Transports un loģistika

Veiks izturības pārbaudi tiltam pār Juglas ezera kanālu

Dienas Bizness, 30.04.2009

Jaunākais izdevums

Noslēgumam tuvojas paplašināšanas darbi tiltam pār Juglas ezera kanālu Brīvības gatvē. Trešdien, 6. maijā, no pulksten 7.00 līdz 9.30 no rīta tiks veikta tilta nestspējas pārbaude, kuras nodrošināšanai būs nepieciešams īslaicīgi slēgt transporta satiksmi virzienā no pilsētas centra. Slogošanas pārbaudes laikā satiksme tiks organizēta ar ceļu policijas palīdzību.

“Tilta slogošana pirms nodošanas ekspluatācijā ir nepieciešama, lai pārbaudītu tā konstrukciju atbilstību izvirzītajām tilta izturības un satiksmes drošības prasībām. Kamēr tiek veikti slogošanas mērījumi, satiksmi virzienā no centra būs nepieciešams īslaicīgi slēgt septiņas reizes uz laiku līdz divām minūtēm. Otrs braukšanas virziens uz pilsētas centru pār pagaidu tiltu netiks traucēts,” informē tilta nestspējas pārbaudes veicējs, SIA Inženierbūve izpētes daļas vadītājs Egils Pariss.

Imitējot apstākļus, kas atbilst iespējamiem maksimālajiem noslogojumiem, tilta statiskās slogošanas pārbaudes laikā tiks izmantoti četri kravas automobiļi, katrs ar pilnu masu 30 tonnas, bet tilta dinamiskās slogošanas mērījuma laikā tiks izmantots viens kravas automobilis ar pilnu masu 10 tonnas.

Tilta pār Juglas kanālu rekonstrukciju veic AS Latvijas tilti. Plānots, ka tilta remontdarbi tiks pabeigti šā gada jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juglas ezerā pie Zēlustes muižas otrdien tika ielaisti līdaku mazuļi, lai papildinātu zivju resursus.

Kopumā ezerā tika ielaisti 110 kilogrami zivju jeb aptuveni 9243 līdacēnu, kas katrs sver aptuveni 120 gramus.

Zivju mazuļi tika pirkti no SIA Oskars zivjaudzētavas To iegāde un ielaišana Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam izmaksāja 3624 Ls, kas gūti no maksas par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos.

Juglas ezera zivju krājumu pamatmasu veido raudas un plauži, ezerā ir mazāk līdaku, līņu, sudrabkarūsu, zandartu, asaru un pliču, bet samērā nedaudz karpu un ruduļu.

Juglas ezerā regulāri var palielināt līdaku krājumus, ielaižot to kāpurus ap 250 tūkst. gabaliem gadā uz izmantojamo (dotajai zivju sugai piemērotāko) platību Šī platība ezerā veido aptuveni 500 hektārus. Ņemot vērā lielo Juglas ezera ūdens virsmas platību, iepriekš nenorādīja Zivju resursu pētniecības departaments īpašus ierobežojumus līdacēnu ielaišanas apjomam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgalietis Arturs Gailītis Madonas pusē attīstījis savu biznesu SIA Rezidence, ko pats dēvē par organizāciju #viedi. Lai gan sākotnēji viņš plānoja Madonā pavadīt tikai dažus mēnešus, ir apritējuši trīs gadi kopš pārcelšanās, un uzņēmējs spriež, ka Kāla ezerā noķēris pareizo vilni.

Tagad A. Gailītis strādā katru dienu, taču nebūt no deviņiem līdz pieciem. To, ko viņš pašlaik dara, viņš nesauc par darbu, bet par savu dzīvi un ikdienu. Viņa dibinātajai SIA Rezidence klusā sezona īsti nepienāk, ja nu vienīgi tāda ir nedēļa vai pusotra pavasarī, kad netiek organizēts neviens pasākums. Ikdienā uzņēmumā darbojas divi cilvēki, no kuriem viens ir pats A. Gailītis, taču, kad tiek īstenoti projekti un pasākumi, viņš Madonas pusē piesaista veselu komandu ar palīgiem.

