Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos.

Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.

Jaunu poligonu izveidi sabiedrība neatbalsta, turklāt arī Eiropas Savienība izvirza nosacījumus atbildīgākai atkritumu apsaimniekošanai – Eiropas Padomes direktīva paredz, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. Ko tas nozīmē ikvienam no mums? Ir pēdējais brīdis sākt šķirot īpaši rūpīgi, lai mazinātu apglabāto sadzīves atkritumu apjomu.Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no nākamā gada BIO atkritumu šķirošana kļūst obligāta visā Latvijā.

SEB banka un pašvaldības uzņēmums SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts pērn ir parakstījuši līgumus par finansējuma piešķiršanu 2,1 miljona eiro apmērā. Aizdevumi tiek izmantoti kā līdzfinansējums ES projektam Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā II kārta - poligona Pentuļi infrastruktūras pilnveidošana.

SEB bankas finansējums Ventspils labiekārtošanas kombinātam sastāv no divam daļām: ilgtermiņa kredīta 922,9 tūkstošu eiro (648,6 tūkstoši latu) apmērā kā līdzfinansējums poligona Pentuļi infrastruktūras pilnveidošanai, kā arī kā kredītlīnija 838,6 tūkstošu latu apmērā šī projekta ietvaros nepieciešamo PVN maksājumu segšanai.

Decembrī notika Ventspils reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta II un III kārtas tehniskā nodošana, kas nozīmē, ka projektā paredzētie būvdarbi ir pabeigti un iekārtas ir piegādātas un uzstādītas. Projekta noslēgums paredzēts 2013. gadā, kad atkritumu poligona Pentuļi teritorijā tiks pabeigti visi plānotie darbi, kurus ziemas apstākļos nav iespējams īstenot.

Katru gadu atkritumu apglabāšanas nozares komersantiem ir pienākums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegt atskaites par iepriekšējā gada darbības rādītājiem, informē SPRK.

Apkopojot darbības rādītājus SPRK secina, ka 2015. gadā ir nedaudz samazinājies komersantu sniegto regulēto pakalpojumu apjoms, savukārt regulējamās nozares komersantu kopējais apgrozījums no regulējamā pakalpojuma ir palielinājies.

Poligonos apglabāšanai pieņemto sadzīves atkritumu apjoms 2015. gadā bija 514 tūkst. t, kas ir par 2% mazāk nekā 2014. gadā.

Galvenais iemesls, kas ietekmē sadzīves atkritumu apjoma samazinājumu ir tas, ka valstī tiek attīstīta dalīti vāktu atkritumu apsaimniekošana, kā rezultātā nešķirotu atkritumu daudzums, kas nonāk līdz poligoniem, samazinās. Ietekmi uz atkritumu apjomu atstāj arī iedzīvotāju skaita samazināšanās valstī.

Atkritumu šķirošana, par kuru tiek saņemta liela nauda notiek tikai uz papīra. Pētījums, kura laikā ar GPS raidītāju palīdzību tika noskaidrots atkritumu automašīnu ceļš, liecina - tikai trīs no 59 reizēm šie auto iebrauca atkritumu priekšapstrādes centrā.

TV3 raidījuma Nekā Personīga veica eksperimentu, kura laikā šā gada februārī tika uzstādīti vairāki GPS raidītāji Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) automašīnām, kas ved atkritumus uz Daibes poligonu. GPS raidītāju signāli tika vēroti trīs nedēļas. Pēc eksperimenta izveidotā GPS karte rāda, ka atkritumu automašīnas brauc uz Daibes atkritumu kalnu nevis pārstrādes centru.

Komentējot iegūtos datus GPS eksperts, kura vārds netiek minēts, atzīst, ka jebkurai GPS iekārtai var būt nobīdes, bet, pēc viņa teiktā, tie ir izņēmuma gadījumi. «Var kļūdīties vienā no simts gadījumiem, bet ne otrādāk. Tas, ko var redzēt novērojumā, ir tendence, ka atkritumu mašīnas nebrauc iekšā pārstrādes centrā,» norāda eksperts.

