Ar sliktu garastāvokli nav jēgas taisīt kūku, uzsver Gulbenes uzņēmēja Inese Veismane.

Mājražošanas SIA Gardums jeb Kūku bodes Gardums saimniece I. Veismane savu uzņēmumu izveidoja 2010. gada maijā. Tagad tā ir viņas pamatnodarbošanās, kas sākusies kā hobijs.

«Kādreiz strādāju bankā, bet gadījās tā, ka paliku bez darba un bija jāsāk domāt, ko darīt. Man vienmēr patika taisīt kūkas. To cepšana aizsākās kā hobijs, ko jaunībā apguvu, mācoties no saimniecēm, pārējo apguvu pašmācības ceļā. Sākumā uz jubilejām taisīju kūkas draugiem, radiniekiem. Tad kādā dienā man pēkšņi pienāca viens pasūtījums, tad – nākamais, un beigās jau šī darbošanās pārtapa biznesā. Bija arī savas telpas, kuras īsti neizmantojām, un tur arī izveidoju savu kafejnīcu,» stāsta I. Veismane.

Latvijas zāļu ražotājas a/s Olainfarm padomē iecelta Gunta Veismane, kas stājusies līdzšinējā padomes locekļa Tāļa Talenta vietā, liecina Lursoft dati.

T. Talents padomes locekļa amatu ieņēma kopš 2012. gada 18. maija. Patlaban a/s Olainfarm padomē darbojas G. Veismane, Volodimirs Krivozubovs, Aleksandrs Raicis, kā arī padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva un padomes priekšsēdētāja vietniece Elena Dudko.

G. Veismane papildus darbam a/s Olainfarm darbojas arī vairākās organizācijās, tostarp Eiropas Kustībā Latvijā, Jūrmalas un Tukuma Rotari klubā, Ekonomikas un kultūras augstskolas fondā. Laika posmā no 1994. gada līdz 2000. gadam G. Veismane bija SIA Valodu mācību centrs valdes priekšsēdētāja.

A/s Olainfarm pērn nopelnīja desmit milj. Ls, bet uzņēmuma apgrozījums veidoja 46,3 milj. Ls. Kompānijas darbinieku skaits ir aptuveni 950.

Lasot projekta Biznesa eskalators nosacījumus, Amber Sisters Design (SIA Dzintara māsas) īpašniecei Vinetai Veismanei likās, ka ikviens teikums būtu rakstīts tieši viņas uzņēmumam un piemērots šī brīža attīstības stadijai

«Tieši tagad mums vajag tādu «eskalatoru». Tas ļāva plašākai sabiedrībai mūs pamanīt,» saka V. Veismane. Šis maijs izrādījies finansiāli veiksmīgākais, kāds vien uzņēmumam esot bijis. Īpaši labs rādītājs esot mājaslapas unikālo apmeklētāju skaits. «Tas ir tāpēc, ka esam šeit,» spriež V. Veismane. Lai iegūtu tādu popularitāti bez šī projekta, būtu jāiegulda lieli līdzekļi.

Sev un dāvanām

«Pircējs Alfā ir demokrātiskais latvietis, mēs esam šai auditorijai piemērots uzņēmums, mūsu cenas ir pieņemamas,» saka V. Veismane. Sākumā Amber Sisters Design piedāvāja kuplu preču buķeti, bet ar laiku to samazināja; šobrīd aksesuāru klāstā ir brošas, krelles, matu stīpiņas un rotas, filca istabas kurpes un uzņēmuma meistarstiķis – apkaklītes–kaklasaišu mezgli. «Vieta ir ierobežota. Apkopojām datus par labāk pārdotajām precēm, tās akcentējam,» viņa stāsta.

Šobrīd valsts pārvaldē nav palicis īpaši daudz motivācijas. Lai cik ļoti cienītu iestādes vadītājus un darbu, ko viņi dara, neviens no viņiem pats brīvprātīgi neķersies pie sava administratīvā aparāta samazināšanas, intervijā Dienai norāda Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane (attēlā).

Viņa skaidro, ka algas samazinājums ierēdņiem par 30% esot viens no demotivējošiem faktoriem. Interesants darbs viss, kas palicis. Valsts pārvaldē esot ļoti plašs darbalauks, un zināšanām ir jābūt ļoti kvalitatīvām, diemžēl iespēja atrast cilvēkus, kas būtu profesionāli ļoti daudzās jomās, nemaz neesot tik liela.

Viņa arī piebilst, ka šobrīd redz, kādā veidā samazināt birokrātisko slogu uzņēmējiem un administratīvos aparātus. «Mēs gan nevaram sagaidīt, ka funkciju audita rezultāti tiks ieviesti uzreiz. Tie parāda starp nozarēm ir iespējams samazināt nevajadzīgās funkcijas vai pat nodot tās privātajam sektoram, kas to varēs darīt labāk un lētāk. Ir funkcijas, kuras vispār var likvidēt,» norāda Valsts kancelejas vadītāja.

Bijusī Valsts kancelejas (VK) direktore Gunta Veismane pagājušajā gadā atalgojumā saņēmusi gandrīz 26 tūkst. Ls, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā ienākumu deklarācija par pērno gadu.

VK G.Veismane algā saņēmusi 25,81 tūkst. Ls, bet par lektores darbu Latvijas Universitātē un Ekonomikas un kultūras augstskolā viņa saņēmusi 1,07 tūkst. Ls.

Bijusī kancelejas vadītāja deklarējusi 42,42 tūkst. eiro un 9,38 tūkst. Ls lielus uzkrājumus. Parādsaistību G.Veismanei nav.

Jāatgādina, ka viņa amatu Valsts kancelejā atstāja pērnā gada beigās un tagad darbojas kā eksperte Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas programmā pārvaldības uzlabošanai Centrālās un Austrumeiropas valstīs.

Atalgojums, kas valsts augstskolu rektoru maciņos ieripo no valsts, svārstās no 18 līdz nepilniem 70 tūkstošiem gadā. Latvijas Rektoru padomes (LRP) priekšsēdētājs Arvīds Barševskis atzīmē, ka uz Latvijas atalgojuma vidējā fona tas ir liels, taču salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm gan neizceļas, vēsta laikraksts Diena.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, iepriekš komentējot Rektoru padomes izteikto neuzticību viņam, kritizējis augstskolu rektoru sniegumu un augsto atalgojumu. «Domāju, Latvijas sabiedrībai būtu daudz lielāks pamats izteikt neuzticību Rektoru padomei, kuras atsevišķi biedri, vadot vājas augstskolas, algā saņem turpat 100 000 latu gadā. Vienlaikus neviena no viņu vadītajām augstskolām nav spējusi iekļūt pasaules augstskolu Top 1000,» norādīja R. Ķīlis, atgādina laikraksts.

Vislabāk pērn tika apmaksāts piecu augstskolu rektoru darbs, par ko viņi saņēma no 54 līdz teju 70 tūkstošiem latu gadā, savukārt divi rektori nopelnījuši mazāk par 20 tūkstošiem latu gadā, liecina amatpersonu deklarācijās norādītā informācija par algām un honorāriem, ko rektori saņēmuši no to vadītajām mācību iestādēm.

Lai vienotos par kopīgu sadarbību Latvijas tehnoloģisko universitāšu un augstskolu studiju procesa un zinātniskās darbības kvalitātes paaugstināšanā, atbalstītu un aizstāvētu inženierzinātņu augstākās izglītības iestāžu intereses, septiņas Latvijas tehnoloģiskās universitātes un augstskolas vienosies par jaunas biedrības «Latvijas Tehnoloģisko universitāšu un augstskolu konsorcijs» dibināšanu.

Konsorcija dalībnieki plāno pilnveidot sadarbību doktorantūras un pēcdoktorantūras attīstībā, lai veicinātu mācību procesa sasaisti ar tautsaimniecību efektīvai tehnoloģiju pārnesei un inovācijām, ka arī veikt kopīgas aktivitātes skolēnu piesaistei eksaktajām un inženierzinātnēm.

Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, proporcionāli ir vismazākais inženierzinātņu studējošo skaits no kopējā studentu skaita.

Nodomu protokola par konsorcija dibināšanu parakstīšana notiks 28. februārī RTU Zinātniskās bibliotēkas konferenču zālē Rīgā.

Nodomu protokolu parakstīs Rīgas Tehniskā universitātes rektors Leonīds Ribickis, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns, Latvijas Jūras akadēmijas rektors Jānis Bērziņš, Ventspils Augstskolas rektors Jānis Eglītis, Vidzemes Augstskolas rektore Vija Daukšte un Rēzeknes Augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks.

Valsts universitāšu rektoriem maksātās algas aizvadītajā gadā pierāda, ka arī augstskolu vadītājiem samazinājušies ienākumi. Tie, kuri ir papildus darbojušies arī savā specialitātē, par ienākumiem gan nevar sūdzēties.

Absolūts rekordists ienākumu ziņā starp rektoriem ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis, raksta Neatkarīgā. Viņam pērn kopumā bijuši 146,52 tūkst. Ls lieli ienākumi, no kuriem trešo daļu veidoja pensiju fonda izmaksas. Pārējie līdzekļi gūti algā par darbu RSU un Stradiņa slimnīcā.

Salīdzinājumā ar 2009.gadu RSU rektoram pērn teju uz pusi samazināta alga, jo iepriekšējās 4,42 tūkst. Ls mēnešalgas vietā pērn viņš saņēma 2,9 tūkst. Ls. Turīgākajam Latvijas rektoram ir salīdzinoši nelielas parādsaistības – 28,51 tūkst. eiro jeb aptuveni 20 tūkst. Ls. RSU rektoram nepieder auto, taču uz viņa vārda ir reģistrēts zemes gabals Jaunauces pagastā un trīs zemes gabali ar vienu māju Mārupes novadā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors, akadēmiķis Leonīds Ribickis, un Liepājas Universitātes rektors, profesors Jānis Rimšāns, 21.maijā parakstīs abu universitāšu sadarbības līgumu.

Sadarbības līguma mērķis ir nodrošināt Latvijas studentiem lielākas iespējas studijās un zinātniskajā pētniecībā, informē RTU.

Līgums paredz attīstīt un veicināt divpusējo sadarbību izglītībā, stiprināt sadarbību zinātnes, pētniecības un inovāciju jomā, veicināt starptautiskās sadarbības attīstību un sadarboties kopīgu kultūras, sporta un atpūtas pasākumu organizēšanā.

Starpaugstskolu sadarbība ir nākamais solis mūsdienīgas studiju vides un kvalitātes nodrošināšanai, norāda RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis. Liepājā atrodas arī viena no RTU filiālēm, tāpēc produktīva sadarbība varētu būt studiju, pētniecības un tehnoloģiju pārneses jomā, prognozē RTU rektors.

Ikgadējās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru kopsapulces laikā tika ievēlēta jauna LDDK padome turpmākajiem trim gadiem, informē LDDK.

Par LDDK Prezidentu atkārtoti ievēlēts līdzšinējais prezidents Vitālijs Gavrilovs, LDDK viceprezidentu amatus arī turpmāk ieņems SIA Lietišķās informācijas dienesta biznesa attīstības vadītāja Aiva Vīksna, Biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks Ivars Strautiņš, AS Latvijas Finieris padomnieks Juris Biķis, SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, VAS Latvijas Dzelzceļš prezidents Uģis Magonis un AS „Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks.

Savukārt LDDK padomē līdz 2018.gadam darbosies Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Suškins, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, AS Olainfarm padomes locekle Gunta Veismane, SIA Clean-r padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs, Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Jānis Naglis, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Krēsliņš un Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Vēloties lauzt priekšstatu par ierastajām prezentdāvanām – pildspalvām, krūzēm, USB zibatmiņām un atslēgu piekariņiem, – pašmāju zīmols Amber Sisters design ir radījis oriģinālu biznesa dāvanu kolekciju, kas veidota no vīriešu kaklasaitēm, informē izstāžu sabiedrības BT1 pārstāve Inese Libere.

«Vadot uzņēmumu, esam sapratušas, ka biznesā gaumīgas un pārdomātas dāvanas ir lielā cieņā. Tām jābūt tādām, ko dāvinātājs vēlētos saņemt un lietot arī pats, nevis nolikt kabineta tālākajā stūrī noputēšanai. Un kur vēl piemērotāks izejmateriāls to radīšanai kā mūsu biznesa pamats – vīriešu kaklasaites! Kā dāvanu dāmai esam radījuši kaklarotu, kuru var nēsāt arī kā rokassprādzi vai jostu, savukārt kungam – iesaiņojumu vīna, konjaka vai balzama pudelei,» stāsta zīmola Amber Sisters design vadītāja Vineta Veismane.

Amber Sisters design 2009. gadā izveidoja trīs māsas, un sešu gadu laikā ir radītas vairākas sieviešu rotu kolekcijas no vīriešu kaklasaitēm, kuras iecienījuši klienti kā Latvijā, tā ārvalstīs. 2014. gadā uzņēmums uzvarēja laikraksta Dienas Bizness un t/p Alfa rīkotajā konkursā jaunajiem uzņēmējiem Biznesa eskalators.

Ja šobrīd sarīkotu konkursu par to, kuras ministrijas vadība ir pati despotiskākā, droši vien uzvarētu Ekonomikas ministrija. Proti, Valsts kontrole konstatējusi, ka šajā ministrijā un tās padotības iestādēs pagājušajā gadā izdevumi par virsstundu darbu palielinājušies par 460%. Ārprāts!

Nu, kā gan var tik zvērīgi izdzīt cilvēkus, liekot viņiem strādāt nepilnas piecas reizes vairāk?! Tiesa, pastāv arī zināmas aizdomas par šo virsstundu pamatotību. Var jau būt, ka šīs aizdomas ir vienīgi Valsts kontroles darbinieku nenovīdība, tomēr vairāk gan izskatās, ka tādējādi Ekonomikas ministrijas strādājošie ir izdomājuši, kā sev kompensēt liesajos gados jeb konsolidācijas procesā zaudēto ienākumu daļu.

Redz, ja, piemēram, valdības lēmumā ir teikts, ka algas ir jāsamazina par noteiktiem procentiem, tas ir jādara - no tā izvairīties ir grūti. Protams, Latvija var «lepoties» arī ar tādu talantu kā kādreizējā Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane, kura prēmijas pamanījās pārdēvēt par materiālajiem stimuliem un mierīgi turpināja tērēt nodokļu maksātāju naudu. Nav izslēgts, ka Ekonomikas ministrija ir mācījusies no šī piemēra, un tās pašas prēmijas nosaukusi par virsstundu darba samaksu. Nenoliedzami ir tas, ka cilvēkiem ir jāsaņem adekvāts atalgojums par savu darbu - arī tiem, kuri strādā valsts sektorā. Arī virsstundas cilvēkiem nedrīkst likt strādāt, par to attiecīgi nesamaksājot. Tajā pašā laikā nekādi neiet kopā divas dažādas ziņas… Pirmā - valsts budžets tiek konsolidēts pēdējos trīs gadus, šogad papildu konsolidācijas pasākumi vien biznesam un sabiedrībai kopumā izmaksā 50 milj. Ls, un vēl pat nav īsti skaidrības, par cik simtiem miljoniem latu būs jāsavelk jostas nākamgad. Otrā - uz valsts institūcijām šī konsolidācija, kā redzams, vairs neattiecas, jo to darbiniekiem atļaujas gan palielināt algas, gan arī maksāt naudu par nenotikušām virsstundām.

Farmācijas kompānijas AS Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulcē šodien uzņēmuma padomē ievēlēta bijusī veselības ministre Ingrīda Circene (V), aģentūru LETA informē uzņēmumā.

Circene līdz šim konsultēja farmācijas kompāniju sadarbības jautājumos.

Padomē turpinās darboties pašreizējā padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva, kā arī padomes locekļi Aleksandrs Raicis, Volodimirs Krivozubovs, Gunta Veismane un Circene.

Piecu padomes locekļu kopējais mēneša atalgojums tika noteikts 10 500 eiro apmērā.

Sapulcē vienbalsīgi pieņemts lēmums arī par statūtu grozījumiem un akciju nominālvērtības denomināciju no latiem uz eiro, nosakot, ka sabiedrības pamatkapitāls sastāv no 14 085 078 akcijām, ar vienas akcijas nominālvērtību 1,4 eiro, veidojot pamatkapitālu 19 719 109 eiro apmērā.

Par Olainfarm akciju denominācijas datumu noteikts ir 2015.gada 23.janvāris.

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību.

Tā intervijā saka Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.maija numurā lasi:

• Statistika. 10% no Ukrainas bēgļiem jau strādā Latvijā

• Tēma. Tūristus jau gaida pat vistālākajos Latvijas nostūros

• Tendences. Spiesti pamosties reālajā pasaulē

• Enerģētika. Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

• Spēles noteikumi. Cīņa ar VID par PVN pārmaksu ieilgusi divu gadu garumā

• Krīzes ietekme. Būs bankroti un krīzes – vispirms vairāk attīstības reģionos

Apgāds Mansards izdevis grāmatu «Panākumi dzīvē un biznesā. Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi», kurā apkopoti Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi, informē apgāda pārstāvis Arvis Ostrovskis.

Grāmatā, kurai ievadvārdus veltījis Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ar saviem vērtīgākajiem dzīves un biznesa padomiem dalās 100 mūsdienu Latvijas profesionāļi, starp tiem arī SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidents Juris Binde, uzņēmējs Vilis Vītols, AS Olainfarm padomes locekle Gunta Veismane, AS LIDO īpašnieks Gunārs Ķirsons, maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, izglītības programmas Iespējamā misija valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, Andele Mandele vadītāja Līva Jaunozola, SIA Pure Chocolate līdzīpašnieks Pēteris Žimants, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, IT jomas uzņēmumu SKATSKAT & Giraffe360 dibinātājs Mikus Opelts, MILZU! saimnieks Enno Ence, uzņēmēja Aiva Vīksna, grāmatas Latvietes Karma autore Inta Blūma un daudzi citi.

Līdzšinējā Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās Baiba Pētersone tiks pārcelta darbā uz Valsts administrācijas skolu – viņu plānots iecelt par skolas direktori.

Otrdien par B. Pētersones pārcelšanu darbā uz Valsts administrācijas skolu lems Ministru kabinets.

Jāatgādina, ka kopš šī gada sākuma darbu Valsts kancelejas direktora amatu atstāja ilggadējā Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane. Par Valsts kancelejas direktoru iecelta Elita Dreimane, kas savulaik bija Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu jautājumos.

1. maijā tika atklāta otrā sezona projektam Biznesa eskalators, ko rīko t/p Alfa un laikraksts Dienas Bizness. Līdzīgi kā pērn, arī šogad projekts sniedz iespēju jaunajiem uzņēmējiem izmēģināt spēkus, piedāvājot savu produkciju tirdzniecības parka pircējiem.

Maija mēnesī Biznesa eskalatora tirdzniecības stendā tirgosies uzņēmumi: Amber Sisters un Zigzag Factory. Biznesa eskalators norisināsies septiņus mēnešus, kuru laikā kopumā 14 uzņēmumiem būs iespēja izmēģināt spēkus projektā. Uzņēmumam, kuram būs veicies vislabāk, t/p Alfa dāvās iespēju tirgoties arī gada karstākajā mēnesī – decembrī.

T/p Alfa vadītāja Liene Apine stāsta: «Lai katrs uzņēmums individuāli un līdz ar to uzņēmējdarbības vide kopumā varētu veiksmīgi attīstīties, uzņēmējiem ir būtiski izprast tirgu, tā ietekmējošos faktorus, iespējas un draudus. Biznesa eskalators jaunajiem censoņiem sniedz iespēju gūt pieredzi, sajūtot reālo saskarsmi ar pircēju un tirdzniecības centra specifiku. Ticu, ka dalībnieki mēneša laikā, ieklausoties ekspertu ieteikumos, gūs vērtīgas atziņas turpmākajam ceļam uz panākumiem.»

No atdarinātājiem neizvairīties, tāpēc svarīgi izdomāt arvien jaunas preces un censties sevi pasargāt, piemēram, reģistrējot dizainparaugu.

Tā rīkojusies rotu un aksesuāru izgatavotāja SIA Dzintara māsas, stāsta Vineta Veismane, SIA Dzintara māsas īpašniece. Viņa ar savām māsām kā pašnodarbinātās biznesu sāka pirms pieciem gadiem ar ielas tirdzniecību Vecrīgā. 2012. gadā Vineta nodibināja mazkapitāla uzņēmumu SIA Dzintara māsas, kas ir mikronodokļa maksātājs. «Šis ir nākamais solis pēc pašnodarbinātā,» viņa skaidro.

Saite ar klientu

Pašlaik SIA Dzintara māsas strādā Vineta un viņas māsa Elza Vanuška. Viņas uzskata, ka uzņēmums joprojām pastāv tikai tāpēc, ka pašas tirgo savu produkciju, sazinās ar klientiem, kuri nereti atstāj savus kontaktus, un Dzintara māsas sūta viņiem vēstules, «draudzējas» Facebook un draugiem.lv. «Citi, kas reizēm patirgojas, pazaudē kontaktu ar klientiem. Jāspēj uzturēt saikni ar pircēju un nelaist viņu prom – pat tie, kuri nopirkuši mazu nieciņu, pēc kāda laika atceras, ka mums ir vēl citas preces. Tie ir labākie klienti,» spriež Vineta.

