Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Šogad paredzēti vērienīgi uzlabojumi vairākos Latvijas akvaparkos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Jau šīs sezonas laikā Ventspils pludmales akvaparkā iecerēts ar ES atbalstu uzstādīt saules kolektorus un gaisa siltumsūkņus ūdens sildīšanai. Savukārt Līvu akvaparks paredzējis iepirkt sērfošanas simulatorus un citas iekārtas par vairāk nekā 1,5 miljoniem latu. Arī viņi cer saņemt Eiropas struktūrfondu līdzekļus kā pakalpojuma eksporta uzņēmums jauna produkta izveidei. Jūrmalas akvaparka Nemo teritorijā, kas pagājušajā vasarā bija slēgta, šovasar plāno plašus labiekārtošanas darbus un kosmētisko remontu, ieguldot savus līdzekļus, bet ceturtais Latvijas akvaparks Akvalande atteicās komentēt savus plānus.

Šogad Olimpiskais centrs Ventspils atzīmē savu 20 gadu jubileju kā pirmais un plašākais sporta komplekss Latvijā. Aizvadītie gadi ir bijuši ļoti dinamiski un sasniegumiem bagāti.

Olimpiskais centrs Ventspils savu aktīvo darbību uzsāka ar jaunbūvētās sporta bāzes, Basketbola halles, atklāšanu, kas notika 1997. gada 25. oktobrī.

Izveidojot Olimpisko centru, pirmkārt tika domāts par to, lai ventspilnieki varētu labos apstākļos nodarboties ar dažādām sportiskajām aktivitātēm, un šis mērķis neapšaubāmi ir sasniegts. Taču, ejot plašumā un augot, Olimpiskais centrs ir kļuvis par iecienītu dažādu sporta pasākumu norises vietu un visaugstākā līmeņa treniņu bāzi. Tieši Ventspilī trenējas daudzi sportisti, kuri ar panākumiem pārstāv Latviju Olimpiskajās spēlēs, Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās. Pagājušajā gadā uz Riodežaneiro Olimpiskajām spēlēm no 33 Latvijas olimpiešiem, 10 bija Ventspils atbalstītie un šeit sagatavotie sportisti.

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

Labklājības ministrijas (LM) 2014.gada budžeta prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana, sniedzot atbalstu nabadzības riskam visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām - cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī ģimenēm ar bērniem un pensionāriem, paredz LM sagatavotie priekšlikumi 2014.gada budžetam.

Kopumā visu aktivitāšu īstenošanai LM 2014.gadā papildu nepieciešami 37,8 miljoni latu.

Viena no būtiskākajām LM nākamā gada prioritātēm ir sekmēt cilvēku ar invaliditāti materiālās situācijas uzlabošanos, palielinot materiālo atbalstu noteiktām cilvēku ar invaliditāti grupām, norāda ministrijas pārstāvji.

Proti, no 2014.gada 1.janvāra plānots palielināt materiālo atbalstu cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tas nozīmē, ka cilvēki ar I grupas invaliditāti līdzšinējo 45 latu vietā varētu saņemt 58,5 latus mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti - 54 latus mēnesī. I grupas invalīdi ar invaliditāti kopš bērnības līdzšinējo 75 latu vietā saņemtu 97,5 latus mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti, kuri ir invalīdi kopš bērnības, saņemtu 90 latus mēnesī. Cilvēkiem ar III grupas invaliditāti palielinājums nav paredzēts.

«Tuvākajā laikā» 3. grupas invalīdi un profesionālās izglītības mācību iestāžu audzēkņi sabiedrisko transportu Rīgā varēs izmantot bez maksas, lēmusi pilsētas dome.

Izmaiņas domes saistošajos noteikumos par braukšanas maksas atvieglojumiem pilsētas sabiedriskajā transportā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas izdevumā Latvijas Vēstnesis, plānots, ka tas notiks marta beigās.

Jānorāda gan, ka Rīgas domes frakcijas Vienotība deputāts Juris Viņķelis bija iesniedzis vēl divus priekšlikumus. Viens paredzēja, ka bez maksas sabiedriskajā transportā var pārvietoties visi pensionāri līdz 75 gad vecumam, kas deklarējušies Rīgā. Savukārt otrs paredzēja, ka bez maksas var braukt arī studenti. Šie priekšlikumi netika atbalstīti, liecina informācija pašvaldības uzziņu portālā.

10% Īrijas iedzīvotāju nabadzības dēļ nevar atļauties pareizi sabalansētu uzturu, šis skaits sasniedzis augstāko līmeni sešu gadu laikā, informē baltic-ireland.ie.

Visbiežāk no tā ciešot bezdarbnieki, zemu apmaksāto darbu veicēji, invalīdi un cilvēki ar smagām slimībām, personas ar zemu izglītības līmeni un ģimenes, kuras audzina vairāk nekā trīs bērnus, kā arī viena vecāka ģimenes.

Aģentūras Safefood veiktā pētījuma rezultāti liecinot, ka no 2009. līdz 2010.gadam nepietiekamas pārtikas risks pieaudzis par 3%.

Šī problēma izraisot sekas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Tūlītējs efekts no nepietiekama uztura ir, sākot no enerģijas trūkuma un koncentrēšanās grūtībām bērniem, līdz pat labklājības jautājumiem ikdienas dzīvē pieaugušajiem. Ilgtermiņā nepietiekams uzturs izraisa hroniskas slimības, piemēram, osteoporozi, diabētu, liekā svara problēmas un dažas vēža formas.

No 1.jūlija stājas spēkā grozījumi OCTA likumā. Tie paredz, ka ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, polisi varēs iegādāties par 40% lētāk. Tāpat transportlīdzekļu īpašnieki OCTA polisi varēs iegādāties uz īsāku termiņu – vienu mēnesi, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB).

"Apdrošinātāji, balstoties uz statistiku, secinājuši, ka, jaunā likuma norma par OCTA termiņa samazināšanu, iespējams, palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu ceļu satiksmē. Tas, savukārt, novedīs pie izmaksu pieauguma no Garantijas fonda par neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisīto CSNg zaudējumu kompensēšanu," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

No 1.jūlija OCTA standartlīgumu varēs slēgt uz vienu mēnesi. "Līdz šim likums paredzēja, ka OCTA polisi varēja iegādāties uz trim, sešiem, deviņiem vai 12 mēnešiem, paredzot atsevišķus izņēmumus. LTAB apkopotā statistika un līdzšinējā pieredze rāda – jo īsāks OCTA derīguma termiņš, jo lielāka iespēja, ka transportlīdzekļa īpašnieks savlaicīgi neiegādāsies jaunu polisi. Līdz ar to drīzumā varēsim secināt vai un cik daudz palielināsies spēkratu skaits, kas satiksmē piedalās bez derīgas OCTA," stāsta J.Abāšins, piebilstot, ka nozare sagaida adekvātu likuma izpildes kontroli no valsts atbildīgo institūciju puses, lai nepieļautu situāciju, kas novedīs pie neapdrošināto skaita pieauguma.

Šā gada jūnija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 11,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinājumā maiju, jūnijā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.

Jūnijā, tāpat kā maijā, reģistrētā bezdarba līmenis pazeminājies visos valsts reģionos. Zemākais bezdarba līmenis jūnijā reģistrēts Rīgas reģionā – 8,1%, bet augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 22,9%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis jūnijā bija 12,7%, Zemgales reģionā – 13% un Vidzemes reģionā – 13,9%.

Pērnā gada decembra beigās bezdarba līmenis valstī samazinājies līdz 10,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, informē Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA).

Pērn kopumā darbā iekārtojušies vairāk nekā 83 tūkstoši bezdarbnieku.

Mēneša laikā bezdarba līmenis sarucis par 0,1 procentpunktu un bezdarbnieku skaits mazinājies par 365 cilvēkiem – decembra sākumā darba meklējumos bija 104 414 bezdarbnieki, bet decembra beigās – 104 052 darba meklētāji. 2012. gada decembra beigās NVA datu bāzē bija 3 140 darba devēju reģistrētās brīvās darba vietas.

Zemākais bezdarba līmenis pērnā gada decembrī reģistrēts Rīgas reģionā - 6,8%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā - 21,1%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis decembrī bija 11,4%, Zemgales reģionā - 11,7% un Vidzemes reģionā - 12,8%.

