Valsts politika kultūras pieminekļu aizsardzības jomā nav skaidri definēta un netiek konsekventi īstenota, līdz ar to sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Uz to norāda revīzijas laikā atklātās nepilnības un nenoteiktība Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbībā.

Lai arī VKPAI ir izstrādāts pietiekami efektīvs darbības regulējums, tas netiek konsekventi ievērots, secinājusi VK. VKPAI iekšējos normatīvos apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts. Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatēja atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma. Tas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses.

Rīgas pilsētas būvvalde pieprasījusi bijušās rūpnīcas Aurora īpašniekam līdz 21.aprīlim iesniegt ēkas tehniskās apsekošanas slēdzienu, arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kā arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) atzinumu, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Būvvalde ir apturējusi būvvatļauju un uzņēmuma pieprasījusi papildu informāciju. Uzņēmumam jāiesniedz ēkas tehniskās apsekošanas slēdziens, kas nav obligāta prasība, ja ēkai ir tikai demontēšanas projekts. Tāpat jāiesniedz arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija, lai vērtētu, kuras ēkas daļas ir vai nav saglabājamas, kā arī VKPAI atzinums par apbūves Cieceres ielā 4 nojaukšanas pieļaujamību.

VKPAI būvvaldei ir pauduši, ka ēkas ir kultūrvēsturiski vērtīgas eklektisma stila būves, kas pārstāv Pārdaugavas industriālā mantojuma arhitektūru. VKPAI iesaka izskatīt iespēju saglabāt minēto ēku būvapjomus vai to atlikušās daļas, veicot ēku konservāciju ar mērķi integrēt vēsturisko apjomu jaunajā apbūvē.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) saskaņotais Rīgas Doma torņa nostiprināšanas projekts ir iesniegts Kultūras ministrijā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanai, jo ilgāk vilcināties ar remontdarbiem vairs nedrīkst, informē šā projekta vadītājs arhitekts Ints Pujāts.

Pašlaik turpinās projektu atlase, un lēmuma par finansējuma piešķiršanu vēl nav. «Esošais torņa tehniskais stāvoklis ne vien nespēj nest zvanu slodzi, bet arī neprognozējamas ārējās ietekmes, piemēram, spēcīgas vētras virs 30-35 metriem sekundē var neatgriezeniski to deformēt. Tādēļ tornis ir jānostiprina neatkarīgi no tā - saņemsim ES finansējumu vai nē,» uzsvēra Pujāts.

Projektētāji pauž atzinību, ka pēc ilgām diskusijām ar VKPAI tomēr ir izdevies rast visām pusēm pieņemamu risinājumu par vēsturiskā mantojuma saglabāšanas metodiku, un tehniskais projekts ir saskaņots.

Pirms projekta izstrādes, izpētot torņa konstrukcijas, kopumā apsekojot aptuveni 1200 visdažādāko vienību, tika konstatēts, ka tās ir vairāk izpuvušas un ķirmju saēstas, nekā sākotnēji uzskatīts. Tāpat tornis turpina grimt, veicot torņa digitālo uzmērījumu un fiziskā stāvokļa novērtējumu, atklājās, ka tornis sasvēries par 62 centimetriem, nevis par 38 centimetriem, kā tas bija pieņemts pēc 20 gadu laikā veiktajiem aprēķiniem.

Pēc Āgenskalna tirgus sakņu paviljona arhitektoniski mākslinieciskā izpētes tomēr pieņemts lēmums to pilnībā demontēt, jo no kultūrvēsturiskā aspekta celtnei nav arhitektoniskās vērtības, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Īpašumu departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

Viņa paskaidroja, ka pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) lūguma veiktās izpētes secinājumos norādīts, ka 1953.gadā aiz Āgenskalna tirgus vēsturiskās ēkas tikusi uzcelta koka nojume uz betona stabiem ar metāla fermām, kur tirgot saknes. Tomēr nav zināms, vai tieši tā projekts ticis realizēts.