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

“Getliņi EKO” no 7. janvāra uzsāk bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes kompleksa patstāvīgu apsaimniekošanu un uzturēšanu. Komplekss ir lielākais šāda veida atkritumu pārstrādes objekts Baltijas valstīs.

Plānots, ka kompleksā tiks pārstrādātas 125 000 tonnas bioloģisko atkritumu gadā, kā rezultātā tiks saražotas līdz 100 000 tonnām komposta.

Projekta kopējās izmaksas ir 39,22 milj. ero (bez PVN), t.sk. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalsts 29,55 milj. eiro apmērā.

“Bioloģisko atkritumu pārstrādes kompleksa pārņemšana no būvniekiem ir nozīmīgs pieturas punkts, turpinot uzsākto virzību uz to, lai Latvijā realizētu pasaulē modernākās atkritumu apsaimniekošanas metodes. Bioloģisko atkritumu pārstrāde fermentācijas tuneļos ļauj iegūt tehnisko kompostu un biogāzi, kas tiek izmantota Getliņu energoblokā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. Nepilnu deviņu mēnešu laikā kopš objekta nodošanas ekspluatācijā, esam pārliecinājušies, ka komplekss ilgtermiņā sekmēs aprites ekonomiku. Tāpat paredzams, ka tuvākajā laikā bioloģisko atkritumu šķirošana mūsu ikdienā kļūs par tādu pašu ieradumu kā stikla, plastmasas un papīra šķirošana”, atzīst SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Labi iecerētā sadzīves atkritumu šķirošana, kas ļautu apglabājamo gružu apjomu samazināt par pusi, problēmas rada jau pašā darbības sākumā, bet vides pārvalde ieņēmusi aizstāvja lomu, šodien ziņo laikraksts Zemgales Ziņas.

Neciešamas smakas, milzu atkritumu grēdas iežogotā teritorijā, bioloģiski noārdāmu gružu vietā sasmalcināts metāls un plastmasa, ar atkritumiem piesārņota tuvējā apkaime – tāda aina šonedēļ esot vērojama poligonā Brakšķi Jelgavas pievārtē. Nupat tur darbību sācis ar ES atbalstu SIA Jelgavas komunālie pakalpojumi ierīkotais sadzīves atkritumu šķirošanas laukums.

Par 1,32 miljoniem latu, no kuriem 603,7 tūkstošus sedza ES Kohēzijas fonds, tur noasfaltēts un iežogots laukums, kurā maija beigās ekspluatācijā pieņemtas šķirošanas līnijas tehnoloģiskās iekārtas. Objektā Līvbērzes smerdūklis saimnieko SIA Jelgavas komunālie pakalpojumi (51 procents pieder Jelgavas Domei, bet atlikušās kapitāldaļas – SIA Kulk).

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Ventspils sadzīves atkritumu poligonā Pentuļi plānots izveidot atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centru, kā arī atkritumu glabāšanas laikā radušās biogāzes savākšanas sistēmu ar sadedzināšanas lāpu.

To paredz projekts «Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā II kārta – poligona Pentuļi infrastruktūras pilnveidošana». Ventspils dome konceptuāli atbalstījusi projekta iesniegšanu LR Vides ministrijai Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma saņemšanai. Kopējās projekta izmaksas plānotas 4,6 miljonu latu apmērā (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Projektam plānots piesaistīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 3,17 miljonu latu apmērā, bet pārējos līdzekļus nodrošinātu pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts kredītresursu veidā.

Ventspils atkritumu poligonā līdz šā gada beigām tiks ieguldīti aptuveni 4,8 miljoni latu, izveidojot atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centru, kā arī biogāzes savākšanas sistēmu ar sadedzināšanas lāpu.

Tikko noslēdzies nozīmīgs darbu posms - pabeigta segtā kompostēšanas laukuma jumta nesošo konstrukciju montāža, informē SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts. Projektu «Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā II kārta - poligona Pentuļi infrastruktūras pilnveidošana» plānots īstenot līdz 2012.gada beigām, izmantojot piešķirto Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 3,17 miljonu latu apmērā. Kopējās projekta izmaksas plānotas 4,6 miljonu latu apmērā (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Pārējos līdzekļus nodrošina pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts, piesaistot kredītresursus. Projekta ietvaros sadzīves atkritumu poligonā Pentuļi tiks izveidots atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centrs, kā arī atkritumu glabāšanas laikā radušās biogāzes savākšanas sistēma ar sadedzināšanas lāpu. Tas ļaus izpildīt Eiropas Savienības prasību par atkārtotu sadzīves atkritumu izmantošanu, kā arī par bioloģiski noārdāmo atkritumu apglabāšanas un CO2 emisijas samazināšanu.

Vidējā elektrības cena Latvijā šī gada septembrī bija 350,99 eiro par megavatstundu, kas ir par 184,2 % vairāk nekā pērn. Protams, daļēji šo iespaidīgo cenu pieaugumu var skaidrot ar globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču šis lēciens nebūtu bijis tik dramatisks, ja mēs par savu enerģētisko neatkarību būtu domājuši laikus. Turklāt Latvijā ir resurss, ko izmantot enerģijas ražošanā.

Kara izraisītās resursu krīzes dēļ cenas par elektrību ir palielinājušās visā Eiropā, taču daudzviet kāpums nav tik dramatisks kā pie mums. Piemēram, Polijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī bija 175,70 eiro par megavatstundu, bet Zviedrijā – 224,46 eiro par megavatstundu. Acīmredzot varam daudz ko mācīties no tām valstīm, kurās maksa par elektroenerģiju ir zemāka.

Ko varam mācīties no citām valstīm

Mēs nevaram salīdzināt sevi ar Norvēģiju, kurai ir nafta un gāze, bet pavisam viegli varam pielīdzināt sevi Zviedrijai, Polijai vai abām pārējām Baltijas valstīm. Vai varbūt tomēr nevaram? Mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi jau sen ir sapratuši, ka veiksmīga politika ir diversificēta politika, tai skaitā elektroenerģijas jomā. Realitātē tas nozīmē izmantot dažādus resursus un tehnoloģijas enerģijas ieguvei. Latvija ir vienīgā valsts Baltijas un Skandināvijas reģionā, kurā kā enerģijas ieguves tehnoloģija vēl nav īstenota atkritumu reģenerācija. Zviedrijā ir 37 atkritumu reģenerācijas stacijas, Polijā ir uzbūvētas jau septiņas, Igaunijā – viena, Lietuvā – arī viena.

Daugavpils novada Demenes pagastā, sadzīves atkritumu poligonā Cinīši, testa režīmā sākusi darboties mūsdienīga atkritumu šķirošanas līnija, informēja Daugavpils novada domes pārstāve Olga Smane.

Šķirošanas līniju, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, uzstādījusi SIA Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija. Uzstādīšanas darbos ieguldīti 4,3 miljoni eiro, no kuriem 85% ir Eiropas Kohēzijas fonda finansējums un 15% - uzņēmuma līdzfinansējums.

«2008.gadā tika realizēta projekta 1.kārta, uzbūvēts poligons, kurā ietilpa tikai atkritumu noglabāšana, infiltrāta savākšana un attīrīšana. Otrajā kārtā uzbūvēts angārs, kurā atrodas atkritumu šķirošanas līnija, kas ļauj veikt obligāto atkritumu pirmsapstrādi, atkritumus sadalot frakcijās, no kurām tiek atdalīti bioloģiski ātri noārdāmie atkritumi, dažāda veida iepakojumi, tāpat arī PET pudeles un plastikāta maisi», stāsta projekta vadītājs Aivars Pudāns.

Getliņi vēlas apiet ES prasību par poligonos noglabājamo pūstošo atkritumu apjomu samazināšanu, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Rīgas un Stopiņu pašvaldībām piederošais atkritumu poligons SIA Getliņi Eko izsludinājis konkursu par atkritumu sagatavošanu noglabāšanai. Paredzēts, ka šī konkursa uzvarētājs Getliņos būvēs 7-20 milj. eiro vērtu atkritumu šķirošanas rūpnīcu. Formālais šī konkursa izsludināšanas mērķis ir ES prasība, kas paredz, ka poligonos jāsamazina biodegradablo jeb pūstošo atkritumu daļa, kas, pēc Getliņu datiem, veido ap 35% no kopējā atkritumu apjoma. ES direktīvā paredzēts, ka metānu izdalošie pūstošie atkritumi, kas ne tikai piesārņo vidi, bet izdalītā metāna dēļ ir arī sprādzienbīstami, nevis turpina atrasties poligonos, bet gan tiek pārstrādāti.

Būvdarbu inženiertehnisko uzraudzību projektam Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā II kārta - poligona Pentuļi infrastruktūras pilnveidošana par 67,5 tūkstošiem latu veiks SIA GeoConsultants.

Savukārt iepirkums par projektēšanu un būvdarbiem noslēgsies 8. aprīliī, atgādina projekta attīstītāja SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts. Pretendenti vēl var iesniegt piedāvājumus. Iepirkuma priekšmets ir apvienotais projektēšanas un būvdarbu līgums. Līguma ietvaros izpildītājam būs jāveic mehāniskā atkritumu priekšapstrādes centra, kā arī atkritumu glabāšanas laikā radušās biogāzes savākšanas sistēmas ar sadedzināšanas lāpas projektēšana un izbūve. Db.lv jau rakstīja, ka projektu Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā II kārta - poligona Pentuļi infrastruktūras pilnveidošana plānots īstenot līdz 2012.gada beigām, izmantojot piešķirto Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 3,17 miljonu latu apmērā. Kopējās projekta izmaksas plānotas 4,66 miljonu latu apmērā (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Pārējos līdzekļus nodrošinās pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts, piesaistot kredītresursus.

Notekūdeņu un atkritumu likvidēšanas uzņēmums SIA Getliņi Eko noslēdzis iepirkumu konkursu par atkritumu slāņa regulāru pārklāšanu, šim mērķim uz pieciem gadiem atvēlot 3,2 miljonus eiro.

Saskaņā ar konkursa nolikumu uzvarējušajam uzņēmumam - SIA RSGA – būs jāveic atkritumu slāņa regulāra pārklāšana cieto sadzīves atkritumu poligonā Getliņi. Kopumā konkursā pieteicās divi uzņēmumi.

Trīs miljonus vērtā iepirkuma konkursa uzvarētāja – SIA RSGA – reģistrēta Rīgā, Mārupes ielā 4. 2006. gadā reģistrētais uzņēmums nodarbojas ar nekustamā īpašuma mērķprojektu realizāciju, liecina informācija Lursoft. Uzņēmums pamatkapitālu veido 28,4 tūkstoši eiro. 2013. gadā kompānija apgrozīja 213 tūkstošus eiro un gadu noslēdza ar 334 tūkstošu eiro zaudējumiem. Uzņēmumā strādāja septiņi darbinieki, un kompānijas valdē darbojās Andrejs Voļpe.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ziņojumu,* kurā norādīts uz riskiem vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, neizpildīt konkrētus atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes mērķus. Vai mēs kā valsts esam darījuši visu iespējamo, lai mazinātu savus atkritumu kalnus, un vai ar pašreizējiem mērķiem spēsim panākt, ka atkritumi tiek ne tikai sašķiroti, bet arī pārstrādāti?

Šī joma diemžēl ir atstāta novārtā. Tā vietā, lai vecinātu investīcijas pārstrādes attīstībā, galvenokārt tās tiek virzītas turpat, kur nonāk lielākā daļa nepārstrādāto atkritumu – tas ir atkritumu poligonos.

Pārstrādes infrastruktūras vietā – daudzmiljonu atkritumu poligoni

Jau 2025. gadā Latvijai līdz ar citām ES dalībvalstīm būs jāsagatavo 55% sadzīves atkritumu atkalizmantošanai un pārstrādei, kā arī jāpārstrādā 65% iepakojuma. Savukārt 2035. gadā atkritumu poligonos būs atļauts apglabāt ne vairāk kā 10% sadzīves atkritumu. Pamatojoties uz atkritumu apsaimniekošanas datu un rīcībpolitiku analīzi, EK uzskata, ka Latvijai pastāv risks šos mērķrādītājus nesasniegt. Salīdzinot situāciju Latvijā, Baltijas valstīs un citur Eiropā, kopumā izskatāmies salīdzinoši labi – politiskā līmenī ir radīts saprotams, taču vēl gana uzlabojams normatīvo aktu kopums, kam jāveicina atkritumu šķirošana un pārstrāde. Bet praksē atduramies pret pamatīgu problēmu: proti, lielākā daļa – 70% vai pat 80% – Eiropas naudas tiek novirzīta atkritumu poligonu attīstībai, atstājot novārtā šķirošanas un pārstrādes infrastruktūru.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Ieguldot, 4,9 miljonus latu, sadzīves atkritumu poligonā Pentuļi, kas atrodas Ventspils novada Vārves pagastā, tiks izveidots atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centrs, kā arī atkritumu glabāšanas laikā radušās biogāzes savākšanas sistēma.

2011.gada 1. jūnijā pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts valdes priekšsēdētājs Gaitis Celms parakstīs līgumus ar pilnsabiedrību Konsorcijs RTS par projektēšanas un būvdarbiem sadzīves atkritumu poligonā Pentuļi un ar SIA Geo Consultants par būvuzraudzību. Līgumi tiek slēgti Ventspils reģiona atkritumu apsaimniekošanas projekta II kārtas ietvaros.

Iepriekšminētie uzņēmumi tiesības veikt attiecīgos darbus ieguva atklātos iepirkuma konkursos. Pilnsabiedrība Konsorcijs RTS par vairāk kā 3.9 miljoniem latu (bez pievienotās vērtības nodokļa) veiks atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centra, kā arī atkritumu glabāšanas laikā radušās biogāzes savākšanas sistēmas ar sadedzināšanas lāpu izbūvi. Savukārt SIA Geo Consultants par 65 tūkstošiem latu (bez pievienotās vērtības nodokļa) nodrošinās būvuzraudzības pakalpojumus.

SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts gatavojas paaugstināt maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, norādot uz dabas resursu nodokļu likmes pieaugumu.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa sastāv no sadzīves atkritumu savākšanas maksas, apglabāšanas maksas un dabas resursu nodokļa. Sadzīves atkritumu apglabāšanas maksu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Savukārt dabas resursu nodokļa likmes regulē Latvijas Republikas likumdošana, skaidro uzņēmums.

Dabas resursu nodokļa likme pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugusi 10 reizes, norāda uzņēmums. Tomēr, ņemot vērā saspringto ekonomisko situāciju valstī, pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts līdz šim brīdim ir radusi iespēju optimizēt pārējās izmaksas, nepaaugstinot maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Šobrīd uzņēmums, lai izpildītu Eiropas Savienības direktīvas un samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu, kā arī, lai pagarinātu esošās atkritumu apglabāšanas šūnas darbības laiku, īsteno investīciju projektu Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā II kārta – poligona Pentuļi infrastruktūras pilnveidošana.

Vairāku poligonu apsaimniekotāji gaida Regulatora lēmumu par atkritumu apglabāšanas tarifu celšanu, kas ietekmēs arī atkritumu apsaimniekošanas maksu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) izvērtēšanā atrodas trīs sadzīves atkritumu poligonu tarifu projekti – izmaiņas iecerētas SIA Getliņi Eko apsaimniekotajā poligonā Getliņi, kur tarifs mainījās jau pērn, SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts apsaimniekotajā poligonā Pentuļi un SIA ALAAS poligonā Križevniki.

Šajos trīs poligonos šobrīd ir viszemākā atkritumu apglabāšanas maksa valstī – Getliņu tarifs bez PVN un dabas resursa nodokļa (DRN) ir 15,5 eiro par tonnu, Križevņikos, kas atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, – 18,4 eiro par tonnu, bet Pentuļos Ventspils novada Vārves pagastā – 19,4 eiro par tonnu. Kā iepriekš (30.10.2015.) DB teica Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns, arī pēc izmaiņām tā būs viena no zemākajām, tomēr tuvināsies reālajām izejvielu, darba un citām resursu izmaksām.