SIA "Riga Fertilizer Terminal" un SIA "Ventamonjaks" patiesais labuma guvējs vairs nav Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautais Dmitrijs Mazepins, bet Amirs Atta Bidvals, informēja "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats.

Viņš norāda, ka abu Latvijas uzņēmumu līdzīpašnieka Kiprā reģistrētā uzņēmuma "Uralchem Freight Limited" dalībnieku struktūrā 1.martā ir notikušas izmaiņas, par "Uralchem Freight Limited" dalībnieku kļūstot Šveices uzņēmumam "Svizraa SA". Tādējādi Mazepins kopš 1.marta vairs nav patiesais labuma guvējs "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks".

Vienlaikus "Firmas.lv" datubāzē, kā abu kompāniju vienīgais patiesais labuma guvējs, joprojām ir uzrādīts Mazepins, taču, pēc Skadata minētā, ir sākts process attiecīgo izmaiņu iegrāmatošanai Uzņēmumu reģistrā.

Tuvākajā laikā plānotas arī izmaiņas abu termināļu pārvaldes institūcijās.

"Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs norāda, ka Bidvals ilgstoši darbojies ķīmisko produktu biznesā, tostarp minerālmēslu transportēšanas, loģistikas, piegāžu un izplatīšanas jomās, tāpēc saskatījis potenciālu abu termināļu esamībai viņa aktīvu portfelī un, sekojoši, netiešā uzņēmumu iegādē.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Uralchem Freight Limited (UFL) un AS Halcyon Capital (HC) iegūt kopīgu izšķirošu ietekmi pār SIA Ventamonjaks. Atļaujošs lēmums pieņemts, jo darījuma rezultātā netiks būtiski ietekmēta konkurence, liecina KP sniegtā informācija.

Saskaņā ar apvienošanās ziņojumā norādīto informāciju UFL ietilpst uzņēmumu grupā, kura izmanto sašķidrinātā bezūdens amonjaka pārkraušanas pakalpojumu sniedzēja SIA Ventamonjaks pakalpojumus. Šī iemesla dēļ KP izvērtēja risku, ka UFL varētu apgrūtināt vai liegt citiem sašķidrinātā bezūdens amonjaka ražotājiem pieeju SIA Ventamonjaks terminālim, lai amonjaku eksportētu uz Eiropu.

Tomēr, kā liecina tirgus dalībnieku līgums, pēc apvienošanās darījuma noslēgšanas esošajiem un potenciālajiem klientiem tiks nodrošināta līdzvērtīga pieeja SIA Ventamonjaks sniegtajiem pakalpojumiem un terminālim, kā arī netiks pieļauta atsevišķu uzņēmumu diskriminācija.

SIA Ventamonjaks serviss neto apgrozījums aizvadītajā gadā sasniedzis 10,065 miljonus eiro, kas ir par 1,5% vairāk nekā 2012. gadā, liecina Lursoft dati

Finanšu gadu uzņēmums noslēdza ar peļņas palielinājumu par 86,5%, paaugstinot peļņu no 541,573 tūkstošiem eiro 2012. gadā līdz 1,01 miljonam eiro pērn. Uzņēmuma vadība skaidro, ka ieņēmumu palielinājums ir saistīts ar naftas produktu pārkraušanas apjoma pieaugumu un amonjaka tarifu politikas izmaiņām. Lielākais īpatsvars pārkrauto kravu struktūrā ir amonjakam (29,9%) un naftas produktiem (58%).

Uzņēmuma vadība norāda, ka 2013. gadā SIA Ventamonjaks serviss turpināja sniegt pakalpojumus biodīzeļdegvielas ražotnei SIA Bio-Venta, organizējot un nodrošinot izejvielu un gatavās produkcijas glabāšanu un transportēšanu līdz rūpnīcai, kā arī to iekraušanu transportlīdzekļos. Pārskata gadā veikti ieguldījumi 431,7 tūkstošu eiro apmērā.