Pēc izpētē konstatētā, 1960.gada aprīlī arhitekts Josifs Goldenbergs projektējis sakņu paviljonu kā slēgtu zāli. Fasādēm tika plānots izveidot plašu stiklojumu ar horizontāliem koka logiem sienu plaknēs, bet virs paviljona - virsbūvi ar gaismas lodziņiem ar mazo rūšu stiklojumu. Dzelzsbetona kolonnas tika plānots krāsot ar eļļas krāsu, kā arī paviljonu ar galveno tirgus ēku savienot no ķieģeļiem būvētā slēgtā pārejā ar betona pārsegumiem. Paviljona grīdu vajadzēja izlikt ar divu krāsu flīzēm un zālē bija paredzēts izvietot 68 tirdzniecības letes.

Pēc tam, kad pavasarī Rīgas būvvalde apturēja uzsāktos vēsturiskās zeķu fabrikas Aurora pēdējā korpusa nojaukšanas darbus, pašlaik tie atkal atsākušies, novēroja portāls Db.lv.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja biroja pārstāvis Edgars Butāns Db.lv informē, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir izvērtējis Būvvaldes izsniegtās būvatļaujas ēku nojaukšanas darbiem Cieceres ielā 4, Rīgā tiesiskumu un atcēlis būvatļaujā ietverto punktu par tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI). Tieši jautājums par VKPAI atzinuma nepieciešamību bija iemesls, kādēļ Būvvalde 31.03.2017. lēma par nojaukšanas darbu apturēšanu.

Pamatojoties uz departamenta lēmumu un iesniegto tehnisko atzinumu, kurā norādīts, ka ēka ir potenciāli bīstama un atzīstama par graustu, Būvvalde ir atļāvusi atsākt nojaukšanas darbus.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā šodien akceptēta SIA Baltīpašums investīcijas ierosinātā būvniecības iecere, kas paredz uzņēmuma īpašumā Rīgas klusā centra rajonā, Dzirnavu ielā 25 un 27, būvēt viesnīcu, vienlaikus rekonstruējot divas vēsturiskās ēkas.

Izstrādātais skiču projekts paredz saglabāt un rekonstruēt pašreizējo apbūvi un zaļo zonu, kas robežojas ar kaimiņu gruntsgabaliem.

Vienstāva dzīvojamā ēka Dzirnavu ielā 25 ar divslīpju jumtu un mezonīnu ir celta 19.gadsimta otrajā pusē un ir saglabājusi sākotnējo būvapjomu, jumta formu, fasāžu arhitektonisko kompozīciju un apdari, veidojot Dzirnavu ielas kultūrvēsturiskās apbūves fragmentu, kas labi iekļaujas pilsētas ainavā. Kultūrvēsturiski vērtīgo ēku Dzirnavu ielā 25 plānots integrēt jaunajā būvapjomā ar stiklotu pārejas koridoru un reģistratūru pirmā stāva līmenī iekšpagalma daļā. Šai ēkai paredzēts arī renovēt pagrabu, izvietojot pagrabā un pirmajā stāvā restorānu, bet otrajā stāvā - sešus viesnīcas numurus.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izvērtējusi Rīgas satiksmes (RS) iesniegtā Skanstes tramvaja līnijas projekta precizējumus, secinot, ka CFLA izvirzītie nosacījumi ir izpildīti. CFLA tādējādi atzinusi, ka ir iespējama šī projekta tālāka virzība tā kvalitātes vērtēšanai, informē CFLA.

CFLA ir pabeigusi vērtēt RS iesniegto precizēto projekta iesniegumu un CFLA iepriekš pieņemtā lēmuma nosacījumu izpildi, secinot, ka izvirzītie nosacījumi ir izpildīti un projekts atbilst Eiropas Savienības (ES) fondu programmai par sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstīšanu. CFLA atzinusi, ka projekts var tikt virzīts tālāk tā kvalitātes vērtēšanai, ko īstenos Eiropas Komisijas neatkarīgi eksperti kvalitātes pārskata procedūras ietvaros. Balstoties uz šo izvērtējumu, projektu vēl analizēs arī Eiropas Komisija. Paredzams, ka par gala lēmumu tā paziņos ne ātrāk kā pēc trim mēnešiem.

