš sacīja. 3.augustā viņš saņēmis elektronisku vēstuli no Rīgas svētku rīkotājiem, kurā teikts, ka uzņēmums neatbilst kritērijiem, lai piedalītos amatnieku tirgū Doma laukumā. Tā kā viņš vēlējies sīkāku paskaidrojumu, viņam ieteikts vērsties ar rakstisku iesniegumu pie svētku organizatoriem.

Db.lv rakstīja, ka uzņēmums Latvijas Tekstils, kurš šuj Latvijas karogus, izgatavo ar Latvijas karoga tematiku saistītus suvenīrus un dažādus lina un kokvilnas tekstilizstrādājumus, tika saņēmis attiekumu no Rīgas svētku amatnieku tirgus organizatoriem. Svētku organizatoru - koncertorganizācijas Ave sol! direktora pienākumu izpildītāja Kitija Riekstiņa db.lv norādīja, ka svētku tirgus tematika ir Hanzas savienības amatnieki Viduslaikos. Lēmumu par to, kurš pretendents atbilst šādam statusam un kurš - ne, pieņēmusi piecu cilvēku komisija. Komisijas vadītāja ir Rīgas domes Kultūras iestāžu un amatierkolektīvu nodaļas vadītāja Ilona Vanadziņa.

Lai sniegtu iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mazo uzņēmumu radītos izstrādājumus no visiem Latvijas novadiem, nedēļas nogalē tiks atklāts pirmais virtuālais rokdarbu tirgus, kas turpmāk būs atvērts katru otro nedēļas nogali.

Virtuālā tirgus "handMadeMarket.lv" idejas autore ir rotu dizainere no Kuldīgas Baiba Ivanovska, zīmolu "_abiete_" un "Zonda jewelry" radītāja. Liekot lietā šobrīd esošo brīvo laiku un daudzu gadu pieredzi uzņēmējdarbībā, mārketingā un ražošanā, kuldīdzniece vēlas atbalstīt māksliniekus un vietējo amatnieku mazo biznesu, izveidojot virtuālo rokdarbu tirgu.

"Kā mazais ražotājs esmu apmeklējusi dažādus gadatirgus, pilsētas svētkus un amatnieku tirdziņus. Zinu to, ka dalība tirdziņos daudziem ir pamata ienākuma avots un domājot par to, cik grūts šis ir laiks mazajiem ražotājiem, nolēmu radīt virtuālo tirgu, kur visi mazie ražotāji atkal varētu satikties vienuviet un iepriecināt pircējus gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Šajā brīdī ikviens pirkums, kas izdarīts pie vietējiem Latvijas radītājiem, var izglābt kādu mazu ģimenes biznesu, ļaut dzimt jaunām idejām un gūt iedvesmu," uzsver idejas autore Baiba Ivanovska.

Vēsturiski ekonomiskā attīstība ir notikusi viļņveidīgi, jauni atklājumi un tehnoloģiski sasniegumi ir radījuši vairākus izrāvienus, ceļot produktivitāti un iedzīvotāju labklājību. Tomēr viss nezināmais vienlaikus ir ļoti vilinošs un reizē biedējošs.

Industriālās revolūcijas sākumā amatnieki demolēja rūpnīcu iekārtas, jo tās atņēma viņiem darbu. Ir jāpaiet zināmam laikam, lai katrs atrastu vietu jaunajā sistēmā, un tas ne vienmēr ir vienkārši. Šobrīd esam pietuvojušies mākslīgā intelekta izrāvienam, kas varētu ietekmēt lielu daļu nozaru; tas var šķist biedējoši, ne tikai mums kā indivīdiem, bet arī kā uzņēmumu vadītājiem. Vai un kā sākt uzticēties mākslīgajam intelektam uzņēmējdarbībā?

Biznesa programmatūras izstrādātāji savos produktos ir sākuši ieviest mākslīgā intelekta funkcionalitāti, sākot no uzlabotām analītikas spējām, līdz produktivitātes celšanas risinājumiem. Strauji izplatās dažādi ģeneratīvā mākslīgā intelekta risinājumi, ietekmējot daudzas radošās nozares, kas līdz šim jutušās pietiekami droši, un arvien grūtāk ir atšķirt mākslīgā intelekta un cilvēka radītus darbus. Dažu brīdi šķiet, ka mākslīgais intelekts drīz pārņems varu, taču tas nav tik vienkārši, jo pastāv milzīgs šķērslis – uzticēšanās. Tās veidošanās ir sarežģīts process, jo balstīts ne tikai uz racionāliem un loģiskiem argumentiem, bet arī saistīts ar mūsu individuālu uztveri, emocijām, pieredzi, intuīciju. Uzticēšanās ir pārliecība, ka sistēma rīkosies atbilstoši mūsu gaidām un izpildīs visas saistības un uzdevumus atbilstoši norādījumiem. Ja neticēsim, ka mākslīgais intelekts var kvalitatīvi veikt noteiktu darba daļu mūsu vietā, tā radītās iespējas neizmantosim, un zinātnes sasniegumiem nebūs nozīmes, lai cik pierādījumos balstīti tie būtu.

Pēdējos gados daudz runāts par Latvijas reģionu iznīkšanu un darba spēka trūkumu, tomēr tieši Latvijas reģionos rodamas attīstības perspektīvas ražojošiem uzņēmumiem. Un tas nav tikai sentiments vai misijas apziņa bez racionāla seguma, jo tieši uzņēmējdarbības attīstībai Latvijas reģionos ir virkne priekšrocību. To pierādījuši tādi Latvijas eksporta čempioni kā, piemēram, Dobeles Dzirnavnieks, Tenax, Valmieras stikla šķiedra un arī mēs, Arbo Windows.

Vispirms – tā ir darbaroku pieejamība. Ja Rīgā koncentrējas intelektuālais potenciāls, tad reģionos – darba rokas. Daudz lielāka iespēja lielu skaitu amatniecības darbu veicēju atrast tieši ārpus Rīgas. Jāņem vērā arī tas, ka Rīgā un Pierīgā šobrīd vērojams daudz lielāks darbaspēka trūkums un konkurence par katru darbinieku kļūst arvien sīvāka. Turklāt reģionos krietni attīstītāks ir arī arodskolu un tehnikumu tīkls, kas nākamos darbiniekus sagatavo darba dzīvei. Amatniecības kvalitāte reģionos ir pat labāka! Un labi amatnieki ir nemainīgi pieprasīti vairākās ražošanas nozarēs. Pie mums strādāt nāk ļoti dažādi cilvēki – gan tikko no skolas sola - bez zināšanām un pieredzes, gan darba dzīvē jau apbružājušies, pieredzi uzkrājuši amata pratēji. Tomēr to, vai cilvēks spēs strādāt ilgstoši, nosaka nekas cits kā vien viņa personisko īpašību kopums un iekšējā motivācija kaut ko iemācīties, darīt.

Par grūtāko posmu uzņēmējdarbībā biznesa sievietes atzīst uzņēmuma attīstību pēc tam, kad pārvarēti pirmie trīs attīstības gadi, bet par aktuālāko problēmu - augstos nodokļus, liecina pētījums par to, kā jūtas Latvijas sieviete uzņēmējdarbībā.

Biedrība Līdere sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un tirgus un sociālo pētījumu aģentūru Latvijas Fakti prezentēja 2012. gada nogalē veiktu apjomīgu pētījumu Sieviete uzņēmējdarbībā 2012. Tā mērķis ir sniegt padziļinātu ieskatu Latvijas sieviešu līdzdalībā ekonomiskajos un sociālajos procesos.

«Šī gada pētījums ļauj saprast, kā jūtas sieviete uzņēmēja patlaban, kā piecu gadu laikā ir mainījušās sieviešu uzņēmēju vērtības, prioritātes, attieksme, darbība un mērķi, kādā virzienā uzņēmējdarbības vidi ir ietekmējusi pārvarētā ekonomiskā krīze,» norāda Aiva Vīksna, biedrības Līdere valdes priekšsēdētāja un pētījuma iniciatore.

Lai arī sievietēm Latvijā ir pozitīvāka attieksme pret uzņēmējdarbību nekā vīriešiem, tomēr tieši viņi ir apņēmīgāki savu plānu īstenošanā, noskaidrots septītajā Amway globālajā uzņēmējdarbības pētījumā AGER 2016, ko ceturtdien prezentēja Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Sieviete uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas.

Vienlaikus ir ievērojami pieaugusi sieviešu noturība pret sociālo spiedienu – pusi dāmu neatturētu tuvinieku iebildumi, realizējot mērķi par sava uzņēmuma dibināšanu.

Kopumā Latvijā 87% sieviešu un 82% vīriešu ir pozitīva attieksme pret uzņēmējdarbību, taču vien 40% dāmu un 60% kungu var sevi iedomāties uzņēmēju lomā. Līdzīgas atšķirības abu dzimumu attieksmē pret savu biznesu ir arī citviet pasaulē. Mainīgs vien ir pašu sieviešu viedoklis par uzņēmējdarbību – Dānijā pat 95% sieviešu pret to attiecas pozitīvi, kamēr Turcijā līdzīgi domā vien 40% aptaujāto.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rektors un profesors Anderss Pālzovs (Anders Paalzow) konferencē Sieviete uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas secināja, ka izaicinājums un iespēja vienlaikus ir lielā starpība starp sieviešu vispārīgi pozitīvo attieksmi pret uzņēmējdarbību un salīdzinoši nelielo daļu, kuras spēj sevi iedomāties kā uzņēmējas. Tāpēc izaicinājums ir iedrošināt pozitīvo attieksmi pārvērst rīcībā. Zinot, ka Latvija ir starp valstīm, kur vadītāju amatos ir salīdzinoši daudz sieviešu, redzu, ka sieviešu-uzņēmēju jomā Latvijai ir liels, nerealizēts potenciāls.

Latvija veiksmīgi novērsusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma zaudējuma riskus 2007-2013.gada plānošanas perioda darbības programmā Uzņēmējdarbība un inovācijas, iesniedzot Eiropas Komisijā (EK) maksājuma pieteikumu nepieciešamajā apjomā līdz 2014.gada beigām, informē Finanšu ministrija.

Darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas ietvaros risks Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma daļējai zaudēšanai tika identificēts jau 2013.gada vasarā. Atbildīgo iestāžu operatīvas, efektīvas un konstruktīvas sadarbības rezultātā šobrīd risks ir novērsts, un FM paredz, ka ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā pieejamo ES fondu finansējumu Latvija spēs ieguldīt izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanai pilnā apmērā, norāda Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Līdz 2014.gada beigām darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas ietvaros Latvijai bija jāiesniedz EK maksājumu pieprasījumi par vismaz 591,4 miljoniem eiro.

Tieši ekonomiskās krīzes apstākļos ar uzņēmējdarbību nodarboties sāka Anita Roze-Traviņa, Rozes bodes īpašniece. Pēc bērniņa piedzimšanas viņai bija garantēta atgriešanās iepriekšējā darbavietā, tomēr viņa nolēma riskēt. Atvēra Vecrīgā mazu veikaliņu, kurā tiek tirgotas gaumīgas tikai un vienīgi Latvijā tapušas smukumlietas – rotas, spēļmantas, dažādi aksesuāri un suvenīri.

Deviņu gadu laikā uzņēmums ir audzis. Pašlaik sadarbojas ar 120 piegādātājiem. Pērn uzņēmēja atvēra interneta veikalu, kas pamazām audzē jauno klientūru, tostarp uz peļņu vai dzīvi ārzemēs pārcēlušos latviešus.

Iepriekšējais gads Rozes bodei bijis ar apgrozījuma kritumu. 2016.gadā – 90 288 eiro, pērn – 77 168 eiro. Ir saradušies konkurenti, kuri nokopējuši veikala veiksmīgo koncepciju, mazinājusies arī pircēju interese par latviešu etnogrāfiskajām zīmēm, kas bija viena no populārākajām preču grupām. Tāpat uzņēmuma finanses ietekmēja algu pacelšana pārdevējām un sociālo iemaksu kāpums. Tā kā vairums piegādātāju ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tā pieaugums līdz 15% ietekmēja viņu izstrādājumu cenas. Tas viss summējas un rezultātā atspoguļojas arī Rozes bodes – SIA SEVEN WAYS – bilancē.

Būve, kas uzcelta Indijas tuksnesī, atzīta par visneparastāko vietu, kur uzturēties uz šīs planētas. Šādi lēmuši ceļvežu izdevēja Lonely Planet redaktori.

Greznajai viesnīcai, kas uzcelta uz smilšu kāpas, dots nosaukums Mihir Garh.

Viesnīcā ir privātas terases, pagalmi, baseini un džakuzi.

Fortam līdzīgās struktūras būvniecība aizņēmusi divus gadus. Pie tās savas rokas pielikuši vairāk nekā 100 amatnieki un meistari.

Galerijā aplūkojamas fotogrāfijas no šīs vietas.

#1/15

mihirgarh.com

#2/15

mihirgarh.com

#3/15

mihirgarh.com

#4/15

mihirgarh.com

#5/15

mihirgarh.com

#6/15

mihirgarh.com

#7/15

mihirgarh.com

#8/15

mihirgarh.com

#9/15

mihirgarh.com

#10/15

mihirgarh.com

#11/15

mihirgarh.com

#12/15

naturalhighsafaris.com

#13/15

nexustravelsolutions.com

#14/15

tripadvisor.com

#15/15

cntraveler.com

Skatīties pārējos attēlus

Latgales kultūras festivālu Sanktpēterburgā, Kirova vārdā nosauktajā centrālajā kultūras un atpūtas parkā, apmeklējuši vairāk nekā 10 tūkst. cilvēku, tai skaitā vairāki desmiti Krievijas ziemeļu galvaspilsētā dzīvojošo latviešu, kā arī bijušo Latgales un Latvijas iedzīvotāju.

Festivāla apmeklētāji, vairums no kuriem pieraduši pie dzīves lielpilsētā, neslēpa savu sajūsmu par iespēju kontaktēties ar lauku ļaudīm, par viņu vienkāršību un sirsnību. Festivālā varēja nogaršot pēc dzimtas receptēm gatavotos Latgales mājsaimnieču lauku labumus, tostarp mājas sieru, plānās un rūgušpiena pankūkas, pelēkos zirņus ar speķi, Aglonas meistaru cepto maizi un Kurmīšu tēju ar medu.

No daudziem stiprā dzimuma un arī dažām daiļā dzimuma pārstāvēm īpašas uzslavas par savām garšas īpašībām izpelnījās Latgales meistaru brūvētais alus un šmakovka jeb pašbrūvēts degvīns ar uzkodām - melno maizi ar paškūpinātu speķi un sāļu gurķi.

Kopā ar Latvijas meistariem un amatniekiem no visas Latvijas tiek rīkots pirmaisJāņu digitālais gadatirgus, kas 20. jūnijā norisināsies interneta vidē, informē Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska.

Tautas lietišķās mākslas eksperte un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Linda Rubena atbalsta tradicionālo tirdziņu pastāvēšanu, bet papildus tam saskata arī veidus, kā tos attīstīt: «Mmūsdienās ir jāiet līdzi laikam. Tirgoties, atrast domubiedrus, sasniegt plašāku auditoriju, vienlaikus saglabājot mūsu tradicionālo kultūras mantojumu, veiksmīgi var arī internetā. Aizvien vairāk cilvēku iepērkas tieši internetā, kur atrodams tikai retais amatu meistars. Iedrošinot meistarus savu produkciju pārdot arī internetā un iepazīstinot viņus ar digitālo tehnoloģiju sniegtajām iespējām, tie pilnvērtīgi spēs konkurēt ar citu valstu ražojumiem.»

Digitālajā gadatirgū varēs atrast visu nepieciešamo skaistai un lustīgai līgošanai. Gadatirgus, kas norisinās Swedbank projekta Meistars 21. gadsimtā ietvaros, virtuālos apmeklētājus gaidīs sākot no 20. jūnija plkst. 9.00 līdz pat pusnaktij. Tas būs pieejams Facebook lapā.

Autoražotājs Tata Motors Indijas pilsētā Mumbajā izstādījis sava Nano modeļa īpašo zelta versiju - Goldplus Nano, ziņo BBC.

Jāatgādina, ka Nano ir viena no pasaulē lētākajām automašīnām.

Automašīnas radīšanā iesaistīti trīsdesmit amatnieki, izmantojot 80 kilogramus zelta, 15 kilogramus sudraba un neskaitāmus dārgakmeņus.

Kā raksta Financial Times, Tata Motors tā saukto tautas automobili pārvērtusi zelta karietē, tādējādi izceļot paradoksu vienā no pasaulē visstraujāk augošajām ekonomikām, kur ļoti bagātie dzīvo līdzās ļoti nabadzīgajiem.

Nano modeļa cena ir salīdzinoši pieticīga - 3 tūkstoši ASV dolāru. Taču pie pašreizējās cenas, kas ir 1819 ASV dolāri par Trojas unci, zelts vien pievieno šai cenai vairākus miljonus dolāru. Financial Times norāda, ka, iespējams, Nano tagad var tikt uzskatīta nevis par īstermiņa, bet ilgtermiņa investīciju.

Latviešu arhitekts Didzis Jaunzems ar komandu uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam.

Latvijas arhitekta un mākslinieku komanda jau otro reizi uzrunā vides objektu festivāla "Ansī ainavas" (Annecy Paysages) apmeklētājus. Šogad Latvijas komanda piedalās festivālā, izrādot vides objektu "Pinumu paviljons" (Wicker Pavilion), kura tapšanā tika piesaistīti arī Latvijas tradīciju kopēji, klūgu grozu pinēji.

Pagājušajā gadā Ansī ainavu festivālā līdzās daudzu pasaules mākslinieku darbiem varēja redzēt arī arhitekta D. Jaunzema un komandas vides objektu "UGUNS".

Kārsavā radīta vides objekta kopija nokļūst prestižā mākslas festivālā 

Latvijas simtgades ietvaros radītu vides instalāciju UGUNS, kas uzstādīta pie Latgales pilsētas...

Objekts pirmo reizi tika izstādīts pie Latgales pilsētas Kārsavas, dabas parkā Numernes valnis, taču oriģinālo objektu pamanīja un novērtēja arī festivāla organizatori Francijas Alpos, kur tika izveidota šī objekta kopija.

Šogad arhitekts ar komandu tika uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam. "Pinumu paviljonu veidojām kā laikmetīga dizaina un tradicionālās amatniecības apvienojumu. Tā ir vieta atpūtai un meditācijai Eiropas dārzos Ansī pilsētā. Paviljons saplūst ar apkārtējo ainavu un veido noēnotu telpu, kurā parka apmeklētāji var patverties no karstās vasaras saules. No paviljona paveras brīnišķīgi skati uz apkārt esošo dabu un ažūrā konstrukcija veido dinamiskus ēnu zālājā," stāsta D. Jaunzems.

Paviljons tika veidots, izmantojot koka režģa čaulas (grid shell) tehniku un pārklāts ar 262 tradicionāli pītiem klūgu groziem konusa formā, kurus veidoja Latvijas amatnieki. Nesošajai koka konstrukcijai izmantoti priedes koka dēļi. Laika gaitā koka konstrukcijas un pinumi iegūs dabisku pelēku nokrāsu un vēl vairāk saplūdīs ar apkārtējo dabu.

Festivāls "Annecy Paysages" notiek trešo gadu. Šogad pandēmijas Covid-19 dēļ sākotnēji festivāls tika atcelts, taču mēnesi pirms oficiālās atklāšanas organizatori tomēr lēma to vērt vaļā apmeklētājiem, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. "Kamēr pasaule bija "apstājusies", mēs pieņēmām izaicinājumu doties uz ārzemēm un mēneša laikā radīt vides objektu par spīti visiem apgrūtinājumiem," stāsta D. Jaunzems.

"Visus izdevumus sedz festivāla organizatori "Annecy Paysages". Paviljona izmaksas, tajā skaitā dzīvošana astoņiem cilvēkiem un ceļš uz Franciju, kopā veidoja aptuveni 20 tūkstošus eiro.

Bauskas novadā vienmēr bijuši aktīvi uzņēmēji – jau viduslaikos šeit aktīvi rosījās tirgotāji un amatnieki no malu malām. Mūsdienās biznesa rosība aizvien pieaug, bet drīzumā, pateicoties “Rail Baltica” un Bauskas Industriālajam un loģistikas parkam (BILP), paplašināsies gan biznesa iespējas, gan īstenoto projektu vēriens.

Visa pamatā – uzticēšanās

Kombinētās lopbarības rūpnīca SIA “Lielzeltiņi” Bauskas pievārtē, Ceraukstes pagastā, ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Bauskas novadā, kas ietilpst vienā koncernā ar “Putnu fabrika Ķekava”.

Uzņēmuma valdes loceklis Andrejans Paučs novada iedzīvotājus raksturo kā uzticamus sadarbības partnerus un īstus cīnītājus. “Zinot zemniekus un partnerus, ar kuriem sadarbojamies Bauskā, Bauskas reģionā un Zemgalē, noteikti varu teikt, ka viņiem ir kāds īpašs gēns, kas dod spēku un vēlmi cīnīties.” Uzņēmējs uzsver, ka zemgaliešiem var uzticēties, turklāt ne tikai biznesa vai personiskajā, bet arī pašvaldības līmenī. “Mums no pašvaldības ir ļoti labs atbalsts, to jūtam, attīstot arī jaunos projektus gan vēsturiski, gan pašlaik. Mūsu laikos ļoti augstu tiek vērtētas labas attiecības un uzticība. Ir tādi zemnieki, ar kuriem visu varu sarunāt telefoniski vai klātienē paspiest roku, un nevajag nekādus līgumus parakstīt – mēs zinām, ka noruna būs spēkā. To pašu viņi sagaida arī no mums. Tas, ka mēs esam tādā savstarpējās uzticības līmenī, mani ļoti priecē; skatoties viens otram acīs, mēs zinām, ka to izdarīsim.”