Zaļā enerģija ir viens no resursiem, kas nākotnē varētu papildināt iztrūkumu Latvijas elektroenerģijas bilancē, mazināt atkarību no šaura enerģijas piegādātāju loka, iespējams, tas varētu veicināt, piemēram, vēja enerģijas tehnoloģiju tapšanu Latvijā.
Tā tas varētu būt, ja vien vēja enerģijas projektu attīstītāji, saņemot kvotas elektroenerģijas ražošanai, vienlaikus neslēptos ārzonās, radot aizdomas par viņu mērķiem un korporatīvajām saitēm ar lēmumu pieņēmējiem, raksta Diena.
Kopš 2007. gada nogales Ekonomikas ministrija (EM) piešķīrusi kvotas elektrības ražošanai no vēja kopumā 14 uzņēmumiem. Dažiem nosaukumi atšķiroties, bet adrese un dibinātāji, liecinot, ka šis ir viena īpašnieka «projekts». Šobrīd daži no kvotu saņēmējiem elektroenerģiju patiešām ražo un nodod tīklā, bet daudz vēja projektu pagaidām ir tikai uz papīra.
Uzņēmums TCK 2009.gada jūlijā saņēmis pagaidām lielāko kvotu (165 tūkst. MWh), taču sākt ekspluatēt vēja stacijas plānots nākamgad. TCK valdes loceklis Renārs Urbanovičs uz Dienas jautājumiem atbildot īsi: vēja stacija būs Ventspils novada Tārgales pagastā, tās būvēšot, tiklīdz tiks saņemta būvatļauja. TCK dibinātājs ir a/s Aureus Kapitāls, kuras padomē ir Ventspils uzņēmēji Olafs Berķis, Igors Skoks un Genadijs Ševcovs.
Pēc saņemto kvotu apjoma otrajā vietā ir kāds SIA Gilovigi. Tās īpašnieks ir Maltā reģistrēta kompānija Aeolus Investment Ltd, bet vienīgais valdes loceklis – Igaunijas pilsonis Henrijas Treude. Spriežot pēc uzņēmumam izsniegtās licences, vēja ražošana plānota Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā.
Būtisku kvotu apjomu saņēmuši 22 uzņēmumi ar līdzīgu nosaukumu W.e.s. Uzņēmumus atšķirot tikai nosaukumam pievienots numurs. Arī šī uzņēmuma īpašnieki reģistrēti ārzonā, proti, Kiprā. Līdzīga situācija ar uzņēmumu Vides enerģija, tā īpašnieks visticamāk esot reģistrēts britu ārzonā.
Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars Dienai norāda, ka ne reizi vien esot vērsies Finanšu ministrijā, lai risinātu šo problēmu. Proti, lai jebkurā valsts iepirkumā, konkursā, valsts subsīdiju vai jebkurā citā mehānismā, kur valsts piedalās ar savu naudu, īpašnieku struktūra būtu maksimāli caurskatāma.