Jau ziņots, ka, izvērtējot sākotnēji RS iesniegto projektu, CFLA norādīja uz vairākām nepilnībām un nepieciešamību precizēt dažādus rādītājus, pieprasīja veikt risku papildu izvērtēšanu, no kā izriet projekta laika grafiks un īstenošanas iespējas, kā arī pieprasīja iesniegt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) uzziņu par būvniecības nosacījumiem.

Pašvaldības SIA Rīgas ūdens (RŪ) atsauks 30.aprīlī paredzēto vēsturiskā Alīses ielas ūdenstorņa Āgenskalnā izsoli, un nolemts veidot darba grupu, kas izstrādās ūdenstorņa izmantošanas koncepciju, lai tas nākotnē būtu pieejams sabiedrībai.

Izsole atsaukta, ņemot vērā sabiedrības un kultūras jomas pārstāvju lielo ieinteresētību par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa turpmāko izmantošanu un pieejamību sabiedrībai, kā arī, lai nodrošinātu ūdenstorņa kā Rīgas pilsētas kultūrvides objekta saglabāšanu, ievērojot Rīgas attīstības programmā 2014. - 2020.gadam noteiktos uzstādījumus, informēja RŪ preses pārstāvis Artūrs Mucenieks.

Pēc tam, kad kļuva zināms par plānoto izsoli, sociālajos tīklos un dažādos forumos aizsākās plašas diskusijas par vēsturiskā torņa saglabāšanu, dažādas iniciatīvas izteica arī daudzi sabiedrībā plašāk pazīstami cilvēki. Publikācijas par tornim bija ne tikai tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos, bet arī dažādos pēc privātas iniciatīvas veidotos interneta izdevumos un blogos.

Pirmdien, 25.aprīlī uzsākta vēsturiskās Vaivaru pieturas punkta ēkas pārvešana un uzstādīšana dzelzceļa nodalījuma joslā, Vaivaros, Skautu ielas malā, blakus atjaunotajai gājēju pārejai, informē VAS Latvijas dzelzceļš.

Uz jauno vietu, kas atrodas pārsimts metrus no ēkas līdzšinējās atrašanās vietas, pārvests un uz jaunajiem pamatiem uzlikts ēkas karkass, kas atjaunots, izpuvušās koka detaļas aizstājot ar jaunām. Turpmākā pusotra mēneša laikā ēkai tiks ielikta grīda, logi, kā arī uzlikts skārda jumts, kāds šai ēkai bijis vēsturiski.

Saskaņā ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) apstiprināto projektu, ēka, kas padomju laikā piedzīvoja pārbūvi, šobrīd tiek atjaunota tās sākotnējā, vēsturiskajā izskatā.

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja restauratore Līga Līce norāda, ka uzņēmuma LVS Building meistari ir maksimāli saglabājuši vecās detaļas – dēļus, apšuvuma karnīzes. Maksimāli saglabāti arī vecie nojumes statņi un jumta kopnes. Protams, atsevišķas lietas – koka logu rāmji un durvis – izgatavoti no jauna, jo vecie bija iztrupējuši un vairs nebija izmantojami, taču ēka ir korekti atjaunota un varēs kalpot ilgi.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme šodien iesniegusi Centrālajā Finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) precizētu Skanstes tramvaja līnijas projektu un pie labvēlīgākajiem nosacījumiem būvniecība varētu tikt sākta 2018.gada vidū, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Rīgas satiksme" esot izpildījusi visus CFLA norādījumus. Aģentūras starplēmumā esot teikts, ka projekts ir atbalstāms, bet ar precizējumiem, kurus Rīgas satiksme tagad esot izpildījusi.

Zaķis norādīja, ka galvenais CFLA noteikumus bijis tas, ka Rīgas satiksmei jāsaņem atzinums no Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) par šo projektu. Atzinumu no VKPAI uzņēmums saņēmis janvāra sākumā un tajā norādīts, ka projektam jāatrodas esošās ielas teritorijā. Turklāt VKPAI arī paredzējis noteikumus, kā jārīkojas, ja tiek atrastas kādas vēsturiskas liecības.

