Sestdien, 7. jūnijā, plkst. 12:00 Ventspils pludmalē un jahtu ostā notiks Zilo karogu pacelšanas svētki. Svētku moto ir "Tīra jūra, balta smilts - uz Zilo karogu ir tilts!", un Zilo karogu pacelšanā piedalīsies arī LR Vides ministrs Raimonds Vējonis. Ventspils pilsētas pludmalei Zilais karogs šogad tiek piešķirts piekto reizi, bet jahtu ostā Zilo karogu pacels otro reizi. Tas ir pludmales tīrības un drošības apliecinājums, kas parāda, ka Ventspils pludmale atbilst Eiropas Zilā karoga kustības noteiktajiem vides standartiem. Zilā karoga pacelšana svētkos ventspilniekiem un pilsētas viesiem tiek dāvināts koncerts, kā arī piedāvāta iespēja pašiem līdzdarboties sportiskajās un radošajās aktivitātēs. Par skaistu tradīciju kļuvusi Zilo karogu saņemšana no debesīm, tā norādot uz nemainīgām un skaidrām vērtībām – zemi, jūru, debesīm. Lai ikviens justos kā svētkos, pasākuma apmeklētājiem tiks piedāvātas dejas pludmalē kopā ar Ventspils deju grupām, smilšu skulptūras pludmalē kopā ar Ventspils Mākslas skolas skolotājiem un audzēkņiem, kā arī piepūšamās atrakcijas pludmalē – stafetes, jautrība un sportiska gaisotne garantēta lieliem un maziem – un dziesmas pludmalē – dāvanu Ventspilij šajos svētkos vēlas pasniegt Mūzikas vidusskolas audzēkņi – uzstāsies grupa "Tumsas uguns" un Andra Grigaļa vadītā folk-rok grupa, bet muzikālos sveicienus no pilsētas, kurā piedzimst vējš – Liepājas - atvedīs populārie muzikanti Fomins un Kleins. Savukārt tās pašas dienas vakarā – plkst. 22:00 visi aicināti uz Zilā karoga un zaļās sezonas atklāšanas zaļumballi Reņķa dārzā, kur muzicēs grupa "Kaimiņi" un Igo ar pavadošo grupu. 1999. gadā Ventspils pludmale bija pirmā Baltijas valstīs, kas saņēma Zilo karogu jeb ekosertifikātu, kas apliecina atbilstību augstiem vides standartiem. No brīža, kad Latvijas valsts iesaistījās Zilo karogu kustībā, Ventspils pludmale Zilo karogu ir saņēmusi katru gadu. Ar katru gadu pieaudzis pludmales apmeklētāju skaits, 2002. gadā sasniedzot 325 tūkstošus. 2002. gadā Zilo karogu saņēma arī Ventspils jahtu osta. Avots: Ventspils pilsētas dome

«Iegādājoties karogu, cilvēki nepērk tikai krāsainu auduma gabalu, bet arī pienākumu, lepnumu, iespēju apliecināt savu nacionalitāti,» Db.lv stāstīja SIA Latvijas tekstils valdes loceklis Oskars Polmanis. Valsts svētku noskaņās Db.lv devās uz uzņēmuma ražotni Tukumā - lai redzētu, kā tiek ražots viens no Latvijas valsts nozīmīgākajiem simboliem.

«Karogu pārdot ir viegli, jo nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc ir vajadzīgs karogs. Visi labi zina, ko ar to darīt un kādos nolūkos to drīkst vai nedrīkst lietot,» norāda O. Polmanis.

«Septembris, oktobris un novembris mums viennozīmīgi paiet sarkanbaltsarkanās krāsās,» runājot par šūšanas un dizaina ražotni, norāda tās vadītājs. Tuvojoties svētkiem, pieprasījums pēc karogiem ievērojami aug, taču vadība mēģina šo sezonalitāti «izlīdzināt» ar dažādām mārketinga aktivitātēm arī citos gada laikos. Pieprasījums pēc karogiem aug ne vien pirms valsts svētkiem, bet arī sākoties mācību gadam, kad karogus mastā «atsvaidzināt» vēlas skolas un citas izglītības iestādes. Savukārt pavasarī karogus iegādājas, lai nomainītu vecos, kas jau nolietojušies.

