Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.

Šādu lēmumu Vējonis pieņēmis, neraugoties uz Latvijas Zaļās partijas viņam pausto atbalstu. Līdz ar to pašlaik ir zināms tikai viens potenciālais Valsts prezidenta amata kandidāts - jurists Egils Levits, kuru ir apņēmies virzīt vairums valdošās koalīcijas partiju un kuram ir solīts vairāk nekā puses deputātu atbalsts.

Vējonis šorīt pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pauda, ka viņa pilnvaru laikā Latvijā ir paveikts daudz - stiprināta valsts drošība, stiprināta latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, kā arī sāktas reformas vairākās valsts darbības jomās.

«Četru gadus ir intensīvi strādāts Latvijas tautas labā pēc vislabākās sirdsapziņas. (..) Bet, protams, tie ir tikai daži gadi, kas vērsti kopumā uz Latvijas valsts ilgtspējīgumu un labklājības celšanu,» sacīja Vējonis.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis joprojām vēl neatklāj, vai šovasar atkārtoti kandidēs uz augsto amatu.

«Nesaku nē un nesaku jā,» iespējas kandidēt uz prezidenta amatu šorīt telekanālā LNT komentēja Vējonis.

Vējonis prezidenta amatā nonāca 2015.gadā un šogad varētu pretendēt uz otro termiņu šajā amatā, taču valdošās koalīcijas pārstāvji, starp kuriem vairs nav Zaļo un zemnieku savienības, no kuras rindām ir nācis Vējonis, pārliecinoši sliecas par labu jurista Egila Levita ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā.

Vējonis izteicās, ka lēmuma pieņemšanai «vēl jau ir laiks», jo kandidātus prezidenta amatam varēs sākt pieteikt pēc mēneša - no 9.maija. Vienlaikus no viņa teiktā bija noprotams, ka viņš tomēr labprāt vēlētos turpināt iesākto, sakot - ja tu esi sācis darīt kādu darbu, kāpēc gan neizmantot šo iespēju pilnībā.

Jūlijā Valsts prezidenta pilnvaras nolikušais Raimonds Vējonis arī šogad turpinājis palielināt uzrājumus, liecina deklarācija, kuru viņš iesniedzis, beidzot pildīt Valsts prezidenta pienākumus.

Pērn Vējonis bija uzkrājis 178 237 eiro un 1041 ASV dolāru, kas ir par 5352 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt šogad aptuveni sešu mēnešu laikā viņš savus uzkrājumus palielinājis par 17 905 eiro.

Visvairāk Vējonis uzkrājis AS «Citadele banka» - 164 801 eiro. AS «SEB banka» uzkrāti 26 035 eiro un 1041 ASV dolārs, AS «SEB atklātais pensiju fonds» - 2857 eiro, bet 2448 eiro uzkrāti «SEB Dzīvības apdrošināšanā».

Šogad Vējonis no Valsts prezidenta kancelejas algā saņēma 31 723 eiro, kā arī kompensāciju 8112 eiro. Savukārt AS «Citadele banka» Vējonim procentos izmaksājusi 32 eiro. Eksprezidents nav deklarējis nedz parādsaistības, nedz izsniedzis aizdevumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Tāpat Vējonis nav deklarējis sev piederošu nekustamo īpašumu vai transportlīdzekļus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) otrdien iztaujāts arī bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Vējonis KNAB slēgtajā pagalmā, visticamāk, ieradās ar automašīnu. Aģentūra LETA novēroja, kā otrdienas vakarā KNAB slēgto pagalmu pameta automašīna «Volkswagen» ar tonētiem aizmugurējiem stikliem. Automašīnā bez vadītāja priekšējā sēdeklī sēdēja kāds vīrietis, bet aizmugurējā sēdeklī bija redzams cita cilvēka siluets.

Ar šo pašu automašīnu Vējonis ar kundzi šovasar ieradās uz Valsts prezidenta Egila Levita inaugurāciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, liecina aģentūra LETA fotoarhīvā pieejamā informācija.

KNAB otrdien paziņoja, ka birojs kopīgi ar Konkurences padomi (KP) veic tiesas sankcionētas neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc sava amata pilnvaru termiņa beigām būs pirmais eksprezidents, kuram netiks piešķirts valsts dzīvoklis, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Arnis Salnājs.