AS Olainfarm ārkārtas akcionāru sapulcē 16. augustā no jauna padomē uz piecu gadu termiņu ievēlēti Ivars Godmanis un Gelija Gildējeva, bet uz jaunu pilnvaru termiņu iecelti līdzšinējie padomes locekļi Aleksandrs Raicis, Gunta Veismane un Valentīna Andrējeva.

Tajā pieņemts lēmums veikt grozījumus uzņēmuma statūtos, paplašinot valdes sastāvu līdz septiņiem locekļiem. Patlaban Olainfarm valdē strādā Valērijs Maligins, Jeļena Borcova, Veronika Dubicka, Oļegs Grigorjevs un Salvis Lapiņš.

Kopš 2014. gada Ivars Godmanis ir docents Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā (RISEBA) un lektors Latvijas Universitātē un biznesa augstskolā Turība. Iepriekš bijis Eiropas parlamenta deputāts, LR ministru prezidents, LR iekšlietu ministrs, LR finanšu ministrs, AS Latvijas kuģniecība valdes loceklis, AS Latvijas Krājbanka prezidents, kā arī LR Ministru padomes priekšsēdētājs. I. Godmanis absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, specializējoties cietvielu fizikā, un ieguvis fizikas doktora grādu. Viņam nepieder AS Olainfarm akcijas.

Latvijas Universitāte (LU) plāno būtiski samazināt fakultāšu skaitu, apliecināja augstskolas rektors Indriķis Muižnieks.

Patlaban LU ir 13 fakultātes, kas aptver četras zinātņu nozares. Dabaszinātņu nozarē LU darbojas Bioloģijas, Datorikas, Fizikas, matemātikas un optometrijas, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu un Ķīmijas fakultātes. Humanitārās un mākslas zinātnes var apgūt Humanitāro zinātņu, Teoloģijas un Vēstures un filozofijas fakultātēs. Sociālās zinātnes pārstāv Biznesa, vadības un ekonomikas, Juridiskā, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas un Sociālo zinātņu fakultātes. Savukārt medicīnas un veselības zinātnes tiek pārstāvētas Medicīnas fakultātē.

Jaunās fakultātes varētu tikt veidotas, balstoties minētajos zinātņu virzienos. Pagaidām nav zināms, cik fakultātes varētu tikt izveidotas konsolidācijas rezultātā, taču to nebūs mazāk par četrām, bet maksimālais fakultāšu skaits varētu būt sešas vai septiņas.

Jaunā LU rektora Indriķa Muižnieka mērķis – uzlabot studiju kvalitāti, veicināt sadarbību ar uzņēmējiem un palielināt zinātnisko kapacitāti, būtiskas reformas viņš neplāno, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

4. jūnijā Latvijas Universitātē (LU) notika LU Satversmes sapulces sēde, kurā ar ievērojamu balsu pārsvaru par LU rektoru uz nākamajiem četriem gadiem ievēlēts līdzšinējais LU zinātņu prorektors, profesors Indriķis Muižnieks. Uz rektora amatu pretendēja arī Datorikas fakultātes dekāns profesors Juris Borzovs. I. Muižnieks būs 18. rektors LU vēsturē. Paredzams, ka jaunais rektors amatā stāsies šī gada augustā, viņa kandidatūra vēl jāapstiprina Ministru kabinetam.

Ieceres mērķtiecīgas

Lai arī jaunievēlētais rektors plāno turpināt jau iesāktos darbus un būtiskas reformas nesola, viņš iezīmē vairākus prioritāros virzienus universitātes turpmākajā darbībā. LU ir jāturpina iesāktās aktivitātes izglītības kvalitātes celšanā un studiju programmu modernizēšanā, kā arī studentu skaita palielināšanā, pamatā fokusējoties tieši uz Latvijas studentiem un strikti vadoties pēc darba tirgus pieprasījuma, uzsver I. Muižnieks. «Galvenā prioritāte noteikti būs universitātes prestiža celšana gan akadēmiskajā, gan uzņēmēju vidē, lai ar LU lepotos ne tikai akadēmiskais personāls, studenti, bet arī visa valsts,» viņš saka. No LU zinātniekiem sagaida pasaules klases atklājumus, kas būtu konkurētspējīgi ārvalstīs. I. Muižnieks atzīst, ka ļoti nozīmīga ir LU sadarbība ar uzņēmējiem un universitātes zinātniskās kapacitātes palielināšana. «LU studentiem ir jābūt ne tikai labiem darba ņēmējiem, bet arī jākļūst par labiem darba devējiem,» viņš uzsver.