Sestdien, 4. jūnijā, plkst. 11:00 Ventspils pilsētas pludmalē jau septīto reizi un jahtu ostā ceturto reizi pacels starptautiskā Vides izglītības fonda piešķirto balvu – Zilo karogu, kas vienlaikus ir arī ekosertifikāts un apliecina pludmales un jahtu ostas atbilstību augstiem vides standartiem. Lēmumu par iesaistīšanos Zilā karoga kustībā Ventspils pašvaldība pieņēma 1997. gadā un pēc gada sagatavoja pirmo pieteikumu Zilā karoga saņemšanai. Tā kā Zilā karoga kustības nacionālais koordinators Latvijā – Vides aizsardzības klubs kā biedrorganizācija kustībā tika uzņemts tikai 1998. gada jūnijā, tad 1998. gadā Ventspils pludmale Zilo karogu saņemt vēl nevarēja. Pirmo reizi Zilo karogu Ventspils pludmalē pacēla 1999. gadā. Tolaik pirmais un vienīgais pludmales Zilais karogs Baltijā apliecināja, ka Ventspilī ir izdarīts maksimāli iespējamais tūrisma un vides interešu saskaņošanā, dabas vērtību saglabāšanā un pilsētas vides sakārtošanā. Zilais karogs ir arī konkrētās pludmales vai jahtu ostas tīrības, drošības un augsta servisa apliecinājums.

#Kurš pacels globalizēto, digitalizēto darbaļaužu karogu Latvijā?

Līdz ar jaunās koalīcijas izveidi Vācijas nepārliecinošās parlamenta vēlēšanas pērn septembrī varam beidzot uzskatīt par gandrīz pabeigtām. Vēl jāseko sociāldemokrātu partijas (SPD) balsojumam, un tauta būs dabūjusi atpakaļ to pašu kristīgo demokrātu (CDU/CSU) un sociķu koalīciju, lai gan ar dažām korekcijām. Un korekcijas ir paradoksālas.

Proti, vēlēšanās ar zemākajiem rezultātiem kopš 2. Pasaules kara beigām zaudējušie sociķi jaunajā koalīcijā ir ievērojami nostiprinājušies. CDU/CSU koalīcijas jaunie-vecie biedri ir dabūjuši sešas ministrijas, tostarp ietekmīgo ārlietu, darba lietu un – pats galvenais – finanšu portfeli. Pēc sarunu caurkrišanas ar zaļajiem un liberāļiem kancleres Angelas Merkeles izvēle nebija plaša. Viens variants bija mazākuma valdība, bet kanclere acīmredzot ir nolēmusi rīkoties, nevis muļļāties. Otrs variants bija ārkārtas vēlēšanas, tā, iespējams, stiprinot savas pozīcijas, tomēr tikpat labi nostiprināties varētu AfD nacionālie populisti. Un tad vēl ir pašreizējais variants, kura panākšanai cita starpā partneriem ir atdots leģendārā Volfganga Šoibles portfelis.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

15. septembrī ar Zilā karoga nolaišanu tiek slēgta peldsezona Ventspils pilsētas pludmalē, informē Ventspils dome. Sezona aizvadīta veiksmīgi - nopietnu negadījumu nav bijis, apgalvo informācijas sniedzēji. Pateicoties siltajai vasarai, Ventspils pilsētas pludmalē apmeklētāju bijis daudz - atpūta pie jūras bijusi iecienīta gan pašu ventspilnieku, gan tās viesu, to skaitā ārvalstu tūristu vidū. Īpaši bieži pludmalē dzirdēta lietuviešu valoda. Kā īpašs apliecinājums Ventspils pilsētas pludmales kvalitātei un tās uzturēšanā ieguldītajam darbam ir š.g. 22. jūlijā Ventspili apmeklējušās Zilā karoga kustības starptautiskās kontrolieres Suzannas Pripas Madsenas (Susanne Prip Madsen) no Dānijas vērtējums - pludmale atbilst visiem Zilā karoga pludmalēm noteiktajiem kritērijiem. Ventspils pilsētas pludmale šosezon atzīta par Latvijas labāko Zilā karoga pludmali. 1999. gadā Ventspils pludmale bija pirmā Baltijas valstīs, kas saņēma Zilo karogu. No brīža, kad Latvija iesaistījās Zilo karogu kustībā, Ventspils pludmale Zilo karogu ir saņēmusi katru gadu. Šogad Ventspils pilsētas pludmalē Zilais karogs plīvoja jau astoto reizi. Zilā karoga programma ir viena no piecām globālā Vides izglītības fonda (FEE) programmām. Tā tiek realizēta jau gandrīz 20 gadus un šajā laikā kļuvusi par pasaulē populārāko tūrisma ekosertifikācijas modeli. Zilā karoga kampaņa balstās uz 29 izvirzītiem stingriem kritērijiem ūdens kvalitātes, vides pārvaldes, vides informācijas un izglītības, labiekārtojuma un servisa jomās, kuri jāizpilda, lai varētu pretendēt uz ekosertifikāta - Zilā karoga iegūšanu.