Ventamonjaks vadība vēsta, ka 2013. gadā pārkrauto amonjaka kravu apjoms sasniedzis 330,5 tūkst. tonnu, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, amonjaka pārkraušanas apjoms samazinājies par 22,4%, bet neto apgrozījums attiecīgi samazinājies par 9,2%, nokrītoties līdz 3,787 milj. EUR, liecina informācija vietnē klientuportfelis.lv.

Pārskata gadā pamatlīdzekļu renovācijā investēti 233,4 tūkst. EUR, bet amonjaka pārkraušanas iekārtu un būvju kārtējie remonti veikti par 73,1 tūkst. EUR. 2013. gadu SIA Ventamonjaks noslēdza ar zaudējumiem 510,040 tūkst. EUR apmērā, iepriekšējā pārskata gadā uzņēmums strādājis ar 7,790 tūkst. EUR peļņu.

Šogad notikusi Ventamonjaks reorganizācija, pārveidojot to no akciju sabiedrības par sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka lēmums par reorganizāciju pieņemts 2014. gada 14. martā.

Ventamonjaks valdes priekšsēdētājs ir Arnis Janvars, savukārt valdes locekļa amatu ieņem Jons Višņausks. Uzņēmums reģistrēts 1994. gadā, tā pamatkapitāls ir 5,149 tūkst. EUR.

Viens no lielākajiem Baltijas jūras ķīmisko kravu pārkraušanas termināļiem a/s Ventamonjaks nodibinājusi meitas uzņēmumu SIA Ventall Termināls, kas pārņems gaišo naftas produktu pārkraušanu un šīs jomas attīstību, pēc Komercreģistrā pieejamajiem datiem ziņo BNS. Ventamonjaks 100 % piederošais meitas uzņēmums pārņems visas darbības, kas saistītas ar gaišo naftas produktu pārkraušanu, tostarp īstenos arī vērienīgo perspektīvās attīstības plānu līdz 2010. gadam, kas paredz kāpināt gaišo naftas produktu pārkraušanas jaudas līdz 3,75 miljoniem tonnu gadā. Patlaban Ventamonjaks pārkraušanas kopējā jauda ir 2,75 miljoni tonnu gadā, tajā skaitā naftas produktu pārkraušanas jauda — 1,1 miljons tonnu. Terminālī pārkrauj amonjaku, spirtus, eļļas, kā arī naftas un ķīmijas produktus.

Ventspils uzņēmumu Ventamonjaks iegādājusies SIA Despina Capital, kuras 55% daļas pieder Kiprā reģistrētai kompānijai Uralchem Freight, kas ir Uralhim meitasuzņēmums, un 45% - Latvijā reģistrētai kompānijai AS Halcyon Capital.

Iepriekš Ventamonjaks īpašnieki bija Šveicē reģistrētā kompānija Transmar Holding.

Uralchem Freight pieder 51% arī Rīgas ostā strādājošā kompānija Riga fertilizer terminal, kur nesen atvēra jaunu minerālmēslu pārkraušanas termināli.

Kompānija Despina Capital ir reģistrēta šī gada februārī, un tā pamatkapitāls ir 50 000 eiro. Arī Halcyon Capital ir izveidota šī gada februārī.

Uralhim ir viens no pasaules lielākajiem minerālmēslu ražotājiem, kas nodrošina ar produkciju Krievijas un ārvalstu lauksaimniecības produkcijas ražotājus. Kompānijai ir četras rūpnīcas, kas atrodas Krievijā - Kirovas apgabalā, Permā un Maskavas apgabalā.

Svetlana Kopirina atstājusi kravu iekraušanas un izkraušanas uzņēmuma Ventamonjaks serviss valdi, liecina Lursoft dati.

Svetlana Kopirina Ventamonjanks serviss valdē darbojās jau kopš tā dibināšanas. Šobrīd uzņēmuma valdes locekļu amatus ieņem Vjačeslavs Verņuks un SIA Coer Investīcijas līdzīpašnieks Jons Višņausks. Ventamonjaks serviss valdes priekšsēdētāja pienākumus pilda SIA AJ nams īpašnieks Arnis Janvars, kas ir arī SIA Meža Roze M.S. un SIA Alamolīdzīpašnieks.

2006. gadā dibinātais Ventamonjaks serviss pērn, pateicoties naftas produktu pārtraukšanas apjomu pieaugumam un amonjaka tarifu politikas izmaiņām, paaugstināja gan peļņu, gan apgrozījumu. Uzņēmuma neto apgrozījums 2013.gadā mērojams ar 1,065 miljonu eiro, savukārt peļņa, ko tas ieguva pēc nodokļu nomaksas, bija 1,01 miljons eiro.

Ar termināļa kapitāldaļu iegādi Ventspilī nodrošinās pircējiem ritmisku un ekonomiski pamatotu piegādi

Viens no lielākajiem slāpekļa un fosfora minerālmēslu ražotājiem Krievijā – AAS Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim – caur savu meitas uzņēmumu Uralchem Freight limited kļuvusi par kontrolpaketes (55%) turētāju SIA Despina Capital, kam 100% pieder SIA Ventamonjaks. Darījuma summa ir 55 miljoni eiro, no kuriem 33 miljonus eiro uz 11 gadiem aizdevusi ABLV Bank, apstiprina darījumā iesaistītās puses.

Drošības garantijas

Uralhim, kas ir lielākais amonjaka eksportētājs Krievijā, gadā saražo ap 2,8 miljoniem tonnu šī produkta. Lielākā daļa šīs produkcijas – ap 2 miljoniem tonnu – izmanto pats Uralhim minerālmēslu ražošanai. Savukārt 700–800 tūkstoši tonnu ir pieejami vai nu citām kaimiņvalsts minerālmēslu rūpnīcām, kuras pašas nespēj saražot amonjaku pietiekamā daudzumā, vai arī var tikt eksportētas pa dzelzceļu uz citām valstīm, norāda Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs.

Digitālās televīzijas ētera apraides ieviešanā privātie varētu iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīst, ka tas nebūtu loģiski un izmaksas būtu augstākas.

Satiksmes ministrijas koncepcija paredz trīs digitālās televīzijas ieviešanas iespējas, valsts un privātie, valsts Latvijas Radio un Televīzijas centra (LVRTC) personā vai privātie brīvā tirgus apstākļos. "Digitālās televīzijas ieviešana jāīsteno pēc valsts privātās partnerības principiem, apvienojot infrastruktūru, kas ir pieejama valstij un Baltcom. Turklāt, ja visas ieinteresētās puses vienojas par labāko risinājumu, digitālo televīziju var ieviest sešos mēnešos," sarunā ar Dienas biznesu atzīst Baltkom direktors Pēteris Šmidre.

Līdz šim nav izdevies ieviest digitālo televīzijas apraidi visā valstī, kā jūs to domājat izdarīt?

Skrīveru Zemkopības zinātniskais institūts, gatavojoties jaunajai ražas sezonai, modernizējis saimniecību, iegādājies jaunu traktoru, vairākus uzkabes agregātus — frontālo iekrāvēju, kultivatoru. Pārmaiņas skārušas arī vairākas saimniecības ēkas, piemēram, nomainīts viens no šķūņa jumtiem, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Šķūņa jumta, kā arī vārtu nomaiņa veikta par Zemkopības ministrijas piešķirto naudu saimniecības bāzes attīstības projektā. Lielais šķūnis — bioloģiski audzēto produktu novietne — līdz šim bija apjumts ar skaidu jumtu, uz kura stiprinātas šīfera plāksnes. Tās stipra vēja ietekmē bieži bojājās, veidojās caurumi, šķūnī novietotais nereti salija.

Institūta direktors Aivars Jermušs stāsta, ka saimniecības divi traktoristi agrāk visos lauku darbos izmantoja četrus dažādu izlaiduma gadu traktorus. Tos bieži nācās remontēt, kā likums, pašā karstākajā sezonas laikā.

Plašāk - laikrakstā Staburags.

Šā gada februārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu, informē brīvostas pārstāvji.

Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija. Kopējais kravu apgrozījums divu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 3,9 miljonus tonnu.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada februārī nedaudz atpaliek no pagājušā gada februāra, tomēr tas pārsniedz pēdējo astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 562 tūkstošiem tonnu jeb 24% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 438 tūkstošiem tonnu jeb 40% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur divos mēnešos pārkrauti 35 tūkstoši tonnu, kas nozīmē, ka tiek izmantoti vien 3% termināļa jaudas. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (par 55 tūkstošiem tonnu jeb 11%), SIA Ventamonjaks (par 19 tūkstošiem tonnu jeb 24%), SIA Ventall Termināls (par 14 tūkstošiem tonnu jeb 6%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (par 39 tūkstošiem tonnu jeb 10%).

Kravu iekraušanas un izkraušanas a/s Ventamonjaks 2012. gadā palielinājusi pārkrauto amonjaka kravu apjomu par 105,4 tūkst. tonnu jeb 32,9%, vēsta Lursoft dati.

Uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā audzis par 11,7% un sasniedza 2,9 milj. Ls, savukārt peļņa veidoja 5,4 tūkst. Ls iepretim 63,5 tūkst. Ls zaudējumiem, kas uzņēmumam radās 2011. gadā.

Pērn uzņēmums pabeidza amonjaka izkraušanas no tankkuģiem projekta realizāciju, kas ļāva ievest amonjaku ne tikai ar dzelzceļa cisternām, bet arī ar tankkuģiem, norāda uzņēmuma vadība.

A/s Ventamonjaks izveidota 1994. gada februārī, uzņēmuma valdē darbojas valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars un valdes locekļi Svetlana Kopirina un Jons Višņausks. Kompānijas pamatkapitāls ir 3,6 milj. Ls, un uzņēmumā strādā vidēji 13 darbinieki.

A. Lemberga pilnvarotā persona prokuratūrai atklājusi Ventspils mēra patiesos īpašumu apmērus.

Aivars Lembergs vai viņa ģimenes locekļi caur virkni ārzonas kompāniju kopš 90. gadiem bijuši līdzīpašnieki un patiesie labuma guvēji vismaz vairākos desmitos lielāko Ventspils uzņēmumu.

Labumu gūst Lembergi

G. Laiviņš-Laivenieks prokuratūrā pratināts vairākkārt, un viņa liecības izklāstītas uz desmitiem lappušu. To kopējā būtība – gan pirms, gan pēc virknes dokumentu uzrādīšanas advokāts atzīst daudzu ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu ciešu saistību ar A. Lembergu vai viņa ģimenes locekļiem – Anriju un Līgu Lembergiem, kuri esot patiesie labuma guvēji.

Šā gada maijā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,4 miljoni tonnu kravu. Kopējais kravu apgrozījums piecu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 9 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada pirmajos piecos mēnešos ir mazāks nekā šajā laikā pirms gada. Būtiski salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies naftas produktu un akmeņogļu tranzīta apjoms, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apgrozījumu.

Par 1,5 miljonu tonnu jeb 27% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 609 tūkstošiem tonnu (t.t.) jeb 45% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Būtisks kravu apgrozījuma samazinājums, galvenokārt uz akmeņogļu rēķina, ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-441 t.t. jeb 32%), kā arī naftas produktu terminālī SIA Ventall Termināls (- 507 t.t. jeb 60%). Slikti rezultāti ir AS Kālija parks, kur piecu mēnešu laikā pārkrauti 95 t.t., lai gan viena mēneša jauda terminālī ir 500-600 t.t.. Mazāks, bet tomēr kritums kravu apjomā ir arī AS Ventbunkers (-35 t.t. jeb 3%), kur terminālis izmanto tikai nedaudz vairāk par trešo daļu iespējamās jaudas.

Pērn decembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, līdz ar to gadā kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 22,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde 2015.gadā īstenojusi vienu no apjomīgākajām investīciju programmām, nodrošinot ostas termināļiem un rūpnieciskajiem uzņēmumiem vislabākos apstākļus darbības attīstībai.

Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2015.gadā būtiski atpaliek no veiksmīgāko gadu rādītājiem un nesasniedz arī gada sākumā plānoto apjomu. Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 2 miljoniem tonnu jeb 17% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. 2015.gadā SIA Ventspils Nafta termināls pārkrauti 9,7 miljoni tonnu, kas ir būtiski mazāk nekā agrākos gados. Tā 1983.gadā terminālī gadā pārkrāva pat 34,3 miljonus tonnu. AS Baltic Coal Terminal šogad pārkrauti tikai 1,9 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 45% jeb par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā un nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. 2015.gadā AS Baltic Coal Terminal bijušas 249 dīkstāves dienas.

A/s Ventamonjaks līdz gada beigām uzstādīs modernāko Latvijā un vienu no jaudīgākajām Baltijas jūras baseinā iekārtu naftas produktu atgāžu savākšanai, kas palielinās uzņēmuma konkurētspēju tranzīta jomā. Projekta kopējās izmaksas ir 1 573 706 lati, atbalstītās izmaksas (ES Granta finasējums) ir 1 540 938 lati, atbalsta summa ir 50% jeb 770 469 lati (ES finansējums – 539 328,30; Latvijas - 231 140,70). Otra puse ir privātās investīcijas – akciju sabiedrības pašu līdzekļi. Projekts paredz Ventspils brīvostas 35A un 36. piestātnē uzstādīt sistēmu, kas savāktu un pārstrādātu atgāzes, kas rodas, tannkuģos iekraujot gaišos naftas produktus, Db informēja a/s Ventamonjaks viceprezidents Laimonis Strujevičs. «Prasība savākt tvaikus uz kuģiem noteikta Starptautiskās jūrniecības organizācijas (IMO) izstrādātās MARPOL konvencijas noteikumos, kas stājas spēkā no šīgada 19.maija. Latvija konvencijai ir pievienojusies, bet likumdošanā šīs prasības nav nostiprinātas. Taču mums ir svarīgi to ievērot konkurētspējas nodrošināšanai,» atzina L. Strujevičs

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Diskusija par kreditēšanas veicināšanu, kura aizsākās kā Latvijā strādājošu komercbanku kritika par it kā pārāk lielo atturību aizdevumu izsniegšanā, pēdējo nedēļu laikā kļuvusi krietni konstruktīvāka, iesaistītajām pusēm meklējot kopīgas iespējas, kā problēmu risināt, nevis padziļināt.

Bankas var (un dažkārt – vajag) kritizēt, – piemēram, par to, ka dažas no tām vēsturiski bijušas pārlieku atvērtas šaubīgam kapitālam un uzņēmumiem. Vienlaikus - par racionālu, izsvērtu kredītpolitiku bankas kaunināt nav nekāda pamata. Bankas grib kreditēt un darīs to tik intensīvi, cik to ļauj aizņēmēju spēja un vēlme aizņemties. Papildus jāņem vērā arī visai stingrais regulējums finanšu nozarei, kas gadiem žņaudza kreditēšanu, pamatīgi birokratizējot finanšu nozari. Attīstoties ekonomikai un perspektīvām biznesa nozarēm Latvijā, ekonomikas politikas veidotāji kopā ar bankām gatavojas nākamajām kreditēšanas attīstības posmam. Par būtisku nosacījumu tajā kļūs uzņēmēju ambīcijas augt un spēja aizņemties.

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.

Galds, divi krēsli un sols. Mēs ar fotogrāfu nelielajā Centrālcietuma ieslodzīto tikšanās kabinetā gaidām Latvijas pazīstamāko nacionālboļševiku Vladimiru Lindermanu, kurš pirms nepilna mēneša deportēts no Krievijas. Tur viņš uzturējās kopš 2002. gada novembra, kad ar mērķi iesaistīties Krievijas politiskajos procesos pameta Latviju.

Tagad Lindermans atvests uz tikšanās kabinetu un, mazliet samulsis, paraksta cietuma administrācijas prasīto rakstisko apliecinājumu, ka tiešām ir ar mieru sniegt interviju Db. Mūsu saruna notiek krievu valodā, taču tas nebūt nenozīmē, ka Lindermans neprastu latviski. Viņš vienkārši vēlas izteikties iespējami precīzāk.

Kā jūs deportēja uz Latviju?

Čekisti mani aizturēja uz ielas. Maskavā. Pēc tam notiek procedūra, ir tiesa, kas lemj par deportāciju. Sākumā atrados izvietošanas izolatorā, mani nolaupīja no turienes, bija iesaistīti trīs, četri specdienesti, tostarp federālā milicija, kopā trīsdesmit cilvēku. Ielika mašīnā, aizveda. Nolaupīja no izolatora. Es zināju, ka mani deportēs, gribēju, lai Latvijas vēstniecība pakontrolē šo procesu, jo tie puiši, kas noņēmās ar manu deportāciju, varēja mani nogādāt ne tikai uz Latviju, bet arī uz mežu varēja aizvest un norakt. Tad mani izveda uz Pleskavas apgabalu, tad uz pierobežas pilsētu Balviem.

Valdības lēmums liegt alus ražotājiem iespēju pretendēt uz 64 miljoniem latu Eiropas Savienības (ES) fondu naudas programmā «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» veicinās vietējo alus ražotāju skaita samazināšanos un importa alus pārsvaru Latvijā, atzīst aptaujātie ražotāji.

Vakar valdības sēdē raisījās diskusija, vai uz ES finansējumu var pretendēt arī alus ražošana. Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka alus ražošana nav ar augstu pievienoto vērtību. Viņam oponēja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, norādot, ka ES nav uzlikusi ierobežojumus alus ražošanas nozares atbalstam, tāpēc tā ir Latvijas izšķiršanās - atbalstīt vai nē.

Kā atzina SIA Valmiermuižas alus līdzīpašnieks Aigars Ruņģis, valdības lēmums nozīmē alus importa atbalstīšanu, neraugoties uz Latvijas potenciālu kļūt par nozīmīgu alus eksportētāju.

«Kviešu tonnu var eksportēt par 140 latiem, bet, ja vietējos alus miežus pārvērstu alū, par vienu miežu tonnu varētu saņemt vismaz 5600 latus. Līdz ar to lēmums nozīmē, ka politiķu vairākums izvēlējies atbalstīt graudu eksportu un alus importu, nevis maksimālās pievienotās vērtības radīšanu Latvijā. Ne Vācijā, ne Igaunijā, ne Lietuvā alus no valsts atbalstāmām nozarēm nav izslēgts. Tādēļ nākotnē Latvijā paredzu alu importa pieaugumu, lai arī Latvijai piemīt potenciāls kļūt par alus eksportētāju pasaulē,» sacīja Ruņģis.

Klasteri veicina sadarbību augstākai efektivitātei kompāniju starpā, ar publisko sektoru un starptautiski; sākums tam gan ir grūts

Mūsdienīga produktivitāte no kompānijas prasa atšķirīgu uzvedību, saka Stokholmas Ekonomikas augstskolas (Zviedrija) vecākais pētnieks, Hārvarda Biznesa augstskolas (ASV) pasniedzējs un konkurētspējas eksperts Kristians Ketelss (Christian Ketels).

Ļaujiet pakāpties atpakaļ uz mūsu 2013. gada sarunu! Es pateikšu savu ieskatu par starplaikā notikušo, un jūs tad varēsit komentēt, cik ļoti es kļūdos. Tolaik šķita, ka esam veiksmes stāsta pašapmierinātībā – ir šī jaukā grāmatiņa angliski, kas mūs liela, un nekas daudz vairāk nenotiek. Bet palēnām esmu kļuvis niansētāks savos kritiskajos spriedumos, jo tagad es redzu, ka mēs krīzē iegājām no viena veida ekonomikas – lineārās, bet iznācām jau nelineārajā ekonomikā. Rīcībpolitikas veidotājiem šie tiešām ir patiesi mulsinoši laiki. Piekrītat?

Piena ražotāji tuvākajos gados plāno kāpināt saražotā piena apjomus, mazinot piena deficītu, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

To, komentējot nozares perspektīvu, atzīst kooperatīvās sabiedrības Piena ceļš valdes priekšsēdētāja, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes locekle Ilze Aizsilniece.

Šā brīža situācija liecina, ka zemnieki ļoti aktīvi iesniedz projektus šomēnes atvērtajā Lauku modernizācijas pasākuma kārtā, un paredzams, ka visiem modernizēties gribētājiem naudas var nepietikt. I. Aizsilniece skaidro, ka zemnieki nopietni strādā pie lielu fermu būvniecības projektiem, kas ļaus konsolidēt piena nozari un samazināt ražošanas izmaksas. Vairums šogad sākto projektu tiks realizēti galvenokārt 2012. gadā, un piena apjomu pieaugumu var sagaidīt vēl pēc diviem gadiem. Tā ir labā ziņa nozarei, īpaši situācijā, kad vērojams piena deficīts, par ko satraukumu iepriekš jau pauda piena pārstrādes uzņēmumi, apgalvojot, ka šī iemesla dēļ nespēj pildīt lielus eksporta pasūtījumus. I. Aizsilniece norāda, ka šogad ir viena no labākajām politikām nozarē - salīdzinoši augsta piena iepirkuma cena, papildus 10% atbalsts ES struktūrfondu finansējumā. Īpaši priecējot fakts, ka laukos ir daudz gados jaunu saimnieku, kas savas saimniecības veido uz biznesa pamatiem, saskatot perspektīvas piena nozarē.

Daļa lielāko Latvijas pārtikas ražotāju šā gada pirmajā pusgadā strādājuši ar lielāku apgrozījumu un kā viens no iemesliem biznesa pieaugumam tiek minēta arī Latvijas iestāja ES. Lai gan kompāniju bizness ir sekmējies, pārtikas ražotāji arī norāda uz nepadarītiem darbiem – neesot notikusi likumdošanas saskaņošana vairākos jautājumos, piemēram, muitas jomā, tāpat esot pieaudzis dažādu formalitāšu apjoms, kā arī neesot strādāts pie vienotas eksporta platformas. Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar to pašu posmu pērn, realizāciju uz ES valstīm par 156 % palielinājis Latvijā lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs a/s Latvijas balzams (LB). LB valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis skaidroja, ka pēc 1. maija esot atvieglots eksports uz ES un iespējams vieglāk iziet administratīvo procedūru, taču negatīvi vērtējams fakts, ka akcīzes nodokļa nomaksa noteikta 15 dienu laikā pēc pārskata perioda, kas nozīmējot līdzekļu iesaldēšanu. Patlaban gan par tirgu kopumā esot grūti spriest, jo notiekot pirmie mēģinājumi iziet to valstu tirgos, kur iepriekš neesot strādāts, bet no ārvalstīm esot jūtama dziļāka interese par Latvijas tirgu un tā izpēte, taču konkrētas darbības vēl neesot novērojamas, teica R. Gulbis. Gaļas pārstrādātāji jau iepriekš prognozēja, ka situācija pēc 1. maija varētu uzlaboties, jo ievedmuitu atcelšana ļaus palielināt lētu izejvielu pieejamību. Pēc apgrozījuma Latvijā lielākā gaļas pārstrādes SIA Triāls vienīgā īpašnieka Ludvigs Tribockis teiktā, Latvijai iestājoties ES situācija nozarē uzlabojoties – uzņēmums ražojot vairāk, apgrozījums augot un kompānija saredzot perspektīvu tirgū, tāpēc arī pieņemts lēmums nepārdot ap 40 % akciju potenciālajam investoram un modernizēties pašu spēkiem, izmantojot bankas aizdevumu(Db. 23.08.). Arī a/s Rīgas Miesnieks šogad cer kāpināt pārdošanas apjomus par 10 %, lai gan pirmaja pusgadā ražotnes rekonstrukcijas dēļ ražošanas apjomi bija jāsamazina.