Turklāt CFLA bija lūgusi Rīgas satiksmi projektā precizēt vairākas tehniskas lietas, kā arī projekta riskus. Kā piemēru Zaķis minēja īpašumu atsavināšanas riskus, ko Rīgas satiksme sākotnēji bija norādījusi zemus, tomēr tā kā plānots atsavināt vairākus īpašumus, tas tika pārvērtēts un risks norādīts, kā vidējs.

Rīgas Doma baznīcas torņa restaurācijas projektu gandrīz aptur draudzes iecere ierīkot tajā liftu, tomēr iebildumu dēļ draudze no idejas atteiksies, raksta laikraksts Diena.

«Draudze šobrīd ir nepatīkamā situācijā – labu gribot, nonācām konfliktā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI). Man ir aizdomas, ka, lai ko mēs turpmāk gribētu baznīcā atjaunot, visas idejas izbrāķēs,» pauž Rīgas Doma baznīcas draudzes priekšnieks Kaspars Upītis, kurš vēlējās atvērt apskatei skatu platformu ap torņa zeltītajiem laikrāžiem un senās koka rekonstrukcijas. Lai gūtu saskaņojumu torņa restaurācijas projektam, draudzes galva bija spiests rast kompromisu ar amatpersonām, kas lifta ieceri asi kritizēja.

Ideja par liftu Rīgas Doma draudzes pārstāvjiem radās, kad pēc viņu pasūtījuma pilnsabiedrība BKB un būvprojektu vadība izstrādāja baznīcas torņa nostiprināšanas projektu, kas paredzēja atslogot torņa koka konstrukcijas, izbūvējot metāla balstus, kas izskatītos kā telpiska struktūra jeb tornis tornī.

Mēs stāvam pie arhitektūras pērles kapa, rādot uz būvlaukumu Lielupē, Tērvetes ielā 10A, kur kādreiz atradās valsts aizsargājams kultūras piemineklis, saka Baltijas arhitektūras centra (BAC) vadītāja Aivija Bārda. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) būvniecību objektā ir apturējusi, piektdien raksta žurnāls Sestdiena.

«Grezni veidotas verandas, kokgriezumi, gleznieciskas apjomu kompozīcijas,» ― tā vasarnīcu komplekss Lielupē, Oskara Kalpaka prospektā 30 un Tērvetes ielā 10A, raksturots pirms desmit gadiem izdotajā grāmatā Jūrmala. Daba un kultūras mantojums, kas veltīta Jūrmalas kultūrvēsturiskajam mantojumam ― arhitektūrai, tās īpatnībām, stilu un uzdevumu maiņām laika griežos, dabai, kultūrvidei un iedzīvotājiem. Kad ierodamies būvlaukumā, no pagājušā gadsimta 20.gados celtā koka vasarnīcu kompleksa atlicis vien Tērvetes ielas 10A nama, valsts nozīmes pieminekļa, verandas fragments. Karkass ir sašķiebies, un šķiet, ka spēcīgākā vējā sagāzīsies. Pagalmā rosās būvnieki. Mums tuvojas būvobjekta uzraugs, īpašnieka pārstāvis Aleksandrs Udaļcovs un smaidot mierina: «Izmēri ir paņemti, ēkas detaļas precīzi nokopētas. Jaunā ēka būs tāda pati ― vēl labāka, skaistāka. Jūs redzēsiet! Cilvēki nāks, priecāsies.» Uz Bārdas iebildumiem, ka ēkas vērtība ir autentiskumā, oriģinālās substancēs, vīrs tikai noplāta rokas: «Tur bija padomju laikos no finiera izgriezta virsbūve. Turklāt viss bija sapuvis.»

Skanstes tramvaja līnijas izbūve drīkst notikt tikai pa Senču ielu un nedrīkst skart Lielos kapus, šodien Rīgas domes opozīcijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā norādīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) pārstāve Katrīna Kukaine.