A. Gailītim piemīt radošais gēns, taču viņš atzīst, ka, iespējams, viņā ir arī kaut kas no uzņēmēja. Par sevi saka, ka ir apveltīts ar uzņēmējiem tik svarīgo apņēmību un drosmi. Beidzis pamatskolu Madonā un vidusskolu Vecpiebalgā, devies uz Rīgu, kur studēja kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā. Strādājis gan par pārdevēju, gan parādu piedziņā, kādu laiku tipogrāfijā, līdz nonāca pie pasākumu organizēšanas. Savas prasmes iemēģinājis arī restorāna vadībā. Tomēr pēc 10 gadiem Rīgā A. Gailītis piedzīvoja lūzuma punktu un atgriezās Madonā. «Šeit es atguvos, un idejas te ģenerējas krietni labāk. Viss notiek un sastājas tā, kā tam ir jānotiek», bilst A. Gailītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vasarā pabeigs veloceliņu no Rīgas centra līdz Berģiem

Ingrīda Drazdovska, 27.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada jūlijam paredzēts pabeigt veloceliņa būvniecību no Rīgas centra līdz Berģiem.

Šobrīd tiek turpināta arī veloceliņa būvniecība Juglas ielas rekonstrukcijas ietvaros no Biķernieku ielas līdz Lubānas ielai. Projektu pasūtītājs ir Rīgas domes Satiksmes departaments.

Veloceliņa Centrs – Berģi būvniecība sākta 2009. gada nogalē. Tas būs 14 kilometrus garš un būs Eiropas nozīmes veloceliņu tīkla maršruta EuroVelo10 posms Rīgas teritorijā. Pēc veloceliņa izbūves no Juglas līdz pilsētas centram ar velosipēdu būs iespējams nokļūt 30 minūtēs, bet no Teikas līdz centram – 20 minūtēs. Būvdarbus veic a/s Ceļu pārvalde. Konkursa rezultātā veloceliņa Centrs – Berģi būvniecības izmaksas ir 458,8 tūkstoši latu (bez PVN). 65% no attiecināmām izmaksām paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par 138 tūkstošiem eiro sola Tour de Latgale

Gunta Kursiša, 06.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales plānošanas reģions noslēdzis iepirkumu konkursu par mārketinga pasākumu nodrošināšanu tūrisma projekta Tour de Latgale and Pskov ietvaros, tam atvēlot 137,93 tūkstošus eiro jeb aptuveni 96 tūkstošus latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Tour de Latgale and Pskov ir vairāk nekā 1,68 miljonus eiro vērts projekts, kura mērķis ir attīstīt sadarbību un izveidot pastāvīgu tīklu tūrisma nozarē starp Latgales un Pleskavas reģioniem. 90% jeb 1,063 milj. eiro no projekta izmaksām tiek segtas no Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007 – 2013. gadam.

Paredzēts, ka mārketinga materiālu izstrādei un mārketinga kampaņu organizēšanai jāpalielina abu reģionu atpazīstamība Eiropas Savienībā un Krievijā, skaidrots Latgales reģionālajā portālā latgale.lv.

Projektā paredzēts izstrādāt starptautiskus tūrisma maršrutus, organizēt radošās darbnīcas, nodrošināt reģiona dalību desmit tūrisma izstādēs Sanktpēterburgā, Viļņā, Rīgā, Igaunijā. Tūrisma infrastruktūras attīstībai tiks labiekārtotas 19 uz ūdens resursiem balstītas atpūtas vietas Latgalē (Aglonas novadā - pie Ciriša ezera, Jaziņu ezera un Šķeltovas ezera, Baltinavas novadā - pie Svātezera, Balvu novadā - pie Balvu ezera, Dagdas novadā - pie Dagdas ezera, Ežezera un Asūnīcas upes, Ludzas novadā - pie Audeļu ezera, Dziļezera, Nirzas ezera, Lielā ezera un Zvirgzdenes ezera, Pildas, Rundānu, Riebiņu novadā - pie Bicēnu ezera, Rēzeknes pilsētā - pie Kovšu ezera, Viļakas novadā - pie Viļakas ezera) un septiņas vietas Pleskavas apgabalā. Tūrisma projektos paredzēts izvietot bojas, uzstādīt informatīvos stendus un zīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No svētdienas, 13. jūnija, automašīnu satiksmei var izmantot jauno Biķernieku ielas rotācijas apli Rīgā, informē Rīgas pilsētas domes Satiksmes departaments.

Autovadītāji varēs izmantot jauno rotācijas apli braukšanai no centra virzienā uz Garkalnes pagastu vai otrādi, turpinot ceļu taisni pa Biķernieku ielu. Vairs nebūs nepieciešams izmantot Kaivas ielu.

Taču pagaidām rotācijas aplim būs slēgti pieslēgumi Juglas ielai, jo turpināsies pieslēguma izbūve pie esošās Juglas ielas un Juglas ielas jaunā posma izbūve no Biķernieku ielas rotācijas apļa līdz Augusta Deglava ielas rotācijas aplim. Plānots, ka Juglas ielas pieslēgums jaunajam rotācijas aplim tiks izbūvēts līdz jūlija sākumam.

2009. gadā tika sākti būvdarbi jauna Juglas ielas posma izbūvei no Lubānas ielas līdz Biķernieku ielai. Tā izbūves laikā ir pārbūvēts arī Biķernieku ielas posms, tās krustojumā ar topošo Juglas ielu izbūvējot rotācijas apli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta Tehnisko risinājumu izstrāde biotopu atjaunošanas pasākumu uzsākšanai dabas liegumos Randu pļavas un Liepājas ezers un Rāznas Nacionālajā parkā realizēšanu, informē pārvalde.

Līdz šā gada rudenim plānota dabas lieguma Randu pļavas meliorācijas sistēmu izpēte, ūdens apmaiņas režīma izpēte Bārtas, Otaņķes un Ālandes upēs dabas lieguma Liepājas ezers teritorijā un tehniskā projekta izstrāde upju attīrīšanas procesiem. Tāpat plānota vides problēmu risināšanas rīcības plāna izstrāde Rāznas ezeram.

Dabas liegums Randu pļavas ir Latvijas mērogā unikāla teritorija ar biotopu un sugu daudzveidību. Tas plešas 290, 5ha platībā Salacgrīvas novada teritorijā. Tur sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss. Dabas lieguma lauksaimnieciski izmantojamajā daļā dažādos laika periodos haotiski rakti novadgrāvji, uzbērti dambji un veidotas meliorācijas sistēmas, kas šobrīd ir aizaugušas, un savu funkciju vairs nepilda – bioloģiski vērtīgie zālāji strauji pārpurvojas, savukārt lagūnas aizaug, zaudējot sugu un biotopu daudzveidību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvaspilsētā joprojām dažviet nav izbūvēti sadzīves notekūdeņu centralizētie kanalizācijas tīkli, un tie - vai nu attīrīti atbilstoši prasībām, vai arī pavisam neattīrīti - nelegāli tiek novadīti apkārtējā vidē, arī ezeros un lietusūdens sistēmās, šodien raksta laikraksts Diena.

Biedrības Berģinieki pārstāvji jau vairāk nekā piecus gadus cīnoties par to, lai tiktu pārtraukta sociālās aprūpes centra Ezerkrasti un trīs daudzstāvu dzīvojamo māju notekūdeņu novadīšana Mašēnu ezerā un šajā vietā tiktu izveidoti pilsētas ūdens un kanalizācijas tīkli.

To panākt līdz šim nav izdevies, kaut dome jau 2009. gadā lēma projekta izstrādei piešķirt 50 000 latu, nekas tā arī nav izdarīts, norāda Diena. Ezerkrastiem esot izsniegta piesārņojošās darbības atļauja, un analīzes parādot, ka notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši noteiktajiem parametriem, pastāstījis Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (RVP) direktores vietnieks Elmārs Jasinskis. Taču, kā uzskatot vietējie iedzīvotāji, prasības notekūdeņu attīrīšanai ir zemas un, arī pildot tās, to ielaišana Mašēnu ezerā nopietni ietekmē tā stāvokli. Arī E. Jasinskis piekritis, ka jebkuru notekūdeņu novadīšana, protams, ietekmē apkārtējo vidi, jo tie satur barības vielas, kas veicina, piemēram, aļģu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sāk būvēt Juglas ielas turpinājumu

, 31.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā sākti jauna Juglas ielas turpinājuma būvdarbi posmā no Biķernieku ielas līdz Lubānas ielai.

Juglas ielas turpinājuma būvniecības mērķis ir atslogot Rīgas centru no tranzīta satiksmes un pilnveidot maģistrālo ielu tīklu, izveidojot maģistrālo ielu savienojumu starp Brīvības gatvi Juglā, Augusta Deglava ielas rotācijas apli un tālāk – topošo Dienvidu maģistrāli. Šādi tiks sniegta iespēja apbraukt Rīgas centru virzienā no Vidzemes uz Zemgali un otrādi, pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta preses sekretārs Mareks Ivans.

Būvdarbu laikā Juglas iela pilsētas robežas tuvumā tiks izbūvēta pa jaunu trasi posmā no Biķernieku ielas līdz Lubānas ielai ar pieslēgumu pie Augusta Deglava ielas rotācijas apļa. Tāpat Juglas ielai tiks izbūvētas arī gājēju ietves un no brauktuves un ietves atdalīts apgaismots veloceliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Uz plosta Kāla ezerā piedāvā īpašas vakariņas

Lelde Petrāne, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārliecinājies, ka cilvēkiem ideja patīk, Arturs Gailītis arī šovasar piedāvā vakariņas uz plosta, kas peld vienā no Latvijas gleznainākajiem ezeriem - Kāla ezerā.