28. februāri Ventspils gatavojas iesniegt pieteikumu Zilā karoga saņemšanai Ventspils pludmalē. Pieteikumu jāiesniedz Zilo karogu nacionālajam koordinatoram - Vides aizsardzības klubam. Jau piekto gadu Ventspils pilsētas pludmale pretendē uz Zilo karogu - peldvietas tīrības, drošības un augsta servisa apliecinājumu. Pirmo reizi Zilo karogu Ventspils pludmalē pacēla 1999. gadā, un tobrīd tas bija pirmais un vienīgais pludmales Zilais karogs Baltijā, apliecinot, ka ir izdarīts maksimāli iespējamais tūrisma un vides interešu saskaņošanā, dabas vērtību saglabāšanā, pilsētas vides sakārtošanā, informē Ventspils domes Vides uzraudzības nodaļa.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Oskars gados jauns Latvijas pilsonis redzot, ka Rīgā un citur Latvijā arvien biežāk redzami Krievijas karogi un tā dēvētās Georga lentītes, Oskars savai automašīnai pielicis Latvijas valsts karogu, bet policists to licis noņemt, ziņo Latvijas Avīze.

Oskars laikrakstam stāsta, ka pārbraucot Salu tiltu, viņu apturējis ceļu policists un pirmais, ko dzirdējis no ceļu policista, bijis, nevis ierastais: «Labdien, mani sauc…», bet strikta prasība: «Noņemiet karodziņu!»

Pēc tam sekojis šāds dialogs:

Oskars: «Kāpēc?»

Policists: «Nedrīkst braukt ar karodziņiem.»

Oskars: «Parādiet likumu, kas aizliedz braukt, ja automašīnai piestiprināts Latvijas karodziņš.»

Policists: «Nekas nav jārāda!»

Oskars: «Tad kāpēc karodziņus pārdod veikalā, ja, tos pieliekot, nedrīkst braukt?»

Policists: «Tāpēc, lai tādi stulbeņi kā tu tos pirktu un mēs jums liktu štrāfus!»

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Krievija aizliegusi iebraukt tās teritorijā Rīgas mēram Mārtiņam Staķim (PP), paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova.

Par iemeslu aizliegumam iebraukt kļuvis tas, ka Rīgas pašvaldība pasaules čempionāta hokejā laikā noņēmusi Krievijas karogu, kas ar citu valstu karogiem bija izvietoti Rīgas centrā, un nomainījusi to pret karogu ar Krievijas Olimpiskās komitejas simboliku.

Pašvaldībā skaidroja, ka pilsētvides noformējums, tostarp karogi, tika izvietoti, vadoties pēc Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) norādījumiem.

"Vienlaikus pašvaldība, izvērtējot kopējo koncepciju, tostarp vides noformējumu čempionāta norises vietās, kā arī, lai izslēgtu noformējuma dažādo interpretāciju, pieņēma lēmumu, ka kopīgai noskaņai atbilstošāk lietot Krievijas Olimpiskās komitejas komandas karogu, jo šis ir oficiālais čempionātā spēlējošās komandas nosaukums," skaidroja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā.