Kukaine stāstīja, ka VKPAI vērsās Rīgas domes Īpašumu iegādes un perspektīvās attīstības pārvaldes departaments, prasot viedokli par trīs Lielo kapu teritorijā esošām būvēm, kuras atrodas tuvu Senču ielai. Minētās ēkas ir kapliča, norobežojošā ķēde un dekoratīvais piemineklis krēsla formā. VKPAI informēja domi, ka konkrētās ēkas nedrīkst tikt nojauktas, risinot jauno tramvaja izbūvi, jo tie visi ir ne tikai daļa no kultūras pieminekļu kompleksa, bet arī kapa pieminekļi.

Satiksmes departamenta pārstāve Rudīte Reveliņa pastāstīja, ka 2005.gadā dome apstiprināja sabiedriskā transporta attīstības koncepciju 2005.-2018.gadam, kas paredz arī pilsētas elektrotransporta attīstību. Rīgas domes lēmums ietvēra elektrotransporta modernizāciju, esošo vagonu rekonstrukciju un jaunu līniju atklāšanu, tostarp tādas līnijas izveidi, kas savieno jau esošās līnija.

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības, tas izrietēja no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) sacītā šodien pēc koalīcijas padomes sēdes.

Kučinskis pēc koalīcijas padomes sēdes norādīja, ka Lielo kapu aizsardzība tiks veikta citādāk, nostiprinot to likumā. Pašlaik attiecīgie grozījumi tiek skatīti Saeimā.

Savukārt īpašuma atpirkšana nav atbilstošs veids šī jautājuma risināšanai, izrietēja no premjerministra teiktā mediju pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka Saeima aizvadītajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja koalīcijas pārstāvju sākotnēji iesniegto likumprojektu Lielo kapu un citu aizsargājamu vēsturisku vietu kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai.

Grozījumi paredz noteikt, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiktu neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta teritorija, kā arī mainīta šo teritoriju izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim.

Rīgas domē jau rīt tiks sasaukta ārkārtas sēde, lai pieņemtu administratīvo aktu, ar kuru ēkas īpašniekiem Peitavas ielā 9/11 tiks uzdots nekavējoties sākt sabrukušā nama demontāžu, šodien nolemts darba sanāksmē pie grausta.

Kaut arī brūkošajai ēkai ir kultūrvēsturiska vērtība, tās tehniskais stāvoklis ir tik slikts, ka to vairs nav iespējams atjaunot, tāpēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) jau 2009.gada septembrī devusi piekrišanu daļējai tās demontāžai.

Nama īpašniekiem līdz šim nebija izdevies savstarpēji vienoties par ēkas nojaukšanu, taču šā gada 22.novembrī visi līdzīpašnieki beidzot esot piekrituši, ka ēka ir demontējama.

Šos darbus par saviem līdzekļiem veiks SIA Citra Peitavas. Namu apsaimniekotāji jau šodien izstrādās darbu veikšanas projektu, kas tiks saskaņots ar Rīgas pilsētas būvvaldi, VKPAI un Īpašumu departamentu, lai rīt, 27.novembrī, pēc domes lēmuma pieņemšanas par ēkas piespiedu demontāžu nekavējoties sāktu darbus un novērstu bīstamību.

Savulaik slavenais restorāns Sēnīte iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā, šorīt vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

Tas nozīmē, ka tukšās padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Taču arī atjaunot bijušo restorānu nav paredzēts - saimnieki grasoties ēku pārdot.

Siguldas šosejas malā esošā Sēnīte pašlaik stāv tukša un pamesta. Par padomju laika ēkas iekļaušanu valsts kultūras pieminekļu sarakstā sākotnēji vienprātības nebija. Iekļaušanas atbalstītāji un pretinieki bijuši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI), iekļaušanai pretojušies Sēnītes saimnieki.

Tagad ir panākts kompromiss un aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta daļa bijušā restorāna ēku.