Maltīti sešās kārtās turpat uz plosta gatavo un pasniedz Latvijā pazīstami šefpavāri. «Priekšnoteikums ir oriģinalitāte un spēja radīt ko jaunu un nebijušu. Par ēdienkarti katram pasākumam atbild pavārs, veidojot to pēc saviem uzskatiem, sajūtām un vēlmēm. Katram savs rokraksts,» stāsta vakariņu Vakars uz ezera idejas autors.

«Noticēt pašam sev, kad citi tev netic! Pārliecināt partnerus, šefpavārus, ka projekts būs veiksmīgs,» šos kā lielākos izaicinājumus, īstenojot projektu, min A. Gailītis. Viņš uzskata, ka konkurence šajā jomā Latvijā ir ļoti maza. Ir ideja doties arī Igaunijas un Lietuvas virzienā.

«Ideja radās pagājušā gada februārī. Dažādu apstākļu sakritības dēļ atgriezos uz dzīvi Madonā. Man tuviem draugiem ir īpašums pie Kāla ezera - vieta, kur tagad notiek mūsu pasākumi. Manuprāt, Kāla ezers ir skaistākais Latvijā. Tur var smelties spēku ikdienai, mieru prātam. Vienu vakaru, ciemojoties pie draugiem, radās ideja par vasaras terases izveidi. Vēlāk ideja transformējās no terases par plostu, uz kura tiek aicināti Latvijas labākie šefpavāri servēt vakariņas ezera vidū,» skaidro A. Gailītis. No idejas rašanās brīdim līdz plostam pagājuši daži mēneši. «Patiesībā biļetes uz pasākumu sākām tirgot, kad plosta vēl nebija. Redzot cilvēku atsaucību, straujo rezervāciju pieplūdumu, nekas cits neatlika kā «dabūt to gatavu»,» viņš smaidot saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot Tempļkalna ielas gājēju tilta būvniecību Alūksnē, Madonas reģionālās vides pārvaldes prasība bija - būvniecības procesā nemainīt Alūksnes ezera krastus un gultni, informē Alūksnes pašvaldībā.

Šāda prasība tika izvirzīta, jo Alūksnes ezers un tam līdzās esošā teritorija ir uzskatāma par kultūras pieminekļu aizsardzības zonu. Ezerā dzīvo dažādas zivju un vēžveidīgo sugas, kā arī aug ūdens augi, un, aizskarot ezera krastus vai gultni, visticamāk, tiktu nodarīts kaitējums ezera ekosistēmai. Tādēļ Latvijā tradicionāli pielietoto tehnoloģiju tilta būvniecības procesā veidot smilšu uzbērumus nebija iespējams pielietot, skaidro Alūksnes pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas projektu vadītāja Sanita Adlere.

Tempļkalna ielas gājēju tilta būvniecību veica uzņēmuma SIA Tilts komanda. Atbildīgais būvdarbu vadītājs, inženieris Kirils Loškarjovs atklāj, lai uzbūvētu tiltu, tika izveidota vairāk kā desmit metru gara, tehnoloģiski sarežģīta iekārta ar uzbīdīšanas mehānismu. Ar tās palīdzību bija iespējams tilta konstrukciju pārbīdīt pāri ezeram, tādēļ nebija nepieciešams ezerā veikt uzbērumus vai rakšanas darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nenoskaidrotu cēloņu dēļ Puzes ezerā masveidā bojāgājušas ezera salakas

Žanete Hāka, 23.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. septembrī Puzes ezera apsaimniekotājs SIA Puzes ezers konstatēja, ka bojāgājušas vienas sugas zivis – ezera salakas, informē Valsts vides dienests (VVD).

20. un 21. septembrī bojāgājušās zivis vāca ezera apsaimniekotāji un VVD inspektori. To daudzums – apmēram 1 tonna. 22. septembrī jaunu zivju bojāeja vairs netika konstatēta.

VVD pārstāvjiem iesaistoties cēloņu noskaidrošanā, tika konstatēts, ka piesārņojuma ietekme ir izslēgta - notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Ugālē, no kurām attīrītie ūdeņi nonāk ezerā, darbojas normāli. Arī lauku miglošana nav notikusi. Skābekļa saturs ezera ūdenī atbilst labai kvalitātei. Turklāt piesārņojuma gadījumā būtu cietušas arī citu sugu zivis.

Bojāgājušo zivju paraugi nogādāti izmeklēšanai institūtā BIOR. Pirmie rezultāti liecina, ka bakterioloģiski cēloņi ir izslēgti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Vairāk nekā tikai dizains: Huawei apvieno dabas skaistumu un viedās tehnoloģijas

Sadarbības materiāls, 27.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālisma tendences arvien biežāk ir novērojamas dažādu nozaru radīto produktu dizainā, kas ir īpaši pieprasīti jaunākās paaudzes vidū. Lai gan izstrādāt pievilcīgu minimālisma dizainu varētu šķist viegls uzdevums, patiesībā ir rūpīgi jāizvērtē katra mazākā nianse un elements, lai radītu funkcionālu, kvalitatīvu, bet tajā pašā laikā vienkāršu dizainu. Mūsdienās bieži vien ierīču vizuālajam izskatam ir tikpat būtiska nozīme, cik produkta tehnoloģiskajām kapacitātēm, tāpēc jaunā Huawei MateBook klēpjdatoru sērija ir aprīkota ar iespaidīgu 11. paaudzes Intel® Core™ procesoru, un neparastu dizainu, kas apvieno abas būtiskākās mūsdienu ierīču funkcijas.

Huawei MateBook klēpjdatoru sērijas galvenā vadlīnija ir tīrs dizains, kas nozīmē, ka korpusa līnijas un padziļinājumi ir maksimāli samazināti, bet tajos ir integrētas vairākas funkcijas, lai katram dizaina elementam būtu praktisks pielietojums. Šāds dizains var "paslēpt" detaļas, kuras nav nepieciešamas, tādējādi iegūstot tīrāku, minimālistiskāku izskatu. Piemēram, bez malu Huawei Infinite FullView ekrāns, Free Touch skārienjutīgais paliktnis un paslēptie skaļruņi izkārtoti, saglabājot vienkāršību, lai vizuāli nesarežģītu ierīces kopējo izskatu. Savukārt Huawei Share funkcija ir integrēta skārienpaliktnī, lai atvieglotu ierīču savstarpēju savienošanu. Arī ieslēgšanas poga ir veidota tā, lai apvienotu divas funkcijas – vienkāršību un drošību – pirms ierīces ieslēgšanas, nolasot arī lietotāja pirksta nospiedumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgas pašvaldība sakārtos transporta infrastruktūru IKEA veikala darbības nodrošināšanai, ieguldot 500 000 eiro

Lelde Petrāne, 14.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja sadarbības līguma slēgšanu ar SIA Verus Praedium par nepieciešamajiem transporta infrastruktūras pārkārtojumiem nākotnē iecerētā mēbeļu mazumtirdzniecības lielveikala IKEA darbības nodrošināšanai.

IKEA veikalu attīstītāji iecerējuši būvēt Stopiņu novadā pie pašas Rīgas robežas, blakus Juglas ielas un Biķernieku ielas rotācijas aplim, iepretim lielveikalam Rimi. Veikala darbība būtiski ietekmēs satiksmi Juglas ielā un tās savienojumos ar diviem rotācijas apļiem – pie Biķernieku ielas un pie Lubānas ielas.

«Lielveikala attīstītāji savā projektā gatavi ieguldīt desmitiem miljonu eiro, kā arī vairākus miljonus eiro transporta infrastruktūras attīstīšanā. Šāds veikals ļoti pozitīvi ietekmēs mūsu valsts ekonomiku – daudziem mēbeles vairs nebūs jāiegādājas ārzemēs, tiks nodrošinātas jaunas darba vietas iedzīvotājiem un papildus iespējas vietējiem piegādātājiem. Mums kā pašvaldībai arī ir svarīgi, lai veikala darbība neapgrūtinātu satiksmi, tāpēc sadarbosimies infrastruktūras izbūvē. Plānots, ka pēc kopīgi paveiktā darba transporta kustība šajos rotācijas apļos pat varētu uzlaboties,» norāda Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

IKEA darbības nodrošināšanai pārbūvēs rotācijas apli Juglas un Biķernieku ielu krustojumā

Rūta Cinīte, 31.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiktu satiksmes infrastruktūras pārkārtojumus nākotnē iecerētā mēbeļu mazumtirdzniecības lielveikala IKEA darbības nodrošināšanai, nedēļā no 4. septembra ceļu būves uzņēmums A.C.B. sāks rekonstrukcijas un būvniecības darbus Juglas un Biķernieku ielu krustojumā esošajā rotācijas aplī un atsevišķos šo ielu posmos. Autobraucējiem un gājējiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem remontdarbu laikā, informē A.C.B. pārstāvji.

