Rīgā topošajā biznesa centrā - Preses nama kvartālā - sākusies biroju ēkas alumīnija-stikla fasādes elementu uzstādīšanas aktīvā fāze, informē Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Lords LB Asset Management".

Fasādes darbi notiek sadarbībā ar Lietuvas fasāžu ražošanas uzņēmumu "Staticus". Vienlaikus būvobjektā norisinās arī citi darbi, un būvniecība noris atbilstoši plānam, informē attīstītājs.

Jūnijā "Preses nama kvartāla" būvnieks "PN Construction Latvia" noslēdza gandrīz sešus miljonus eiro vērtu līgumu ar fasāžu ražotāju "Staticus" par alumīnija-stikla fasādes izgatavošanu un uzstādīšanu. Fasādes uzstādīšana notiek saskaņā ar plānoto grafiku - šobrīd sākušies uzstādīšanas darbi, lielākā daļa elementu jau ir piegādāti objektā, pārējie tiks izgatavoti un piegādāti rudenī.

"Preses nama kvartāla" biroju ēkai ir tā sauktais eksoskelets, kas nozīmē, ka nesošās konstrukcijas ir izvietotas ārpusē. Šādai konstrukcijai ir nepieciešama fasādes uzstādīšana no ēkas iekšpuses, īpaši precīzi inženiertehniskie risinājumi un nestandarta darba metodes.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un SIA “Latvijas Valsts Standarts” (LVS) noslēguši pirmo konkursu “Digitālās būvniecības ekselences balva 2025”, godinot labākos Latvijas BIM un digitālo risinājumu projekt

Digitālās ekselences balva ir radīta ar mērķi veicināt digitālās transformācijas tempu būvniecībā, izcelt labās prakses piemērus un uzsvērt, cik būtiska ir tehnoloģiju integrācija nozares starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanai. Konkursa mērķis ir izcelt efektīvākos BIM (Būvniecības informācijas modelēšanas) risinājumus un digitālās inovācijas, veicinot pieredzes apmaiņu starp privāto un publisko sektoru.

Balvas laureāti tika noteikti vairākās kategorijās – no BIM tehnoloģiju izmantošanas līdz ilgtspējīgu būvju ražošanai, automatizētām projektēšanas sistēmām un viedo būvniecības procesu vadībai. Konkursa vērtēja projektus trīs kategorijās: “BIM projekts”, “BIM Būvobjekts” un “Digitālā inovācija”.

Laflora Energy ir paraugprojekts tam, kā stimulēt Latvijas tautsaimniecību gan vietējā, gan nacionālā mērogā, jo tas pašlaik ir vienīgais Latvijas uzņēmumu sadarbības paraugs enerģētiskās drošības un ilgtspējas mērķu sasniegšanai. Projektā iesaistīti vairāk nekā 14 vietējie uzņēmumi, veidojot inovatīvu dažādu nozaru sadarbību un sinerģiju.

Ekonomiskais pienesums no vēja parkiem nav tikai lokāls viena parka fenomens. Pēc Eiropas vēja asociācijas (Wind Europe) datiem vēja enerģija nodarbina aptuveni 370 000 cilvēku, un Eiropas vēja enerģētikas nozare pašlaik dod 52 miljardu eiro ieguldījumu ES iekšzemes kopproduktā (IKP). Eiropas vēja asociācija prognozē, ka līdz 2030. gadam jau 550 000 cilvēku Eiropā būs nodarbināti tieši vēja enerģētikā. Katra vēja turbīna, kas ir uzbūvēta Eiropā, rada 16 miljonu eiro ekonomisko aktivitāti .

Atjaunīgā enerģija šobrīd ir ļoti augoša joma un pieprasījums pēc speciālistiem darba tirgū arvien pieaug arī Latvijā, tādēļ atzinīgi vērtējams vairāku augstskolu un tehnikumu piedāvājums apgūt izglītību tieši saistībā ar atjaunīgo enerģiju. Piemēram, atjaunīgās enerģijas tehniķa izglītību var iegūt Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Rīgā. Jaunu speciālistu piesaiste ir viens no izaicinošākajiem, bet būtiskākajiem nosacījumiem arī nākotnes nozares izaugsmē. Vēja parku būvniecība Latvija stimulē ne tikai ražošanu, bet arī izglītības un pētniecības sektoru, kas ir pamats nozares tālākai attīstībai un inovāciju attīstībai. Kompetences, ko vietējie uzņēmēji ir ieguvuši, ir pamats tam, kā turpināt Latvijas virzību uz energoneatkarību un jaunu vēja enerģijas jaudu ieviešanu valstī. Jauni vēja parki un jaunas darbavietas atjaunīgās enerģijas jomā ir motivācija tam, kāpēc arī jauniešiem apgūt tieši šo nozari un palikt strādāt labi atalgotus darbus, un maksāt nodokļus tepat Latvijā.

