Jaunākais izdevums

Šī gada martā Ventspils pašvaldība rīkoja izsoli par tiesībām nomāt 8 zemes gabalus elektroauto uzlādes staciju izveidei pilsētā. Kvalitatīvākais un pašvaldības vajadzībām atbilstošākais bija Elektrum Drive piedāvājums, informē AS Latvenergo.

Tādējādi Ventspils būs pirmā pilsēta ārpus Rīgas, kurā tiek izveidots vienots elektroauto uzlādes tīkls.

Šī gada 2. martā notikušajā izsolē par 8 zemes gabalu nomas tiesībām elektrouzlādes staciju ierīkošanai Ventspilī uzvarēja Elektrum Drive. Jau šobrīd ar šo zīmolu Latvijā ir attīstīts plašākais komerciālais elektroauto uzlādes tīkls Latvijā.

Ventspilī jaunā stacija darbu uzsāks šonedēļ – 18. jūnijā, tajā ir 6 pieslēgvietas ar jaudu 22 kW AC. Visās Elektrum Drive uzlādes stacijās norēķini ir par izmantotajām kilovatstundām (kWh).

"Elektrum Drive pieredze un zināšanas vislabāk palīdz izprast katras pilsētas vajadzības un iespējas, arī attīstības ambīcijas. Arī mums piemīt ambīcijas un ļoti labi saprotam vajadzību augt un būt dinamiskiem. Mēs piedāvājam savu redzējumu un priekšlikumu, kas ir balstīts pilsētas izpētē – reālā dzīvē, nevis tikai uz kartes, un sajūtot tās garu. Tādējādi Ventspili redzam kā enerģisku partneri, kam elektrouzlādes vīzija nav jaunums, bet par to ir domāts un pieņemts izsvērts lēmums, veidojot lielāko tīklu ārpus Rīgas," saka AS Latvenergo elektrotransporta uzlādes funkcijas pārstāvji.

Mērķtiecīgi paplašinot uzlādes tīklu visā Latvijā teritorijā, Elektrum Drive mērķis 2022. gadā ir izveidot vairāk nekā 200 pieslēgvietu Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā. Šobrīd uzņēmuma pakalpojums ir pieejams Rīgā, Jūrmalā, Mārupē, Aizkrauklē, Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Jēkabpilī un Daugavpilī, un no šīs nedēļas jau arī Ventspilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ AS "Latvenergo" elektromobilitātes pakalpojumiem ievieš zīmolu Elektrum Drive visās Baltijas valstīs.

Sadarbībā ar jauno zīmolu iespēju veidot savu individuālo uzlādes staciju un vienlaikus gūt papildu ienākumus šobrīd izmanto jau 15 uzņēmumu ar 50 uzlādes pieslēgpunktiem.

Latvijas uzņēmēji ir saskatījuši elektromobilitātes pakalpojumos sava biznesa attīstību un jaunu peļņas iespēju, liecina Elektrum līdzšinējā pieredze, attīstot uzlādes tīklu sadarbībā ar partneriem. Lai atbalstītu uzņēmēju interesi un veicinātu uzlādes vietu pieaugumu, Elektrum Drive piedāvā uzņēmumu, kuri gatavojas ieviest elektromobilitātes risinājumus, vajadzībām pielāgotus risinājumus.

Uzņēmēji var saņemt ienākumus no visām veiktajām uzlādēm, izbūvējot uzlādes un nomājot Elektrum Drive pakalpojumu vai arī investīcijas uzlādes vietas izbūvē veic Elektrum Drive, daloties ar uzlādes gūtajiem ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Latvenergo administratīvās ēkas Rīgā, Brieža ielā 12, darbu sācis Baltijas valstīs jaudīgākais elektroauto uzlādes laukums, informē uzņēmums.

Elektrum Drive stacijā ir 11 publisko uzlādes pieslēgvietu, no kurām četras ir t.s. īpaši ātrās pieslēgvietas ar uzlādes jaudu līdz 150 kW (kilovati).