Rekonstruējot Biķernieku un Juglas ielas krustojumu, plānots palielināt krustojuma caurplūdi – izbūvēt jaunu brauktuvi uz Juglas ielas, jaunas nobrauktuves uz Biķernieku un Juglas ielām, izbūvēt jaunas ietves uz Juglas un Biķernieku ielas. Papildus tiks izbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma, paredzēta jaunas apgaismojuma sistēmas un vājstrāvas tīkla izbūve, kā arī divu regulējamu krustojumu ar luksoforiem izbūve.

Ceļu remontdarbus šajā posmā plānots pabeigt līdz 2018. gada 20. jūnijam.

Remontdarbu laikā tiks nodrošināta satiksmes braukšanas joslas kustība abos virzienos, taču jāņem vērā braukšanas ātruma ierobežojums – periodiski Juglas un Biķernieku ielu garumā maksimālais braukšanas ātrums būs 30 km/h.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papes kanāla slūžas nedarbojas, un vietējie makšķernieki apgalvo, ka šovasar zivis Papes ezerā mocījušās zemā ūdens līmeņa dēļ. Pārgāznes izbūves projekts, ko uzsāka Dabas aizsardzības pārvalde, lai stabilizētu ūdens līmeni Papes ezerā, pērn apstājies Satiksmes ministrijas nosacījumu dēļ, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Šobrīd tālāku risinājumu nav, atzīst vecākais valsts vides inspektors Andris Maisiņš.

Dabas parka Pape dabas aizsardzības plānā, kas tika izstrādāts no 2003. līdz 2005. gadam, ir apzināts Papes ezera hidroloģiskais stāvoklis, un tajā arī skaidri pateikts, ka ir vairāki varianti tā uzlabošanai. «Ir vairākas iespējas, kā situāciju labot, jo ezerā ūdens vasarās trūkst. Šī vasara sausuma dēļ bija pārbaudījums zivīm visās Latvijas ūdenstilpēs. Papes gadījumā jo īpaši, tādēļ viens no variantiem ir slūžu remonts. Otrs ir variants, ko pašvaldība jau uzsākusi, – mākslīgas krāces veidošana, kas nodrošinātu pietiekamu ūdens līmeni Papes ezerā. Tomēr patlaban izveidotā pārgāzne ir nepietiekama,» atzīst A. Maisiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikmets vairs nepieprasa, lai katrs sevi cienošs vīrietis pats uzceltu sev māju. Tā vietā nākušas dažādas iespējas pie tādas tikt, apvienojot pilsētas tuvumu, dabas klātbūtni un aktīva dzīvesveida perspektīvu. Viena no šādām pērlēm atrodama tepat Rīgā, Juglas ezera krastā, kaimiņos Brīvdabas muzejam.

Brīvdabas nams ir gleznaina meža ieloka ieskauts augstākās raudzes arhitektūras, dizaina un tehnoloģiju prasībām atbilstošs dzīvokļu komplekss, kur rast mājas un mieru no pilsētas burzmas, tajā pašā laikā atrodoties rokas stiepiena attālumā no tās epicentra.

Latectus, kas Latvijā darbojas kopsolī ar SEB banku, SIA Latectus valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs uzsver, ka, viņaprāt, Rīgā reti ir sastopams projekts, kura tuvumā atrodams gandrīz viss komfortablai un aktīvai dzīvei: «Brīvdabas nams ir ekoloģiska un labvēlīga vide personīgai izaugsmei un ģimenes drošībai. Ezers ar tā sniegtajām atpūtas iespējām un Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs vēstures izpētei ir turpat līdzās. Veidojot šo projektu, būtiska bija infrastruktūra – liela tirdzniecības centra, veselības iestāžu, sporta bāzes, Juglas skolu un bērnudārzu tuvums, kā arī ērts sabiedriskais transports un veloceliņš. Tomēr nozīmīgākais faktors ir zaļa un norobežota vide ar iespējām 15 minūšu laikā nokļūt Vecrīgā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Lielākie tiltu būvniecības objekti šogad Latvijā

Laura Mazbērziņa, 06.09.2018

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro. Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metrobusu līnijas Dzelzavas ielas posmā no Jorģa Zemitāna tilta līdz Juglas ielai būvprojekta izstrādi veiks piegādātāju apvienība SIA "Vertex projekti" un SIA "BRD projekts", informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Projektēšana jāveic 15 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas. Būvprojekta izmaksas plānotas 2 755 062 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Projekts ir daļa no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā iekļautās Rīgas metropoles transporta sistēmas zaļināšanas reformas aktivitātēm, kas īstenojama līdz 2026.gada otrajam ceturksnim.

Īstenojot projektu, galvenais rīdzinieku ieguvums būs ātrs un no autosatiksmes neatkarīgs sabiedriskais transports vienā no pilsētas lielākajām artērijām - Dzelzavas ielā, veidojot nodalītu infrastruktūru ap sešu kilometru garā posmā starp Zemitāna tiltu un līnijas galapunktu Juglas ielā pie tirdzniecības centriem "Ikea" un "Sāga".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgas domei būs jāizved būvgruži no Ķīšezera

Žanete Hāka, 26.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta 23.februāra rīcības sēdes lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināts biedrības Mežaparka Attīstības biedrības pieteikums par pienākuma uzlikšanu Rīgas domei izvest būvgružus no Rīgas domei piederošās teritorijas iepretim Ezermalas ielai 20B.

Tāpad domei uzdots atjaunot Ķīšezera krasta līniju, kāda tā bija pirms prettiesiskās būvgružu izbēršanas.

Augstākā tiesa informē, ka tā lēmumā atzinusi par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka konkrētajā gadījumā neatkarīgi no tā, ka Ķīšezers ir valsts īpašums, tajā mākslīgi izveidotā būvgružu sala ir jāizved no Ķīšezera tieši Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Lietā nav strīda par to, ka Ķīšezers ir valsts īpašums. Tomēr no minētā fakta neizriet automātisks secinājums, ka pašvaldībai nav pienākums izvest būvgružus no valsts īpašumā esoša ezera, tā kā būvgružu izvešanas pienākums konkrētajā gadījumā nav saistāms ar to, kam pieder ezers, bet gan, kā to pareizi secinājusi apgabaltiesa, ar pašvaldības kā ezeram piegulošā zemes gabala īpašnieces pienākumu uz sava zemes gabala esošo būvgružu aizvākšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par miljonu remontēs Lubāna ezera hidrotehniskās būves

Lelde Petrāne, 09.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā (MK) šodien Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē, kurā pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma izskatīja jautājumu par Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja kritisko stāvokli un nepieciešamību veikt tajā neatliekamus remontdarbus, nolemts atbalstīt Zemkopības ministrijas prasību finansējuma piešķiršanai Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja remontam no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieejamajiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem viena miljona latu apmērā.

«Šobrīd satraukumam par Lubāna ezeram piegulošo zemju applūšanu nav pamata. Zemkopības ministrija šo jautājumu aktualizēja, lai savlaikus varētu veikt Lubāna ezera ūdenslīmeni regulējošo hidrotehnisko būvju pienācīgu remontu un novērstu iespējamos plūdu draudus nākotnē,» uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Lubāna ezera hidrotehnisko būvju remonts, paredzot tam vienu miljonu latu, tiks veikts 2013. gadā. Taču jau šogad tiks veikti Lubāna ezera hidrotehnisko būvju neatliekamie remontdarbi, tiem finansējumu piešķirot 2012. gada valsts budžeta grozījumos.

Lubāna ezera hidrotehnisko būvju kompleksu kā valsts nozīmes hidrotehniskās būves apsaimnieko valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustāmie īpašumi, tomēr šo būvju atbilstošai uzturēšanai nepieciešamie līdzekļi nekad nav piešķirti, tāpēc Lubāna ezera dienvidaustrumu dambis nonācis avārijas stāvoklī un prasa neatliekamu remonta darbu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā sāk veloceliņa Centrs – Berģi būvniecību

, 12.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu sākusies veloceliņa Centrs – Berģi būvniecību.

Veloceliņš ir Eiropas nozīmes veloceliņu tīkla maršruta EuroVelo10 posms Rīgas pilsētas teritorijā un būs 14 kilometrus garš.

Veloceliņa maršruts sāksies Smilšu ielas un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra krustojumā un turpināsies maršurtā Bastejkalns – Reimersa iela – Esplanāde – Skolas iela – Bruņinieku iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zirņu iela – Senču iela – Brīvības iela – Brīvības gatve – Suitu iela līdz pilsētas administratīvajai robežai.

Veloceliņa būvprojektu izstrādāja SIA Projekts 3. Projektā paredzēts, ka veloceliņš tiks izbūvēts gan labiekārtojot ietves, gan izbūvējot pilnīgi jaunus veloceliņa posmus.