Rīgas domes Īpašuma departaments un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) pagaidām nav vienojušies par to, vai Āgenskalna tirgum pieguļošais sakņu paviljons tiks tikai daļēji demontēts vai nojaukts pilnībā, informē LETA.

Atbilstoši izsoles nolikumam Īpašuma departaments pagājušajā nedēļā sāka demontēt Āgenskalna tirgus teritorijā esošos vecos kioskus un nojumes, kuras nav reģistrētas zemesgrāmatā un kuras agrāk izmantoja «Rīgas Centrāltirgus». Kā pastāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), savā laikā šos kioskus uzcēla tirgus apakšnomnieks SIA «Rovex», ar kuru nomas līgums tika pārtraukts, jo tirgus netika atbilstoši apsaimniekots.

Burovs arī pastāstīja, ka šīs būves zemesgrāmatā reģistrēt nevar un, ka «Rovex» nomas maksu centrāltirgum par tām neesot maksājis, par ko centrāltirgus arī vērsies tiesā.

Tuvākajā laikā tika plānots daļēji demontēt arī teritorijā esošo sakņu paviljonu, kurš uzcelts 1959.gadā.Pēc Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītāja Oļega Burova teiktā, 2014.gadā veiktais tehniskais apsekojums norāda uz to, ka paviljons atrodas avārijas stāvoklī un kopš tā brīža izmantots netiek.

Latvijas Okupācijas muzeja piebūvi - Nākotnes namu - varētu sākt būvēt septembrī, preses konferencē par piebūves projekta īstenošanu stāstīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvji.

Kā norādīja VNĪ būvniecības projektu vadītājs Aivars Mirkšs, līgumu ar būvnieku, kurš būs uzvarējis konkursā par Nākotnes nama būvniecību, plānots noslēgt septembrī, un tā ilgs 14 mēnešus.

Mirkšs norādīja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijā pašlaik VNĪ iekļāvušies valdības piešķirto līdzekļu robežās līdz 4,5 miljoniem eiro. Tomēr, ja būvniecība neiekļausies noteiktajos termiņos, tāme var pieaugt. Jo ātrāk sākas būvniecība, jo izmaksas ir mazākas, komentēja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Pašlaik tiek gaidīts, kad Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) būs pabeigusi savu izvērtēšanu, lai projektu varētu iesniegt Rīgas pilsētas būvvaldē un iegūt atļauju būvniecības sākšanai. Šķērslis būvniecības sākšanai varētu būt, ja VKPAI Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību novērtētu augstāk, nekā tas bijis iepriekš. Arī Rīgas pilsētas arhitekta viedoklis varētu būt izšķirošs, lai būvvalde saskaņotu projektu, stāstīja Mirkšs.

No savulaik slavenās zeķu rūpnīcas Aurora Pārdaugavā atlicis vien pēdējais korpuss, kura nojaušana tika uzsākta šopavasar, taču patlaban darbi apturēti.

Rīgas pilsētas būvvalde pieprasījusi bijušās rūpnīcas īpašniekam - SEB bankas nekustamo īpašumu uzņēmumam SIA Latectus (īpašumu izsolē iegādājās 2011.gadā) - līdz 21.aprīlim iesniegt ēkas tehniskās apsekošanas slēdzienu, arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kā arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) atzinumu, vēstīja Leta.

VKPAI jau pērn rudenī saņēma lūgumu sniegt atzinumu par apbūves teritorijā, kurā kādreiz atradās zeķu fabrika Aurora, Rīgā, Cieceres ielā 4 nojaukšanas pieļaujamību. Šī apbūve nav iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tādēļ Inspekcija par būvju nojaukšanu lēmumu nepieņem, tomēr tā atrodas Rīgas pašvaldības noteiktā apbūves aizsardzības teritorijā Āgenskalns, kur nosacījumus apbūves aizsardzībai kontrolē pašvaldība.

Gatavojoties nākamajiem Dziesmu svētkiem, kas notiks Latvijas simtgadē, 2018.gadā, notiks plašas debates par Mežaparka estrādes paplašināšanu, taču Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) norāda, ka, runājot par šo jautājumu, sabiedrību sagaida vairākas nozīmīgas izšķiršanās.