Eiropas Savienības izaicinājums līdz 2030. gadam ir nodrošināt adekvātu uzlādes tīklu strauji augošā elektroauto tirgū. Pēdējos gados tas ir īpaši palielinājies, ņemot vērā arī mērķtiecīgo virzību uz klimata neitralitāti. Eiropas Parlamentā tiek virzīts priekšlikums par jaunu iekšdedzes auto tirdzniecības izbeigšanu 2035. gadā – tātad jau drīz jaunu auto tirgū būs tikai elektriskās automašīnas.

Turpinot kvalitatīvi attīstīt Latvijā elektroauto uzlādes tīklu, AS Latvenergo zīmola Elektrum Drive uzlādes stacija pie Latvenergo galvenās ēkas ir kļuvusi arī par galveno Latvijā un jaudīgāko Baltijā. Šobrīd tajā vienlaikus abās ēkas pusēs (iebrauktuves no P.Brieža un Mednieku ielas) var uzlādēt 11 elektroautomobiļu, izmantojot arī četras īpaši ātrās 150 kW uzlādes vietas. Īpaši ātrā uzlādes stacija var veikt pilnu automašīnas uzlādi ar 50 kWh ietilpības bateriju vidēji 15 minūšu laikā ar nosacījumu, ka uzlāde tiek veikta no 5 % līdz 85 %, un auto pārējie parametri spēj uzņemt šādu uzlādes jaudu. Ja ierasti ātrajās uzlādes stacijās uzlādi var veikt tikai viens transporta līdzeklis, tad Elektrum Drive uzlādes stacijās to vienlaicīgi varēs veikt divi auto ar uzlādes ātrumu līdz 75 kWh. Šādas uzlādes vietas ir jauns pakalpojums Latvijas uzlādes tīklos un padara uzlādes pakalpojumus pieejamākus vairākiem lietotājiem. Šis uzlādes laukums tagad nodrošina iespēju uzlādēt 3 pieslēgvietās līdz 150 kW CCS un vienā ar 150 kW Chademo spraudni, vienā vietā 50 kW Chademo/CCS, un 2 pieslēgvietās 22 kW maiņstrāvas uzlādi. Kā arī ēkas otrā pusē, Mednieku ielā, papildus izveidotas vēl četras 22 kW maiņstrāvas pieslēgvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada laikā Elektrum elektroauto uzlādes tīkls ir izaudzis līdz 90 pieslēgvietām, bet nākamgad plānots sasniegt 230 pieslēgvietas visās Baltijas valstīs.

Lielākā daļa pašreizējo uzlādes staciju ir Rīgā, taču uzlādes vietas ir izveidotas arī lielākajās Latvijas pilsētās.

Elektroauto uzlādes iespējas novērtē arī uzņēmēji, kopā ar Elektrum izveidojot tās savā īpašumā esošajos objektos. Kopā ar partneri ir izbūvētas 34 pieslēgvietas, savukārt Elektrum Drive pakalpojuma noma ir pieslēgta 10 pieslēgvietās.

"Nostiprinoties Latvijā, savu tīklu turpināsim attīstīt ne tikai vietēji. Ja šogad mūsu mērķis bija sasniegt vismaz 84 pieslēgvietas, un šo plānu esam pat pārsnieguši, tad nākamā gada plānos ir aktīvi strādāt ar pieslēgvietām Lietuvā un Igaunijā, kļūstot par Baltijas mēroga spēlētāju arī uzlādes tīkla jautājumos. Mūsu ambīcijas ir Baltijas valstīs izveidot tīklu ar 230 pieslēgvietām. Baltijā būs arī savs zīmola nosaukums – Elektrum Drive, ar kuru nākotnē, iespējams, bez uzlādes parādīsies arī citi produkti," – nākamā gada ambīcijas raksturo Kaspars Cikmačs, AS "Latvenergo" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ventspils ostas termināļi noliedz saistību ar Krievijas dīzeļdegvielas jaukšanu

LETA, 13.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas valde nolēmusi virzīt izmaiņas Ventspils ostas teritorijas robežās, izslēdzot, piemēram, bērnudārzu, parku, mežu un kapsētu teritorijas. Kopā valde aicinās no brīvostas teritorijas izņemt 118 zemes īpašumus.

Šobrīd spēkā esošās Ventspils ostas robežas ar Ministru kabineta noteikumiem tika apstiprinātas 2010.gadā.

Saskaņā ar šiem noteikumiem Ventspils ostas teritorijā atrodas arī divas pirmsskolas izglītības iestādes, divas kapu teritorijas un vairākas dzīvojamās mājas, kā arī meži, parki un citas teritorijas, kuras, ņemot vērā to ģeogrāfisko stāvokli, Ventspils brīvostas pārvaldes ieskatā nevarētu tikt izmantotas ostas perspektīvai attīstībai un tāpēc būtu no brīvostas teritorijas jāizslēdz.

Ostu likums nosaka, ka ostas robežas nosaka Ministru kabinets pēc Satiksmes ministrijas, pašvaldības, ostas pārvaldes un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pērn sasniedzis 11,29 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Straujo kāpumu sekmējusi holdingkompānijas AS "Swedbank Baltics" reģistrācija 2021.gada februārī.

Uzņēmumam sākotnēji reģistrēts 35 000 pamatkapitāls, kas oktobrī palielināts līdz 3,88 miljardiem eiro. Jaunreģistrētais holdings arī kļuvis par AS "Swedbank" akcionāru.

Vienlaikus "Lursoft" secinājis, ka 2021.gada izskaņā ārvalstu ieguldījumi bija reģistrēti 18 300 uzņēmumu pamatkapitālos, kas ir mazāk nekā 2020.gada beigās, kad ārvalstu ieguldījumus bija piesaistījuši 19 800 Latvijas uzņēmumu.

Visievērojamāk ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits pērn sarucis Krāslavas novadā, kur 2020.gada beigās bija 102 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, taču 2021.gada beigās - vairs tikai 64. Ieguldītāju skaits gan krities nedaudz lēnāk, gada laikā samazinoties par 26,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju centra “Skanstes City” nomniekiem un to apmeklētājiem vienuviet ir pieejamas 12 jaunas vidēji ātrās (22 kW AC) elektrouzlādes pieslēgvietas, kā rezultātā “Skanstes City” ir būtiski paplašinājis auto uzlādes pieejamību un šobrīd izveidojis lielāko elektroauto uzlādes vietu Latvijā.

“Ilgtspēja ir “Skanstes City” biznesa stratēģijas sastāvdaļa kopš biroja centra izveides sākuma, ko apliecina arī piešķirtais BREEAM sertifikāts, kuru var iegūt, ja ēka atbilst augstākiem energoefektivitātes un ilgtspējības standartiem, nodrošinot videi un iedzīvotajiem draudzīgākos risinājumus. Līdz šim esam jau daudz paveikuši, ieviešot videi draudzīgus un ilgtspējīgus risinājumus, piemēram, BMS sistēmu temperatūras un klimata kontrolei, CO2 sensorus, energoefektivitātes uzlabošanai mainījām ventilācijas, dzesēšanas un liftu iekārtas, uzstādījām gaismas sensorus un LED apgaismojumu,” stāsta “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” partneris un valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Forpet Baltic" pārtikas iepakojumu ražotnē Ventspilī investēti vairāk nekā 14 miljoni eiro, informē Ventspils brīvostas pārvaldē.

Dabai draudzīgā pārtikas iepakojuma ražošanas uzņēmuma "Forpet Baltic" projekta realizācija Ventspils brīvostā sākta 2021.gada maijā. Kopējais investīciju apjoms projektā jau šobrīd ir vairāk nekā 14 miljoni eiro, un "Forpet Baltic" ir šobrīd lielākais investīciju projekts Ventspilī. Lai gan ražotne vēl ir tapšanas procesā, tajā jau strādā 50 darbinieku - gan biroja, gan ražošanas darbinieki, kuri mācās strādāt uz jaunajām iekārtām jau to testēšanas procesā.

