Foto

Venēcija pārplūdusi; cilvēki peldas Svētā Marka laukumā

Gunta Kursiša, 12.11.2012

Jaunākais izdevums

Ūdens līmenis grimstošajā Venēcijā sasniedzis 149 centimetru atzīmi virs normas. Pārsvarā ūdens līmenis sniedzas krietni pāri ceļgaliem, ūdens daudzviet pilnībā klāj āra kafejnīciņu galdus un krēslus, savukārt daži aktīvisti jau izmēģinājuši peldi applūdušajā Svētā Marka laukumā, informē ziņu aģentūra Reuters, kas spilgtākos mirkļus no applūdušās Venēcijas iemūžinājusi fotoattēlos.

Šīs plūdu sezonas ūdens līmeņa rekords – 149 centimetri virs normas – Venēcijā tika sasniegts aizvadītās nedēļas svētdienā, informē Reuters. Tomēr pašlaik vēl nav pārsniegta augstākā ūdens atzīme Venācijas vēsturē, kas tika reģistrēta pirms četriem gadiem – 160 centimetri virs normas.

Augsts ūdens līmenis un Venēcijas lagūnas aplūšana novērojama galvenokārt starp rudeni un pavasari, kad plūdmaiņas pastiprina sezonas vēji. Parasti plūdu laikā ūdens līmenis ir 110 centimetri virs normas. Jau sasniedzot 140 centimetru atzīmi, 58% pilsētas ir pamatīgi applūduši.

Venēcijas lagūnā jau ir uzsākta dambju sistēmas būvniecība MOSE. Plānots, ka šī sistēma aizkavēs ūdens līmenim pieaugt par vairāk nekā 110 centimetriem virs normas, informē rt.com. MOSE būve maksās 7,9 miljardus ASV dolāru, un to paredzēts pabeigt 2014. gadā. Ņemot vērā nesen Itālijā uzsākot taupības ceļu, šī vērtējama kā apjomīga summa dambju sistēma būvei.

Jau rakstīts, ka mērījumi no satelīta apliecina – Itālijas pilsēta Venēcija turpina grimt, tomēr tas notiek relatīvi lēni – par aptuveni diviem milimetriem gadā. Slavenā pilsēta Itālijas ziemeļos pēdējā gadsimta laikā piedzīvojusi pamatīgu «nosēšanos» saistībā ar apjomīgo gruntsūdeņu ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētākais, taču nepopulārākais risinājums

www.daugavasbalss.lv, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrāleiropas plūdi nodarīs milzīgus zaudējumus – pēc tam gaidāmi atjaunošanas darbi, kas var stimulēt ekonomiskās aktivitātes pieaugumu .

Šonedēļ jaunas lietusgāzes mazinājušas cerības, ka ātrāk atkāpsies plašākie plūdi Centrāl­eiropā pēdējos 10 gados. Lai gan plūdi vēl ir aktuāli, ekonomisti sākuši rēķināt šīs dabas stihijas ietekmi uz ekonomiku. Pašlaik Centrāleiropas plūdi skāruši dienvidu un austrumu Vāciju, Čehiju, Ungāriju, Poliju, Slovākiju un Austriju. Plūdu skartajās valstīs evakuēti tūkstošiem cilvēku. Valdot šādam fonam, daudzas kompānijas bijušas spiestas pārtraukt ražošanu, kas plūdu dēļ ir apgrūtināta, bīstama vai pat neiespējama.

Piemēram, šīs nedēļas sākumā viens no lielākajiem Ungārijas eksportētājiem Suzuki aizvēra savu ražotni netālu no Budapeštas. Arī citas kompānijas plūdu skartajos reģionos ziņojušas par līdzīgiem lēmumiem. Cietuši arī lauksaimnieki – Čehijā plūdi izpostījuši lauksaimniecības zemes aptuveni 50 tūkstošu hektāru platībā. Savukārt Vācijā izpostītas lauksaimniecības zemes aptuveni 335 tūkstošu hektāru platībā. Pagaidām gan analītiķi norāda, ka jāsagaida plūdu atkāpšanās, lai novērtētu to ietekmi uz ražu. Tiek lēsts, ka plūdos nodarīto postījumu apmērs varētu pārsniegt 16,5 miljardus ASV dolāru, ziņo The Wall Street Journal.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažkārt vēlēšanās dzīvot skaistā vietā pie ūdens ir daudzkārt stiprāka par brīdinājumiem un racionāliem apsvērumiem, komentējot šā gada plūdu postījumus, biznesa portālam db.lv norādīja nekustamo īpašumu eksperti. Tādēļ šāgada plūdiem liela ietekme uz Latvijas nekustamā īpašuma tirgu neesot paredzama.

«Situācijas ar applūdušiem īpašumiem ir ļoti dažādas, tādēļ kādā gadījumā var vainot vienīgi dabu, citā pašvaldību, bet citā arī pašu īpašuma būvetāju vai pircēju. Ja runājam par gadījumiem, kad īpašums ūdens tuvumā tiek pirkts, tad mēs kā nekustamā īpašuma darījuma starpnieki pircēju informējam par visiem ar applūšanu saistītajiem riskiem, tomēr gala lēmumu pieņem pircējs pats,» vaicāta, kas vainojams pie tā, ka cilvēki, pērkot īpašumus, piemēram, zemi, mājas, «iegrābjas» ar šīm applūstošajām vietām, stāstīja Vija Gailīte, Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Amūras upes reģionu piemeklējuši pēdējos 120 gados lielākie plūdi, kas var prasīt aptuveni 100 tūkstošu cilvēku evakuāciju.

Plūdu skartajā reģionā dzīvo aptuveni 32,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 17 tūkstoši jau pametuši savas mājas. Krievijas Tālo Austrumu ministrs Viktors Išajevs atzinis, ka, ja ūdens līmenis turpinās palielināties, tad, ļaunākā scenārija gadījumā, evakuācija būs nepieciešama aptuveni 100 tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo Amūras un Habarovskas novados, kā arī Ebreju autonomajā apgabalā, vēsta kaimiņvalsts plašsaziņas līdzekļi.

Habarovskas pilsētas apkārtnē ūdens līmenis sasniedzis 6,57 metrus un prognozējams, ka tas varētu palielināties līdz septiņiem metriem, apdraudot pilsētu. Ūdens aizskalojis arī vairākus tiltus, kas apgrūtina glābēju darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta – Plūdu dēļ Centrāleiropā tūkstošiem cilvēku pamet savus mājokļus

Gunta Kursiša, 03.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietusgāzes aizvadītajā nedēļas nogalē izraisījušas postošus plūdus Centrāleiropā, kuru dēļ savus mājokļus nācies pamest jau vairākiem tūkstošiem cilvēku, ziņo pasaules mediji. Vairākos apgabalos nokrišņu daudzumam sasniedzot rekordu, tikuši slēgti ceļi, tāpat apgrūtināta dzelzceļa satiksme. Ūdens līmenis turpina paaugstināties, vēsta BBC.

Patlaban zināms, ka plūdos gājuši bojā vismaz seši cilvēki un bez vēsts pazuduši ir vismaz astoņi.

Vācijā, Austrijā un Čehijā izsludināta plūdu trauksme un glābšanas darbos iesaistījusies armija. Plūdi skāruši arī Šveici.

Vācijas pilsētā Eilenburgā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Leipcigas, no saviem mājokļiem ir evakuēti vismaz septiņi tūkstoši cilvēku, savukārt no Čehijas galvaspilsētas Prāgas un tās apkaimes uz drošāku vietu pārvietoti aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, tāpat pārvietots zoodārzs un slimnīca.

Prāgā, gar Vltavas upes krastiem ugunsdzēsēji izvietojuši metāla aizsargbarjeras, savukārt brīvprātīgie upes krastus nocietina ar smilšu maisiem. Amatpersonas ir pārliecinātas, ka ūdens Vltavā nesasniegs 2002. gada līmeni, kad plūdi izpostīja vairākas pilsētas daļas, tomēr šogad tie ir pietiekami bīstami, lai radītu nopietnus postījumus. Patlaban Čehijā plūdi nopostījuši vairākas mazāk izturīgas koka mājas lauku rajonos, ziņo BBC. Prāgā slēgtas metro stacijas un skolas, tāpat pastāv bažas, ka plūdi varētu sasniegt galvaspilsētas vēsturisko centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoziem Angliju piemeklēja vērienīgi plūdi, radot zaudējumus kā pašvaldībām, tā privātpersonām. Patlaban vietas, kuras vēl pirms dažiem mēnešiem klāja ūdens, atkal vairāk vai mazāk ir atguvušas savu sākotnējo izskatu, tomēr ne visur atgūta arī kādreizējā kārtība. Fotogalerijā skatiet Angliju plūdu laikā un pēc tiem.

Aizvadītais gads plūdiem bagāts bija ne vien Anglijā, bet arī citviet Eiropā. Vidēji gadā Eiropai upju pārplūšana izmaksā aptuveni 4,9 miljardus eiro, savukārt 2013. gada jūnijā Centrāleiropu mocīja plūdi, kas kopumā radīja zaudējumus 12 miljardu eiro apjomā.

Klimata speciālisti paredz, ka turpmākajos gados plaša mēroga plūdi būs aizvien biežāka parādība, un līdz 2050. gadam plūdu radītie zaudējumi gadā Eiropā sasniegs 23,5 miljardus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā patlaban.

Gaisa temperatūras paaugstināšanās nodrošinās biežākas un stiprākas lietavas, taču tā ir tikai viena no plūdu izmaksu kāpuma monētas pusēm. Otra ir fakts, ka laika gaitā pieaugs potenciālo plūdu reģionu ekonomiskā vērtība. «Arvien vairāk cilvēku dzīvo iespējamu plūdu zonās, tāpat pieaug ienākumu līmenis uz iedzīvotāju bīstamās vietās,» BBC pauda Brendens Jongmens (Brenden Jongman), viens no pētījuma par plūdiem autors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pieaug Centrāleiropas plūdos bojā gājušo skaits; zaudējumi miljardos eiro

Jānis Rancāns, 11.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdos, kas pārņēmuši Centrāleiropas valstis, bojā gājuši vismaz 22 cilvēki. Visvairāk bojā gājušo ir Čehijā, augsts draudu līmenis saglabājas arī Austrumvācijā un Ungārijā, kuras galvaspilsēta Budapešta pārlaidusi bīstamākos brīžus.

Steidzīgi uzceltie dambju un pārplūdušās Donavas krastu stiprinājumi Ungārijas galvaspilsētai ļāvuši izvairīties no katastrofas, vēsta Reuters.

Valsts premjers Viktors Orbans atklāja, ka plūdu aizsardzības sistēmas nostiprināšanā bijuši iesaistīti 20 tūkstoši cilvēku, liela daļa no kuriem bijuši brīvprātīgā. Savukārt Ungārijas galvaspilsētas mērs Ištvāns Tarlošs norādīja, ka plūdu maksimuma laikā Donavas ūdens līmenis bija sasniedzis 8,91 metru, bet patlaban sācis atkāpties. Plūdu dēļ Ungārijā savas mājas bijuši spiesti pamest 1,3 tūkstoši cilvēku.

Pirmdien plūdi Elbas upē pārrāva dambi pie Magdeburgas Austrumvācijā. Pilsētai applūstot, no tās tika evakuēti 23 tūkstoši cilvēku. Vēl astoņi tūkstoši cilvēki tikuši evakuēti no pilsētas apkārtnes. Plūdu skartajos reģionos traucēta satiksme un slēgti dzelzceļa tilti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Ogrē aizvadītā nakts bijusi kritiska; plūdi skāruši pilsētas teritoriju, daudzviet atslēgta elektrība

LETA, Db.lv, 17.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā diennakts Ogres novadā un pilsētā bijusi visai kritiska, jo plūdi skāruši arī Ogres pilsētas teritoriju. Plūdu dēļ šonakt elektrība atslēgta 426 Ogres pilsētas un Ogres novada iedzīvotājiem.

Šonakt plūdu dēļ a/s Sadales tīkls veica vairākus lokālos atslēgumus Ogres pilsētā un Ogres novada Ogresgala pagastā, īstenojot ārkārtas risinājumus, lai neapdraudētu iedzīvotāju drošību, informē uzņēmums.

Ogres pilsētā atslēgti 20 kV vidējā sprieguma līnijas vairāki posmi, uz laiku pārtraucot elektroenerģijas piegādi 234 klientiem, kā arī plūdu apdraudējuma dēļ nācās atslēgt 0,4 kV zemsprieguma līniju Ogres novada Ogresgala pagasta dārzkopības sabiedrībā Ogre 88, bez elektrības atstājot 192 klientus.

AS Sadales tīkls atkārtoti brīdina visus elektroenerģijas lietotājus par bīstamību, ko rada ūdens klātbūtne elektroiekārtām un elektroierīcēm. Redzot strauju ūdens līmeņa celšanos privāto māju vai saimniecības ēku tuvumā, elektroierīces ir jāatslēdz no strāvas piegādes, tādējādi novēršot apdraudējumu konkrētajam objektam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgajos plūdos Kolorādo štatā ASV bojā gājuši seši cilvēki. Tikmēr informācijas joprojām nav par vairākiem simtiem štata iedzīvotāju. Plūdu skartajos reģionos turpinās glābšanas operācijas.

Sākotnēji informācijas nebija par 1,2 tūkstošiem iedzīvotāju no plūdu skartajiem reģioniem. Tomēr šis skaitlis samazinājās līdz aptuveni 300 cilvēkiem. Varasiestādes paredz, ka, turpinoties meklēšanas un glābšanas operācijām, situācija paliks skaidrāka. Vienlaikus štata glābšanas dienesti atzīt, ka daudzu cilvēku mirstīgo atlieku meklēšana aizņems ilgu laiku, jo plūdi piemeklējuši nošķirtu un grūti pieejamu Kolorādo daļu.

Plūdi Kolorado štata ziemeļu daļā sākās pēc ilgstošām, spēcīgām lietusgāzēm. Dabas nelaime iznīcināja aptuveni 20 tūkstošus mājokļu, kā arī lika evakuēt vairāk nekā 12 tūkstošus cilvēku. Patlaban plūdi sākuši atkāpties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Plūdi Eiropai līdz 2050. gadam varētu izmaksāt 23 miljardus eiro

Gunta Kursiša, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads Eiropai bijis plūdiem bagāts, turklāt neizskatās, ka 2014. gads būs labāks. Aprēķināts, ka līdz 2050. gadam plūdu radītie zaudējumi gadā Eiropā sasniegs 23,5 miljardus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā patlaban, ziņo Quartz.

Pašlaik gadā Eiropai upju pārplūšana izmaksā aptuveni 4,9 miljardus eiro.

Klimata speciālisti paredz, ka turpmākajos gados plaša mēroga plūdi būs aizvien biežāka parādība. Piemēram, 2013. gada jūnijā Centrāleiropu mocīja plūdi, kas kopumā radīja zaudējumus 12 miljardu eiro apjomā. Ja līdz šim tamlīdzīgi stipri plūdi reģionu piemeklēja reizi 16 gados, turpmāk sagaidāms, ka līdzīgas dabas stihijas Eiropu «apciemos» reizi desmitgadē.

Klimata speciālisti skaidro, ka gaisa temperatūras paaugstināšanās nodrošinās biežākas un stiprākas lietavas. Taču tā ir tikai viena no plūdu izmaksu kāpuma monētas pusēm. Otra ir fakts, ka laika gaitā pieaugs potenciālo plūdu reģionu ekonomiskā vērtība. «Arvien vairāk cilvēku dzīvo iespējamu plūdu zonās, tāpat pieaug ienākumu līmenis uz iedzīvotāju bīstamās vietās,» BBC pauda Brendens Jongmens (Brenden Jongman), viens no pētījuma par plūdiem autors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Balta: plūdi radījuši jau vairāk nekā 50 tūkstošu latu zaudējumus; summa noteikti pieaugs

Jānis Rancāns, 19.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada plūdi un pali radījuši zaudējumus vairāk nekā 50 tūkstošu latu apmērā, kas lielākoties saistīti ar plūdiem Ogrē, aplēsusi apdrošināšanas sabiedrība Balta.

Līdz šim apdrošinātājs no šī reģiona saņēmis 24 atlīdzību pieteikumus, gatavojoties arī pieteikumu skaita pieaugumam no citām apdraudētajām teritorijām Latvijā.

Apdrošinātājs savus ekspertus, lai apsekotu plūdu radītos postījumus un sniegtu operatīvu palīdzību klientiem, uz Ogri nosūtīja jau 17. aprīlī. Tie klientus, kuru mājokļi plūdos bija stipri cietuši un kuros nebija iespējams uzturēties, tika izmitināti viesnīcā. Šādu iespēju izmantojuši seši klienti. Tāpat klientiem piedāvāta iespēja izmantot avansa maksājumu par nodarītajiem zaudējumiem.

Balta arī norāda, ka patlaban saņem zvanus no klientiem Ogrē par ūdens atkāpšanos, tāpēc pašā tuvākajā laikā plāno doties otrreizējā apskatē un veikt postījumu apmēru apzināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas galvaspilsētā Parīzē ūdens līmenis Sēnā piektdien sasniedzis augstāko līmeni pēdējos 30 gados, un dienas gaitā, domājams, sasniegs sešus metrus virs normas, brīdinājuši meteorologi.

Gatavojoties plūdiem, slēgta Luvra un Orsē muzejs, kuros evakuēta daļa mākslas darbu.

Plūdos Francijā un Vācijā pēdējās dienās dzīvību zaudējuši vairāk nekā desmit cilvēki un tūkstoši bijuši spiesti pamest savas mājas. Plūdi skāruši arī Poliju un Beļģiju.

Nedēļas nogalē daudzviet Eiropā, sākot no Francijas un beidzot ar Ukrainu, tiek prognozētas jaunas lietavas.

Francijas prezidents Fransuā Olands plūdu smagāk skartajos apgabalos plāno izsludināt ārkārtas stāvokli, kas ļaus izmantot ārkārtas fondus palīdzības sniegšanai.

Valsts dzelzceļa kompānija SNCF slēgusi līniju, kas Parīzē iet gar Sēnas krastu.

Paralēli laikapstākļu izraisītajiem transporta ierobežojumiem Francijā trešo dienu turpinās arī dzelzceļa darbinieku streiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dabas stihijas var ietekmēt apdrošināšanas nozari?

Deniss Sazonovs, ERGO valdes loceklis Baltijas valstīs, 23.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniegputeņi, apledojums vai tieši pretēji siltas ziemas, kā šogad, maz nokrišņu, ļoti karstas vasaras, sausums vai negaiss, zibens, nepieredzētas vētras, lietavas, plūdi un citas dabas stihijas, – to visu pēdējos gados piedzīvojam globālo klimata pārmaiņu dēļ. Arī Latvijā. Šīs dabas procesu nestās pārmaiņas ietekmē daudzas nozares, un ne vienā vien biznesa jomā ir būtiski tās ņemt vērā un analizēt, jo īpaši apdrošināšanā.

Pasaulē ik gadu par zemestrīču, taifūnu, cunami u.tml. dabas stihijām izmaksāto atlīdzību apmērs pieaug. Dažādas dabas stihijas, kas vietām nodara pat miljardiem eiro zaudējumus, kļūst par ikdienu arī tur, kur iepriekš bijušas retums. Lielākā pārapdrošinātāja Munich Re aplēses liecina, ka dabas katastrofas 2013. gadā kopumā radījušas dažāda apjoma zaudējumus vismaz 92 miljardu eiro apmērā, no tiem 23 miljardi – atlīdzināti no apdrošināšanas polisēm. Taifūns Filipīnās, plūdi Eiropā, neredzēta lieluma krusas graudi Vācijā, – tie ir tikai daži piemēri.

Lai gan Latvija saskaņā ar meteorologu portāla gismeteo.ru apskatu ir viena no drošākajām valstīm pasaulē, kur dabas stihijas ir retas un daudz mazāk postošas, tomēr arī pie mums arvien vairāk notiek dabas parādības, ko varam dēvēt par stihijām. 2013. gadā no visām ERGO izmaksātajām atlīdzībām īpašumu segmentā 10% bija par dabas stihijās radītiem zaudējumiem. Salīdzinājumam – vēl 2012. gadā tie bija 7%. Pasaulē ar katru gadu novērojams arvien lielāks dabas stihiju nodarīto postījumu smagums, un arvien vairāk šo postījumu zona tuvojas arī Latvijai – piemēram, 2013. gadā vētra «Ivars», kas Skandināvijā sasniedza 46 m/s, Igaunijā 32 m/s, kā arī «Ksavjers», kas uzskatāma par spēcīgāko vētru Lielbritānijā pēdējo 30 gadu laikā un kas brāzmās sasniedza 63 m/s, izraisot milzu plūdus. Arī Latvijā pagājušajā vasarā tika novērota krusa ar netipiski lieliem graudiem. Tas viss liecina, ka tuvākajā nākotnē varam rēķināties ar arvien spēcīgākiem dabas stihiju postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgi plūdi piemeklējuši Krieviju un Indiju. Krasnodaras reģionā Krievijā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 170 cilvēki, bet Indijas ziemeļaustrumos lietusgāžu izraisītos plūdos bojā gājis vairāk nekā 121 cilvēks.

Pēc traģiskajiem plūdiem Krievijā pirmdien izsludināta sēru diena, bet valsts prezidents Vladimirs Putins, pastāvot aizdomām par nolaidību un varas iestāžu lēno reakciju, licis sākt kriminālizmeklēšanu.

Krasnodaras reģionu plūdi piemeklēja pēc ilgstošām lietusgāzēm un vietējie iedzīvotāji neesot saņēmuši brīdinājumus, vēsta Krievijas plašsaziņas līdzekļi. Aculiecinieki stāsta, ka plūdu skartajos reģionos pirms dabas katastrofas tikusi atslēgta elektrība un gāze, kas neļāvis uzzināt jaunāko informāciju, bet brīdinājuma sirēnas skanējušas jau pēc plūdiem.

Lielākā daļa bojā gājušo dzīvojuši Krimskas pilsētas apkaimē. Plūdu dēļ bez pajumtes Krasnodarā palikuši 24 tūkstoši cilvēku, informēja reģiona gubernators Aleksandrs Tkačevs. Tikmēr Krievijas sinoptiķi brīdinājuši par spēcīgu lietusgāžu turpināšanos, kas var izraisīt zemes nogruvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija gatavojas tālākam ūdens līmeņa kāpumam, ko izraisa nerimstošās spēcīgās lietusgāzes, kas jau vairākās valsts vietās izraisījušas pamatīgus plūdus.

Lielbritānijas vides aģentūra dažādās valsts vietās izdevusi 208 plūdu brīdinājumus un 277 plūdu trauksmes. Plūdi skāruši apdzīvotas vietas gandrīz visā Lielbritānijā - Anglijā, Velsā un Skotijā. Ziemeļvelsā mājokļus pamest ieteikts aptuveni 500 cilvēkiem, vēsta BBC. Līdz šim plūdi prasījuši divu cilvēku dzīvības.

Spēcīgu lietusgāžu izraisīti plūdi Lielbritānijā likuši slēgt vairākas šosejas. Ūdens līmeņa celšanās valstī appludinājusi aptuveni 1000 mājokļu.

Iepriekš Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons situāciju Lielbritānijas dienvidrietumos bija raksturojis kā šokējošu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

ASV vidieni piemeklējuši «lielākie plūdi zināmajā vēsturē»

Jānis Rancāns, 25.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasaris ar plūdiem atnācis ne tikai Latvijā, bet arī citviet. Plaši plūdi piemeklējuši ASV vidienes un dienvidu štatus, ar pavasara paliem cīnās arī kaimiņvalsts Baltkrievija.

ASV Misūri štatā Sentluisas pilsētas ziemeļos no krastiem izgājusi Misisipi un Ilinoisas upes, appludinot plašas teritorijas, kur notikusi iedzīvotāju evakuācija. Misisipi upes daļas arī slēgtas atpūtas kuģu braucieniem, jo ASV varas iestādes nobažījušās par spēcīgajām straumēm, kas var izraisīt nelaimes gadījumus. Ar plūdu draudiem saskaras arī citi ASV vidienes štati – Aiova, Indiana, Ziemeļdakota, Mičigana u. c.

Plūdi ASV appludinājuši vairāku mazpilsētu ielas, un tas licis vietējām varasiestādēm tos jau nodēvēt par «lielākajiem, kurus reģions piedzīvojis zināmās vēstures laikā».

Baltkrievijā plūdi skāruši plašas teritorijas Gomeļas, Moģiļevas, Grodņas un Brestas apgabalos. Varasiestādes norāda, ka atsevišķi ciemati nošķirti no ārpasaules un zem ūdens palikuši arī vairāki ceļi, kas apgrūtina piekļūšanu pie plūdu skartajām teritorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Lai nepieļautu pagājušā gada pavasara plūdu scenāriju, iegulda miljonus

Lāsma Vaivare, 11.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šogad Latvija varētu iztikt bez lieliem pavasara plūdiem, kritiskākajās vietās tiek stiprinātas aizsargbūves, lai nepieļautu 2013. gada pavasara atkārtošanos.

Ogrē tiek rekonstruēts upes aizsargdambis. Rekonstrukcijas darbi ir sadalīti četrās kārtās – pirmās divas jau ir īstenotas, tās izmaksājušas 1,33 milj. eiro, no kuriem vairāk nekā 934 tūkst. eiro bija valsts budžeta līdzekļi, kas piešķirti no finansējuma ārkārtas situācijām. Par šiem līdzekļiem novērsti dambja avārijas izskalojumi, veikta Ogrē ietekošās Norupītes izteces zonas nostiprināšana, kā arī izveidots savienojošs dambis un sūkņa stacijas galvenās būvkonstrukcijas.

Kredīts uz 20 gadiem

Turpinot projektu, trešajā kārtā iecerēts aprīkot sūkņu staciju un izbūvēt piebraucamo ceļu, bet ceturtajā – veikt pašreizējā dambja rekonstrukciju 545m garumā, izveidojot nogāžu nostiprinājumu un izbūvējot ūdensnecaurlaidīgu slāni. Šobrīd notiekošo trešās kārtas darbu finansēšanai Finanšu ministrija ļāvusi Ogres domei ņemt 1,42 milj. eiro aizņēmumu Valsts kasē uz 20 gadiem. Savukārt ceturtās kārtas darbiem tiek cerēts piesaistīt ES līdzekļus. Precīzi būvniecības 4. kārtas izmaksu aprēķini vēl nav zināmi, DB informē Ogres domē. Dambja rekonstrukciju pilnībā, ieskaitot labiekārtošanas darbus, plānots pabeigt šopavasar. Jāatgādina, ka pērn Ogrē piedzīvoti vēsturē lielākie plūdi, upei pārraujot aizsargdambi. Ogres pašvaldība pagājušā gada plūdu novēršanas primāro darbu veikšanai iztērēja 255 tūkst. eiro. Vairāk nekā 83 tūkst. eiro piešķirti pabalstos plūdos cietušajām 64 ģimenēm, daļu summas sedza valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VUGD: lielākais plūdu risks Daugavas lejtecē; iedzīvotājus brīdinās ar sirēnām

Dienas Bizness, 27.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās problēmas saistībā ar gaidāmajiem pavasara plūdiem varētu būt Daugavā, kur izveidojusies ledus kārtā caurmērā ir biezāka nekā parasti. Savukārt Kurzemē plūdu risks jau teju gājis secen, sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka pagaidām nav iezīmējušās atkāpes no tā, kur lielākais plūdu apdraudējums ir parasti – problēmas gaidāmas Daugavas lejpusē. Martā Ogres upē ledus jau ticis spridzināts, lai uzzinātu, cik biezs tas ir, tomēr plūdu laikā arī tur gaidāmas problēmas. Plūdi gaidāmai arī Gaujā – vietās, kur tie bijuši jau iepriekš – pie Ādažiem un Carnikavas.

VUGD pārstāvis arī norādīja, ka, līdzko sāksies ledus kustība, apdraudētajās vietās tiks sekots līdzi ūdens līmenim. K. Elkons norādīja, ka plūdi nav pirmo gadu, tāpēc dienests ir gan tehniski, gan arī iemaņu ziņā sagatavots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Šogad plūdi varētu būt trīs vietās

Gunta Kursiša, 12.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pavasarī plūdi varētu skart trīs vietas Daugavas upes baseinā – posmā no Līksnas līdz Nīcgalei, Jersikā un posmā no Jēkabpils līdz Pļaviņām, Db.lv stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Šembele.

Viņa skaidroja, ka tur varētu veidoties ledus sastrēgumi, kā rezultātā iespējama ūdens līmeņa celšanās. Tomēr šogad plūdu apmērs, visticamāk, būs krietni zem vidējā, stāstīja VUGD pārstāve. «Apdraudējums pastāv, tomēr tas nav liels,» norādīja V. Šembele.

Līdz ar potenciālu plūdu tuvošanos, VUGD ieteikusi pašvaldībām pārskatīt plūdu reaģēšanas plānus, aktualizēt informāciju, veikt preventīvos pasākumus.

Tāpat VUGD un pašvaldības regulāri novēro situāciju, norādīja V. Šembele.

Jau ziņots, ka pērnā gada aprīļa beigās plūdi pamatīgi skāra vairākus reģionus Latvijā. Daugavpils novadā un pilsētā uz nedēļu tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Līksnas pagastā, dārzkopības kooperatīvā Kooperators tika pārrauts aizsargdambis 15 metru platumā. Pērn 2010. gada palu maksimums - 7,72 metri - Daugavpilī tika pārspēts vismaz par 16 centimetriem. Kopumā Daugavpils novada teritorijā 2013. gada pavasarī bija applūduši aptuveni 4920 ha platības Kalkūnes, Sventes, Nīcgales, Līksnas, Tabores, Laucesas pagastā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šī pavasara plūdu radītie zaudējumi valstij - aptuveni 2,6 miljoni latu

LETA, 17.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī pavasara plūdi valstij kopumā radījuši apmēram 2,63 miljonu latu lielus zaudējumus, liecina Krīzes vadības padomes (KVP) sekretariātā saņemtie izvērtējumi no ministrijām.

Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inga Vetere, saskaņā ar minētajiem aprēķiniem lielākie zaudējumi - 1,49 miljoni latu - nodarīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārraudzībā esošajām struktūrām. VARAM gan norāda, ka šie aprēķini ir aptuveni un var būtiski mainīties.

Pārējās ministrijas veikušas pietiekami precīzus zaudējumu aprēķinus, pastāstīja Vetere. Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajām struktūrām plūdi radījuši 1,04 miljonu latu lielus zaudējumus, Zemkopības ministrija prasīs atlīdzināt 64 000 latu, Iekšlietu ministrija - 30 946 latus, bet Aizsardzības ministrija - 3285 latus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: DB viesojas zemnieku saimniecībā Jaunstrūkas

Sandra Dieziņa, Jānis Šķupelis, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietusgāzes nobremzē ražas novākšanu un ievieš korekcijas kopražas prognozēs

Latgalē un daļā Vidzemes ūdens pagājušajā nedēļā applūdināja labības laukus, pļavas, kartupeļu vagas un dārzus. Stiprais vējš veldrē noguldīja lauka pupu, zirņu un labības laukus, kā rezultātā ir apdraudēta ražas kvalitāte un ražas novākšana, vēsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

DB ceturtdien viesojās Vidzemes ziemeļu daļā, tur saimnieki var uzelpot, jo daļu labības jau nokūluši. Lai arī lietus kulšanas darbus bija apstādinājis, lauksaimnieki cer, ka labību izdosies novākt. Z/s Jaunstrūkas saimnieks Valdis Circenis komentē: «Šķirnes Kaupo rudzus jau paguvām nokult, bet mieži vēl nav gatavi. Cenšamies sēt agrās šķirnes, bet šogad veģetācija aizkavējās. Pavisam vēl jākuļ divas trešdaļas lauku».

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - Atkārtoti spridzina ledu Ogres upē

Dienas Bizness, 17.04.2013

Ogres lejtece, netālu no ietekas Daugavā. situācija ir līdzīga arī vairākus kilometrus uz augšu pa upi.

Foto: Lāsma Vaivare, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 17.aprīlī, Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljona karavīri un zemessargi atkārtoti piedalās ledus spridzināšanā vairākos posmos Ogres upē.

Ledus spridzināšana tiek veikta pēc Ogres novada pašvaldības lūguma un ar Civilās aizsardzības komisijas piekrišanu. Sagatavošanās darbi jau ir veikti un pirmā spridzināšanu paredzēts sākt no plkst. 12 dienā. Spridzināšanas darbos ir iesaistīti 15 profesionālā dienesta karavīri, kā arī atbalstu sniedz Ogres novada pašvaldība, VUGD un Valsts policija.

Pagājušajā naktī straujās Ogres upes ledus iešanas dēļ notika krastu nostiprināšana ar smilšu maisiem, kurā iesaistījās 2 karavīri un 7 zemessargi.

Spridzināšanas darbu vadītāji drošības apsvērumu dēļ lūdz iedzīvotājus atturēties no spridzināšanas vietas apmeklēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgas lietusgāzes izraisījušas ievērojamus plūdus Filipīnu galvaspilsētā Manilā, kur zem ūdens bija nokļuvusi gandrīz puse pilsētas. Plūdu dēļ savas mājas pametuši 280 tūkstoši cilvēku.

Plūdos Filipīnu galvaspilsētā, kas ilgst jau trešo dienu, līdz šim bojā gājuši vismaz astoņi cilvēki. Pilsētā apgrūtināta banku, veikalu un skolu darbība – slēgtas daudzas citas iestādes, bet varasiestādes atvērušas speciālus centrus evakuētajiem cilvēkiem. Ceturtdien ūdens gan bija jau ievērojami atkāpies un pārklāja tikai aptuveni 20% no valsts galvaspilsētas, kurā dzīvo vairāk nekā 12 miljoni cilvēku.

Situācijai normalizējoties Manilā, varasiestādes pievērsušas uzmanību galvaspilsētas apkārtnes reģioniem, kurus arī skāruši plūdi, izskalojot tiltus un pamatīgi ietekmējot vietējo iedzīvotāju ierasto dzīves ritmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Vācija plūdos skartajiem reģioniem atvēlēs simts miljonus eiro

Gunta Kursiša, 05.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz plūdu skartajām pilsētām un reģioniem, kur pastāv applūšanas draudi, Vācijā nosūtīti vairāki tūkstoši karavīru. Patlaban, aizvien pieaugot ūdens līmenim, draudi radušies arī Vācijas ziemeļu daļas pilsētai Drēzdenei, vēsta pasaules mediji.

Vācijas kanclere Angela Merekele plūdu skartajiem reģioniem apsolījusi atvēlēt simts miljonus eiro, informē BBC. Kopumā uz plūdu skartajiem reģioniem Vācijā tikuši nosūtīti četri tūkstoši karavīru.

Jau rakstīts, ka lietusgāzes aizvadītajā nedēļas nogalē izraisījušas postošus plūdus Centrāleiropā, kuru dēļ savus mājokļus nācies pamest jau vairākiem tūkstošiem cilvēku.

Patlaban zināms, ka plūdos Centrāleiropā bojā gājuši vismaz divpadsmit cilvēki. Plūdi skāruši tādas valstis kā Vācija, Čehija, Austrija, Šveice, Polija, Slovākija un Ungārija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Munich Re: Dabas katastrofas 2013.gadā radījušas zaudējumus 125 miljardu dolāru apmērā

LETA-AFP, 07.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas katastrofas pērn radījušas zaudējumus 125 miljardu dolāru (92 miljardu eiro) apmērā, liecina otrdien publiskotās pasaulē lielākās pārapdrošināšanas kompānijas Munich Re aplēses.

Vislielākos zaudējumus 2013.gadā izraisījis spēcīgais taifūns Filipīnās, kas prasīja arī vairāk nekā 6000 cilvēku dzīvību, un Eiropu skārušie plūdi.

Tomēr pērn katastrofās pieredzētie zaudējumi bijuši zemāki nekā pēdējo desmit gadu vidējais rādītājs - 184 miljardi dolāru. Apdrošinātie zaudējumi pērn bija 31 miljards dolāru, salīdzinot ar desmitgades vidējo rādītāju 56 miljardiem dolāru.

Vislielākos materiālos zaudējumus izraisīja plašie plūdi, kas jūnija sākumā skāra Eiropas austrumus un centrālo daļu, kopumā nodarot postījumus 15,2 miljardu dolāru apmērā, no tiem 3,2 miljardi dolāru bija apdrošināti.

Savukārt jūlijā Vācijā pieredzētajās vētrās ar krusu, kuras graudiņi sasniedza pat tenisa bumbiņu lielumu, nodarīti zaudējumi 4,8 miljardu dolāru apmērā, no tiem 3,7 miljardi dolāru bija apdrošināti.

Komentāri

Pievienot komentāru