Ameriks uzskata, ka svarīgākā izšķiršanās būs par lielāku estrādi vai zaļās zonas saglabāšanu, jo visi Dziesmu svētku norises vietas paplašināšanas risinājumi Mežaparkā būs saistīti ar koku ciršanu. Viens no arhitektu piedāvātajiem risinājumiem paredz pašreizējās estrādes vietā citā Ķīšezera apkaimē būvēt jaunu, lielāku Dziesmu svētku estrādi, taču tas būs saistīts ar apjomīgu meža teritorijas izzāģēšanu. «Tādu variantu pie Ķīšezera nav,» sacīja galvaspilsētas mēra vietnieks.

Otra versija ir savest kārtībā vai paplašināt pašreizējo estrādi, taču arī šis risinājums neizbēgami nozīmētu koku izciršanu. Ameriks prognozē, ka arī par šo jautājumu sagaidāmas lielas debates, jo bieži vien sabiedrībā vērojama nostāja - «ja jācērt koki, tad lai paliek, kā ir».

Jau ilgus gadus Latvijā nesamazinās valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu skaits, kas atrodas kritiskā stāvoklī. Rīgā vairākas šādas ēkas iesauktas par spoku namiem, un tajās ik pa laikam izceļas ugunsgrēki, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Neveiksmīgi mēģinot pierunāt īpašniekus ķerties pie namu sakārtošanas, Rīgas dome (RD) garāmgājējus apdraudošu namu konstrukcijas sakārtojusi pati, cerot pēc laika no objektu saimniekiem ieguldījumus atgūt, bet bezcerīgākās būves ietērptas fasādes vēsturisko spožumu imitējošos apmetņos, raksta Diena.

Daudzi ēku īpašnieki dzīvo ārzemēs un par saviem rūpju bērniem neliekas ne zinis, citi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) prasības nespēj pildīt resursu trūkuma dēļ - novērojis iestādes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris.

Ja pilsētās vairākums nepienācīgi uzturēto kultūras pieminekļu vēsturiski bijušas dzīvojamās ēkas, bēdīgāka situācija ir reģionos, kur laika zobs sagrāvis daudzus potenciālos tūrisma objektus - pilis, muižas, saieta namus. «Mēs īpašniekiem varam piemērot administratīvo sodu, bet tas nedod nekādu pienesumu pieminekļu atdzimšanai. Mērķis ir nevis cīņa ar neizdarīgajiem saimniekiem, bet gan autentiskuma saglabāšana nākamajām paaudzēm, tāpēc cenšamies panākt, lai tiktu veikti vismaz konservācijas darbi, kas dārgo mantojumu paglābtu no tālākas iznīcības,» skaidro J. Asaris.

Pamatojoties uz Administratīvajā rajona tiesā apstrīdēto administratīvo līgumu, tiesa šodien, 15.decembrī apturējusi 28.novembrī izsniegto būvatļauju vēsturiskās zeķu fabrikas Aurora ēku nojaukšanas darbiem Cieceres ielā 4, Rīgā, informē Rīgas Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Par nojaukšanas darbu apturēšanu veikts arī attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā.

Ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par Rīgas pilsētas būvvaldes un īpašuma attīstītāja (īpašnieka) noslēgtā administratīvā līguma atcelšanu vērsies zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Viņš tiesā vērsies kā privātpersona un sarunā ar Db.lv norāda, ka lai gan dzīvo kaimiņos vēsturiskajai fabrikai, tās nojaukšanu viņš apstrīd kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas un aizsardzības interešu vadīts.

Viņaprāt, pasūtītāja iecerētā un faktiski jau uzsāktā būvniecība Cieceres ielā ir materiāltiesiski prettiesiska un iznīcina kultūrvēsturiski vērtīgu ēku.

S.Bērtaitis arī šā gada 9.novembrī vērsies Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) ar priekšlikumu vēsturiskās fabrikas ēku iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. 5.decembrī viņš saņēmis atbildi, ka objekta atbilstība šim statusam vēl aizvien tiek vērtēta.