Patlaban galvenais tehniskais aprīkojums jau ir iegādāts un uzstādīts, un sākta iekārtu testēšana. Pirmos izmēģinājuma produktus klienti jau notestējuši un atzinīgi novērtējuši. Paralēli uzņēmums sācis darbu pie nākamā attīstības posma un papildu iekārtu iegādes, kas varētu dubultot pārdošanas apjomus un palielināt darbinieku skaitu līdz 160.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ventspilī investēs 21,9 miljonus eiro atkritumu pārstrādei elektroenerģijā un siltumā

Db.lv, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 8,7 miljonu eiro apmērā no atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtu izbūvei Ventspilī. Projekta kopējās izmaksas ir 21,9 miljoni eiro.

Tas ir pirmais šāda veida vides projekts Latvijā un vienīgais, kas ir atbalstīts 2014. – 2020. gada plānošanas periodā ES fondu atbalsta programmu ietvaros. To īstenos pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts.

Projekts paredz no nešķirotiem sadzīves atkritumiem sagatavota kurināmā sadedzināšanu ar enerģijas atguvi, nodrošinot atkritumos esošu energoresursu atgriešanu tautsaimniecībā kā siltumenerģiju un elektroenerģiju un apglabājamā atkritumu apjoma samazināšanu.

“Projekts ir nozīmīgs ne tikai Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģiona ietvaros, bet arī blakus esošajiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem un nozarei kopumā. Pēdējo 3 gadu laikā, cieši sadarbojoties ar Ventspils pilsētas pašvaldību, esam gatavojušies atkritumu reģenerācijas iekārtas būvniecībai un koģenerācijas iekārtu uzstādīšanai, lai uzsāktu siltuma un elektroenerģijas ražošanu. Luminor finansējums mums ir būtisks atbalsts, lai projektu īstenotu. Jaunā koģenerācijas stacija ļaus pārtraukt ogļu katla darbību, kurš esošajā katlumājā daļēji nodrošina siltuma un tehnoloģiskā tvaika ražošanu, tādējādi pilnībā atsakoties no fosilā kurināmā izmantošanas Ventspilī, kā arī samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu,” stāsta SIA Ventspils labiekārtošanas kombināta valdes priekšsēdētājs Gaitis Celms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koruptīvos noziegumos apsūdzētais bijušais Ventspils mērs, pašreizējais Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ir iemaksājis drošības naudu 100 000 eiro un iznācis no cietuma.

Pēc iznākšanas no cietuma turpinās darbu Ventspils domē kā deputāts, kā arī turpinās vadīt politisko partiju "Latvijai un Ventspilij", šodien pēc iznākšanas no ieslodzījumu vietas žurnālistiem paziņoja politiķis.

Lembergs pavēstīja, ka drošības naudu 100 000 eiro apmērā ir iemaksājusi viņa sieva un nauda ir no personīgajiem uzkrājumiem.

Politiķis norāda, ka viņš vēlas tikties ar savu ģimeni, kā arī pievērsties savai veselībai.

Lembergam saglabāsies arī liegums pildīt Ventspils mēra amatu.

Rīgas apgabaltiesa kā pirmā tiesu instance pērn 22.februārī toreizējam Ventspils domes priekšsēdētājam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos.

Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās klātienē, Ventspilī, koncertzālē “Latvija” un tiešraidē. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

PROGRAMMA

11:00 -11:25 Atklāšana.

Pašvaldība un uzņēmējdarbības sadarbība un attīstība

Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

1. DAĻA|SEMINĀRS| 11:00 – 13:20

11:25 – 11:45 UZŅĒMĒJU DUELIS. Inovatīvas ražošanas metodes

Diskusijas moderators – Salvis Roga, Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ventspilī veicinās īres dzīvokļu būvniecību

Sadarbības materiāls, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai risinātu īres mājokļu pieejamības problēmu pilsētā, Ventspils valstspilsētas pašvaldība izsludinājusi īres dzīvojamo māju Ventspilī jaunbūvju projektu līdzfinansēšanas konkursa otro kārtu, kurā interesenti var pieteikties līdz pat 2023. gada 31. janvārim, un kopējais pieejamais līdzfinansējums ir līdz 200 tūkstošiem eiro.