Antons Ļubenko A/S Trasta Komercbanka Vērtspapīru daļas speciālists Pirmdien tirgu MMVB sekcijā izcēlās ar ārkārtīgi zemu aktivitāti, jo tirgus laukumi ASV tika slēgti sakarā ar Amerikas prezidenta dienas svinībām. Tomēr jāteic, ka bija pietiekami liela interese par dažiem Krievijas vērtspapīriem no treideru un to klientu puses. Vispirms jau tas attiecas uz KAS Krievijas Vienotā Energosistēma un Sberbank vērtspapīriem, par kurām interesi izrādīja tirgus dalībnieki visas tirgus dienas garumā. Tirgošanās sākumā tika piefiksēts pārsvarā visu lielāko likvīdo vērtspapīru, kas pieejami tirgū, kotēšanās kāpums, bet zilo kauliņu cenām neizdevās ilgi noturēties sasniegto atzīmju līmenī un tirgus dienas vidū praktiski visu vērtspapīru kotēšanās atgriezās iepriekšējās piektdienas tirgus dienas slēgšanas līmenī. Visticamāk akciju rīta kotēšanās kāpums (akciju kotēšanās uzkāpa līdz 1.0-1.5%) bija īso pozīciju slēgšanas sekas, kas bija atvērtas pagājušās nedēļas beigās. Gazprom akciju kotēšanās Krievijas Tirgus Sistēmā turpināja vienmērīgu kāpumu, kas jau novērots trešo tirgus dienu pēc kārtas. Beidzot tirgošanos koncerna akciju kotēšanās sasniedza maksimālo kotēšanos punktu, kas piefiksēts visas sesijas gaitā – 25.63 rbļ. par akciju (minimālais līmenis tirgus dienas gaitā sastādīja 25.25 rbļ. par akciju). Otrdien, lielākajai daļai Krievijas zilo kauliņu izdevās noturēties uz jau agrāk sasniegtiem, pietiekami augstiem cenu līmeņiem. No tirgus kopējās kotēšanās izcēlās parastie un priviliģētie Sberbank un Gazprom vērtspapīri, kas prata nodemonstrēt nesliktu kursa vērtības kāpumu, uz pietiekami gausās tirgošanās fona. Priviliģēto Sberbank vērtspapīru kotēšanās daļēji pēc tirgošanās kopumā izauguši gandrīz par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējās dienas slēgšanas līmeni, bet Gazprom akcija pilnībā spēja pietuvoties līdz atzīmei 26.0 rbļ. par akciju un tirgošanās sesijas beigās koncerna vērtspapīri tika tirgoti jau šajā līmenī. Dienas laikā pretojoties, Krievijas ziliem kauliņiem līmenis pagaidām palika nepārvarams (daļēji Lukoil akcijām neizdodas pārsist atzīmi 470 rbļ. par akciju, bet Surgutneftegaz vērtspapīri nespēj pārkāpt 10.20 rbļ. plāksni par akciju. Nav izslēgts, ka labvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā tuvākajā laikā varēs novērot cenu līmeņu atjaunošanos. Trešdien tirgošanās MMVB fondu sekcijā raksturojās ar gausu vairākums lielāko likvīdo vērtspapīru kotēšanos kritumu, kas bija pieejami tirgū. Pie tam, kā vienmēr toni nosita KAS Krievijas Vienotā Energosistēma akcijas. Dienas pirmajā pusē, no kopējā plāna izsitās tikai Sberbank vērtspapīri, kuru kotēšanās virzījās pret tirgu. Sberbank akciju pieprasījums iespējams bija saistīts ar liela klienta pasūtījuma izpildi, pie tam, interese par šiem vērtspapīriem bija uzsildīta ar parādījušos interesi par iespējamo dividendu izmaksāšanu. Sberbank vērtspapīru kotēšanās nespēja ilgi noturēties sasniegtajos līmeņos un dienas otrajā pusē sekojoši zilo kauliņu vērtspapīriem sāka kristies, kas apstiprina zināmu visa tirgus vājību. Arī Gazprom akcijas pazeminājās salīdzinājumā ar iepriekšējo tirgus sesiju, kaut arī dienas pirmajā pusē koncerna vērtspapīri bija pieprasīti, kas viņiem ļāva sasniegt jaunu cenu maksimumu. Ceturtdien pēc MMVB fondu sekcijas kopsavilkuma vairākums lielāko likvīdo vērtspapīru kotēšanās, kas bija pieejami tirgū izauga, salīdzinājumā ar iepriekšējās dienas slēgšanas līmeni. Tomēr pēdējās sesijas analīze liecina par nevis paaugstinošo bet sāņus trendu – zilo kauliņu kotēšanās svārstīsies skaidri ierobežotos cenu diapazonos Tirgus slēgšanas brīdī KAS Krievijas Vienotā Energosistēma akciju kotēšanās apstājās pie atzīmes 4.096 rbļ. par akciju. Galvenie notikumi grozījās 4.08-4.14 rbļ. par akciju, bet skatoties plašākās cenu koridora plānā robežojas pie 4.00 rbļ. par akciju un 4.20 rbļ. par akciju. Līdzīga situācija attīstījās arī ar citām Krievijas zilo kauliņu akcijām. Jukos akciju kotēšanās apstājās nedaudz zemāk par atzīmi 330 rbļ. par akciju, Krājbankas akciju kotēšanās nenolaidās zemāk par 6 500 rbļ. par akciju. Atbalsta l

Starptautiskā Zilā karoga žūrija šogad sertifikātu piešķīrusi visām 19 no Latvijas pieteiktajām peldvietām un jahtu ostām, informē Vides izglītības fonda pārstāve Ieva Gedzuna.

Zilā karoga sertifikātu šogad saņems Ventspils pilsētas peldvieta, Daugavpils Lielā stropu ezera peldvieta, Daugavpils peldvieta Stropu vilnis, Vakarbuļļu peldvieta Rīgā, Abragciema peldvieta, Mārtiņsalas peldvieta Kuldīgā, Radžu peldvieta Jēkabpilī, pludmale pie Liepājas stadiona un dienvidrietumu pludmale Liepājā, Jūrmalas peldvietas - Jaunķemeri, Dzintari, Bulduri, Majori un Dubulti, kā arī Saulkrastu centra peldvieta un Limbažu Lielezera peldvieta.

No jahtu ostām Zilo karogu saņems Liepājas jahtu centrs, Marina osta Pāvilostā un Kuivižu Kapteiņu osta. Nacionālos peldvietu sertifikātus saņems Rumbulas peldvieta Rīgā un Beberliņu pludmale Liepājā.

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Uzņēmums SIA Uhh design pēc Komunālās pārvaldes pasūtījuma Liepājā ir pabeidzis jaunu karogu mastu uzstādīšanu Jaunajā ostmalā un Lielajā ielā – pie Liepājas universitātes. Pavisam četrās pilsētas vietās tika demontēti vecie un to vietā uzstādīti jauni masti.

Jaunajā ostmalā ir uzstādīti 12, bet pie universitātes – pieci karogu masti, kas ir septiņus metru augsti, izgatavoti no stikla šķiedras.

Pirms tam šajās vietās tika demontēti fiziski un morāli nolietojušies metāla cauruļu masti. Tie bija sarūsējuši, neatbilda savai funkcijai, jo stiprākās brāzmās karogi nereti tika izrauti no stiprinājumiem, to apkalpošana un uzturēšana bija sarežgīta.

Katrs jaunais karoga masts ir uzstādīts uz betona pamatnes apmēram metru dziļumā, būs ērti nolaižams, līdz ar to tagad iespējams operatīvi, neizmantojot autopacēlāju, nomainīt notikumam vai svētkiem atbilstošos simbolus, skaidroja Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) 21. septembrī LOK Ģenerālās asamblejas sesijas laikā no Lielbritānijas pilsoņa Džozefa Makviljama glabāšanā saņēma iepriekš izsolīto Latvijas karogu, kuru Londonas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā nesa pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš.

Db.lv jau vēstīja, ka augustā internetā notika izsole, kurā karogu iegādājās kāds lietotājs ar segvārdu Joseph. Izsolē piedalījās arī Latvijas Olimpiskā komiteja, tomēr, cenai pārsniedzot 1000 mārciņas, Olimpiskā komiteja no izsoles izstājās. Karogs tika pārdots par 1550 britu mārciņām.

Karogu izsolē iegādājušais Dž. Makviljams teica, ka nevēlējies pieļaut karoga nonākšanu kolekcionāru vai spekulantu rokās. «Lūdzu uztvert šo žestu kā mīlestības un cieņas apliecinājumu Latvijai,» latviski sacījis Dž. Makviljams, informē LOK.

LOK norāda, ka izsolē nopirkto karogu Ģenerālās asamblejas sesijas norises telpā ienesa Londonas olimpisko spēļu bronzas medaļnieks pludmales volejbolā Mārtiņš Pļaviņš un pateicās Dž. Makviljamam par īsta vīra cienīgu rīcību, nododot delegācijas karogu LOK.

Ceturtdien, 5.jūnijā plkst.18:00 Rīgas Kurzemes rajona Vakarbuļļu pludmales mastā uzvilks Zilo karogu, kas apliecinās pludmales atbilstību Zilo karogu izvirzītajām prasībām. Rajona izpilddirektors Orvils Heniņš pasākumā uzrunās klātesošos.