Viņš skaidroja, ka šādas izmaiņas būs saskaņā ar Saeimas 2013.gadā pieņemtajiem grozījumiem likumā «Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu».

Valsts dzīvokļa vietā Vējonis un citi turpmākie eksprezidenti saņems palielinātu ikmēneša pensiju 85% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Eksprezidentiem pēc kļūšanas par deputātu vai ministru nemaksās šo pensiju.

Līdzšinējais ikmēneša pensijas apjoms eksprezidentiem ir un arī paliks 50% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Salnājs uzsvēra, ka jaunās izmaiņas neattieksies uz eksprezidentiem, kuriem jau piešķirts valsts dzīvoklis.

Tāpat Vējonis un pārējie turpmākie eksprezidenti lietošanā saņem vienu automašīnu, kuras iegādes vai nomas vērtība nepārsniedz tādas automašīnas divkāršu iegādes vai nomas vērtību, uz kādu ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai.

Rīgas Latviešu biedrības namā notikušajā Labdarības ballē izsolīti Džemmas Skulmes, Ivara Heinrihsona, Ilzes Preisas un citu mākslinieku darbi.

Gleznotājas Džemmas Skulmes, kura šā gada 9. novembrī 94 gadu vecumā devās mūžībā, glezna «Tautumeita» tika izsolīta par 1300 eiro, bet glezna «Sēdošā» - par 2200 eiro. Par gleznām «Sēdošā» un «Tautumeita» iegūtie līdzekļi tiks ziedoti mākslinieces piemiņas saglabāšanai.

Mākslinieka Ivara Heinrihsona glezna «Balerīna» pārdota par 450 eiro.

Savukārt, Ilzes Preisas glezna «Īriss» - par 1000 eiro.

Mākslinieka Jāņa Gunāra Kalnmaļa darbs «Venēcija» - par 700 eiro, Anitas Melderes darbs «Pēcpusdiena» - par 350 eiro, Ditas Lūses darbs «Milano Blue» - par 400 eiro, bet Sarmītes Caunes darbs «Ābeļdārzs» - 500 eiro.

Visi ballē iegūtie līdzekļi tiks ziedoti Rīgas Latviešu biedrības nama restaurācijai (līdzšinējās ballēs gūtie ziedojumi tikuši izmantoti Jaņa Rozentāla freskas izgaismošanai virs ieejas RLB namā; RLB vestibila un garderobes pārveidei, RLB Karoga mastu un kāpņu margu izveidei, kā arī RLB Kultūrizglītības centra kapitālajam remontam; RLB ieejas durvju restaurācijai, grāmatai «Rīgas Latviešu biedrība trijos gadsimtos» u.c. mērķiem).

Noslēdzot savu prezidentūru, bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis izpirkt septiņas dāvanas, no kurām divas pasniegtas viņa kundzei Ivetai Vējonei, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Dāvanu kopēja vērtība ir 512 eiro.

Starp dāvanām, kuras paredzēts izpirkt, atrodama Baltkrievijas Ārlietu ministra Vladimira Makeja dāvātā Baltkrievijas pirmā monēta koka rāmītī, Lietuvas Seima spīkera Viktora Pranckieša dāvātā sudraba jubilejas monēta «Atjaunotai Lietuvai 100», kuras autore ir Laurina Zanavičiūte.

Tāpat bijušais prezidents nolēmis izpirkt Ukrainas prezidenta Petro Porošenko dāvāto Reprezentācijas-piemiņas monētu, kuras aversā ir Ukrainas simbolika un prezidenta Petro Porošenko paraksta faksimils, savukārt reversā redzama prezidenta rezidence Marinskas pils.

Vējonis arī iecerējis izpirkt Horvātijas parlamenta priekšsēdētāja Gordana Jandrokoviča dāvāto Horvātijas Republikas parlamenta sudraba piemiņas medaļu, kuras aversā redzama Horvātijas parlamenta celtne, bet reversā atainots Horvātijas ģerbonis.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien izsludinājis 28.martā pieņemtos grozījumus Darba likumā saistībā ar virsstundu apmaksu, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Vienlaikus Valsts prezidents nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), kurā aicina parlamentu pievērst lielāku uzmanību Satversmes un labas likumdošanas principa prasību nodrošināšanai likumdošanas procesā, jo īpaši ievērojot Satversmes tiesas iepriekš nolemto.

«Likuma pieņemšanā Saeimas vairākums nav sniedzis pamatojumu pieņemtajiem lēmumiem un izvērtējumu par regulējuma iespējamo neatbilstību Satversmei. Tas rada šaubas par labas likumdošanas principa un Satversmes tiesas spriedumos formulēto atziņu ievērošanu. Šāda likumdevēja rīcība vājina uzticēšanos parlamentam un valsts varai kopumā, kā arī nestiprina tiesiskumu Latvijā,» vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norāda Valsts prezidents.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žoržs Tikmers, kurš nesen nonāca mediju uzmanības lokā saistībā ar iespējamu interešu konfliktu, ir nolēmis atstāt amatu, liecina LOK trešdien izplatītais paziņojums.

Šādu lēmumu viņš esot pieņēmis, "uzņemoties atbildību, kā arī lai pasargātu Latvijas sportistus un arī savu ģimeni no aizkulišu intrigām un nepamatotiem apvainojumiem".

Tikmers norāda, ka pēdējā laikā ap viņa vārdu tikušas "prasmīgi organizētas puspatiesībās balstītas runas un izteiktas aizdomas", radot greizu priekšstatu par viņu un LOK darbu. Viņaprāt, šādi izpaudusies cīņa par krēsliem LOK un resursu pārdali, kas tai sekošot.

"Aizkulišu cīņas, savstarpējie aizvainojumi un aizdomu ēna noteikti neveicina veselīgu sportisku garu un rezultātu sasniegšanu. Ir skaidrs, ka laiks, kad visi vienoti strādājām komandā, ir noslēdzies," norāda Tikmers.

Viņš atzīst, ka savā darbā ir pieļāvis kļūdas, taču esot strādājis godprātīgi un neesot pārkāpis nevienu normatīvo aktu, kā arī nekad neesot turējies pie krēsla, jo prioritārs esot darbs Latvijas sportistu sasniegumu atbalstam.

Lietuvā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis ekonomists Gitans Nausēda, kurš bija neatkarīgais kandidāts, liecina centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti.

Saskaņā ar tiem Nausēda ieguvis 74,24% balsu, bet bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte, kuru virzīja parlamenta opozīcijā esošā konservatīva partija «Tevzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti», - 24,49% balsu.

Šie rezultāti iegūti, apkopojot datus no 815 vēlēšanu iecirkņiem. Pavisam ir 1972 iecirkņi.

Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā svētdien piedalījās 53,43% balsstiesīgo, pēc iecirkņu slēgšanas paziņoja centrālā vēlēšanu komisija.

Pirms divām nedēļām prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā par Šimonīti nobalsoja 31,31% vēlētāju un par Nausēdu - 30,94%. Pirmajā vēlēšanu kārtā piedalījās deviņi kandidāti.

Pašreizējai Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei, kuras pilnvaru termiņš beigsies jūlijā, konstitūcija liedza kandidēt uz trešo piecu gadu pilnvaru termiņu pēc kārtas.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc pilnvaru beigām ikmēneša pensijā, kas viņam pienāksies saskaņā ar likumu, saņems 3613 eiro, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saskaņā ar likumu Vējonis saņems pensiju 85% no Valsts prezidentam noteiktā atalgojuma. Līdz ar to pensijas apmērs būs 4692 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb Vējonim tiks izmaksāti 3613 eiro mēnesī.

Likumā noteikts, ka personām, kuras ieņem Valsts prezidenta amatu pēc 2011.gada 7.jūlija, Valsts prezidenta kanceleja nodrošina sociālās un citas garantijas - ikmēneša pensiju, sekretāru un dienesta automašīnu. Vējonim netiks nodrošināts valsts dzīvoklis, norāda prezidenta kancelejā.

Vējoņa sekretāres pienākumus pēc viņa pilnvaru beigām pašlaik pildīs Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka.

Lēmums par to, vai un kā Vējonim pēc prezidentūras tiks nodrošināts autotransports, tiks pieņemts tuvākajā laikā un par to tiks informēta sabiedrība, norāda prezidenta kancelejā.

Būvkompāniju «Skonto» un LNK dibinātāju dēli - Rihards Rāvis un Vadims Milovs - pagājušajā nedēļā reģistrējuši jaunus uzņēmumus - SIA «Skonto Group» un SIA «LNK Solutions», liecina «Lursoft» informācija.