Pēc veloceliņa izbūves no Juglas līdz pilsētas centram ar velosipēdu būs iespējams nokļūt 30 minūtēs, bet no Teikas līdz centram – 20 minūtēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas dome pārdošanai atdod arvien vērtīgākus pilsētas īpašumus

Lāsma Vaivare, 11.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras tveicē Rīgas dome pārdošanai atdod arvien vērtīgākus pilsētas īpašumus, palielinot aizdomas par īpašumu izpārdošanu lielā budžeta deficīta segšanai

102,9 ha Lucavsalā, 4,5 ha pie Juglas ezera, vairāk nekā 1,1 ha Tallinas ielā, piecstāvu dzīvojamā ēka Baznīcas ielā, vairāk nekā 3600 m2 liels zemes gabals nelielajā Dainas ielā starp K. Barona un A. Čaka ielu – visu šo īpašumu pārdošanu Rīgas dome akceptēja vienā sēdē. Atbildīgās amatpersonas nesniedz tiešu atbildi uz jautājumu, vai šie īpašumi jāpārdod, lai palielinātu pilsētas ienākumus un tādējādi samazinātu budžeta deficītu, kas šogad plānots 50,7 milj. eiro apmērā. Taču aizdomas par to palielina neskaidrība, kādēļ īpašumu pārdošana nepieciešama šobrīd – Lucavsalu Rīgas dome jau vairākkārt noskaudusi biznesam, Tallinas ielā vēl ziemā ar nevalstiskām organizācijām apspriesta iespēja veidot kultūras un apkaimes centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Juglas ezerā ierobežota naftas produktu noplūde

Lelde Petrāne, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis informāciju par to, ka Juglas ezera ūdenī konstatēts naftas produktu piesārņojums.

Pirmdien plkst. 10.20 VUGD saņēmis informāciju, ka Juglas ezera ūdenī ir redzams naftas produktu pleķis. Ugunsdzēsēji glābēji, izmantojot absorbējošās bonas 180 metru garumā, naftas pleķi ierobežoja. Notikuma vietā turpmāko uzraudzību veica Valsts vides dienesta un pašvaldības policijas pārstāvji.

Naftas produktu noplūde radusies no lietus notekūdeņu kanalizācijas novadīšanas kolektora, biznesa portālam db.lv pastāstīja Valsts vides dienesta pārstāve Maruta Bukleviča.

Jāatgādina, ka jau 12.jūlijā Juglas ezerā tika konstatēti naftas produkti plānā kārtiņā 100 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Uz Augusta Deglava tilta un Vanšu tilta sola ierīkot velojoslas

LETA, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Augusta Deglava tilta un Vanšu tilta tiks ierīkotas velojoslas, otrdien žurnālistiem norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Ušakovs un Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība šodien apsekoja Augusta Deglava tilta pārbūves darbus. Pārbūvi par 4,27 miljoniem eiro veic AS «Kauno tiltai». Šoruden uzņēmums apņēmies sakārtot to tilta daļu, kas saistīta ar ietvju un velojoslu izbūvi, bet pavasarī - turpināt braucamās daļas pārbūvi. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, transporta joslas sāks pārbūvēt jau šogad.

Patlaban no veicamo darbu apjoma ir izpildīti aptuveni 25%. Kopumā objektam paredzēts veikt pārvada laidumu un balstu konstrukciju remontu, jaunu deformācijas šuvju izbūvi, jaunu drošības barjeru un ietvju margu konstrukciju izbūvi uz pārvada, vājstrāvas tīklu un apgaismojuma pārbūvi, kā arī braucamās daļas atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Smilšu kaudzei pie Vanšu tilta būs jāpazūd līdz decembra beigām

Elīna Pankovska, 28.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome plāno SIA Juglas krasti uzdot līdz šā gada 20.decembrim pilnībā izvest pie Vanšu tilta esošo smilšu kaudzi, liecina pieejamie Rīgas domes pilsētas īpašumu komitejas ārkārtas sēdes dokumenti.

Lēmuma projektā norādīts, ka līdz 19. oktobrim uzņēmumam jāizved 40% no krautnē esošā smilšu daudzuma, bet līdz 19.novembrim – 80% smilšu. Jāatgādina, ka SIA Juglas krasti bija līdz jūlija beigām jāaizvāc smilšu kaudzi, turklāt augusta sākumā beidzās arī Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes izdotā atļauja par smilšu krāvuma pagaidu novietošanu Pieejas kanāla kreisajā pusē Balastu dambī.

Ja noteiktajā termiņā un apjomā smiltis netiks izvestas, Īpašuma departamentam būs jāveic lēmuma piespiedu izpilde, lai novērstu sabiedriskās drošības apdraudējumu un pilsētas ainavas bojāšanu ilgtermiņā. Lēmuma piespiedu izpilde tiks finansēta no pašvaldības līdzekļiem, tam varētu būt nepieciešami līdz 60 tūkst. Ls. Iztērētie pašvaldības līdzekļi, kā arī izdevumi, kas var rasties par smilšu uzglabāšanu, tiks piedzīti no SIA Juglas krasti.

Komentāri

Pievienot komentāru