Ventspils pašvaldības siltumapgādes uzņēmuma Ventspils siltums darbinieks, iespējams, vairāku gadu laikā piesavinājies vairākus simtus tūkstošus latu - naudu, ko ventspilnieki maksājuši par siltumenerģijas pakalpojumiem.

Valsts policijas Ventspils iecirkņa priekšnieks Didzis Vilemsons pastāstīja, ka novembra beigās policija sākusi kriminālprocesu par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā.

Policijas priekšnieks atzina, ka piesavinātā summa ir iespaidīga. Konkrētu ciparu viņš atturējās nosaukt, vien atklājot, ka tie ir vairāki simti tūkstoši latu. Aģentūras BNS rīcībā ir neoficiāla informācija, ka prettiesiski iegūti aptuveni 400 tūkstoši latu.

Policija pašlaik pārbauda viena uzņēmuma darbinieka saistību ar naudas piesavināšanos. Pagaidām šajā lietā neviens nav aizturēts, informēja Vilemsons.

Viņš teica, ka izmeklēšana prasīs ilgu laiku, jo piesavinātā summa ir ļoti liela, turklāt noziedzīgās darbības pastrādātas vairāku gadu laikā.

Divu gadu laikā Ventspils siltumapgādē pārejai uz biomasu ieguldīs 12,49 miljonus latu.

Pašvaldības SIA Ventspils siltums vadība parakstījusi līgumu ar pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts par Ventspils pilsētas centralizētās siltumapgādes siltumavotu projektēšanu un rekonstrukciju. Projekta mērķis ir siltumenerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšana, fosilo kurināmo (mazutu) aizstājot ar atjaunojamajiem energoresursiem (koksnes biomasu).

Projekta ietvaros divos pilsētas siltumavotos tiks uzstādīti jauni biomasas katli un nepieciešamās palīgiekārtas (kurināmā padeves iekārtas, kurināmā noliktavas, ūdens ķīmiskās sagatavošanas iekārtas, elektroiekārtas, atbilstošie pieslēgumi u.c), informē Ventspils siltums.

SIA Ventspils siltums 10.jūlijā svinīgi atklāj jaunbūvēto katlumāju, kas ir pirmais posms 12,5 miljonus latu vērtā projektā pārejai no siltuma ražošanas ar mazutu uz daudz efektīvāko siltuma ražošanu ar šķeldu.

Galvenais būvuzņēmējs ir pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts, kas rekonstrukciju sāka 2012.gada pavasarī. Projekta ietvaros uzstādīti jauni, patērētāju siltumslodzei atbilstošas jaudas šķeldas katli, kuri tika iedarbināti jau šā gada februārī. Uzstādītas arī nepieciešamās palīgiekārtas - kurināmā padeves iekārtas, kurināmā noliktavas, elektroiekārtas un veikti atbilstošie pieslēgumi u.c. Būvdarbu uzraudzību veica a/s Inspecta Latvija.

Projekta kopējās plānotās izmaksas 12,5 milj. latu bez PVN. Projekta realizācijai Ventspils pilsētas dome piesaistījusi ES līdzfinansējumu no Kohēzijas fonda 6 milj. latu apmērā, kas ir 50% no kopējām uz projektu attiecināmajām izmaksām. Tas ir maksimāli iespējamais līdzfinansējuma apjoms, kādu bija iespējams piesaistīt projektam.

Pašvaldības SIA Ventspils siltums pērno gadu noslēgusi ar vairāk nekā miljons latu zaudējumiem.

SIA Ventspils siltums 2012.gadā strādājusi ar 1,139 milj. Ls zaudējumiem. 2011.gadā uzņēmuma zaudējumi bija 853,86 tūkst. latu, liecina portālā Firmas.lv pieejamā informācija. Zaudējumus plānots segt no reorganizācijas rezerves, teikts uzņēmuma vadības ziņojumā. Par 11 cilvēkiem pērn samazināts darbinieku skaits. Savukārt uzņēmuma apgrozījums audzis, sasniedzot 6,7 milj.Ls.

Db.lv rakstīja, ka šā gada SIA Ventspils siltums 10.jūlijā atklāja jaunbūvēto katlumāju, kas ir pirmais posms 12,5 miljonus latu vērtā projektā pārejai no siltuma ražošanas ar mazutu uz daudz efektīvāko siltuma ražošanu ar šķeldu. Katlu mājas rekonstrukcija devusi iespēju samazināt siltuma tarifu, kā arī uzlabot gaisa kvalitāti pilsētā, iepriekš norādīja Ventspils siltums. Pērn tarifs tika paaugstināts pieaugošās kurināmā cenas dēļ.

Lai gan Eiropas naudas apguve ir apdraudēta, starp SIA Ventspils Energo dalībniekiem - Stadtwerke Flensburg GmbH un Ventspils domi - nav rasta saskaņa.

Ventspils Energo līdzīpašniece Stadtwerke Flensburg GmbH paziņojumā presei izsaka bažas, ka pašvaldība vēlas no projekta izstāties. Savas bažas Vācijas kapitāla uzņēmuma vadība pamato ar 6. maijā Ventspils pašvaldības izsludināto konkursu par konsultanta piesaistīšanu, lai esošās mazuta katlu mājas renovētu un piemērotu videi draudzīgākam kurināmajam.

«Mēs nevaram saprast, kādēļ Ventspils vēlas ieguldīt līdzekļus pilnībā novecojušās iekārtās. Vēlākais, 2013. gada beigās sāks darboties jaunās iekārtas. Ekonomiski un tehniski mēs nevaram izprast jēgu.

Mēs neticam, ka īsi pirms TEC projekta faktiskās realizācijas uzsākšanas Ventspils veiks tik krasu pavērsienu pilsētas siltuma un elektroenerģijas apgādes attīstībā. Taču mēs arī nespējam racionāli izskaidrot šādu rīcību,» pauž Stadtwerke Flensburg GmbH pārstāvis Tomas Bēlers. Savukārt Ventspils pašvaldība ironiski aicina Stadtwerke Flensburg GmbH koncentrēties sekmīgai TEC projekta īstenošanai, nevis izplatīt paziņojumus presei. «Kārtējo reizi nav izpildīts LR Finanšu ministrijas aicinājums līdz šā gada 14.maijam iesniegt pamatotu projekta realizēšanas shēmu,» Stadtwerke Flensburg GmbH paziņojumu komentē Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš.

Pašvaldības SIA Ventspils siltums parakstījusi līgumu ar komandītsabiedrību Komforts EKO par biomasas ūdenssildīšanas katla AK 6000 rekonstrukciju vienam no Ventspils siltumavotiem.

Līgums noslēgts investīciju projekta «Ventspils pilsētas centralizētās siltumapgādes siltumavotu Ventspilī, Brīvības ielā 38 un Talsu ielā 69, rekonstrukcija, pārejot uz citu kurināmo – biomasu (koksni)» ietvaros. Esošā biomasas ūdenssildīšanas katla AK 6000 rekonstrukciju plānots veikt divu mēnešu laikā.

Projekta kopējās izmaksas paredzētas 12 , 49 milj. Ls bez PVN, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums ir seši miljoni latu (50% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām), pašvaldības SIA Ventspils siltums līdzfinansējums attiecināmo izmaksu segšanai arī ir seši miljoni latu, pašvaldības SIA Ventspils siltums finansējums neattiecināmo izmaksu segšanai ir 490 tūkstoši latu.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Nākamo divu gadu laikā Ventspils siltumtīklos paredzēts ieguldīt aptuveni trīs miljonus latu, vairāk nekā miljonu latu piesaistot no ES Kohēzijas fonda.

Projekta iesniedzējs, virzītājs un realizētājs būs Ventspils pašvaldības SIA Ventspils siltums. Realizējot šo projektu, Ventspils pilsētā ar rūpnieciski izolētām caurulēm tiks rekonstruēti 7,4 kilometri siltumtrašu, kas ļaus samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās, kurināmā patēriņu, emisijas atmosfērā, kā arī avārijas riskus, norāda Ventspils siltums.

Šobrīd siltumtīklu kopējais garums Ventspils pilsētā Ventas labajā krastā ir 17,22 km, no kuriem 66,2% ir rekonstruēti ar rūpnieciski izolētām caurulēm. Ventas kreisajā krastā siltumtīklu kopējais garums ir 25,6 km, no kuriem 92,6% ir rekonstruēti ar rūpnieciski izolētām caurulēm. Pārējie siltumtīkli pārsniedz savu normatīvo kalpošanas ilgumu un ir sliktā tehniskā stāvoklī. Pašreiz tiek izmantotas siltumtrases, kuras būvētas pat 1970. gadā un vairs nav drošas ekspluatācijā.

Pašvaldības SIA Ventspils siltums atjaunojis siltumenerģijas padevi Pārventā.

Apkure atjaunota 5. decembrī, aptuveni pulksten 00.30.

Sakarā ar šķeldas padeves iekārtas neplānotu apstāšanos katlu mājā Talsu ielā 69, uz laiku bija pārtraukta siltuma padeve Pārventas klientiem. Apstāšanās bija saistīta ar to, ka katlu mājā paralēli siltuma ražošanai joprojām turpinās jauno iekārtu darbības ieregulēšana.

Ja tomēr kādā ēkā ir problēmas, piemēram, nesilst radiatori vai nav pietiekama karstā ūdens temperatūra, Ventspils siltums pārstāvji lūdz par to informēt ēkas pārvaldniekus. Ja pārvaldnieku neizdodas sazvanīt, tiek aicināts informēt PSIA Ventspils siltums dežūratslēznieku.

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Turpmāko divu gadu laikā Ventspils siltumapgādes sistēmā plānots ieguldīt 12,49 miljonus latu, no kuriem 6 milj. Ls būs Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Plānots, ka 20. jūlijā siltumapgādes uzņēmums Ventspils siltums parakstīs līgumu par Kohēzijas fonda līdzfinansējuma piešķiršanu. Projekta mērķis ir siltumenerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšana, veicot siltumavotu rekonstrukciju, kuras ietvaros fosilais kurināmais (mazuts) tiks aizstāts ar atjaunojamajiem energoresursiem (koksnes biomasu).

Db.lv jau rakstīja, ka lēmumu rekonstruēt esošo siltumražošanas sistēmu, pārejot uz atjaunojamajiem energoresursiem un prasot ES līdzfinansējumu projekta īstenošanai, Ventspils dome pieņēma jau pērn. Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad Ministru kabinets 2010. gada 26. oktobrī pieņēma lēmumu par projekta Ventspils siltumapgādes sistēmas attīstība, kas plašāk pazīstams kā Ventspils TEC projekts, pārtraukšanu.

Pašvaldības SIA Ventspils siltums piesaistījis 400 tūkst. latu Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu dūmgāzu kondensatoru uzstādīšanai biokurināmā katliem. Savukārt kopējais investīciju apjoms Ventspils siltumā šim mērķim būs teju viena miljona latu apmērā.

KF līdzfinansējuma piesaisti apstiprinājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Projektu «Dūmgāzu kondensatora uzstādīšana biokurināmā katliem Ventspilī, Brīvības ielā 38» plānots īstenot 2014. gadā.

Tiek lēsts, ka projektā veiktās investīcijas, piesaistot arī Eiropas fonda līdzekļus, tiks atgūtas vairāk nekā divu gadu laikā. Ja KF līdzekļus neizdotos piesaistīt, paietu četri gadi, līdz veiktās investīcijas izdotos atgūt, informē Ventspils siltuma pārstāvji.

«Dūmgāzu kondensatora uzstādīšana dod iespēju palielināt šķeldas katlu siltumenerģijas ražošanas efektivitāti – ietaupīt kurināmo. Šķeldā ir apmēram 50% mitruma, kas sadegot sadalās ūdens tvaikos un šobrīd tas tiek izvadīts atmosfērā. Ar jaunās iekārtas palīdzību šis siltums tiks nogādāts atpakaļ sistēmā. Tas nozīmē, ka apkures katlam būs mazāk jāstrādā, lai līdz noteiktajai temperatūrai uzsildītu ūdeni, ko nodot siltumtīklos,» skaidrots uzņēmuma paziņojumā.

Arvien pieaugošās kurināmā cenas dēļ Ventspilī par 18% plānots paaugstināt siltumenerģijas tarifu.

Kurināmā kopējās izmaksas palielinājušās par 59%. Ventspils siltumapgādes uzņēmums kā kurināmo izmanto mazutu, ogles un šķeldu. No iepriekšējā tarifa apstiprināšanas brīža 2009.gada septembrī šķeldas cena pieaugusi par 17%, ogļu cena par 31%, bet mazuta cena - vidēji par 100%. Mazuta cenas pieaugumu veicinājusi arī obligātā Eiropas Savienības prasība no 2011.gada par kurināmo lietot mazutu ar sēra saturu līdz 1%, kas ir par 8% dārgāks nekā mazuts ar sēra saturu līdz 3%, informē pašvaldības SIA Ventspils siltums preses sekretāre Inga Aulmane.

Ventspils siltums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedzis priekšlikumu siltumenerģijas tarifa palielināšanai - no pašreizējiem 38,07 latiem par megavatstundu (MWh) līdz 44,98 latiem par MWh, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Ventspils jaunā poliklīnika un Ventspils domes ēka pēc rekonstrukcijas saskaņā ar Blower Door mērījumu tehnoloģijas datiem atbilst pasīvo māju standartam, pārsniedzot Latvijas būvnormatīvus.

Oktobrī divos Ventspils pilsētas objektos – poliklīnikas jaunbūvē(projekts Ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu attīstība Kurzemes reģionā – Ventspilī) un pilsētas domes ēkā (projekts Ventspils pilsētas domes ēkas renovācija Jūras ielā 36, Ventspilī) tika veikti gaisa caurlaidības mērījumi, lai noteiktu veikto būvdarbu kvalitāti.

Gaisa caurlaidības mērījumos konstatē gaisa apmaiņas kārtu jeb gaisa apmaiņas apjomu pret iekšējo telpas gaisa tilpumu, mēra, cik blīvi ēka uzbūvēta. Neblīvām ēkām raksturīga nekontrolējama aukstā gaisa ieplūde iekštelpās un siltā gaisa noplūde uz āru. Savukārt blīvi uzbūvētās ēkās nekontrolējama gaisa apmaiņa starp ēkas iekštelpu un ārējo vidi ir minimāla.

Siltumapgādes uzņēmumi meklē iespējas strādāt efektīvāk.

Tradicionāli aktīvā apkures sezona sākas septembra otrajā pusē un oktobra sākumā. No Latvijas lielākajām pilsētām augstākais tarifs aizvien ir Valmierā, zemākais – Daugavpilī.

Rīdzinieki maksās vairāk

No Latvijas lielākajām pilsētām ilgstoši zemākās siltumenerģijas izmaksas bija Rīgā. Laikā no 2009. līdz 2018. gadam galvaspilsētas iedzīvotāji par siltumu maksāja vidēji 50,70 eiro/MWh, pērn – 44,39 eiro/MWh. Taču šogad tas palielināts līdz 51,90 eiro/MWh.

Pagājušā gada rudenī, rūpīgi izvērtējot situāciju, AS Rīgas siltums sagatavoja jaunu siltumenerģijas tarifa projektu, kas decembra beigās tika iesniegts apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, vēsta uzņēmuma Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence. Pagāja gandrīz pusgads, līdz jaunais tarifs tika apstiprināts. Taču laikā no 2018. gada oktobra līdz šā gada martam kurināmā un pirktās siltumenerģijas cenu pieauguma dēļ uzņēmumam radās gandrīz 12 miljonu eiro lieli zaudējumi. Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības stabilitāti, tie tika iekļauti siltumenerģijas tarifā kā neparedzētās izmaksas, aprēķinot 1,91 eiro/MWh apmērā. Tādējādi zaudējumus plānots atgūt divu gadu laikā. Pēc neparedzēto izmaksu atgūšanas – no 2021. gada – tarifu plānots pazemināt līdz 49,99 eiro/MWh.

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Cemex cementa rūpnīca Brocēnos ir vienīgā vieta Latvijā, kur ražošanas procesā tiek izmantots alternatīvais kurināmais jeb pārstrādāti un sagatavoti sadzīves atkritumi, smalcinātas riepas un neitralizēta piesārņota augsne. Kopumā rūpnīcā aptuveni 80% no izmantotā kurināmā ir alternatīvais kurināmais, bet tiek izmnatots arī fosilais kurināmais - dabasgāze un ogles.

Cemex Latvija valdes loceklis un Brocēnu cementa rūpnīcas direktors Uve Lubjūns norāda, ka pelni, kas rodas pārstrādes procesā, tālāk tiek izmantoti klinkera ražošanā. Līdz ar to cementa rūpnīca ir piemērota alternatīvo kurināmo izmantošanai. Šobrīd aptuveni 25% no izmantotajiem materiāliem nāk no Latvijas, bet šo apjomu plānots kāpināt.

Rūpnīca ekspluatācijā nodota 2010. gadā un jau tika būvēta tā, lai būtu piemērota alternatīvā kurināmā izmantošanai. Kopumā gada laikā Cemex rūpnīcā tiek pārstrādāti aptuveni septiņi tūkstoši smalcinātu riepu, 100 tūkst. tonnu SRF (no atkritumiem iegūts kurināmais), kā arī pirmajā Inčukalna gudrona dīķa sanācijā 2012-2016, Cemex izmantoja 37 tūkst. NPS jeb neitralizētas piesārņotas augsnes.

Šā gada pirmajā pusē no Latvijas eksportēts par 20% vairāk preču nekā šajā laikā pērn, bet Latvijā importēto preču apjoms pieaudzis par 19%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes apkopotā informācija.

Salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi, šā gada sešos mēnešos par 31% jeb 186,17 miljonu latu augusi arī eksportēto preču kopējā vērtība un šogad pēc muitas deklarācijām eksportētas 784,27 miljonus latu vērtas preces, savukārt no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, importēto preču kopējā statistiskā vērtība bijusi 909,59 miljoni latu, kas ir par 237,08 miljoniem latu jeb 26% vairāk nekā šajā laikā pērn.

Pēc VID datiem, gada pirmajā pusē noformētas 45 334 eksporta deklarācijas, kas ir par 7847 deklarācijām jeb par 20% vairāk nekā pērn, savukārt importa muitas deklarācijas preču laišanai brīvā apgrozībā noformētas par 19% jeb 7649 deklarācijām vairāk nekā šajā laikā pērn - šogad noformētas 47 977 importa muitas deklarācijas.

2023. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gadā, bet importa – 23,2 miljardus eiro, par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5 % mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5 %), Zviedriju (12,4 %) un Igauniju (7 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3 %), Igauniju (12,2 %) un Poliju (5,2 %); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (35,9 %), Igauniju (14,3 %) un Somiju (12,6 %).

Rīgā turpmāk būs aizliegts apkurē izmantot akmeņogles, savukārt visas apkures iekārtas būs jāreģistrē.

Minēto paredz šodien Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.

Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.

Teritoriālās zonas noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM) smalkās frakcijas PM 2,5 piesārņojuma telpisko izkliedi, kā arī individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī.

Tāpat ņemts vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, teritorijas izmantošanas veids un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamība.

Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;

Ventspilī plānots izveidot jaunrades un iedzīvotāju līdzdarbošanās infrastruktūru, kas ietvers ēku un teritorijas Tirgus ielā 5 un 7, Ventspilī sakārtošanu, un tajā izbūvēt atvērtā veida darbnīcu Zinātnes centram un iedzīvotājiem, grafiskā dizaina mācību centru un radošo biznesa inkubatoru – kopdarba vietu speciālistiem dažādās, ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, elektroniku un grafisko dizainu saistītās jomās, informē pašvaldībā.

Ventspils pilsētas domes piektdienas, 11. marta, domes sēdē tika pieņemts lēmums sadarbībā ar Cēsu novada domi sagatavot projekta pieteikumu Eiropas Savienības Pilsētu inovatīvo darbību programmā (Urban Innovative Actions) 1. uzsaukuma projektu konkursa aktivitātē Enerģētikas pārkārtošana.

Enerģētikas pārkārtošanā, lai mazinātu atkarību no fosilajiem un videi nedraudzīgajiem kurināmā veidiem, Ventspils pilsētas pašvaldība ir paveikusi daudz – rekonstruēta siltuma ražošana un sadale uzņēmumā Ventspils Siltums, renovētas un siltinātas daudzas ēkas, tā samazinot gan kaitīgo izmešu daudzumu gaisā, gan maksājumus, kas par apkuri ir jāmaksā šo ēku iedzīvotājiem. Nu pienācis laiks iegūto pieredzi vērst plašāk.

Pašvaldības SIA Ventspils Siltums noslēgusi atklāto konkurusu par rekonstrukciju vienam no pilsētas siltumavotiem Brīvības ielā 38, liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Siltumavota rekonstrukciju paredzēts veikt «Venstpils pilsētas centralizētās siltumapgādes siltumavotu Ventspilī, Brīvības ielā 38 un Talsu ielā 69, rekonsrtukcija, pārejot uz citu kurnāmo – biomasu (koksni)» projekta ietvaros.

Atklātā konkursa uzvarētāja izvēles galvenais kritērijs bija zemākā piedāvātā cena. Kopumā projektam pieteicās trīs pretendenti, un par uzvarētāju tika atzīts pašvaldības SIA Labiekārtošanas kombināts.

Paredzamā iepirkuma līgumcena ir aptuveni 5,432 miljoni latu.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada septembra beigās pašvaldībsa SIA Venstpils Siltums parakstījusi līgumu ar komandītsabiedrību Komforts EKO par biomasas ūdenssildīšanas katla AK 6000 rekonstrukciju.