Laflora Energy vēja parkā ir notikusi pirmā Nordex turbīnas montāža – šī ir valstī lielākā vēja turbīna, kuras spārnu lāpstiņas ir 87,5 m garas.

Salīdzinājumam – tikai ar trim jaunā parka turbīnām var saražot tikpat elektrības kā ar tradicionālajām līdz šim Latvijā lietotajām VES tehnoloģijām.

Paralēli turpinās pārējo vēja turbīnu spārnu nogāde no Ventspils ostas uz Laflora Energy vēja parku Kaigu purvā Jelgavas novadā.

Laflora Energy vēja parks ir šobrīd modernākais un jaudīgākais vēja enerģijas projekts Latvijā. Tā darbība ļaus būtiski palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru valsts energobilancē, samazinās atkarību no fosilajiem resursiem un veicinās Latvijas klimata mērķu sasniegšanu, kā arī nākotnē nodrošinās Laflora zaļās industriālās zonas izveidi.

Paceļot spārnus un samontējot pirmo turbīnu, Latvijas enerģētika ir spērusi lielu soli jaunā atjaunīgās enerģijas ražošanā, papildinot mūsu nacionālo zaļās enerģijas lepnumu – Daugavas HES kaskādi. Turbīnas komponentes tiek paceltas un montētas ar ceļamkrāniem, kas šobrīd ir vieni no augstākajiem pasaulē. Pavisam tādu ir līdz 10, un divi no tiem pašlaik strādā Laflora Energy vēja parkā.

Aizņēmumu procentu likmēm samazinoties, pakāpeniski atjaunojas pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, taču to trūkums, kā arī darbaspēka, būvniecības izmaksu pieaugums, inflācijas spiediens un izejmateriālu sadārdzināšanās neļauj snaust arī cenām – tās turpina augt. Pēc vairāku gadu pārtraukuma mājokļu attīstītāji atkal papildina savas zemes bankas, kas nozīmē, ka ilgtermiņā jaunu projektu attīstība turpināsies.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Lielākie darījumi - TOP dzīvokļu, komercēku un apbūves zemes iegādes darījumi Latvijā

Intervija

Nekustamo īpašumu tirgus premium segmentā attīstās. Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko

Būvmateriālu ražošana

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks

Finansējums

Kapitāla piesaiste nekustamajiem īpašumiem aug

Projektēšana

SEP – kad liels nozīmē ātrs un efektīvs

Kreditēšana

Kredīti Latvijā joprojām dārgāki

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks. Uzņēmums ir uzaudzējis gan pieredzi, gan paplašinājis tehnoloģiskās spējas, lai īstenotu vēl sarežģītākus projektus.

Fragments no intervijas

Uzņēmumam ir jau 25 gadu pieredze, apgrozījums 63 miljoni eiro un vairāk nekā 580 darbinieki. Uzņēmumam ir divas dzelzsbetona ražotnes – viena Liepājā, otra Daugavpilī. MB grupā ietilpst Dzelzsbetons MB, Daugavpils Dzelzsbetons, Transportbetons MB, Betona pētījumu centrs un Inerto materiālu serviss. Liepājā, top elementi ražotnē, kas tiek vesti uz objektiem. Tāpat gatavojam arī lielu daļu no inertiem materiāliem, pārvaldām karjerus, ražojam šķembas, smiltis un līdz pat pašam betonam. Vēl viena svarīga sastāvdaļa ir betona pētījumu centrs, kas nodrošina betona un minerālmateriālu testēšanu, rezultātu analīzi, kā arī jaunu produktu receptūru izstrādi. Ražojam ļoti plaša spektra betonu no tradicionāli zināma, sala izturīga līdz arī dekoratīvam, kam nepieciešamas pildvielu kombinācijas, piemēram, terrazzo. Spektrs, ko mēs nosedzam, ir konstrukciju elementi, piemēram, sienas, pārsegumi, kāpnes, balkoni. Otra sadaļa ir produkti, kuriem ir augstāka pievienotā vērtība, galvenokārt tās ir fasādes. Mūsu reģionā ļoti izplatīts ir trīsslāņu sienu produkts – vienā sienas elementā ir divas kārtas betona un pa vidu siltumizolācija. Tas ir ļoti efektīvs produkts, jo tas vienlaikus kalpo kā nesošā konstrukcija. Ēku būvējot, tas ir nesošs, tajā ir siltumizolācija, un tad ir klāt arī dekoratīvs ārslānis. Klienti to novērtē, jo ļoti daudz darba tiek pārnests uz rūpnīcu, nav jāveic apdare, jāliek logi, kā arī nav nepieciešama ārējā piekļuve, un tas ir svarīgi augstceltnēs vai ēkām ar apgrūtinātu piekļūšanu. Rezultātā attīstītājam ēka top jau no gataviem elementiem. Vēl no produktiem piedāvājam sienas ar dekoratīviem risinājumiem. Tāpat produkts, pie kura strādājam, ir GRC – stiklašķiedras cementa kompozīts. Tas ir atsevišķs elements, plāna čaula, bet ar to var izveidot gan formas, gan reljefus uz fasādēm. Ja runā par pašu virsmu, tad betonu var iepigmentēt, piemēram, no pelēka radīt to sarkanu. Tāpat ir grafiskā betona tehnoloģija. Mums ir svarīgs ilgtspējas virziens, tāpēc visiem galvenajiem produktiem izdota vides produktu deklarācija. Tas parāda, cik ir CO2 izmešu daudzums uz katru saražoto produktu apjomu. Mēs mācāmies no skandināvu klientiem, viņu prasībām, tāpēc es teiktu, ka Zviedrija ir visai Eiropai priekšā. Viņi uzstāda augstas un skaidras prasības katram ēkas kvadrātmetram, cik viņi vēlas redzēt izmešus.