Piedalīsies arī Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu pūšamo instrumentu un koklētāju ansamblis. Savukārt pēc karoga uzvilkšanas visi interesenti varēs vērot Sarkanā Krusta darbinieku paraugdemonstrējumus un iegūt zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanu. Pludmalē sakopta teritorija, novietoti soli, uzstādītas jaunas pārģērbšanās kabīnes, atkritumu konteineri. Autostāvvietā izveidots marķējums invalīdu autotransportam un novietotas invalīdiem piemērotas pārvietojamās tualetes, kā arī izveidotas koka nobrauktuves, platformas un celiņi pludmalē. Bērnu atpūtai pludmalē uzstādītas jaunas rotaļu ierīces - slidkalniņi, šūpoles un dažādi rotaļu elementi. Savukārt aktīvās atpūtas cienītājiem sporta laukumi pludmales spēlēm – volejbolam, futbolam un handbolam. Pamatojoties uz peldvietas zemūdens daļas izpēti, jūrā ierīkotas bojas bērniem un pieaugušajiem, ar kurām peldētāji tiek brīdināti par bīstamajām vietām jūrā. Vakarbuļļu pludmales drošību uz ūdens kontrolē glābēji, bet par kārtību rūpējas pašvaldības policijas patruļas.

Sestdien, 7. jūnijā,pirmo reizi jūras karstā pie Liepājas pacels divus no pavisam Liepājai piešķirtajiem četriem Zilajiem karogiem. To var uzskatīt par faktisko pludmales sezonas atklāšanu.

Zilā karoga pacelšana notiks Bērnu un jauniešu pludmales festivāla ietvaros. Šajā dienā liepājnieki un ikviens pilsētas viesis varēs arī piedalīties Bērnu un jauniešu pludmales festivālā, vērot poverliftinga un vindsērfinga sacensības. Karoga pacelšanas ceremonija plkst. 11.00 pie Glābšanas stacijas sāksies ar Nila Īles un perkusionistu studijas African ambient un folklora kopas Baļķi koncertu. Pēc tam, kad Zilais karogs būs uzvijies mastā pie Glābšanas stacijas, visi pludmales apmeklētāji tiks aicināti kājām doties uz Dienvidrietumu pludmali, kur notiks indiāņu rituāls Karstās pēdas. Dienvidrietumu pludmale Zilo karogu šogad ir saņēmusi pirmo reizi. Abos Zilā karoga pacelšanas pasākumos piedalīsies pašvaldības, Vides ministrijas un Zilā karoga žūrijas pārstāvji.