“Šādu konkursu komersantiem ar iespēju pieteikties pašvaldības atbalsta saņemšanai izsludinām otro reizi. Pērn interesi izrādīja divi komersanti, tomēr beigās nevienu no projektiem neizdevās realizēt no mums neatkarīgu iemeslu dēļ. Acīmredzot komersantiem mainījās plāni, iespējams, ietekmēja arī būvniecības izejmateriālu cenu pieaugums.

Iemesls, kādēļ mēs kā pašvaldība vēlamies atbalstīt mājokļu būvniecības projektu īstenošanu, ir tas, ka Ventspilī ir pieprasījums pēc īres dzīvokļiem, bet pieejamu, tostarp jaunu dzīvokļu tirgū faktiski nav. Tāda tendence gan nav raksturīga tikai Ventspilij, ar šo problēmu saskaras diezgan daudz pilsētu,” norāda Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt koruptīvos noziegumos apsūdzētā bijušā Ventspils mēra, pašreizējā Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") aizstāvja lūgumu mainīt apsūdzētajam iepriekš noteikto drošības līdzekli - apcietinājumu - pret 100 000 eiro drošības naudu.

Lembergam vai kādai citai personai drošības nauda būs jāiemaksā viena mēneša laikā. Drošības naudas samaksas gadījumā Lembergam būs paredzēts arī liegums pildīt Ventspils mēra amatu.

Likums paredz, ka drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi.

Prokurors Aivis Zalužinskis ar preses pārstāves Aigas Eidukas starpniecību norādīja jau iepriekš tiesas sēdē pausto, ka Lemberga lūgumam par drošības līdzekļa maiņu nebija pamata un tas bija noraidāms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 14.jūlijā izveidoja komisijas Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijas procesa nodrošināšanai.

Ostu likums nosaka, ka abu ostu pārvaldīšanas funkcijas turpmāk veiks jaundibinātas valsts kapitālsabiedrības, kas saskaņā ar Ostu likuma pārejas noteikumiem jānodibina līdz 2022.gada 1.septembrim. Tās būs likumiskas likvidējamo ostu pārvalžu saistību, finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmējas.

Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas komisijas vadītāja būs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe, bet komisijas vadītājas vietniece - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Budžeta un finanšu departamenta direktore Irēna Koteļņikova.

Komisijas sastāvā iekļauts Valsts kases (VK) Finanšu risku vadības departamenta direktors Jānis Rozenbergs, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks juridiskajos un administratīvajos jautājumos Mārtiņš Ziemanis un Ekonomikas ministrijas (EM) deleģēta pārstāve, Rīgas brīvostas pārvaldnieka palīdze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils brīvostā par 25 miljoniem eiro būvēs infrastruktūru dzeramā ūdens eksportam

Db.lv, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvalde ir noslēgusi līgumu par apbūves tiesību ar uzņēmumu SIA “BLNC”, kurš plāno Ventspilī investēt līdz 25 miljoniem eiro un būvēt dzeramā ūdens uzkrāšanas termināli un eksporta infrastruktūru.

Līgums noslēgts par aptuveni 7,1 hektārus lielu zemesgabalu Ventspilī, P.Stradiņa ielā 20.

Īstenojot projektu Ventspils brīvostā, SIA “BLNC” plāno būvēt dzeramā ūdens uzkrāšanas termināli, no kurienes tiktu īstenots nefasēta dzeramā ūdens eksports ar tankkuģiem uz tādiem ģeogrāfiskajiem galamērķiem, kur dzeramais ūdens ir deficīta produkts.

Uzņēmums paredz, ka gala lietotāji būs uzņēmumi, kuriem ir pieprasījums pēc augstas kvalitātes ūdens, tostarp, pudelēs pildītā ūdens ražošanas uzņēmumi, citi dzērienu ražotāji, lauksaimniecības uzņēmumi, pārtikas ražotāji, farmācijas uzņēmumi un citi uzņēmumi un organizācijas, kas meklē ilgtermiņa dzeramā ūdens resursu drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Ielūkojies jaunajā zinātnes centrā Vizium

Zane Atlāce-Bistere, 16.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 18.jūnijā Ventspilī tiks atklāts jaunizveidotais zinātnes centrs “Vizium”, kurā ar tehnoloģiju, radošo darbnīcu un zinātnes šovu palīdzību visu vecumu interesentus izglītos par STEM jomu – zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku.

Ventspils zinātnes centrā "Vizium" ikdienā četru stundu laikā ikviens apmeklētājs septiņās galerijās varēs izpētīt un izmēģināt 81 interaktīvu eksponātu, vērot zinātnes šovu, darboties laboratorijās, mācību klasēs un tehniski radošajās darbnīcās, lai izzinātu dabaszinātnes.

Zinātnes centra eksponāti ir izveidoti, lai apmeklētājam ļautu izmēģināt, izjust, aptaustīt un izdzīvot jaunu pieredzi, ko dzīvē bieži vien nebūs pat mēģinājuši, tādējādi ļaujot labāk izprast viedās tehnoloģijas, matemātiku, fiziku, ģeogrāfiju un dabaszinātnes.

Mazākajiem zinātnes centra apmeklētājiem izveidota atsevišķa ekspozīcija un aktivitāšu iespējas, kas izglītos un veicinās interesi par mūsdienu tehnoloģijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils šosejas (A10) posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Smārdi (41,30.–52,74. km) sākas remontdarbi, kuru laikā autovadītājiem līdz 2022. gada beigām būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.

No 21. marta, būvdarbu posmā maksimālais braukšanas ātrums būs ierobežots līdz 70 km/h un autobraucējiem būs jārēķinās ar papildu laiku ceļā. Satiksme posmā organizēta ar ceļazīmēm un vadstatņiem, paredzamais būvobjekta šķērsošanas laiks – 15 minūtes.

Savukārt nedēļas nogalē, sestdien, 26. martā autobraucējiem būs jārēķinās ar lielākiem ierobežojumiem, jo notiks apbraucamo ceļu sagatavošanas darbi, kuru laikā satiksmi organizēs pa vienu joslu ar satiksmes regulētāju palīdzību vai ar luksoforu. Autovadītājiem būs jāplāno papildu laiks ceļā vai jāizvēlas maršruts, kas nešķērso būvdarbu posmu. Par satiksmes ierobežojumiem nedēļas nogalē atsevišķi tiks sniegta plašāka informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Biznesa augstskolu “Turība”, Junior Achievement Latvia un sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS pasniegusi Uzņēmumiem draudzīgākās pašvaldības balvas.

Balvas pasniegtas trīs augstāk novērtētajiem pretendentiem kategorijās Uzņēmumiem draudzīgākā valstspilsēta 2022 un Uzņēmumiem draudzīgākais novads 2022.

Pretendenti tika vērtēti pēc dažādiem kritērijiem – pašvaldības atbildes uz uzņēmēja interesi attīstīt biznesu konkrētajā reģionā, pašvaldības atbalsta izglītības iestādēm uzņēmējdarbības programmu īstenošanā un skolēnu mācību uzņēmumu organizēšanā, pašvaldības pašvērtējuma, uzņēmēju vērtējuma un reģistrēto uzņēmumu daudzuma konkrētajā pašvaldībā.

“Šīs balvas mērķis ir godināt tās pašvaldības, kas ir uzņēmumiem draudzīgākās un mērķtiecīgi strādā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi savā novadā, kā arī veido dialogu ar sava novada uzņēmējiem un viņos ieklausās. Esam secinājuši, ka šim dialogam un atgriezeniskajai saitei ir milzīga nozīme, jo tādā veidā var operatīvāk sniegt atbalstu un sadarbība var notikt kvalitatīvāk,” komentē LTRK Pakalpojumu padomes priekšsēdētāja Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība un arī pārējās divas Baltijas valstis plāno lemt par aizliegumu Krievijas kuģiem ienākt Latvijas ostās, pirmdien TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ministrs norādīja, ka, neskatoties uz Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem noteiktām sankcijām, "šobrīd kravu kustība notiek un tāpēc ostu darbība nav būtiski ietekmēta. Pesimistiskākie scenāriji gan paredz, ka Ventspils ostā kravu kritums varētu sasniegt aptuveni divas trešdaļas, Rīgā aptuveni 45%, bet Liepājā - no 20 līdz 30%.

Satiksmes ministrija ostu administrācijām ir izteikusi aicinājumi neielaist ostās Krievijas karoga kuģus, taču ostas neieklausās šādos aicinājumos, atzina politiķis.

"Joprojām Krievijas karoga kuģi ienāk Latvijas ostās, kas, manuprāt, nav pieņemami, tāpēc mēs gatavojam attiecīgus lēmumus valdībā," teica Linkaits, skaidrojot, ka lēmums paredz aizliegumu Krievijas karoga kuģiem ienākt Latvijas ostās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 30.maija uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas, posmā no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar ceļu Ķekava - Plakanciems, tiek ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Ierobežojumi tiek ieviesti saistībā ar Ķekavas apvedceļa pārvada būvdarbiem.

Ķekavas apvedceļa pārvada būvdarbu vietā uz apvedceļa satiksme tiek organizēta pa lokālu apbraucamo ceļu ar asfalta segumu. Ātruma ierobežojums uz apbraucamā ceļa noteikts 30 kilometri stundā (km/h), bet visā būvdarbu posmā - 50 km/h.

Valsts autoceļu tīklā remontdarbi patlaban notiek 85 posmos. Būvdarbi sākti autoceļa Ventspils-Kuldīga posmā no Ķimales līdz krustojumam ar vietējo ceļu Ēdole-Liedikas, tā šķērsošanai vajadzēs pusstundu.

Pēc tehnoloģiskā pārtraukuma atsākti būvdarbi arī uz autoceļa Alūksne-Liepna, un ceļā no Liepnas līdz Malienai arī jārēķinās ar pusstundu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas līdz 8.aprīlim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem Likumā par ostām, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā. Šo vietu darba laiki gan atšķirsies, piemēram, daļai vietu strādājot no plkst.9 līdz plkst.13, daļai citu vietu - no plkst.15 līdz plkst.19, kā arī citos četru stundu laika periodos, liecina CVK mājaslapā publicētā informācija.

Daļā no parakstu vākšanas vietām darba laiks visu mēnesi būs nemainīgs. Savukārt citās vietās darba laiks mainīsies pa dienām, lai mēneša laikā parakstīties būtu iespējams gan tiem, kam izdevīgāks laiks dienas sākumā, gan tiem, kuriem ērtāk parakstīties tuvāk dienas otrajai pusei.

Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama CVK mājaslapā, kā arī piezvanot CVK uzziņu tālrunim 67049999, uz kuru var zvanīt katru dienu no plkst.9 līdz plkst.19. Tāpat informācijai par parakstu vākšanas vietām jābūt pieejamai pašvaldībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets apstiprinājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkojumu "Par atbalstītajiem pašvaldību augstas gatavības mērķdotāciju investīciju projektiem 2022. gadā", kā ietvaros piešķirts finansējums rodeļu trases būvniecībai slēpošanas kalnā "Lemberga hūte", Ventspilī, informē Ventspils pilsētas pašvaldība.

Slēpošanas kalnā "Lemberga hūte" Ventspilī ir paredzēts izbūvēt augstas klases rodeļu trasi, kas būs viena no labākajām Eiropā. Jaunā trase būs atvērta visu gadu neatkarīgi no laikapstākļiem, t.sk. nokrišņu laikā. Tā būs aptuveni 800 metru gara trase ar 26 kamanām. Citas Latvijā pieejamās rodeļu trases šādu iespēju nespēj piedāvāt, jo nokrišņu laikā nevar nodrošināt atbilstošu bremzēšanu. Būvprojekta ietvaros tiek paredzēta arī piegulošās teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks radītas sešas līdz astoņas jaunas darba vietas. Paredzēts, ka projekta rezultātā radīto infrastruktūru – rodeļu trasi atklātā nomas iepirkuma procedūrā nodos nomā komersantam, kurš pašvaldībai maksās nomas maksu par rodeļu trases apsaimniekošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru