Finanses

Vēlas novērst trūkumus noziedzīgi iegūtas mantas regulējumā

Žanete Hāka, 09.08.2016

Jaunākais izdevums

Otrdien, 9.augustā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Krimināllikumā un saistītos likumprojektus, kuri izstrādāti ar mērķi novērst aktuālās problēmas un trūkumus noziedzīgi iegūtas mantas krimināltiesiskajā, kriminālprocesuālajā un izpildes regulējumā un risinātu atsevišķus jautājumus attiecībā uz cietušā kaitējuma kompensācijas piedziņu, informē ministrija.

Lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa direktīvu par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju, ar likumprojektiem paredzēts mantas konfiskācijas tiesisko pamatu ietvert Krimināllikumā un paredzēt skaidru mantas īpašās konfiskācijas regulējumu. Tāpat paredzēts pilnveidot noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas kriminālprocesuālo regulējumu un noteikt jaunu pierādīšanas standartu attiecībā uz mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu; precizējot procesuālās normas attiecībā uz rīcību ar konfiscēto noziedzīgi iegūto mantu un paplašinātas iespējas konfiscēt noziedzīgi iegūtu mantu pirmstiesas kriminālprocesā; kā arī paredzētas trešo personu, kuru mantai ir uzlikts arests, bet, kuras nav aizdomās turētie vai apsūdzētie, tiesības aktīvi iesaistīties kriminālprocesā, lemjot jautājumu par mantas konfiskāciju.

Šobrīd noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpilde notiek Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Noziedzīgi iegūta manta ir manta, kas personas īpašumā ir nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā, personai tā nepienākas un tā nevar atrasties civiltiesiskā apgrozībā. Līdz ar to noziedzīgi iegūtas mantas izpildē piemērojami atšķirīgi principi nekā Civilprocesa likumā, tādēļ ir izstrādāts jauns likumprojekts Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums.

Pilnveidots regulējums arī attiecībā uz kaitējuma kompensāciju cietušajiem un tā piedziņu, paredzot, ka tiesa pati nosūtīs izpildrakstu par cietušā labā apmierinātu kaitējuma kompensāciju zvērinātam tiesu izpildītājam un cietušais (fiziskā persona) būs atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu segšanas un pienākuma norādīt piespiedu izpildes līdzekli sākot ar 2018.gadu.

Normatīvais regulējums pilnveidots arī attiecībā uz noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildi, paredzot, ka mantas konfiskācijas izpildes procesā īpaša uzmanība pievērsta cietušajam (iegādājoties konfiscēto īpašumu, gan saņemot kriminālprocesā apmierināto kompensāciju).

Tāpat personai, kuras manta būs konfiscēta, nebūs iespēju piedalīties un iegādāties mantu konfiskācijas izpildes procesā, kā arī paredzēts mehānisms, lai noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācijas izpildes rezultātā jaunajam īpašniekam nebūtu jāmaksā nodokļu parādi (nekustamā īpašuma nodoklis un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis).

Likumprojekti vēl jāpieņem Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vienotu izpratni un balstoties uz apstiprinātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanā, sola efektīvu šādu lietu izmeklēšanu un vainīgo personu nonākšanu uz apsūdzēto sola

Sadarbības memorandu, balstoties uz izstrādātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanai, parakstīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka vienota izpratne noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanā ir svarīga neatkarīgi no tā, vai tas ir izmeklētājs policijā vai muitā, vai tas ir uzraugošais prokurors, tādējādi būtībā tiek vērta jauna lappuse. «Neviens, kurš uzsācis iet pa šo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ceļu, nebūs pasargāts no soda neizbēgamības izmeklētāju zināšanu trūkuma dēļ,» uzsvēra I. Ķuzis. Viņš norādīja, ka vadlīnijā ir pateikts ne tikai, kā, bet arī, kur meklēt, kāda būs sadarbība, kāda būs procesuālo dokumentu aprite. I. Ķuzis atzina, ka līdzšinējā pieeja ir izpratne par to, ka vispirms ir jāatrod vainīgais, kam jāpiemēro sods par nodarīto, bet vienlaikus katra noziedzīga nodarījuma pamatā ir nauda, kuras meklēšanā un atrašanā nereti bija jautājums, kā to darīt. Vadlīnijas atbild uz šo jautājumu – kā to darīt. Arī I. Znotiņa norādīja, ka vadlīnijas ir solis pareizajā virzienā, ko veic, ne tikai saistībā ar ārvalstu ekspertu ieteikumiem–rekomendācijām, ne tikai ar to, ka pasākumi nav terminēti līdz oktobrim vai novembrim, kad jāatskaitās Moneyval, bet jo īpaši lai jebkura no tiesību aizsardzības iestādēm spētu sekmīgi izmeklēt naudas atmazgāšanas gadījumus un novest to līdz uzvarošam finišam, kad tiesa atzīst šo darbu par labi padarītu ar atbilstošu tiesas spriedumu. J. Straume uzsvēra, ka minētais ir jauns sākums tiesībaizsardzības iestāžu vienotai izpratnei cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ja iepriekš bija jābūt kādam noziegumam, uz kura pamata varēja vērtēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tad šobrīd vadlīnijas nosaka, ka tas vairs nav nepieciešams. Tagad var izmeklēt, atklāt, iesaldēt un konfiscēt līdzekļus, naudu, mantu, īpašumus, kas lielās korupcijas lietās ir ļoti būtiska sastāvdaļa. «Šāda sadarbība ir ļoti reti redzama ārvalstīs,» uzsvēra I. Znotiņa. Viņa uzsvēra, ka šo piemēru, kā sadarboties, var rādīt ārzemēs, jo daudzām valstīm tas ir vēl tikai sapnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 11 mēnešos valsts ieņēmumu jomā kopumā uzsākti 163 kriminālprocesi, muitas jomā – 980. Savukārt attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu ir uzsākti 72 kriminālprocesi un kriminālvajāšanai nosūtīti 9 kriminālprocesi.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš informē, ka visa 2018. gada laikā attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu bija uzsākti 17 kriminālprocesi, savukārt kriminālvajāšanai nosūtīti 5 kriminālprocesi.