Bijušo Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) namu Vecrīgā, Anglikāņu ielā 5, noskatījusi Turcijas vēstniecība, bet vairāku citu ēku liktenis vēl nav zināms, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas Sešos.

Ēka Krišjāņa Barona ielā 14, bijusī LNB centrālā iestāde, jau vairāk nekā gadu ir tukša. Telpas ir piedāvātas vairākām valsts iestādēm, tai skaitā Kultūras ministrijai. Tomēr VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvim jāatzīst, ka 4500 kvadrātmetrus lielajā namā izmitināt kādu no valsts iestādēm īsti neveicas. Tāpēc māju plānots nodot publiskā piedāvājumā.

«Lielākajai daļai, jāatzīst, nav ne intereses, ne iespējas. Laikam, iespējams, ka šīs telpas nonāks publiskajā izsolē un tas varētu būt gada beigās,» raidījumam teica VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

LNB ar saviem trūcīgajiem līdzekļiem ēkas uzturēšanā ieguldījusi minimālus līdzekļus. Ēkai ir mitri pagrabi, kur ik gadu sapelēja tūkstošiem grāmatu un reiz pat iegruva starpstāvu pārsegums.

Aizputes šekums tiks noārdīts tūlīt pēc Aizputes pilsētas svētkiem. Pirmdien mājas pagalmā tikās visas iesaistītās puses, lai spriestu par Kalvenes un Jelgavas ielas krustojumā esošā grausta nojaukšanas kārtību, satiksmes ierobežojumiem un konkrētu darbu laiku, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pirmdienas rītā Aizputes šekuma pagalmā bija ieradies Aizputes pilsētas mērs Aivars Šilis, viņa vietnieks Juris Grasmanis, Būvvaldes vadītāja Ineta Butāne, mājas īpašniece, būvniecības uzņēmuma SIA Montāžas serviss pārstāvis Jānis Odiņš, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kurzemes reģionālās nodaļas inspektors Uldis Maisiņš.

VKPAI māju liedza nojaukt vairāku desmitu gadu garumā, jo nams uzskatāms par unikālu sava laika arhitektūras pieminekli. Attieksmes maiņa notikusi pēc tam, kad parādījās inženieru atzinums, ka māja ir avārijas stāvoklī un apdraud cilvēku drošību. Sanāksmes laikā U. Maisiņš norādīja, ka iekštelpās ir unikāli ozolkoka apdares dēļi, kuri būtu saglabājami, ja nolemts māju atjaunot no pamatiem tālākā nākotnē.

Bēdīgā stāvoklī esošais valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - Hāmaņa muiža - tiks pārdots, un pašvaldība tajā līdzekļus neieguldīs, jo tā neesot pašvaldības funkcija, vēsta laikraksts Diena.

Kad tas notiks, pateikt gan esot grūti, jo paralēli rit vairākas tiesvedības ar bijušo nomnieku SIA Mono. Savu satruakumu par ēkas stāvokli paudusi arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI).

Kā atgādina Diena, muižas ēku Slokas ielā 41 Rīgas domes Īpašuma departaments savā valdījumā pārņēma pērnā gada nogalē, jo nomas līgums ar Mono tika lauzts, konstatējot, ka nomnieks neveic atjaunošanas darbus. Turklāt ēka 2007. gadā arī dega. Vairākus gadus starp pašvaldību un bijušo nomnieku notiek tiesāšanās, un tā nav beigusies joprojām.

Rīgas domes Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldes priekšniece Aija Rimicāne atzinusi, ka jautājums ir pasmags, jo patlaban turpinās vairākas tiesvedības dažādās tiesu instancēs gan par privatizācijas procesu, gan pirmpirkuma tiesībām. Tā kā nomnieki savulaik pieļāva ugunsgrēku ēkā, pašvaldība uzskata, ka viņiem nevar tikt piedāvātas pirmpirkuma tiesības, ar ko Mono nav mierā. Pašvaldība esot ķīlnieks, jo nevar sākt nekādas darbības, kamēr tiesvedība nav beigusies.