Konkursa "Eksporta un inovācijas balva 2025" kategorijā "Eksporta čempiona" izvirzīti četri uzņēmumi, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Balvai nominēti AS "Latvijas finieris", AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Schwenk Latvija" un AS "UPB". Šajā kategorijā tiek vērtēti uzņēmumi ar labāko sniegumu eksporta tirgos.

"Inovācijas čempiona" apbalvojumam nominēti uzņēmumi SIA "Mikrotīkls", "Latvijas finieris", Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums "Yokohama TWS Latvia" un SIA "Aerones Engineering", vērtējot uzņēmumu ieguldījumu pētniecībā un attīstībā.

Kategorijā "Eksporta pieauguma līderis" uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu līdz 249 apbalvojumam nominēti uzņēmumi AS "HansaMatrix", SIA "Karavela" un SIA "Baltic Block".

Savukārt kategorijā "Eksporta pieauguma līderis" uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu no 250 nominēti SIA "Orkla Biscuit Production", SIA "Light Guide Optics International", SIA "Pulsar Optics" un SIA "Jensen Metal".

Viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā “Laflora” noslēdzis 2025. gada kūdras ieguves sezonu ar 108 tūkst. tonnu kūdras ieguves apjomu.

Stratēģiski plānojot ieguvi, jaunu ieguves platību atklāšanu, ražošanu un realizāciju, uzņēmums spēj nodrošināt darbības nepārtrauktību, saglabāt ieņēmumus un veikt investīcijas attīstībā, neskatoties uz pēdējās desmitgadēs nozarē sliktāko kūdras ieguves sezonu klimatisko laikapstākļu dēļ.

Īpaši nepiemēroto laikapstākļu dēļ šogad kūdras ieguves sezonas laikā – no aprīļa līdz oktobrim – kūdras ieguves apjomi sasniedza 71%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad ieguve bija vēsturiski visaugstākā. Ieguves kraso samazinājumu laikapstākļu dēļ kompensēja jaunu ieguves platību atklāšana Jelgavas novada Kalnciema pagastā, Kaigu purva ziemeļu daļā, – “Laflora” daļēji uzsākusi kūdras ieguvi tur esošajā ieguves vietā “Viršu purvs ”, kas kopumā aizņem 130 ha platību. Šogad sākta ieguves lauku ierīkošana un meliorācijas sistēmu būvniecība, ko plānots pabeigt 2026. gada sezonā.

Apbalvoti konkursa "Eksporta un inovācijas balva 2025" laureāti, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

"Eksporta un inovācijas balva" kategorijā "Eksporta čempions" šogad piešķirta būvniecības un ražošanas holdingam AS "UPB".

Savukārt kategorijā "Eksporta jaunpienācējs" apbalvota SIA "RAW".

Par eksporta pieauguma līderi uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu līdz 249 šogad atzīts AS "Hansamatrix", bet grupā ar darbinieku skaitu virs 250 - SIA "Light guide optics international".

Vienlaikus kategorijā "Inovācijas čempions" atzīts AS "Latvijas finieris".

Savukārt par eksportspējīgāko jauno tūrisma produktu komercsabiedrību grupā tika atzīta SIA "Daba Laba" Safari brauciens, bet biedrību, nodibinājumu, plānošanas reģionu un pašvaldību iestāžu grupā - "Ventspils muzeja" jaunā muzeja multifunkcionālā ēka ar ekspozīciju.