«Šis ievērojamais pieaugums ir noticis saistībā ar skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu un, iespējams, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,» uzsvēra K. Podiņš. Viņš norāda, ka šogad arestēti finanšu līdzekļi 13,1 milj. eiro apmērā, arestēta kustamā manta 664 535 eiro apmērā, arestēta nekustamā manta 8,9 milj. eiro apmērā, turklāt manta (1,4 milj. eiro apmērā), kas ir atzīta par noziedzīgi iegūtu. Bez tam šogad VID atklājis un pārtraucis 16 organizētu noziedzīgu grupējumu darbību, no kuriem visvairāk – 10 valsts ieņēmumu jomā, trīs - akcīzes preču un trīs - narkotisko un psihotropo vielu apritē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 31 un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likumu grozījumi krimināltiesībās, kas iecerēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu apgrozības apkarošanai, realitātē iespaidos neuzmanīgu pilsoņu sadzīvi.

Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma vairāku pantu grozījumu apspriešana Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē 12. jūnijā atgādināja gatavošanos šovam Sīpoliņa piedzīvojumi Latvijā. Proti, likumu pantu grozījumi vai jauni panti iecerēti pēc Moneyval ieteikumiem, tomēr praksē skars vienkāršo pilsoņu darbības ar skaidru naudu. Precīzāk, pilsoņiem, kuri ne pārāk labi pārzina likumus un ir gana neuzmanīgi, atbildīgajām institūcijām būs iespēja to konfiscēt, bet vēlāk, izmantojot tos pašus priekšnoteikumus, nekompensēt radušās neērtības, ja nauda tomēr izrādās godīgi nopelnīta.

Pirms izmeklēšanas

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts budžetā ieskaitīs 1,6 miljonus dolāru, kas konfiscēti no kādas bankas seifa

Žanete Hāka, 08.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa slēgtā tiesas sēdē apelācijas instancē izskatīja Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora protestu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes (FPP) izmeklētājas sūdzību par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016. gada 20. decembra lēmumu, ar kuru bija izbeigts process par noziedzīgi iegūtu mantu, informē Ģenerālprokuratūra.

Apelācijas instances tiesa, atceļot pirmās instances tiesas lēmumu, atzina, ka skaidra nauda - 1 600 000 ASV dolāru apmērā, kas tika atrasta un izņemta 2014. gada oktobra mēnesī uz divu privātpersonu vārda atvērtajos seifos bankā, ir noziedzīgi iegūta manta, tā ir konfiscējama un ieskaitāma valsts budžetā.

Apelācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Ievērojot to, ka pamata kriminālprocesā, kas atrodas VID FPP lietvedībā, turpinās izmeklēšana, tad plašāka informācija pagaidām netiks sniegta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas šā gada 18. jūlijā pabeidza izmeklēšanu kriminālprocesā par zemes un meža izkrāpšanu un tā prettiesisku atsavināšanu.

Izmeklēšanas gaitā iegūta informācija, ka minēto noziegumu īstenojusi astoņu personu grupa, kuras locekļi pēc likumiskās īpašnieces nāves viltoja testamentu. Atklājot šo noziegumu un aizturot iesaistītās personas, policija ir novērsusi iespējamo noziedzīgo nodarījumu, kura kaitējums valstij lēšams vairāk nekā 175 000 eiro apmērā.

2018. gada 12. decembrī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) tika uzsākts kriminālprocess pret astoņām personām saistībā ar nekustamā īpašuma iespējamu prettiesisku iegūšanu.

Izmeklēšanas gaitā likumsargi noskaidroja, ka personu grupa 2018. gadā organizēja viltota privātā testamenta izgatavošanu un iesniegšanu notāram par nekustamo īpašumu Dagdas novadā. Tā īpašniece nomira jau 2001. gadā un viņai nebija mantinieku. Īpašuma kopējā platība bija 46,7 hektāri, tai skaitā 30,5 hektāri meža un 7,7 hektāri lauksaimniecības zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru