Transports un loģistika

Ventspils brīvostā kravu apjoms kāpis par 9%

Egons Mudulis, 07.12.2012

Jaunākais izdevums

Vienpadsmit mēnešos pārkrautie 28,2 miljonus tonnu kravu par 3,4 miljoniem pārsniedzis šogad plānoto apjomu.

Visvairāk ostā 2012.gada 11 mēnešos pārkrauti naftas produkti – 15 miljoni tonnu, kas ir par 13% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm – 7,2 miljoni tonnu, kas nodrošināja kāpumu par 24% salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo laika periodu. Trešais lielākais bijis Ro-Ro kravu apjoms – vienpadsmit mēnešos to apjoms sasniedzis 1,8 miljonus tonnu, kas nedaudz pārsniedz pagājušā gada līmeni.

Septiņi no desmit Ventspils brīvostas termināļiem vienpadsmit mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Lielākais kravu pieaugums bijis SIA Ventspils Nafta termināls – par 8%, a/s Ventbunkers – par 39% un a/s Baltic Coal Terminal – par 20%.

Jāatgādina, ka 2012.gada 23.novembrī tika apstiprināts Ventspils brīvostas pārvaldes budžets, kurā vairāk nekā 26 miljoni latu jeb 61% budžeta izdevumu plānoti Investīciju programmas īstenošanai. Kā lielākie no investīciju projektiem paredzēti jaunā sauskravu termināļa būvniecība, jaunas piestātnes būvniecība, muliņa demontāža slēgtā ogļu termināļa jaudas palielināšanai, pievadceļu rekonstrukcija un būvniecība ostas termināļiem un industriālajām zonām, rūpniecisko objektu būvniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģijas kompānija «Jan De Nul N.V.» līdz februāra beigām izrakusi aptuveni 1 milj. m3 Liepājas ostas grunts.

Darbu veic viens no aptuveni pieciem lielākajiem un jaudīgākajiem padziļināšanas kuģiem pasaulē «FERNÃO DE MAGALHÃES». Beļģijas kompānija «Jan De Nul N.V.» iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu ar zemāko cenu Liepājas SEZ izsludinātajā iepirkuma procedūrā par būvdarbu veikšanu Liepājas ostas akvatorijā. Līguma summa ir 24,5 milj, eiro bez PVN un darbi tika uzsākti šā gada 16. janvārī.

Uzsākta Liepājas ostas padziļināšana, kas ir jau trešā pēdējo 20 gadu laikā. Pirmo Liepājas ostas padziļināšanu īstenoja 1999. gadā, kad kuģu ceļu izraka līdz 10,5 m. Tas deva iespēju Liepājas ostai pilnvērtīgi veikt saimniecisko darbību. Otrā Liepājas ostas padziļināšana noslēdzās 2015. gadā, sasniedzot dziļuma atzīmi 12,5 m kuģu ceļos, bet 12 m Brīvostas akvatorijā, lai varētu uzņemt un apkalpot panamax klases kuģus. Tiko uzsākts projekts «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana», kura ietvaros notiks trešā ostas padziļināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Karostas kanāla attīrīšanai izlietos 27% no Liepājas SEZ pārvaldes budžeta

LETA, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karostas kanāla attīrīšanas projektam šogad plānots izlietot 9,44 miljonus eiro jeb 27% no visa Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes 2015.gada budžeta, aģentūru LETA informēja Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Liepājas SEZ valde apstiprinājusi Liepājas SEZ pārvaldes 2015.gada budžetu, kas ieņēmumu un izdevumu sadaļā veido 35,18 miljonus eiro. Pagājušajā gadā budžeta izpilde bija 31 miljons eiro. Kā norādīja Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, budžets šogad ir veidots ar nelielu pieaugumu, lai turpinātu īstenot Liepājas SEZ prioritātes, no kurām nozīmīgākās ir atbalsts uzņēmējiem, infrastruktūras attīstība, kā arī vides kvalitāte un drošība.

Sagatavojot budžeta projektu, tika ņemtas vērā noteiktās prioritātes SEZ un Liepājas ostas attīstībā, Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansētie projekti, Liepājas ostas padziļināšanas projekts, kā arī stividoru kompāniju kravu apgrozījumu plāni un SEZ pārvaldes noslēgtie nomas un pakalpojumu sniegšanas līgumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ministru kabinets akceptē Salacgrīvas ostas un priekšostas pārbūvi

Laura Mazbērziņa, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts «Par Salacgrīvas ostas un priekšostas pārbūvi» nodrošinās ostas konkurētspējas palielināšanos un stabilizēs ekonomisko situāciju, kā arī radīs priekšrocības veiksmīgai ostas attīstībai nākotnē, informē Satiksmes ministrija.

Salacgrīvas ostas un priekšostas pārbūve sekmēs kravu pārkraušanas apjomus, galvenokārt, apaļkoksnes, šķeldas, keramzīta un granīta šķembu kravu veidiem un veicinās ostas kuģošanas drošību, jo pašreizējās hidrotehniskās būves ir fiziski nolietojušās un pilnvērtīgi nepilda tām paredzētās funkcijas, tādejādi ierobežojot ostā ienākošu kuģu pārvietošanos un turpmāku apkalpošanu.

Rīkojums atļauj veikt Salacgrīvas ostas un priekšostas pārbūvi – ostas akvatorijas padziļināšanu līdz mīnus septiņu metru atzīmei, jaunu sauszemes teritoriju būvēšanu uz ziemeļiem no Ziemeļu mola un uz dienvidiem no pašreizējā Dienvidu mola, jauna Dienvidu mola izbūvi, divu piestātņu izbūvi un krasta stiprinājumu izbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Velmers pieļauj, ka Liepājas osta LM akcijas varētu pārdot atsevišķi no Liepājas metalurga pamatražotnes

Nozare.lv, 19.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM kapitāldaļas varētu tikt pārdotas arī atsevišķi no Liepājas metalurga pamatražotnes, pirms tam juridiski nodrošinot metalurģijas ražotnei ostas pakalpojumu pieejamību. Šis pārdošanas veids varētu būt izdevīgāks, nekā pārdodot Liepājas osta LM akcijas komplektā ar metalurģijas pamatražotni, norāda Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Patlaban Liepājas osta LM pārdošanas veids administratora izstrādātajā pārdošanas plānā nav noteikts, un tas ir darīts viena apsvēruma dēļ - pamatražotnei ir jānodrošina pieeja ostas infrastruktūrai, skaidroja Velmers.

«Maksātnespējīgajam uzņēmumam pieder gandrīz 97% Liepājas osta LM akciju, protams, varētu ņemt šīs akcijas, ielikt pārdodamajā uzņēmuma mantas kopumā, un investors nopirktu pamatražotnes aktīvus kopā ar ostas uzņēmuma akcijām. Taču no efektivitātes viedokļa un vadoties pēc principa - iegūt pēc iespējas vairāk līdzekļu no Liepājas metalurga mantas pārdošanas, izdevīgāk būtu Liepājas osta LM akcijas pārdot atsevišķi,» sacīja Velmers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Būtiski paplašinās Mērsraga ostas robežas jūras virzienā

Lelde Petrāne, 14.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināti normatīvo aktu grozījumi, kas paredz Mērsraga ostas robežu paplašināšanu no līdzšinējiem 78 hektāriem līdz 600 hektāriem, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija.

To paredz ceturtdien, 14.martā, valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts Noteikumi par Mērsraga ostas robežu noteikšanu.

Lai realizētu Mērsraga ostas ieceri paplašināt ostas teritoriju jūras virzienā, Mērsraga dome pieņēma lēmumu mainīt ostas robežas, kas nosaka ostas teritorijas kopplatību 600 hektāru lielumā. Izmaiņas paredz, ka ostas zemes platība paliek nemainīga – 47,65 hektāri, bet ūdeņu teritorija no līdzšinējiem 30,7 hektāriem tiek paplašināta līdz 552,35 hektāriem.

Mērsraga ostas teritorijas paplašināšana ir nepieciešama, lai varētu realizēt ostas attīstību saskaņā ar Mērsraga ostas attīstības stratēģiju 2010.-2015.gadam. Realizējot stratēģiju, ir īstenoti praktiski visi plānotie pasākumi, izņemot industriālā parka izveidi ar mērķi veicināt uzņēmējdarbībās attīstību Ziemeļkurzemes reģionā. Ieceres realizēšanai nepieciešama būtiska ostas teritorijas paplašināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas Brīvosta tērē dāvanu kartēm, baseina celiņa un ložas īrei Arēnā Rīga

Dienas Bizness, 18.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Brīvosta tērējusi aptuveni 60 tūkstošu latu lietām, kurām ar ostu darbu nav nekāda sakara. Draudziņas ģimnāzijā īrējusi sporta zāli, savu celiņu Olimpiskā centra peldbaseinā, trenažieru zāli, ūdens reklaksācijas centru un savu ložu Arēnā Rīga, kas vien izmaksā 37 tūkstošus latu.

Trešdienas vakarā, kad Arēnā Rīga spēlēja pašmāju Dinamo pret Prāgas klubu LEV, savā ložā ir Dinamo vadība – Aigars Kalvītis, Zigmārs Priede un Juris Savickis. Tikmēr Rīgas Brīvostas ložā ir nepiederošas personas. Tur hokeju skatās bijušais ostas vadītājs Andris Ārgalis ar dēlu un Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.

Ārgalis norāda, ka iespēju paskatīties hokeju viņš sarunājis ar ostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu, tikmēr Elksniņš skaidro, ka saņēmis no ostas uzaicinājumu, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Ja Rīgas brīvosta publiskotu savu darbinieku algu apmērus, atklātos, ka katrs brīvostas administrācijas darbinieks pie algas vēl saņem 50% piemaksu par labi padarītu darbu. Šādas piemaksas Leonīds Loginovs nodrošinājis visiem, nepārtraukti un pilnā apjomā. Ja ostas administrācijas darbiniekam nepieciešama automašīna darba un privātajām vajadzībām, brīvostai Grāmatvedības likuma prasības nav problēma. Pretēji tām 2011. gadā 35 darbiniekiem izīrētas ostas mašīnas par 8 – 35 latiem mēnesī. Paveicies arī tiem desmit darbiniekiem, kam ir sava personīgā automašīna – brīvosta viņiem piemaksā 20 latus, par to, ka darbinieks arī darba darīšanās izmanto savu braucamo, ostas darbu raksturo raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošanā plānots ieguldīt 41 miljonu eiro

Db.lv, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu kuģošanas un navigācijas drošības līmeni un nodrošinātu lieltonnāžas kuģu piekraušanu Liepājas ostas iekšējā reidā, AS SEB banka piešķīrusi 11,799 miljonu eiro aizdevumu, lai ostā varētu uzsākt ES Kohēzijas fonda projekta «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana» īstenošanu.

ES Kohēzijas fonda projekts «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana» paredz kanāla padziļināšanu ostas vidus vārtos no 12,5 metriem līdz 14,5 metriem, molu galvu zemūdens daļas pārbūve vai stiprināšana ostas vidus vārtos, lai nodrošinātu kuģu ceļa padziļināšanu, priekšostas akvatorijas un kanāla padziļināšana līdz 14,0 metriem, Brīvostas viļņlauža un Sadalošā mola pārbūvi, Brīvostas mola atjaunošanu un kuģu enkurošanas/tauvošanas vietas izbūve pie Brīvostas Sadalošā mola. Plānotais projekta ieviešanas laiks 2018. – 2020. gads, bet kopējās izmaksas veido aptuveni 31,7 miljonus eiro.

Lai Liepājas osta varētu nodrošināt drošu kuģu satiksmi, konkurētspējīgu kravu apstrādi un pārvietošanu Liepājas ostā, Liepājas SEZ pārvalde īsteno trīs ES Kohēzijas fonda projektus plānošanas perioda no 2014. – 2020. gadam, kas ir ļoti gaidīti un nepieciešami Liepājas ostas uzņēmējiem un uzlabotu Liepājas ostas darbību un iespējamās attīstības perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "New Yacht Marina", Ventspils jahtu ostas īpašnieks un operators, turpina jahtu ostas sagatavošanu jaunajai 2020. gada sezonai.

2018.–2019. gada laikā jahtu osta, izmantojot savu akcionāru investīcijas un pārrobežu sadarbības programmas Igaunija–Latvija atbalstu, veica savas galvenās piestātnes rekonstrukcijas programmu. Piestātnes remonta un peldošo pietauvošanās vietu būvniecības rezultātā vispārējais pietauvošanās līnijas garums palielinājās līdz 110 metriem. Sākot ar 2020. gada sezonu, jahtu osta spēs vienlaicīgi uzņemt līdz 50 jahtām.

Sagatavošanās programma jaunajai sezonai ietver kā tehniskas, tā arī mārketinga aktivitātes.

Ventspils jahtu ostas galvenais īpašnieks Igor Šechelev skaidro: "2019. gada sezonā jahtu ostu apmeklēja 146 jahtas no Vācijas, kas veido 29% no visiem apmeklētājiem. Tāpēc esam pievērsuši īpašu uzmanību darbam ar mūsu iespējamajiem klientiem Vācijā, un gatavošanos 2020. gada sezonai esam uzsākuši ar piedalīšanos izstādē "Boot Dusseldorf 2020". Kā jau gadu iepriekš, interese no vācu burātāju puses bija nozīmīga: kopīgais programmas East Baltic Coast stends uzņēma vairāk nekā astoņsimt apmeklētāju – burātājus no Vācijas un citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu Salacgrīvas ostas attīstību, Ministru Kabinets (MK) otrdien, 16. aprīlī apstiprinājis Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto noteikumu projektu «Noteikumi par Salacgrīvas ostas robežu noteikšanu». Tie paredz, ka nedaudz tiks paplašināta ostas teritorija.

Pirms nepilna gada, 2018. gada augustā, MK apstiprināja rīkojumu par Salacgrīvas ostas un priekšostas pārbūvi, kas ir būtisks solis Salacgrīvas ostas attīstībā. To paredz arī «Latvijas ostu attīstības programma 2014.-2020.» un Salacgrīvas ostas attīstības programma periodam līdz 2025.gadam.

Iecerēts, ka Salacgrīvas ostas pārbūves darbi notiks ostas akvatorijas daļā un Baltijas jūras Rīgas jūras līcī (Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajā jūrā), kas turpmāk tiks iekļautas ostas robežās.

Starp plānotajiem darbiem iecerēts līdz - 7 m atzīmei padziļināt ostas akvatoriju, kā arī izbūvēt jaunu Dienvidu molu un divas piestātnes. Tāpat ostas teritorijā paredzēta jaunu sauszemes teritoriju būvēšana uz ziemeļiem no Ziemeļu mola un uz dienvidiem no pašreizējā Dienvidu mola, atbilstoši spēkā esoša teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma zonējumam, un ostu robežu ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aptauja: Latvijas ostu vadības algas noteikšanā būtu lietderīgi izmantot ostu darbības rādītājus

Dienas Bizness, 29.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu pārvalžu darbu un darbības rezultātus būtiski varētu uzlabot precīzu darbības rādītāju noteikšana, par kuru sasniegšanu atbildētu ostu pārvaldes, ir pārliecināti Latvijas ostās strādājošie uzņēmumi un nozares eksperti, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktā aptauja par ostu pārvalžu darbību un pārvaldības principiem.

Turklāt ostu pārvaldēm noteikto vairāku rezultatīvo rādītāju sasniegšana varētu tikt izmantota, nosakot ostu pārvaldes vadības atalgojumu. Bez tam, ostās strādājošie uzņēmēji norāda, ka ir nepieciešams palielināt ostu pārvalžu darbības caurskatāmību un pilnveidot ostu vadības uzdevumus, lai ostas ne tikai nodrošinātu infrastruktūru, bet arī sadarbībā ar citiem transporta koridora dalībniekiem aktīvi līdzdarbotos kravu plūsmu piesaistē.

«Pasaules labākā prakse paredz visaptverošu galveno darbības rādītāju izstrādi, kas ļautu ieinteresētajām pusēm novērtēt ostu pārvalžu darbību,» saka SIA KPMG Balticsasociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose. Viņa min, ka lielākajā Eiropas ostā – Roterdamas ostā tiek noteikts ap 40 galveno darbības rādītāju, un katram no tiem ir budžetā paredzēta vērtība, kuru nepieciešams sasniegt. «Lai izvērtētu, vai plāns ir sasniegts, katru gadu tiek salīdzinātas faktiskās rādītāju vērtības ar budžetā paredzētajām. Jāatzīmē, ka šo sistēmu var izmantot ne tikai uzraudzībai, bet arī darbības rezultātu novērtēšanai. Turklāt budžetā paredzēto rādītāju sasniegšana var būt par pamatu ostas pārvaldes vadības atalgojuma noteikšanai».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas osta apkalpo lielāko kravu tās vēsturē

Vēsma Lēvalde, 02.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostai pirmajā novembra dienā izdevies sasniegt divus jaunus rekordus – panamax klases kuģis Thor aizveda līdz šim lielāko kravu Liepājas ostas vēsturē – 48,55 tūkst. tonnu, bet Liepājas ostas kapteiņdienests veiksmīgi izveda piekrauto kuģi, kura iegrime bija 10,6 m.

Liepājas ostas kapteinis Pēteris Gudkovs atzīst, ka līdz šim vēl neviens kuģis ar tik lielu iegrimi nav ne ievests, ne izvests no Liepājas ostas un tas bijis pārbaudījums, ko kapteiņdienests veiksmīgi izturējis.

Kuģis Thor Liepājas ostā ienāca 23. oktobrī pēc graudaugu kravas un to pietauvoja pie LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal tikko rekonstruētās 51. piestātnes. Lai uzkrautu plānotās 48,5 tūkst. tonnas graudu, nepieciešamas aptuveni 10 dienas, ja netraucē vējš un lietus. Kā pastāstīja termināla direktors Juris Matvejevs, izbūvētā dziļūdens piestātne ir piemērota šāda lieluma kuģu iekraušanai un tas ir nepārtraukts process. Graudi ar automašīnām un dzelzceļa vagoniem tiek atvesti, uzglabāti noliktavās, bet pēc tam ar kuģiem nogādāti tālāk. Jau iepriekš ostas uzņēmēji prognozēja, ka šāgada labā graudu raža Latvijā un Lietuvā ļaus sasniegt rekordlielu graudaugu eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Digitālās tehnoloģijas paātrina kravu apkalpošanu Rīgas brīvostā

Zane Atlāce - Bistere, 17.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde uzsākusi jauna pilotprojekta testēšanu, kas paredz digitalizēt dokumentu apriti autokravu pārvadāšanai uz ostas termināļiem, kā arī automatizēt autotransporta apkalpošanu ostas teritorijā.

Projekts top sadarbībā ar Latvijas Autotransporta direkciju, VID Muitas pārvaldi, SIA "Rīgas Universālais termināls" un lielāko enerģētikas beramkravu eksportētāju Baltijas valstīs.

Testa rezultāti liecina - ieviestā sistēma ļauj līdz pat 4 reizēm samazināt vienas kravas automašīnas apkalpošanas ātrumu, minimizējot papīra dokumentu plūsmu un fizisko kontaktu, kā arī mazinot sastrēgumus pilsētā. Tas ir būtisks sasniegums, ņemot vērā pastāvīgi augošo autotransporta kravu plūsmu Rīgas ostā.

Projekta pamatā ir vienotas tiešsaistes sistēmas ieviešana, kur kravas nosūtītāja ievadītos datus var izmantot visas loģistikas ķēdē iesaistītās puses. Mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana ostas kontrolposteņos un ostas uzņēmumā savukārt ļauj kravas piegādes procesu pilnībā automatizēt, sākot ar automašīnas atpazīšanu, ielaišanu ostas teritorijā, beidzot ar procesiem ostas terminālī - vārtu atvēršanu, kravas svēršanu, kravas datu apstrādi, automašīnas aizvadīšanu līdz vajadzīgajai noliktavai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas brīvosta pērn pārkrāvusi vairāk nekā plānots

Elīna Pankovska, 16.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvosta pagājušajā gadā pārkrāvusi 36 milj. tonnu kravu, kas ir par 5,8% vairāk nekā 2011.gadā, informē Rīgas dome, norādot, ka tas ļāvis sasniegt lielāko kravu apgrozījumu starp Baltijas valstu ostām.

Iemesls tam esot ne tikai mehāniski audzētais kravu skaits, bet arī ieguldītās investīcijas. Pērn investīcijas ostas infrastruktūrā bijušas 14,5 milj. Ls. Kopējās Rīgas brīvostas investīcijas infrastruktūrā paredzētas 77 milj. Ls apmērā. Nauda tikšot ieguldīta gan infrastruktūras attīstībā, gan Krievu salas projektā, gan Kundziņsalā, kā arī turpināsies kuģu ceļa padziļināšana.

Savukārt 2012. gadā Liepājas ostas kravu apgrozījums pārsniedza 7,43 milj. tonnu, kas ir vēl nebijis kravu apgrozījums Liepājas ostas vēsturē un par 53% pārsniedz iepriekšējā gada rezultātus. Bet Ventspils brīvostā kopējais kravu apgrozījums pērn sasniedzis 30,4 milj. tonnu, kas ir par 7% vairāk nekā iepriekšējā gadā un par 3,4 milj. tonnu jeb 13% pārsniedzis iepriekš plānoto apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Portāls: Velmers «par sviestmaizi» pārdevis Liepājas osta LM kontrolpaketi

LETA, 25.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) administrators Haralds Velmers atteicies uzņēmējam Kirovam Lipmanam par 555 000 eiro pārdot LM meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM akciju kontrolpaketi un par trīsarpus reizes mazāku summu - 150 000 eiro - pārdevis to pretendentam Konstantīnam Gončarovam, vēsta portāls Pietiek.com.

23.jūlijā Lipmans esot vērsies pie Velmera ar Liepājas ostas LM aktīvu iegādes piedāvājumu. Šajā vēstulē Lipmans norādījis, ka viņam ir interese atjaunot ne tikai LM, bet arī Liepājas osta LM saimniecisko darbību, «kura neapšaubāmi ir nozīmīga kopējā tērauda biznesa sastāvdaļa produkcijas loģistikas jomā».

Tomēr Velmers Lipmana piedāvājumā neesot saskatījis «nepārprotami pausto gribu iegādāties [..] AS Liepājas osta LM akcijas tikai kā mantas kopību kopā ar MAS Liepājas metalurgs metāla kausēšanas pamatražotni». Vienlaikus Velmers esot ņēmis vērā arī metāla kausēšanas pamatražotnes pārdošanas piesaistītā konsultanta SIA Prudentia Advisers lēmumu neaicināt Lipmanu uz turpmāko LM metāla kausēšanas pamatražotnes pārdošanas procesa posmu. Līdz ar to administrators izslēdzis Lipmana 555 000 eiro vērto piedāvājumu no izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ostas policijai grib piešķirt tiesības saukt pie administratīvās atbildības

Elīna Pankovska, 25.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostas policijai būtu jāpiešķir tiesības izskatīt administratīvās lietas par pārkāpumiem, kas izdarīti normatīvajos aktos noteiktajās ostas robežās. Šādu uzskatu paudusi valdība, atbalsot Satiksmes ministrijas sagatavoto likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK).

Līdz šim LAPK neparedzēja ostas policijas tiesības personu saukt pie administratīvās atbildības un sodīt. Taču šādas tiesības ostas policijai nolemts piešķirt, lai operatīvāk sauktu pie atbildības personas, kas izdarījušas pārkāpumu ostas teritorijā, kā arī citus preventīvi atturētu no šādas rīcības.

Papildus tam valdībā skatīti tika arī citi normatīvie akti, kas vērsti uz ostas policijas efektīvas darbības nodrošināšanu – pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību.

Grozījumi paredz, ka ostas policijas darbinieks varēs veikt pārbaudi ar portatīvu mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, lai noskaidrotu, vai persona ir lietojusi alkoholu. Tāpat ostas policijas darbinieks varēs noformēt personas pārbaudes protokolu, ja tiks konstatēta alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Klaipēdas ostai daļu kravu atņēmušas Latvijas ostas

Vēsma Lēvalde, 08.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas ostā 2012.gadā kravu apgrozījums sasniedzis 35,2 miljonus tonnu, kas ir otrs labākais rezultāts ostas vēsturē.

Par 1,35 miljoniem tonnu jeb 3,7 procentiem lielāks kravu apgrozījums Lietuvas vienīgajā lielajā ostā bija 2011.gadā, vēsta informācija Klaipēdas ostas mājaslapā.

Pieaugums bijis konteinerkravu (+2,2%) un Ro-Ro kravu segmentā (1,2%), savukārt lielāks kritums vērojams minerālmēslu grupā (-16,2%) un naftas produktu grupā (-9,6).

Komentējot ostas rezultātus, ostas vadība norāda, ka lēnāka kļuvusi importa un eksporta aprite ar NVS, kā arī krities pieprasījums tirģū pēc minerālmēsliem, kas ir viena no nozīmīgākajām kravu grupām kaimiņvalstī. Savukārt konteinerkravu apjoma noturēšanās 2011.gada līmenī, kad bija straujš kravu apgrozījuma lēciens šajā segmentā, liecina, ka patērētāju pieprasījums pēc precēm konteineros turpina augt. Naftas produktu apjoma kritumu Klaipēdas ostas vadība saista ar lielāku remontu Orlen Lietuva piederošajā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā, kas ražošanas apjomu samazinājusi uz pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Klaipēdas osta šogad sasniegusi ieguldījumu rekordu

Vēsma Lēvalde, 20.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas ostas pārvalde šā gada pirmajā pusgadā ieguldījusi ostas attīstībā 233,6 miljonus litu (47,65 miljoni latu), kas ir lielākā summa pēdējo piecu gadu laikā.

Līdz šim rekordgads ieguldījumu ziņā bija 2008. gads, kad investīciju summa sasniedza 166 miljonus litu (ap 34 milj.Ls).

Līdz gada beigām šogad plānots, ka ieguldījumu summa sasniegs 328 miljonus litu (67,6 milj.Ls);

Ostas pārvalde paredzējusi ieguldīt 467 miljonus litu (bez PVN) laika posmā no 2013. līdz 2015. gadam. Turklāt privātie uzņēmumi, kas darbojas ostā, ik gadu iegulda vairāk nekā divas reizes lielākas summas, teikts Klaipēdas ostas paziņojumā presei.

Ostas pārvaldes ienākumi no ostas maksām un ostas zemes nomas veido vairāk nekā 160 miljonus litu gadā. Nopelnītais, kā arī aizņēmumi no ES atbalsta fondiem un bankām, papildina valsts finansējumu, kas tiek piešķirts, lai nodrošinātu pievedceļu un dzelzceļu būvi, ostas padzināšanai, ostas drošībai un citiem attīstības pasākumiem, ko īsteno Ostas pārvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pētījums: Konkurence Baltijas jūras ostu starpā pieaugs; arvien būtiskāka loma reģionā būs Krievijas ostām

Nozare.lv, 07.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūras ostas galvenokārt apkalpo Austrumu-Rietumu koridora kravu plūsmu un konkurence par šīm kravām reģiona ostu starpā turpinās palielināties, arvien būtiskāku lomu ieņemot Krievijas ostām, liecina biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltijas jūras ostu konkurētspējas pētījuma provizoriskie rezultāti.

Pēdējo desmit gadu laikā Baltijas valstu ostu apkalpoto kravu īpatsvars esot samazinājies no divām trešdaļām līdz mazāk nekā pusei no Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu kravu apgrozījuma. 2012.gadā Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu apgrozījums sasniedza 344 miljonus tonnu, tajā skaitā 40% bija Baltijas valstu ostu apgrozījums. Lai saglabātu konkurētspēju un vēlamo kravu apjomu, Baltijas valstu ostām būs nepieciešams kāpināt efektivitāti, būtiski pilnveidot ostu un termināļu infrastruktūru, kā arī paaugstināt pakalpojumu kvalitāti.

KPMG Baltics asociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose skaidro, ka visos trīs galvenajos reģiona ostu kravu veidos - naftas produkti, akmeņogles un konteineri - šobrīd jau dominē Krievijas ostas. Naftas produktu pārkraušanā līderis ir Primorskas osta, bet ar katru gadu pieaug arī jaunizveidotās Ustjlugas ostas loma, kas ir tiešs konkurents Baltijas ostām un jau ir apsteigusi Ventspili un Tallinu. Tāpat Ustjlugas osta ir apsteigusi līdzšinējo līderi, Rīgas ostu, akmeņogļu pārkraušanā. Savukārt Sanktpēterburgas osta dominē konteinerkravu pārvadājumos, teikts pētījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Ostas kopumā nav skatāmas kā no Latvijas tautsaimniecības nodalīts mehānisms, bet gan kā visas Latvijas tautsaimniecības atslēgas. Pēc būtības ostas nosaka dzelzceļa noslodzi, lielu daļu naudas plūsmas caur bankām, kokmateriālu eksporta jaudas. Iedomājieties situāciju kokrūpniecībā, ja Latvijas ostas tiktu slēgtas kaut vai uz mēnesi, vai arī ko teiktu Latvijas graudu audzētāji, ja ostas darbību apturētu kāda nepārvarama vara.

Ostu reforma nav skatāma nodalīti no pašvaldību teritoriālās reformas un tādēļ šīm ekonomiskām izmaiņām klāt liekams politiskais vārdiņš apvērsums.

Visu šo reformu rezultātā Kariņa - Bordāna valdība iegūs teju neierobežotu politisko un ekonomisko varu valstī. Noteikt toni Latvijas ostās bijis visu varas partiju mērķis jau teju 30 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmatošanu mantkārīgā nolūkā lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, liecina neoficiāla informācija.

Par izvirzītajām apsūdzībām amatpersonām draud brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.

Loginovs un Pečaks uz tālruņa zvaniem neatbildēja, savukārt ostas sabiedrisko attiecību nodaļā apgalvoja, ka informāciju par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret brīvostas darbiniekiem osta esot ieguvusi tikai no masu medijiem, līdz ar to pagaidām nevarot ne apstiprināt, ne noliegt, ka kriminālvajāšana uzsākta pret Loginovu un viņa vietnieku. Arī pēcpusdienā ostā skaidroja, ka nevar šādas ziņas komentēt, jo Rīgas brīvostas pārvalde par VP kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un viņa vietnieku Pečaku nav saņēmusi oficiālu ziņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru