no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Prāmju satiksmes izveidošana starp Igaunijas Sāremā salu un Latviju būtu sociālekonomiski izdevīga, tomēr tā, visticamāk, būtu nerentabla, ja notiktu tikai uz komerciāliem pamatiem, secināts pētījumā, ko pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas Saarte Koostookogu pasūtījuma veikusi Igaunijas kompānija Arenguruum.

Pētījumā tika analizētas iespējas sākt satiksmi maršrutā Mentu - Ventspils un Kuresāre - Rīga. Kompānija Kihnu Veeteed ir ieinteresēta ar prāmi Reet nodrošināt satiksmi maršrutā Mentu - Ventspils, bet kompānija Sea Wolf Express ar peldlīdzekli A-902 - maršrutā Romasāre - Rīga.

Maršrutam Mentu - Ventspils atbilstoši optimistiskai prognozei pirmajos gados būtu nepieciešams vairāk nekā 100 000 eiro atbalsts gadā, tomēr tas astoņu gadu laikā kļūtu pašpietiekams. Pesimistiskā scenārijā gadā šim maršrutam būtu nepieciešami 300 000 eiro gadā, norādīts pētījumā.

Tajā uzsvērts, ka optimistiskā scenārija gadījumā maršruta Mentu - Ventspils atvēršana tūristu pieplūduma dēļ Sāremā dotu sociāliekonomisku labumu divus līdz trīs miljonus eiro gadā, bet piesardzīga scenārija gadījumā - vienu līdz divus miljonus eiro gadā. Pozitīvā gadījumā pa jūru Sāremā gadā ierastos papildu 10 000 līdz 20 000 tūristu, bet pesimistiskā gadījumā - 7000 - 11 000 tūristu.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

«Pihtla õleköök» ir Igaunijas senākā amatalus darītava, kas nodarbojas gan ar Sāremā tradicionālā alus izgatavošanu, gan brūvē izsmalcinātu amatalu, kuru piedāvā restorāniem un bāriem. Tā «met acis» arī uz Latvijas tirgu.

Alus darītavas dibinātāja Arveta Vali (Arvet Väli) brāļa dēls Alo Vali (Alo Väli) pievienojās ģimenes uzņēmumam pirms sešiem gadiem. Tieši viņam ir jāpateicas par amatalus recepšu izstrādi un jauno alus veidu ienākšanu darītavas piedāvājumā. Pats viņš vēl aizvien atzīst, ka bizness ir attīstības stadijā, taču nākotnes plāni ir lieli, tai skaitā eksports uz Latviju un Somiju.

«Pihtla õleköök» radītais alus ir iegādājams viscaur Igaunijas veikalos un bāros, kas specializējas amatalus tirdzniecībā, kā arī lielveikalos. Tieši rudens un ziema ir tas laiks, kad darītavas saimnieki varēs brīvāk pievērsties jautājumam par eksporta attīstību, jo vasarā lielākā daļa alus paliek turpat Sāremā.

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Igaunijas Sāremā pašvaldība nolēmusi rīkot konkursu, lai izraudzītos prāmju satiksmes operatoru maršrutam starp Mentu ostu Sāmsalā un Ventspili, vēsta reģionālais laikraksts «Saarte Haal».

Operators tiks meklēts uz pieciem gadiem, par konkursa kritēriju nosakot zemāko cenu. Kā laikrakstam «Saarte Haal» sacījusi Sāremā pagasta vecākā vietniece Marili Nītsa, par konkrētām summām vēl nav runa, jo vispirms tiks gaidīti konkursa rezultāti.

«Kad beigsies konkurss, noskaidrosies nepieciešamo subsīdiju apjoms, kuru segšanu gatavojas uzņemties Ventspils brīvosta un Sāremā pašvaldība,» viņa norādījusi.

Pēc Nītsas teiktā, subsīdiju apmēru var noteikt, vienīgi balstoties uz agrākajām šā maršruta izmaksām vai uz kuģu maršrutu analīzi, kas veikta pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas «Saarte Koostookogu» pasūtījuma.

Šī analīze liecina, ka prāmju satiksme maršrutā Ventspils-Mentu iespējama vienīgi ar sabiedriskā sektora atbalstu un vajadzīgā summa pirmajos trijos gados varētu sasniegt 900 000 eiro.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Iecere jau šovasar atklāt prāmju satiksmi starp Ventspili un Igaunijas Sāremā salu acīmredzot būs jāatliek, jo sagatavošanās darbi ievilkušies garumā, ziņo Sāremā laikraksts «Saarte Haal».

«Lai gan cerējām atklāt prāmju satiksmi jau 2019.gada vasarā, tomēr ar šo maršrutu saistītās procedūras dažādu iemeslu dēļ diemžēl ieilgušas,» avīzei pastāstījis Sāremā pašvaldības vadītājs Madiss Kallass. Pēc viņa teiktā, prāmju līniju, visticamāk, izdosies atklāt 2020.gadā.

Igaunijas kompānija «Arenguruum» pērn martā pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas «Saarte Koostookogu» pasūtījuma veica pētījumu, kas liecināja, ka prāmju satiksme starp Sāmsalu un Latviju būtu sociālekonomiski izdevīga, tomēr tā, visticamāk, būtu nerentabla, ja notiktu tikai uz komerciāliem pamatiem.

Tika lēsts, ka maršrutā Mentu-Ventspils saskaņā ar optimistiskām prognozēm pirmajos gados būtu vajadzīgas dotācijas, kas pārsniegtu 100 000 eiro gadā, tomēr astoņu gadu laikā tas kļūtu pašpietiekams. Pesimistiskā scenārija gadījumā šim maršrutam būtu nepieciešami 300 000 eiro gadā, bija norādīts pētījumā.

Sākusies prāmja līnijas Sāremā-Ventspils 2007.gada sezonas biļešu pārdošana, Db.lv informēja Ventspils pilsētas domes Tūrisma informācijas centra galvenā speciāliste Inguna Almbauere.

Visas biļetes ir ar 10 līdz 30 % lielu atlaidi, ja pasūtījumi tiek veikti periodā no 2006. gada 1. novembra līdz 2007. gada 31. martam.

Līdz 2007. gada 31. janvārim visas biļetes ir ar 30 % atlaide, Februārī prāmja biļetēm- 20 % atlaide un Martā- 10 % atlaide.

Skolu ekskursiju braucieniem atlaide no 30 līdz 50 %, atkarībā no laika perioda. Zemākas biļešu cenas ir bērnu grupām ar vismaz 20 skolēniem. Uz katru desmito skolēnu ir jābūt vienam pieaugušam pavadītājam. Bērni līdz 6 gadu vecumam var ceļot bez maksas. No 1. maija līdz 17. jūnijam un no Septembra mēneša ekskursijas braucieni skolēniem vecumā no 6 līdz 17 gadiem būs ar 50 % atlaidi pasažieru biļetēm. No 18. jūnija līdz 31. augustam atlaide- 30 %. Grupas gidam un skolēnu pavadītājiem brauciens bez maksas.

Ventspils naktsmītnēs 2006. gadā uzturējušies 82 025 viesi, kas ir par 18 360 jeb 29% vairāk nekā 2005. gadā kopumā, Db.lv informēja Ventspils Tūrisma informācijas centra pārstāve Inga Aulmane.

25 350 jeb 31% tūristu bija ieradušies no ārvalstīm. Biežākie ārvalstu viesi ir lietuvieši - 10 867 (43%), vācieši – 3 799 (15%) un igauņi – 3 725 (15%). Ventspils tūrisma, kultūras un atpūtas piedāvājums spējis ieinteresēt ir arī Somijas, Krievijas, Polijas, Zviedrijas, Nīderlandes u.c. valstu ceļotājus.

Ventspils ir populārs tūrisma maršruts arī Latvijas ceļotāju vidū. Tā 2006. gadā Ventspili apmeklējuši 56 675 valsts iedzīvotāji, kas ir par 12 852 jeb 29% vairāk nekā pērn. Jāpiemin, ka 2006. gadā Ventspilī darbojās 60 naktsmītnes ar 1488 gultasvietām.

Statistikas dati liecina, ka 2006. gadā vislielākais viesu skaits – 37 533 apmeties Piejūras kempingā. Piejūras kempingā naktsmītnes tiek rezervētas jau nākamā gada vasaras sezonai, kā arī ir pieprasītas ziemas laikā, jo kempingā ir apkurināmas mājiņas.

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu pārtraukt izmeklēšanu nogrimušā prāmja Estonia lietā, ziņo lenta.ru.

Ministru kabinets noklausījās pēc kārtas ceturto atskaiti, kuru prāmja Estonia nogrimšanas iemeslu izmeklēšanas gaitā sagatavojusi šim nolūkam speciāli izveidota komisija, un secinājusi, ka pašreizējā informācija nespēs sniegt pilnvērtīgas atbildes par prāmja nogrimšanas iemesliem. Saistībā ar šo lēmumu komisija tika likvidēta.

Pēdējā atskaitē par prāmja Estonia bojāejas galvenajiem iemesliem tika minētas kuģa nepilnīgās konstrukcijas un nepateicīgie laika apstākļi. Šī atskaite apstiprina jau 1997. gadā izdarītos secinājumus, kuros bija teikts, ka prāmis bija nogrimis defekta dēļ priekšējā vizierī, kurš neizturēja smagos laika apstākļus.

No šā gada 30.maija līdz 31.augustam prāmju kompānija SSC Ferries maršrutā Ventspils – Mintu – Ventspils (Sāremā, Igaunijā) pārvadājusi 11 892 pasažierus un 3090 transporta līdzekļus, informē SSC Ferries Ventspils biroja vadītāja Andrīna Žagare.

Šajā sezonā slikto laika apstākļu dēļ braucēju skaits bijis mazāks, nekā pērn, kad pārvadāti 15 062 cilvēki un 2411 transporta līdzekļi. Kā raksta Igaunijas reģionālais laikraksts Meie Maa, pēc tūrisma uzņēmumu lūguma Sāres apriņķis, kurā ietilpst Sāremā sala, meklē iespējas Mintu - Ventspils prāmju līnijas darbības turpināšanai, lai arī tā nes zaudējumus. Arī Sāremā tūrisma fonds, kurš apvieno vietējos tūrisma uzņēmējus, ir apliecinājis, ka arī šis tūristu daudzums salas tirdzniecības un ekonomikas uzturēšanai ir ļoti svarīgs.

Šogad no braucēju kopējā skaita pakalpojumu izmantojuši 30% igauņi (3561) un 30% latvieši (3560), 15% lietuvieši (1816), 10% vācieši (1129) un 6% (727) somi. Vairāk braucēji bijis virzienā no Mintu uz Ventspili – 6050 cilvēku, bet mazāk no Ventspils uz Mintu - 5842 cilvēku.

Sāremā pašvaldība nolēmusi sākt sarunas ar Igaunijas kompāniju «Kihnu Veeteed» par prāmju satiksmes atjaunošanu starp Mentu un Ventspils ostām, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

«Kihnu Veeteed» bija vienīgā kompānija, kas piedalījās publiskajā iepirkuma konkursā ar diviem kuģiem, no kuriem viens tika atzīts par piemērotu konkursa nosacījumiem. Pašvaldība tagad sagaida, ka kompānija 15 dienu laikā iesniegs konkrētu piedāvājumu.

Ja būs iespējams, prāmju satiksme starp Mentu un Ventspili tiks atjaunota nākamajā vasarā.

Veiksmīga iepirkuma gadījumā uzvarētājs «Kihnu Veeteed» iegūs piecu gadu līgumu Mentu-Venspils prāmju līnijas apkalpošanai.

Pašvaldība sagaida, ka regulāra prāmju satiksme ik gadu sezonā no 1.jūnija līdz 31.augustam tiks nodrošināta vismaz trīs reizes nedēļā. Precīzāks prāmju satiksmes periods, grafiks un biežums tiks noteikts līgumā.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Pēc Latvijas Konkurences padomes 2007.gada 21.februāra pozitīva atzinuma saņemšanas par to, ka nav šķēršļu starptautiskās korporācijas Vitol uzņēmuma Euromin Holdings (Ciprys) Limited un akciju sabiedrības Ventspils nafta kopējas izšķirošas ietekmes gūšanai a/s Ventspils nafta 100% meitas uzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls, un Euromin Holdings uzturētā sadarbības piedāvājuma kopēja biznesa veidošanai ar SIA Ventspils nafta termināls a/s Ventspils nafta vadība ir piekritusi Euromin Holdings līdzdalībai SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā 49% apmērā. Šādas stratēģiskas sadarbības rezultātā starp Baltijas reģiona lielāko naftas un naftas produktu pārkraušanas sabiedrību SIA Ventspils nafta termināls un pasaules naftas un gāzes sektora ietekmīgo kompāniju Vitol veidosies nopietns kopuzņēmums, kurā mažoritārā ietekme paliek a/s Ventspils nafta rokās.

“Mēs priecājamies par to, ka esam panākuši 49% līdzdalību SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā un sekmēsim šī nozīmīgā stratēģiskā aktīva attīstību kopā ar mūsu partneriem no a/s Ventspils nafta. Dalība SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā ir dabisks nākamais solis mūsu līdzdalībā a/s Ventspils nafta, un esam gandarīti redzēt, ka mūsu ieguldījums rada ievērojamu produktu apjoma pieaugumu terminālī,” norāda Vitol galvenais komerciālais pārstāvis Deniss Krema.

Savukārt a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone uzsver: „No vienas puses, kā esam teikuši jau iepriekš, mēs esam gandarīti par pasaules līmeņa kompānijas pilnvērtīgu ienākšanu Ventspils naftas koncerna biznesā un Latvijas tirgū kopumā. No otras puses, šo gandarījumu pastiprina fakts, ka Ventspils nafta, saglabājot kontroli pār šo koncernam būtisko uzņēmējdarbības sfēru, vienlaikus iegūst stratēģisku partneri tranzīta jomā un garantijas stabiliem ienākumiem ilgtermiņa perspektīvā.”

Akciju sabiedrības Ventspils nafta koncerna konsolidētais neto apgrozījums 2006.gadā sasniedzis 69,3 miljonus latu, bet neto peļņa - 6,85 miljonus latu, un tas ir par 1,15 miljoniem latu jeb 20,2% vairāk, nekā plānots, liecina a/s Ventspils nafta auditētais konsolidētais 2006.gada pārskats.

A/s Ventspils nafta 2006.gada apgrozījuma līmeni, kas ir zemāks par plānoto, ietekmēja dzelzceļa pārvadājumu nestabilā un iepriekš faktiski neprognozējamā situācija, kas attiecībā uz a/s Ventspils nafta meitas sabiedrību naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmumu SIA Ventspils nafta termināls atkarīga gan no Krievijas Federācijas politiski definētajiem augstajiem dzelzceļa tarifiem kravu pārvadājumiem ārpus savas valsts ostām, gan augstās naftas produktu izvedmuitas, gan no kopējās tirgus situācijas. Lai gan kopumā, neskatoties uz negatīvajiem ārējiem apstākļiem, SIA Ventspils nafta termināls pārskata periodā strādājis stabili, gūstot peļņu vairāk nekā 0,6 miljonu latu apjomā, paredzams, ka arī 2007.gadā uzņēmuma rezultāti būtiskā apmērā būs atkarīgi no sarežģītās situācijas naftas produktu dzelzceļa pārvadājumu jomā.

Starp Sāremā un Stokholmu vasaras sezonā būs regulārā tiešā aviosatiksme, kuru subsidēs Igaunijas salas pašvaldība.

To paredz līgums, kuru Sāremā pašvaldība parakstījusi ar Zviedrijas aviokompāniju "Braathens Regional Airlines", vēsta pašvaldības preses dienests.

Līguma termiņš ir trīs gadi.

Reisi starp Kuresāri un Stokholmas Brommas lidostu notiks no 15.maija līdz 18.septembrim pirmdienās un piektdienās ar turbopropelleru lidmašīnu "ATR 72-600", kurā ir 72 sēdvietas.

Lidojuma ilgums būs nepilna stunda.

Lai subsidētu šos reisus, Sāremā pašvaldība piešķīrusi 180 000 eiro.

"Šis starptautiskais aviomaršruts pavērs pilnīgi jaunas iespējas Sāremā iedzīvotājiem, jo no Kuresāres Stokholmas centrā varēs nokļūt nepilnā stundā. Arī Sāremā kļūs pieejama miljoniem Zviedrijas iedzīvotāju, kuri līdz šim atteikušies no domas doties uz salu ērtu transporta savienojumu trūkuma dēļ, un izvēlējušies citus galamērķus," sacījis Sāremā pašvaldības mērs Madiss Kallass.

No 14.februāra prāmju līnijas Ventspils – Sāremā operātora „SLK Ferries“ nosaukums mainīts uz ”SSC Ferries“, kas ir saīsinājums no Saaremaa Shipping Company. Pēc „SSC Ferries“ valdes locekles Anu Lomp teiktā nosaukums mainīts, lai to vienkāršotu, kā arī lai novērstu pārpratumus, jo Eiropā jau ir zīmols, kas sākas ar saīsinājumu „SLK“. „SSC kā saīsinājums no Saaremaa Shipping Company ārzemniekiem ir labāk saprotams. Protams, tā ir tikai formalitāte un tai nesekos lielākas izmaiņas“ saka Anu Lomp. Jaunā sezona prāmja līnijā Ventspils – Sāremā atsāksies 2006. gada 1.maijā un ilgs līdz augustam, septembrim. Pasažierus apkalpos prāmis „Scania“ ar 300 pasažieru vietām un 60 vietām vieglajiem transporta līdzekļiem, bet 63 km garo ceļu prāmis veiks apmēram četras stundās. Savukārt 2005. gada nogalē prāmja līnija Ventspils – Sāremā ieguva Tūrisma attīstības valsts aģentūras rīkotā konkursa „Labakais jaunais tūrisma produkts 2005“ godalgu „Labākais jaunais tūrisma produkts transporta nozarē 2005“.

ES Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas Uzraudzības komitejā apstiprināts projekts Gotlande – Ventspils – Sāremā savienojums ilgtspējīgai attīstībai. Tas dod zaļo gaismu prāmju līniju organizēšanai uz Gotlandi un Sāremā.

Projekts paredz veicināt triju valstu reģionu – Zviedrija (Gotlande) – Latvija (Ventspils) – Igaunija (Sāremā) ekonomisko attīstību, nodrošinot šo reģionu pieejamības un pievilcības uzlabošanu ar prāmja satiksmes attīstības palīdzību. Tas nozīmē, ka perspektīvā no Ventspils būs jauna prāmju līnija uz Gotlandi, kā arī atjaunosies satiksme uz Sāremā, norāda Ventspils brīvostas mārketinga daļas vadītājs I. Udodovs.

Vairāk par prāmju līnijām Kurzemē lasiet šodien, 22. aprīlī, Dienas Biznesā.

2006.gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaudzis tikai no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms.

2006.gada janvārī-decembrī kravu apgrozība ostās bija 59.5 milj. t kravu, kas ir par 0.9% mazāk kā 2005.gadā.

No ostām 2006.gadā nosūtīja 53.1 milj. t kravu, kas ir par 5% mazāk nekā 2005.gada 12 mēnešos. Pieaudzis no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms. Pērn no ostām nosūtīja 1.2 milj. t jēlnaftas – 2.8 reizes vairāk nekā 2005.gada divpadsmit mēnešos.

Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi gan ir samazinājušies. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms bija 19.7 milj. t, kas ir par 2.2% mazāk nekā 2005.gada janvārī-decembrī. Nosūtīto ogļu apjoms samazinājies par 4.8%, sasniedzot 14.6 milj. t. No ostām nosūtīja arī 4.6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 19.2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms 2006.gada divpadsmit mēnešos bija būtiski samazinājies, sasniedzot 5.1 milj. t, kas ir par 21.7% mazāk nekā 2005.gada attiecīgajā periodā.

Latvijas aviosabiedrība airBaltic no 3.maija uzsāks tiešos reisus no Rīgas uz Kuresāri, piedāvājot jaunu iespēju Igaunijas salu apceļotājiem un Sāremā spa procedūru cienītājiem, Db.lv informēja uzņēmuma Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "Reisa atklāšana uz Sāremā iezīmē vēl vienu tūrisma attīstības tendenci – spa un veselības tūrisms, kuru iespējams apvienot ar aktīvo atpūtu Baltijas jūras salās."

Tomas Kasemā (Toomas Kasemaa), Sāremā apgabala gubernators: "Latvija un Sāremā bijušas saistītas jau izsenis – Rīga un Kuresāre bija Livonijas pilsētas, tādēļ to savstarpējā saikne ir pašsaprotama. Mēs uzskatām, ka jaunatklātais maršruts veicinās tūrismu salā, kā arī sadarbības aktivizēšanos uzņēmējdarbības un ražošanas jomās. Turklāt, salas iedzīvotājiem tā būs lieliska iespēja caur Rīgu lidot uz jebkuru vietu pasaulē."

Toivo Ast, Saaremaa Spa Hotels valdes priekšsēdētājs: "Latvijas iedzīvotāji ir mūsu tuvākie kaimiņi un draugi. Mēs jau sen sapņojām par gaisa tiltu starp Rīgu un Kuresāri un kopā ar airBaltic prezidentu Bertoltu Fliku mums šī iecere ir izdevusies. Sāremā ir ieguvusi labu slavu ar savām spa un veselības tūrisma iespējām. Kuresārē vien vienlaikus var uzņemt 1200 spa cienītājus, 615 no tiem – mūsu viesnīcā."

Šodien, 12. maijā, Ventspilī notiek Igaunijas tūrisma uzņēmēju vizīte. To rīko prāmju kompānija „SSC Ferries“ sadarbībā ar Ventspils pilsētas domes Tūrisma informācijas centru, lai veicinātu prāmja līnijas Ventspils – Sāremā attīstību un Ventspils, kā ceļojuma galamērķa, atpazīstamību. Igaunijas tūrisma speciālisti Ventspilī ieradās ceturtdien, 11. maijā, ar prāmi „Scania“ un nakšņoja Olimpiskā centra „Ventspils“ viesnīcā. Viesiem ieplānota plaša Ventspils apskates ekskursija ar vecpilsētas, Ostas ielas promenādes, Zilā karoga pludmales, Jūrmalas parka ar „Enkuru taku“ un „Džungļu taku“ u.c. objektu apskati. Ventspils muzejs Igaunijas tūrisma uzņēmējus 12.maijā iepazīstinās ar saviem šīssezonas jaunumiem. Livonijas ordeņa pilī, papildus pils apskatei, viesi varēs izmēģināt roku šaušanā ar viduslaiku lokiem, kā arī izšaut zalvi ar pils lielgabalu. Savukārt Piejūras brīvdabas muzejā igauņus gaida sveču liešana „Lībiešu sētā“, brauciens ar tvaika dzinēja lokomotīvi „Mazbānītis“ un vizināšanās ar Velodrezīnu. Pēc Ventspils Tūrisma informācijas centra apkopotās naktsmītņu statistikas datiem, pēdējo gadu laikā Igaunijas un Somijas tūristu skaits krasi pieaug. Ja 2002.gadā Ventspilī nakšņoja tikai 128 somu tūristu un 251 Igaunijas ceļotājs, tad 2005.gadā šis skaitlis ir izaudzis jau līdz 975 somiem un 2370 Ventspilī nakšņojošiem igauņiem. Ņemot vērā statistikas datus, kopmānija „SSC Ferries“ un Ventspils Tūrisma informācijas centrs cer, ka ar šīs ārvalstu tūrisma speciālistu vizītes palīdzību arī 2006.gadā turpinās pieaugt tūristu plūsma no Igaunijas un Somijas un ka arvien biežāk nokļūšanai uz Ventspili ceļotāji izmantos prāmja līniju Sāremā – Ventspils.

Lai informētu par gaidāmajiem pagaidu putnu turēšanas ierobežojumiem, jau sākot no rītdienas Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldes visā Latvijā organizēs informatīvus seminārus putnu saimniecībām. Semināros PVD pārvalžu eksperti skaidros, kas ir putnu gripa, kā noteikt, vai saimniecības putni nav inficējušies ar šo bīstamo slimību un ko darīt, lai nepieļautu saimniecības putnu inficēšanos. Plānotie semināri putnu saimniecībām Aizkraukle PVD Aizkraukles pārvaldē, Spīdolas ielā 11, 3. stāvā, Aizkraukle 03.03.2006 plkst. 11.00 Alūksne PVD Alūksnes pārvaldē, Brūža ielā 1, Alūksnē 01.03.2006 plkst. 11:00 Balvi PVD Balvu pārvaldē, Bērzpils ielā 62, Balvos 02.03.2006 plkst. 13.00 Bauska Rajona padomes ēkā, Uzvaras ielā 1, Bauskā 02.03.2006 plkst. 11.00 Cēsis Zemnieku centrā, Dārza ielā -12, Priekuļos 01.03.2006 plkst.10.00 Daugavpils Rajona padomē, Rīgas ielā 2, Daugavpilī 02.03.2006 plkst. 11.00 Kultūras namā, Brīvības ielā 12, Ilūkstē 03.03.2006 plkst. 11.00 Dobele PVD Dobeles pārvaldē, Zemgales ielā 44a, Dobelē 03.03.2006 plkst. 12.00 Gulbene Rajona padomes zālē, 3. stāvā, Ābeļu ielā 2, Gulbenē 28.02.2006 plkst. 10.00 Jēkabpils PVD Jēkabpils pārvaldē, Brīvības ielā 88, Jēkabpilī 02.03.2006 plkst. 11.00 Jelgava Jelgavas rajona padomē, Pasta ielā 37, Jelgavā 03.03.2006 plkst. 10:00 Krāslava PVD Krāslavas pārvaldē, Latgales ielā 6, Krāslavā 03.03.2006. plkst. 11.00 Kuldīga PVD Kuldīgas pārvaldē, Baznīcas ielā 13, Kuldīgā 02.03.2006 plkst. 11.00 Liepāja Kalvenes pagasta padomes zālē, Skolas ielā 21, Kalvenes pag., Liepājas rajonā 28.02.2006 plkst. 11.00 PVD Liepājas pārvaldē, Graudu ielā 45, Liepājā 02.03.2006 plkst. 10.00 Limbaži Limbažu rajona padomes ēkā , Rīgas ielā 16, Limbažos 02.03.2006 plkst. 10.00 Ludza Rajona padomes zālē, Raiņa ielā 16, Ludzā 02.03.2006 plkst. 11.00 Madona SIA "Madonas patērētāju biedrība" zālē, Poruka ielā 4, 3. stāvā, Madonā 03.03.2006 plkst. 10.00 Ogre PVD Ogres pārvaldē, Dravnieku ielā 6, Ogrē 02.03.2006 plkst. 11.00 Preiļi PVD Preiļu pārvaldē, Daugavpils ielā 59, Preiļos 03.03.2006 plkst. 11.00 Rēzekne PVD Rēzeknes pārvaldē, Liepu ielā 33, Rēzeknē 28.02.2006 plkst. 10.00 Rīgas rajons PVD Rīgas rajona pārvaldē, Kraujas ielā 21/23, Rīgā 02.03.2006 plkst. 12.00 Rīgas pilsēta PVD Rīgas pilsētas pārvaldē, Elizabetes ielā 2, Rīgā, 439 kab. 02.03.2006. plkst. 10:00 Saldus Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes zālē, Viesnīcas ielā 1, Saldū 03.03.2006 plkst. 11.00 Talsi Talsu rajona padomes lielajā zālē, Kareivju ielā 7, Talsos 01.03.2006 plkst.10.00 Tukums PVD Tukuma pārvaldē, "Krīvos", Tumes pag. , Tukumā 02.03.2006 plkst. 11.00 Valka PVD Valkas pārvaldē, Rīgas ielā 25, Valkā 01.03.2006 plkst.10.00 Valmiera PVD Valmieras pārvaldē, Raiņa ielā 21, Valmierā 03.03.2006 plkst.10.00 Ventspils PVD Ventspils pārvaldē, "Atpūtniekos", Tārgales pag., Ventspils rajonā 02.03.2006 plkst. 12.00

Piektdien, 1. jūlijā, jaunais LNG ātrgaitas prāmis M/S Megastar tika nokristīts Meyer Turku kuģu būvētavā, informē AS Tallink Grupp un Meyer Turku.

Videi draudzīgo prāmi kristīja bijusī Somijas prezidente Tarja Halonena.

AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Janeks Stalmeisters teica, ka kuģa būves process ir jau gandrīz pusceļā.

«Prāmja būvniecība turpinās, un līdz ar to arī notiek darbs pie jauniem un inovatīviem pakalpojumiem un risinājumiem, kas ieviesīs jaunas vēsmas Tallink Shuttle konceptā un tiks atrādīti pasažieriem līdz ar jauno prāmi. Tāpat mēs esam ļoti pagodināti, ka prezidente Tarja Halonen ir prāmja krustmāte. Tas ir apliecinājums speciāli izstrādātiem šī prāmja ārkārtīgi augstajiem videi draudzīgiem risinājumiem. Šajā skatījumā M/S Megastar būs ļoti labs vēstnesis visā nozarē,» piebilda Janeks Stalmeisters.