Rīgas iedzīvotājiem sabiedriskā transporta pakalpojumos tiks iekļauti arī dzelzceļa pārvadājumi. To paredz starp Rīgas domi un Satiksmes ministriju noslēgtais nodomu protokols.

Plānots, ka turpmāk elektriskajos vilcienos Rīgas teritorijā būs izmantojami tie paši e-taloni, ko iedzīvotāji lieto pilsētas sabiedriskajā transportā. Braucieniem pilsētas robežās vilcienā būs vienots tarifs – 50 santīmu. Nestrādājošie pensionāri, skolēni un invalīdi varēs braukt bez maksas, bet citu atlaižu kategorijām tādas pašas atlaides kā pilsētas transportā tiks saglabātas arī vilcienos.

Plānots, ka atlaižu piemērošanai elektrovilcienos Rīgas pašvaldībai būs nepieciešami aptuveni 350 tūkst. Ls gadā.

Jautājumu par dzelzceļa pārvadājumu iekļaušanu Rīgas kopējā pasažieru apkalpošanas sistēmā un vienotas atlaižu sistēmas piemērošanu tiks izskatīts Rīgas domes sēdē 15. maijā. Pēc tam tiks noslēgts attiecīgs pakalpojumu līgums ar VAS Pasažieru vilciens, vilcienos tiks uzstādīti validatori un jau jūlijā rīdzinieki varēs sākt arī elektrovilcienos lietot savus e-talonus ar pašvaldības noteiktajām atlaidēm.

Strādāt galvaspilsētā devušies ne vien Pierīgas iedzīvotājim bet arī vairāk nekā 200 kilometrus attālajā Daugavpilī reģistrētie. Līdz ar sabiedriskā transporta atlaižu piemērošanu Rīgā deklarētajiem, Latvijas otrā lielākā pilsēta zaudēs aptuveni piecus tūkstošus deklarēto iedzīvotāju un piecus miljonus latu, raksta Nasha.lv.

2012. gadā Rīgā strādāja 4344 daugavpilieši, kas nodokļos pilsētai samaksāja aptuveni 3,8 miljonus latu, bet šogad šis skaitlis tiek lēsts vēl lielāks - piecu miljonu latu apmērā. Daugavpilieši, kas strādā Rīgā, izmanto ne tikai Rīgas satiksmes pakalpojumus, bet arī tērējas, lai apmaksātu ceļa izdevumus veicot pārbraucienus starp divām pilsētām, tādēļ laikraksts paredz, ka daugavpilieši labprāt reģistrēs dzīvesvietu Rīgā, lai izmantotu rīdziniekiem piedāvātos labumus.

Pērn Rīgā strādājošo skaits sasniedza 480 tūkstošus cilvēku, no kuriem 225 tūkstoši nav rīdzinieki, citējot Valsts nodokļu inspekcijas datus, ziņo Nasha.lv. Tādējādi Rīgai «gar degunu» gājuši aptuveni 200 miljoni latu.

Gada sākumā spēkā stājās Zemes pārvaldības likums, un lielākā daļa pludmaļu pārgāja vietvaru valdījumā, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas paspārnē palikušas vien dabas un nacionālo parku dabas liegumos, kā arī ainavu aizsardzības zonās esošās pludmales. Tas nozīmē, ka tagad piejūras liedagi ir attiecīgo pašvaldību saimnieciskuma spoguļotāji, un kārtība tām jānodrošina par saviem līdzekļiem, jo valdība neatbalstīja valsts budžeta naudas piešķiršanu šim mērķim, pirmdien raksta laikraksts Diena.

VARAM gan atzīmē, ka papildu ienākumus apsaimniekošanas vajadzībām pašvaldības var gūt, iznomājot pludmales vasaras kafejnīcām.

Varētu šķist, ka bagātākās piejūras pašvaldības, kuru pludmalēs ir liels tirdzniecības nojumju un arī atpūtnieku blīvums, vairāk gādā par komfortu pludmalēs. Dienas izpēte liecina par pretējo – piemēram, kūrortpilsētā Jūrmalā jau gadiem nav pieejamas bezmaksas labierīcības. Pašvaldībā skaidro, ka visās 11 oficiālajās jūras krasta peldvietās izvietots kopumā 17 maksas sabiedrisko tualešu, un katrā no šīm konteinera tipa nojumēm atrodas darbinieks, kas «ķemertiņus» uztur kārtībā, vienlaikus pasargājot tos no vandāļiem, tomēr galvenais pienākums ir maksas – 0,25 eiro – iekasēšana. No tās atbrīvoti pirmsskolas vecuma bērni un invalīdi. Tomēr, ilgāku laiku uzturoties pludmalē, redzams, ka maksas tualeti izkonkurē krūmiņi un daudzos gadījumos, iespējams, arī līcis.

Atvieglojumu saņēmēji varēs izvēlēties identifikācijas veidu; ministri neapmierināti ar ieviešanas termiņu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc vairāku gadu ņemšanās ap to, kā reizē identificēt sabiedriskajā transportā pasažierus, kuri saņem braukšanas maksas atvieglojumus, un ieviest bezskaidras naudas norēķinus, Ministru kabineta komiteja atbalstījusi valsts SIA Autrotransporta direkcija (ATD) piedāvāto modeli. Satiksmes ministrijai (SM) doti divi mēneši, lai nāktu klajā ar detalizētiem priekšlikumiem sistēmas ieviešanai.

DB jau rakstījis, ka ATD piedāvātā sistēma paredz, ka braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēji ‒ invalīdi, bāreņi vai politiski represētie ‒ varēs izvēlēties sev ērtāko identifikācijas līdzekli. Tas būs vai nu bankas bezkontakta maksājumu karte, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) izsniegta eID karte, e-talons Rīgā vai, iespējams, Labklājības ministrijas izsniegta invalīdu apliecība, kas būtu validējama sabiedriskajā transportā. Pēc ATD valdes priekšsēdētāja Kristiāna Godiņa teiktā, šādu atvērtu sistēmu atbalsta arī klienti, proti, nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv atvieglojumu saņēmējus. Patlaban šāds statuss ir 132 tūkst. personu, bet nākamā gada otrajā pusgadā tiem pievienosies arī daudzbērnu ģimenes.

Rīgas mikroautobusu satiksme norāda uz Autotransporta direkcijas nepadarīto darbu.

Valsts Autotransporta direkcija (ATD) publiskajā telpā vērsās pret pilnsabiedrību Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) ar aizdomām par iespējamu krāpniecību aizdomīgi daudz pārvadāto invalīdu skaita dēļ, saņemot vairāk dotāciju. Uzņēmums pārmetumus noliedz un norāda uz ATD nepadarītajiem darbiem.

Dienas Bizness situāciju skaidrot aicināja RMS pārstāvi, SIA B-Bus valdes priekšsēdētāju Vitāliju Komaru. SIA B-Bus uzņēmumu grupā ietilpst struktūrvienības – pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme, SIA Sabiedriskais autobuss, SIA Ekspress-Ādaži, SIA Migar un UAB B-Bus Lietuvā.

Fragments no intervijas

Kāds ir iemesls teikt, ka ATD pārmetumi par pārlieku liela skaita invalīdu pārvadājumiem RMS ir nepamatoti?

Vienīgais instruments valdībai, lai cīnītos pret inflāciju, ir virsplāna budžeta nodokļu ieņēmumus nelaist apgrozībā un tādējādi nebarot inflāciju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš atzīst, ka citas valstis ir pierādījušas skarbu patiesību: samazinātās nodokļu likmes nav garantija, ka preces vai pakalpojumi patiešām kļūs lētāki, turklāt valstij vajag naudu, ar ko finansēt drošību, izglītību, veselību u.tml., bet zemākas nodokļu likmes samazina finansējumu šīm svarīgajām sfērām.

Kāda ir situācija valsts makā?

Laba, jo ieņēmumu daļa pildās labi — iekasēts par 13,4% jeb 688,7 milj. eiro vairāk, nekā plānots. Tas notiek ne tikai, pateicoties inflācijai, bet jo īpaši, pateicoties pieaugušajai ekonomiskajai aktivitātei. Protams, februārī, iestājoties ģeopolitiskajai krīzei, ekonomiskās aktivitātes uz apmēram divām nedēļām pieklusa, taču pēc tam strauji atjaunojās, ko apliecina ne tikai eksporta pieauguma rādītāji. Lielāki ienākumi, nekā tika prognozēts pirmajā pusgadā, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklī - par 26,6% ( jeb par 213,1 milj. eiro), pievienotās vērtības nodoklī - par 13,2% (jeb par 190,1 milj. eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās - par 13,2% (jeb par 248,7 milj. eiro). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu procentuālais pieaugums, kas ir būtiski lielāks nekā otrā darbaspēka nodoklī – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, pamatots ar diviem faktoriem: pirmkārt, cilvēku ienākumiem, kas nav saistīti ar darba algu, piemēram, nekustamā īpašuma u.tml. pārdošanu, izīrēšanu, par ko maksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli; otrkārt, ir noteikti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griesti, virs kuriem šis maksājums nav jāveic, bet ir jāmaksā jau ievērojami lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis, piemērojot likmi 31% apmērā, bet līdz attiecīgajai summai tiek piemērota likme tikai 23% apmērā.

Rīgas pašvaldības saistošajoss noteikumos par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā šajā gadā paredzēts noteikt nodokļa pieauguma ierobežojumu 25% apmērā, kā arī neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamo māju palīgēkas, izņemot garāžas.

Šie noteikumi tiks pieņemti tuvākajā laikā, informēja Rīgas mērs Nils Ušakovs. Tomēr ar nekustamā īpašuma nodokli paredzēts aplikt inženierbūves – laukumus, kas tiek izmantoti kā transportlīdzekļu maksas stāvlaukumi. Savukārt ar paaugstinātu nodokli – 3% apmērā no zemes kadastrālās vērtības – tiks aplikti grausti.

Minētie saistošie noteikumi papildināti arī ar jaunām nodokļa maksātāju kategorijām, kurām, sākot ar šo gadu, tiks piešķirti nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi. Tātad nekustamā īpašuma nodokļa turpmāk varēs saņemt arī 1. vai 2. grupas invalīdi un personas, kurām ir kopīga deklarētā dzīvesvieta ar bērnu invalīdu.

ASV Kalifornijas štata Santamonikas apkaimē bāzēta treileru parka vērtība aplēsta 30 milj. ASV dolāru (aptuveni 17 milj. Ls) apjomā, vēsta Reuters.

Treileru parks uzcelts 1951. gadā, un patlaban 90% parka iedzīvotāju ir vecāka gadagājuma cilvēki un invalīdi. Liela daļa iedzīvotāju parkā dzīvo jau gadiem ilgi, kopš brīža, kad viņi tajā iegādājās treileri.

Tā, piemēram, 84 gadus vecā Džūna Maninga (June Manning) treileru parkā dzīvo jau 18 gadus, bet 78 gadus vecā Mērija Heringa (Mary Hering) savā treilerī nodzīvojusi jau 20 gadus. Treileru parku ieskauj koki, tāpat tajā ir izbūvēts arī peldbaseins.

Patlaban parka atīstītājs Marks Luzato (Marc Luzzato) vēlas pārvietot treilera parku uz citu vietu, lai atbrīvotu vietu teju 500 mājokļu, biroju, veikalu, kafejnīcu un jogas nodarbību telpu izveidošanai. Netālu no vietas, kur patlaban atrodas treileru parks, sākta dzelzceļa līnijas būve, kas ciematiņu savienos ar Losandželosas centru un okeānu.

Apdrošināšanas sabiedrība Ergo Latvijā saņēmusi obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) atlīdzību pieteikumu par ceļu satiksmes negadījumu Zviedrijā, kas aprēķināts vismaz 280 tūkstošu latu apmērā, tādējādi kļūstot par pēdējos 15 gados apdrošinātāja vēsturē lielāko OCTA atlīdzību par negadījumu.

Ceļu satiksmes negadījums (CSNg) noticis pērn septembrī, automašīnai saduroties ar meža zvēru - alni. Daudzās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, šādus negadījumus OCTA polise neatlīdzina, bet tā kā šoreiz tas notika Zviedrijā, saskaņā ar tur spēkā esošajiem noteikumiem, Ergo būs jāatlīdzina negadījuma rezultātā radušies zaudējumi.

Negadījuma rezultātā gājis bojā 30 gadus jauns automašīnas īpašnieks, smagi cietis auto vadītājs un 21 gadu jauna pasažiere. Šobrīd apdrošināšanas atlīdzības aprēķinā ņemti vērā iespējamie nesaņemtie ienākumi, cietušo ārstēšanās izdevumi un transportēšana no notikuma vietas ar helikopteru, norāda Ergo.

Retro tramvajs šogad būtiski mainījis savu vizuālo izskatu - tramvaja vagoniņu ielās varēs atpazīt un pilsētvidē tas izcelsies ar sarkanu un dzeltenu krāsojumu. Šādas tramvaja pamatkrāsas izvēlētas tuvu oriģinālam - pirmajiem elektriskajiem tramvajiem, kas vairāk nekā pirms 100 gadiem kursēja Rīgā, informēja pašvaldības SIA Rīgas satiksme preses sekretārs Viktors Zaķis.

Rīgas ielās Retro tramvajs atsāks kursēt no 1.maija, katru sestdienu, svētdienu un arī svētku dienās, dodot iespēju arī šī gada vasarā ikvienam galvaspilsētas iedzīvotājam un tās viesiem izbaudīt braucienus ar tramvaja vagoniņu, kurš būvēts un sagatavots pēc sena elektriskā tramvaja modeļa parauga.

Retro tramvajs kursēs maršrutā Ausekļa iela - Mežaparks, apstājoties visās maršrutā paredzētajās pieturvietās. Brauciena laikā pasažieriem būs iespēja izbaudīt braucienu vēsturiskā sabiedriskā transporta līdzeklī, kā arī vienlaikus apskatīt skaistākās vietas Rīgā, piemēram, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Operu, Brīvības pieminekli, Vecrīgu, Basteja kalnu, Nacionālo teātri.

Liepājā no otrdienas, 14. janvāra, bezmaksas abonementa biļetes braukšanai Liepājas pilsētas sabiedriskajā transportā varēs saņemt liepājnieki, kuri vecāki par 80 gadiem.

Saņemot abonementa biļeti, pensionāriem būs jāuzrāda pensionāra apliecība vai personu apliecinošs dokuments (personas apliecība vai pase).

Abonementa biļetes no rītdienas Liepājā deklarētas personas, kuras vecākas par 80 gadiem, varēs saņemt Liepājas pilsētas domes Sociālajā dienestā E.Veidenbauma ielā 3, kā arī SIA Liepājas namu apsaimniekotājs Peldu ielā 5.

No pagājušā gada 1. septembra Liepājas sabiedriskajā transportā bez maksas jau var braukt pirmās klases skolēni un personas, kurām piešķirta nominācija «Goda liepājnieks».

Atvieglojumi braukšanai sabiedriskajā transportā noteikti arī Liepājas pilsētā deklarētiem skolēniem un studentiem, donoriem, Latvijas savienības «Černobiļa» biedriem, skolēniem no daudzbērnu ģimenēm, skolēniem un studentiem no trūcīgām ģimenēm, politiski represētiem nestrādājošiem pensionāriem ar pensiju līdz 355.72 eiro (250,00 Ls) un nestrādājošiem pensionāriem ar pensiju līdz 256.17 eiro (180,00 Ls). Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem I un II grupas invalīdi ir tiesīgi sabiedrisko transportu, tai skaitā Liepājas pilsētas, izmantot bez maksas.

2015.gada 1.oktobrī, piemērojot indeksu 1,0158, tiks indeksētas pensijas un atlīdzības, vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 311 eiro, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Tiks indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 311 eiro, kas ir 50 procenti no 2014.gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (noapaļoti līdz veseliem eiro).

Tas nozīmē, ka tiks indeksētas visas pensijas un atlīdzības, kas nepārsniedz 311 eiro apmēru. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 311 eiro, ar indeksu 1,0158 indeksēs tikai daļu no pensijas – 311 eiro.

Izņēmums ir politiski represētās personas, I grupas invalīdi un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem pensijas un atlīdzības tiks indeksētas ar indeksu 1,0158 neatkarīgi no to apmēra.

Rīgas apgabaltiesa šodien prasībā pret ātrās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja McDonald’s pārstāvniecību Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia piedzina kopumā 20 520 eiro par labu Innai Timofejevai saistībā ar paslīdēšanu uz grīdas un smagas traumas gūšanu.

Kā informēja tiesas preses pārstāvis Raimonds Ločmelis, tiesa par labu Timofejevai nolēma piedzīt kopumā 20 520 eiro, kas sevī ietver morālā kaitējuma atlīdzību 10 000 eiro apmērā, zaudējumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus.

Savukārt prasība daļā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu 1 412 871 eiro apmērā tika noraidīta, tāpat arī noraidīts prasījums daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu.

Ar spriedumu arī noteiktas tiesības Timofejevai saņemt no Premier Restaurants Latvia likumiskos procentus 6% gadā no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei no piedzīto zaudējumu un morālā kaitējuma kopsummas. Spriedumu varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, kas ir noteikta 3.maijā.

Pirms gada tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas definē šo jomu un dod iespēju saņemt grantu biznesa attīstīšanai

Sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 53 uzņēmumi.

«Sākumā aktivitāte bija zemāka, un likuma darbības pirmajā pusgadā sociālā uzņēmuma statusu ieguva 16 uzņēmumi, taču pēc tam aktivitāte pieauga un otrajā pusgadā statusu ieguva 33 uzņēmumi. Pašreizējā aktivitāte atbilst gaidītajai,» saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vadītājs Juris Cebulis. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktores Lienes Reines–Mitevas vērtējumā tendence ir pozitīva, jo katru mēnesi reģistrā klāt nāk jauni uzņēmumi. Aktivitāte esot pietiekama, jo īpaši ņemot vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība ir specifisks biznesa veids un uzņēmējam jābūt ieinteresētam, motivētam, jāpārzina ne tikai bizness, bet arī jāizprot sociālās problēmas sev apkārt. «Tas nav katram, tāpēc mums ar lielu cieņu ir jāatbalsta tie uzņēmēji, kuri iepērk savam uzņēmumam pakalpojumus un preces no sociālajiem uzņēmējiem,» viņa uzsver. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija apvieno 110 biedrus. Lai sasniegtu pietiekamu ietekmi, viņas skatījumā, kritiskā masa varētu būt 200 sociālie uzņēmumi visā Latvijā. Šobrīd visvairāk sociālo uzņēmumu ir reģistrēts Rīgā un Pierīgā, kas nozīmē, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepcija vēl nav pazīstama lielai sabiedrības daļai, it īpaši reģionos, lai arī varētu pieņemt, ka tieši reģionos sociālo problēmu loks ir lielāks un nospiedošāks.

Ieviešot stingrākus nosacījumus sociālās palīdzības saņemšanai, Itālijas valdība no otrdienas pārtrauks izmaksāt pabalstu tūkstošiem cilvēku.

Mediji ziņoja, ka pabalsta jeb tā tā dēvētās pilsoņa algas nogriešana skars aptuveni 169 000 mājsaimniecību, un novērotāji uzskata, ka vasaras beigās palīdzības maksājumi varētu tikt apturēti vēl 80 000 mājsaimniecību.

Jaunā kārtība sevišķi ietekmēs Itālijas dienvidus, kas tradicionāli ir nabadzīgākā Itālijas daļa. Piemēram, Neapolē proporcionāli ir vislielākais skaits cilvēku, kas saņem šo pabalstu.

No šodienas pabalstu saņems tikai mājsaimniecības, kurās ir nepilngadīgie, invalīdi vai seniori, kas vecāki par 65 gadiem.

Arodbiedrības un aktīvistu grupas aicinājušas uz protestiem pret šo valdības lēmumu, un vairākās pilsētās Itālijas dienvidos jau notiek demonstrācijas pie sociālajiem dienestiem. Sicīlijā Terasini pašvaldībā kāds bezdarbnieks pirmdien ielauzās mēra kabinetā ar benzīna kannu rokās, solot aizdedzināt ēku. Viņš tika apturēts.