Jaundibinātās «Skonto Group» pamatkapitāls ir 10 000 eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir «Skonto» dibinātāja un vadītāja Gunta Rāvja dēls Rihards Rāvis. Vienlaikus «Skonto Group» valdē iecelts Raimonds Freimanis, Edgars Godmanis un Dmitrijs Soldatenko.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Emiļa Melngaiļa iela 1A, Rīgā, kur reģistrēti arī citi «Skonto» grupas uzņēmumi. «Skonto Group» ierakstīta komercreģistrā otrdien, 24.septembrī.

Rihards Rāvis šobrīd ir patiesais labuma guvējs kopumā 74 uzņēmumiem.

Savukārt Milovs, kurš ir LNK grupas dibinātāja Aleksandra Milova dēls, reģistrējis uzņēmumu «LNK Solutions». Kompānija pamatkapitāls ir 5000 eiro, un Milovs ir tās vienīgais īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis.

Tīmekļa izsolē itāļu Renesanses mākslinieka Sandro Botičelli glezna pārdota par 80 miljoniem ASV dolāru, (66 miljoni eiro) pavēstījis izsoļu nams "Sotheby's".

Gleznas cena kopā ar komisijas maksu sasniedz 92 miljonus dolāru, un tas ir jauns rekords izsolēs pārdotajiem Botičelli darbiem.

Gleznas jaunā īpašnieka vārdu "Sotheby's" neatklāj.

Mākslas darbs, kurā attēlots jauns vīrietis, tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām Renesanses gleznām, kas atrodas privātās nokās, norādīja izsoļu nams.

"Viens no nozīmīgākajiem jebkura perioda portretiem, kas jebkad nonācis izsolē, un viens no zīmīgākajiem Florences Renesanses darbiem izsolē sasniedzis 92,2 miljonus [dolāru]," tviterī pavēstīja "Sotheby's".

Glezna "Jauns vīrietis ar medaljonu" tapusi 15.gadsimta beigās, bet 18.gadsimtā to iegādājies kāds britu aristokrāts.

Britu grafiti mākslinieka Benksija glezna, kurā attēlotas šimpanzes debatējam Lielbritānijas parlamentā, ceturtdienas vakarā tika pārdots izsolē Londonā par 9,8 miljoniem britu mārciņu (11 miljoniem eiro), kas ir jauns cenas rekords šī mākslinieka darbam.

Izsoļu nams «Sotheby's» bija novērtējis Benksija 2009.gadā radīto eļļas gleznu «Devolved Parliament» ar 1,5 līdz diviem miljoniem mārciņu, tomēr pēc 13 minūšu ilgas vairāksolīšanas tā tika pārdota par 8,5 miljoniem mārciņu, bet ieskaitot izsoles nodevas - par 9 879 500 mārciņām.

Darba sākotnējais nosaukums bija «Question Time» saistībā ar premjerministra iknedēļas jautājumiem parlamentā, bet tas tika pārdēvēts pēc mākslinieka veiktām nelielām izmaiņām.

«Izsolē šovakar uzstādīta rekordcena par Benksija gleznu,» mākslinieks rakstīja «Instagram» ievietotā paziņojumā, kurā viņš kritizēja dārgus mākslas darbus. «Žēl, ka tā nepiederēja man.»»

Glezna martā bija izstādīta Bristoles muzejā, lai atzīmētu datumu, kad Lielbritānijai bija paredzēts izstāties no Eiropas Savienības. Šī izstāšanās gan tika atlikta.

Franču impresionista Kloda Monē glezna no viņa slavenās sērijas «Siena gubas» («Meules») otrdien tika pārdota izsolē Ņujorkā par 110,7 miljoniem ASV dolāru (98,8 miljoniem eiro), kas ir jauns cenas rekords šī mākslinieka darbiem.

Izsoļu nama «Sotheby's» rīkotajā Impresionisma un mūsdienīgās mākslas izsolē tika sasniegta viena no 10 augstākajām cenām, kādas jebkad pieredzētas izsolēs.

Šī 1890.gadā tapusī glezna iepriekš bija pārdota 1986.gadā «Christie's» izsolē, kad līdzšinējais īpašnieks to nosolīja par 2,53 miljoniem dolāru. «Sotheby's» nesniedza ziņas par jauno pircēju.

Monē uzgleznoja 25 «Siena gubu» kompozīcijas 1890.-1891.gada ziemā savās mājās Živernī Francijas ziemeļu reģionā Normandijā.

Cita šīs sērijas glezna 2016.gada novembrī tika pārdota «Christie's» izsolē Ņujorkā par 81,4 miljoniem dolāru.

No Monē «Siena gubu» gleznām 17 atrodas muzejos, bet pārējās astoņas pieder privātiem kolekcionāriem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš varēs saņemt aptuveni 150 tūkstošus eiro lielu kompensāciju, ja līdz 1. augustam uzrakstīs atlūgumu.

Tā teikts 13. jūnijā pieņemtajos FKTK likuma grozījumos. Šīs likuma izmaiņas bija vienas no plašāk apspriestajām pēdējā laikā, jo to nepieciešamība tika skaidrota vienīgi ar vēlmi no darba atlaist pašreizējo FKTK vadību. Turklāt tā arī netika izskaidrots, ko P. Putniņš izdarījis nepareizi vai slikti. Tieši par valdošās koalīcijas dāsno piedāvājumu P. Putniņam, kā arī viņa vietniecei Guntai Razānei bija vienīgās Saeimas debates pēdējā, trešajā lasījumā.

Par 30% vairāk

Patiesībā FKTK vadītāja atbrīvošana ir vienkārša Saeimas kaprīze, jo FKTK likums tiek mainīts vadītāja pilnvaru termiņa vidū un šo termiņu noteikusi iepriekšējā Saeima. Pieņemtajos likuma grozījumos teikts: «Ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019. gada 1. augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80 procentu apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no Komisijas budžeta.»

Sestdien Rīgā notikušajā akcijā, kuras mērķis bija nosodīt Krievijas diktatora Vladimira Putina sākto karu Ukrainā un atbalstīt Ukrainas tautu cīņā par brīvību, pulcējās aptuveni 30 000 cilvēku, liecina pasākuma organizatoru aplēses.

Par šādu apmeklētāju skaitu centrālajā mītiņa vietā pie Ukrainas vēstniecības pavēstīja organizatoru pārstāve, pasākuma vadītāja un žurnāliste Olga Dragiļeva, kura arī pateicās par sadarbību pasākuma norisē policijai un Rīgas domei.

Valsts policija atturējās izteikt aplēses par to, cik cilvēku bija ieradušies uz minēto protesta akciju, vien apliecināja, ka tā ir noritējusi bez starpgadījumiem.

Pašlaik pasākuma oficiālā daļa pie Ukrainas vēstniecības ir noslēgusies un dalībnieki aicināti doties paust savu pozīciju pie Krievijas vēstniecības, kur pēdējā laikā katru dienu notiek protesti.

Pasākuma centrālais notikums bija atbalsta gājiens no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai.

Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valde nolēmusi Valsts prezidenta amatam virzīt tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, informēja LZS un ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Jansons ir piekritis kandidēt uz valsts augstākās amatpersonas posteni, pastāstīja Krauze.

Par viņa kandidatūru ir notikušas konsultācijas ar apvienību veidojošajiem politiskajiem spēkiem, un paredzams, ka viņš būs ZZS virzīts kandidāts, norādīja politiķis. Savs lēmums šajā jautājumā vēl būs jāpieņem apvienībā esošajai Latvijas Zaļajai partijai (LZP), piebilda LZS vadītājs.

LZS nolēmusi Jansona kandidatūru virzīt Valsts prezidenta amatam, jo viņš ir nepolitisks, nepartejisks kandidāts, tāpat LZS novērtē tiesībsarga paveikto darbu daudzu sabiedrības problēmu risināšanā, kā arī viņa kompetenci, uzsvēra politiķis.

LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars trešdienas vakarā sacīja, ka LZP konceptuāli neiebilst pret Jansona kandidatūras virzīšanu Valsts prezidenta amatam. «Jansona kungs ir ļoti cienījama, godājama kandidatūra. Neiebilstam pret to, bet vēlamies uzklausīt viņa redzējumu vairākos jautājumos,» teica Tavars.

Ceturtdien, 11.februārī, pret Covid-19 sāks vakcinēt eksprezidentus un valsts augstākās amatpersonas, kuru pienākumi saistīti ar nacionālās drošības un valsts pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšanu, aģentūrai LETA apstiprināja Vakcinācijas projekta birojā.

Nelielais amatpersonu loks, kurām šobrīd tiek dota iespēja brīvprātīgi vakcinēties, esot stingri izvērtēts, ņemot vērā to pienākumus un lomu valsts procesu vadībā.

Atsaucoties uz socioloģiskajām aptaujām, Vakcinācijas projekta birojā skaidroja, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka valsts augstākajām amatpersonām jāparedz iespēja poti pret Covid-19 saņemt jau vakcinācijas procesa agrīnajā fāzē, lai rādītu piemēru pārējai sabiedrībai. Iecerēts, ka amatpersonu vienbalsīga gatavība vakcinēties būs kā uzticēšanās apliecinājums vakcīnu drošumam un efektivitātei, kā arī kalpos kā nozīmīgs pamudinājums iedzīvotājiem vakcinēties kopējas kolektīvās imunitātes iegūšanai.

Šodien Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) saņēma "Astra Zeneca" vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu, novēroja aģentūra LETA.

Pēc vakcinācijas Levits žurnālistiem uzsvēra, ka viņš tic zinātnei, Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Zāļu aģentūras ekspertiem. Viņš akcentēja, ka uz ekspertiem var paļauties un ka saņemtā vakcīna ir droša un efektīva.

Valsts prezidents apliecināja, ka pēc pirmās potes viņš jūtas labi. Levits norādīja, ka ar savu piemēru viņš vēlas iedrošināt samērā lielu sabiedrības daļu, kas vēl šaubās, vai vakcinēties.

"Es tomēr aicinātu visus vakcinēties, lai mēs varam ātrāk atgriezties normālajā dzīves ritmā. Pārrunājot vakcinācijas procesu ar Vakcinācijas projekta biroja vadītāju, pilnīgi iespējams, ka pirmo poti Latvijas iedzīvotāji varēs saņem divu mēnešu laikā, kad vajadzīgais vakcīnu apjoms tiks iesūtīts Latvijā," sacīja prezidents.

Valsts prezidetnts Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas paredz, ka FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā, kā arī paredz kompensāciju padomes līdzšinējam vadītājam un viņa vietniekam par atkāpšanos no amata līdz 1.augustam.

Parlaments šos grozījumus pieņēma 13.jūnijā.

Tie paredz, ja padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem izmaksās vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksātu no FKTK budžeta.

Vienlaikus likumā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentu.

Gadījumā, ja Saeima no amata atbrīvos līdzšinējo FKTK padomes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, tā uz laiku līdz jaunu vadītāju apstiprināšanai pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga priekšlikuma no pārējo FKTK padomes locekļu vai FKTK darbinieku vidus ieceļ priekšsēdētāju vai padomes locekli, lai nodrošinātu FKTK darbības nepārtrauktību.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā sāksies Baltijas pārtikas izstāde "Riga Food 2022", informē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT1" pārstāve Inese Libere.

Izstāde no 8. līdz 10.septembrim piedāvās starptautisku un pašmāju uzņēmumu un organizāciju ekspozīcijas, meistaru un pārtikas produktu konkursus, jaunumu prezentācijas, izglītojošus seminārus, šovus, meistarklases un degustācijas. "Riga Food 2022" piedalīsies vairāk nekā 400 uzņēmumu no vismaz 25 valstīm.

Lai noskaidrotu labāko Latvijas pavāru un pavārzelli, 9.septembrī plkst.10 notiks konkursi "Latvijas gada pavārs 2022" un "Latvijas gada pavārzellis 2022", kur jaunie talanti cīnīsies par "Reaton Zelta pavārnīcu" un "Reaton Koka pavārnīcu". Konkursā piedalīsies pieci šefpavāri ar saviem pavārzeļļiem.

Izstādes laikā arī apbalvos "Latvijas atzītākais medus 2022" finālistus, kurus noskaidroja Jelgavas "Piena, Maizes un Medus svētkos". Pirmajā vietā ierindojās zemnieku saimniecības "Ārbirzes" biškopju Lilitas un Viļa Medņu dažādu ziedu medus, otrajā - zemnieku saimniecības "Dorītes" biškopja Jāņa Sulutaura liepu ziedu medus no Ķekavas novada, bet trešajā zemnieku saimniecības "Līdumi" biškopes Guntas Somes dažādu ziedu medus no Augšdaugavas novada.