Pagājušā gada nogalē Ventspils pilsētas domes speciālisti varēja iepazīties ar SIA "NK konsultāciju birojs" veikto Ventspils tūrisma mārketinga pētījumu, kas tika izstrādāts pēc Ventspils pilsētas domes pasūtījuma. Darba mērķis bija dot neatkarīgu speciālistu vērtējumu par pašreizējo Ventspils tūrisma attīstības situāciju un perspektīvām, konstatēt vājās puses un rast risinājumus to novēršanai, kā arī identificēt stiprās puses un sniegt priekšlikumus to efektīvai izmantošanai. Mārketinga pētījuma ietvaros tika veikta plaša pilsētas viesu aptauja, kuras laikā anketas aizpildīja 1262 respondenti, tika intervēti arī Ventspils tūrisma nozares uzņēmumi un speciālisti. No aptaujātajiem pilsētas viesiem lielākā daļa bija ieradušies no Rīgas 50,81 %, 26,39% no Kurzemes un 13,20 % no Vidzemes. Aptaujātie viesi Ventspilī lielākoties bija ieradušies ar automašīnām 42,87 %, bet 30,43 % ar tūristu autobusiem, 12,12 % ar satiksmes autobusiem. 31,54 % no respondentiem bija skolēni vai studenti, bet 30,03 % dažādi darbinieki, 17,35 % respondenti bija uzņēmumu vai struktūrvienību vadītāji. 67,19 % no viesiem Ventspilī bija ieradušies, lai iepazītos ar pilsētu un tās kultūru, bet 23,30 %, lai apciemotu draugus un radus, 18,15 % viesu Ventspilī aktīvi atpūtās un sportoja. Ar Ventspils mārketinga pētījumu Latvijas tūrisma speciālisti un plašas saziņas līdzekļu pārstāvji detalizētāk tiks iepazīstināti 3.Ventspils tūrisma konferencē 20. februārī, kas notiks Ventspils Augstskolā. Savukārt Ventspils tūrisma informācijas centrs, lai spriestu par tūrisma nozares attīstību pilsētā, ir apkopojis tūrisma statistikas datus par pagājušo gadu. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem būtiski ir audzis naktsmītņu un gultasvietu skaits Ventspilī. 2002. gadā Ventspilī bija 25 naktsmītnes ar 804 gultasvietām, bet 2003. gada nogalē Ventspilī bija jau 39 naktsmītnes ar 1284 gultasvietām. Arī nakšņojušo tūristu skaits palielinās no gada uz gadu (2002.gadā Ventspilī nakšņoja 40159 cilvēki (75293 cilvēknaktis), bet 2003.gadā jau 54094 cilvēki (93050 cilvēknaktis). Būtisks ir nakšņojušo ārzemju tūristu skaita pieaugums - ja 2002.gadā no visiem nakšņojušiem tūristiem tikai 5 % bija ārzemnieki, tad 2003.gadā Ventspilī no visiem nakšņojušiem tūristiem ārzemnieki bija 15,85 %, kas ir trīs reizes vairāk kā 2002.gadā. Visvairāk ārzemju viesi bijuši no Lietuvas 18,48 %, no Vācijas 16,06 %, no Krievijas 14,32 %, no Igaunijas 10,06 %, no Zviedrijas 6,54 %, no Somijas 5,70 %, u.c. Arī Ventspils tūrisma objekti 2003. gadā ir bijuši labi apmeklēti. Ventspils muzeju kopā apmeklējuši 106575 cilvēki, no tiem 56401 bijuši Piejūras brīvdabas muzejā, 49408 apmeklētāji Livonijas ordeņa pilī, bet 766 cilvēki H. Dorbes memoriālajā muzejā „Senču putekļi”. Jau otro gadu pēc kārtas Ventspils muzejus apmeklējuši vairāk 100 tūkstoši viesu. Ar ekskursiju kuģīti "Hercogs Jēkabs" pagājušajā gadā braukuši 70700 pilsētas viesu, akvaparku "Ventspils" apmeklējuši 66287 cilvēki, Tūrisma informācijas centrā pieteiktas 236 ekskursijas, bet pilsētā uzskaitīti 1546 tūristu autobusi. Būtisks apmeklētāju pieaugums bijis Ventspils Jahtu ostā, kur pagājušajā gadā uzņemtas 350 jahtas, salīdzinot ar 2002. gadu (223 jahtas) tas ir par 57% procentiem vairāk. Viesi Ventspilī ieradušies, lai apmeklētu arī pilsētas pasākumus. Ventspils pilsētas svētkus apmeklēja ~ 50500 cilvēku, bet burinieku regati "Cutty Sark Tall Ship's Races 2003" Ventspilī ~ 60000 skatītāju. Jūras svētkus Ventspili apmeklējuši ~ 35500 cilvēku. Ņemot vērā būtisko pieaugumu naktsmītņu noslogojumā, jāsecina, ka arvien vairāk tūristi pilsētā uzturas nevis caurbraucot, bet pārnakšņojot vienu un vairāk naktis. Līdz ar to tūrisma nozares ieguldījums pilsētas ekonomikā ar katru gadu kļūst nozīmīgāks. To veicināja gan plašā kultūras un sporta programma, gan daudzveidīgās aktīvās atpūtas iespējas, gan arī pagājušajā vasarā atklātās jaunās naktsmītnes, piemēram, Olimpiskā centra „Ventspils” sporta viesnīca ar 152 vietām, Ventspils augstskolas viesnīca ar 256 vietām, kas darbojas jūlijā un augustā, un vairāk

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Apliecinot Jūrmalas peldvietu augsto kvalitāti, 5.jūnijā Majoros notiks starptautiskās balvas - Zilā karoga pacelšanas svētki. Bulduru un Majoru peldvietas šo prestižo vides godalgu saņems jau sesto gadu pēc kārtas. Zilo karogu no jūras atgādās glābēju komanda, un tas tiks svinīgi pacelts mastā. Svētku gaitā notiks arī konkurss par Zilo karogu bērniem un pieaugušajiem, bet uzvarētāji saņems dažādas balvas ar Jūrmalas simboliku. Paredzēti dažādi pārsteigumi. Nozīmīgo Zilā karoga balvu piešķir Eiropas Vides izglītības fonds uz vienu gadu pludmalēm, kas atbilst noteiktiem vides tīrības, izglītības un drošības kritērijiem. Vispirms to skaitā jāmin peldūdens kvalitāte, peldvietas uzraudzība, medicīniskās un cita veida palīdzības pieejamība. Jūrmalas dome velta lielu uzmanību pludmales sakārtošanai, cenšoties panākt visu Jūrmalas peldvietu atbilstību stingrajiem nosacījumiem. Pašvaldība par vienu no savas darbības prioritātēm uzskata pludmales apmeklētāju komfortu un drošību. Šopavasar 32 kilometrus garās Jūrmalas pludmales sakārtošanai pašvaldība atvēlēja Ls 83 000. Patlaban ir izstrādāts Kauguru glābšanas stacijas rekonstrukcijas projekts, lai arī Kauguru peldvietu padarītu atbilstošu Zilā karoga noteikumiem.

Svētdien, 5.jūnijā, virs Majoru un Bulduru pludmalēm uzvijās Zilais karogs, apliecinot Jūrmalas peldvietu atbilstību augstiem vides kritērijiem. Abas peldvietas šo prestižo vides godalgu saņem jau sesto gadu pēc kārtas. Zilo karogu Majoru glābšanas stacijā no jūras atgādāja glābēju komanda, un to svinīgi pacēla mastā Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta. Pēc tam improvizēts koris, ko veidoja Jūrmalas domes priekšsēdētāja, vides ministrs Raimonds Vējonis, domes deputāts, Vides jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Griķis, pasākuma vadītājs Roberts Gobziņš un vēl dažas skanīgas balsis, nodziedāja «Jūriņ prasa smalku tīklu». Svētku gaitā notika arī konkurss par Zilo karogu bērniem un pieaugušajiem, bet uzvarētāji saņēma dažādas balvas ar Jūrmalas simboliku. Nozīmīgo Zilā karoga balvu piešķir Eiropas Vides izglītības fonds uz vienu gadu pludmalēm, kas atbilst noteiktiem vides tīrības, izglītības un drošības kritērijiem. Vispirms to skaitā jāmin peldūdens kvalitāte, peldvietas uzraudzība, medicīniskās un cita veida palīdzības pieejamība. Šopavasar 32 kilometrus garās Jūrmalas pludmales sakārtošanai pašvaldība atvēlēja Ls 83 000. Patlaban ir izstrādāts Kauguru glābšanas stacijas rekonstrukcijas projekts, lai arī Kauguru peldvietu padarītu atbilstošu Zilā karoga noteikumiem. Šogad Zilais karogs piešķirts 2442 peldvietām un 632 jahtu ostām 29 Eiropas un citās valstīs.

Saskaņā ar Nacionālās žūrijas lēmumiem uz starptautiskās Zilā Karoga starptautiskās žūrijas vērtēšanu izvirzītas deviņas peldvietas un viena jahtu osta.

Ir noslēgusies Latvijas kandidātu vērtēšana starptautiskās vides balvas – Zilais Karogs iegūšanai, Db.lv informēja Zilā Karoga nacionālā koordinatore Ieva Ulme. Nacionālās peldvietu un jahtu ostu izvērtēšanas Komisijas (Zilā Karoga Nacionālās žūrijas) sēdē 12.martā tika izvērtēti Latvijas pašvaldību un jahtu ostu pieteikumi Zilā Karoga iegūšanai. Visticamāk, ja starptautiskā žūrija lems līdzīgi, Latvijas peldvietām un jahtu ostām šogad tiks piešķirtas jau desmit šīs tūrisma sektorā visatpazīstamākās vides balvas.

Saskaņā ar Nacionālās žūrijas lēmumiem uz starptautiskās Zilā Karoga starptautiskās žūrijas vērtēšanu tika izvirzītas deviņas peldvietas un viena jahtu osta. Bez papildu procedūrām uz starptautisko žūriju tiks izvirzītas Liepājas pilsētas, Ventspils pilsētas, Engures pagasta Abragciema peldvietas, divas Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvietas, kā arī Jūrmalas pilsētas Bulduru, Majoru un Jaunķemeru peldvietas.