Neskatoties uz Gillette izaicinājumiem, Procter & Gamble akcijai klājas labi

Pēdējo gadu laikā vīriešu vidū dominējot bārdas kultam, grūtāk klājas atsevišķiem tādu preču ražotājiem, kas paredz šāda apmatojuma likvidēšanu. Piemēram, grūtības pēdējā laikā ziņot par izciliem darbības rezultātiem bijušas Procter & Gamble skuvekļu biznesam Gillette, kam bijusi negatīva ietekme uz visa kopējā uzņēmuma ienākumiem. Turklāt mazāk skujas ne tikai vīrieši – arī sievietes nevēlamo apmatojumu arvien vairāk likvidējot, piemēram, ar lāzeru palīdzību. Tāpat pieejamā informācija liecina, ka Gillette ir sarežģīti konkurēt ar uzņēmumiem, kuri piedāvā lētākus apmatojuma likvidēšanas produktus (kaut vai tos pašus skuvekļus). Rezultātā Gillette spiesta samazināt savu produktu cenu (negatīva ietekme uz peļņas maržām), kur, piemēram, ASV tirgus daļa šai kompānijai šobrīd sarukusi līdz 54% no 70% 2010. gadā, liecina Euromonitor dati. Tāpat Giltette pārdošanas apjomi pagājušogad salīdzinājumā ar vēl iepriekšējo gadu sarukuši par 5,4% līdz 1,4 miljardiem ASV dolāriem.

Investīciju guru Vorena Bafeta uzņēmums Berkshire Hathaway iegādāsies bateriju ražotāju Duracell no starptautiskās kompānijas Procter&Gamble, raksta Business Insider.

Bafets paziņojumā minējis, ka viņu vienmēr ir fascinējis Duracell – gan kā patērētāju, gan kā ilgtermiņa Procter&Gamble un Gillette investoru. Viņš piebilst, ka Duracell ir vadošais pasaules zīmols, kas pārstāv kvalitatīvu produkciju, tādēļ labi saderēs kopā ar Berkshire Hathaway.

Berkshire maksās aptuveni 1,7 miljardus dolāru naudā un Procter&Gamble vēl saņems 4,7 miljardu dolāru vērtas sava uzņēmuma akcijas, kuras patlaban pieder Berkshire Hathaway.

Procter&Gamble vadītājs A.G. Leflijs uzsvēris, ka pateicas Duracell darbiniekiem par viņu ieguldījumu, jo viņi padarījuši Duracell par pasaules līderi bateriju ražošanā. Viņš arī uzsvēris, ka ir pārliecināts, ka jaunā īpašnieku struktūra nodrošinās spēcīgu atbalstu Duracell nākotnes izaugsmes plāniem.

ASV higiēnas, mājsaimniecības un patēriņa preču ražotājs Procter&Gamble paaugstinājis skaistumkopšanas produktu ražošanas struktūrvienības direktoru Deividu Teiloru, kas tagad kļuvis par kompānijas vadītāju, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

Teilors aizvietos pašreizējo "Procter&Gamble" vadītāju Alanu Lefliju, otrdien vēsta mediji.

57 gadus vecais Teilors uzņēmumā strādā jau 35 gadus, kuru laikā viņš ieņēmis vairākus augsta līmeņa vadītāja amatus.

Procter&Gamble, kas ražo tādu pazīstamu zīmolu kā Pampers un Gillette produktus, pašreiz samazina savu produktu līniju, daļu pārdodot konkurentiem.

Uzņēmums jaunākos finanšu rezultātus publiskos ceturtdien.

Kā ziņots, Procter&Gamble šā biznesa gada trešajā ceturksnī, kas noslēdzās martā, strādāja ar 2,2 miljardu dolāru (1,9 miljardu eiro) tīro peļņu un tas ir par 17,5% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada.

Krituma laikā par sevi atgādinājuši «vecās ekonomikas» līderi

Akciju cenas novembra pirmajā pusē pēc oktobra izpārdošanas nedaudz atguvušās. Turklāt interesanti, ka investori šoreiz uzticību pauduši vairākiem lielajiem tā saucamās vecās, tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem. Pirms šī oktobra notikumiem ilgstoši varēja runāt par to, ka gluži vai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu tehnoloģiju gigantu akciju cenu pieaugums bija atbildīgs vairāk nekā par pusi no kopējās ASV akciju tirgus izaugsmes. Šo kompāniju kapitalizācijai līdz ar to akciju cenu kāpumu kļūstot lielākai, auga arī to ietekme uz visu kopējo indeksu. Savukārt daudzas vecās ekonomikas uzņēmumu akcijas auga lēnāk vai stagnēja. Savukārt pēdējā laikā situācija mainījusies - tehnoloģiju kompāniju akcijas gāzušās straujāk, bet zināmu stabilitāti investori varēja atrast atsevišķu agrāko korporatīvo līderu vērtspapīros.

Vadošās Rietumvalstu kompānijas jau kādu laiku sākušas ziņot par savu iepriekšēja ceturkšņa sniegumu. Peļņas atskaites bieži vien papildina uzņēmumu vadītāju spriedumi un mājieni par nākotni. Redzams, ka šo finanšu atskaišu publicēšanas sezonu daudzas lielās kompānijas arī izmanto, lai informētu par savu produktu un pakalpojumu cenu tālāku palielināšanu.

Piemēram par cenu palielināšanu plašam produktu klāstam nupat ziņojis globālais dažnedažādu patēriņa preču ražotājs Procter & Gamble (tas kontrolē, piemēram, Gillette, Pampers, Ariel un teju neskaitāmas citas preču zīmes). Līdzīgi par cenu palielināšanu ziņojis globālais patēriņa preču smagsvars Unilever, kas iepriekšējā ceturksnī vidēji tās audzējis par 4%, kas ir visvairāk kopš 2021. gada. Arī šai kompānijai piederošo preču zīmju saraksts ir ļoti garš, kur cita starpā šis uzņēmums ir lielākais pasaules saldējuma ražotājs (tas kontrolē, piemēram, Magnum preču zīmi).

Vēl par savu cenu palielināšanu nupat ziņojuši tādi uzņēmumi kā Nestle, Danone un WD-40 Co utt. Tāpat dauzu šādu uzņēmumu vadība devusi mājienus, ka cenu palielināšana, iespējams, būs nepieciešamā arī nākamgad. “Mums jāgatavojas vēl vismaz 12 mēnešiem ar inflācijas spiedienu. Mēs atrodamies tādā inflācijas vidē, kas ir vērojama reizi divdesmit gados,” spriedusi minētā Unilever vadība.

Šonedēļ publiskā investīciju aizsardzības konfliktā ierautā, Igaunijas uzņēmumam Wind One piederošā SIA Winergy, kas pārvalda Latvijas jaudīgāko vēja parku Ventspils novadā, vērsusies Ģenerālprokuratūrā pret AS Norvik Banka.

Winergy informē, ka kopā ar meitasfirmām prokuratūrā vērsušās ar iesniegumiem, prasot pret Norvik banku sāk vairākus kriminālprocesus. Winergy uzskata, ka banka apzināti sniegusi nepatiesas ziņas tiesībsargiem nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktu personu. Iesniegumā norādīts arī uz šķēršļu likšanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP), kas izpaužas kā nelikumīga mantas atsavināšana vai citu tīšu darbību izdarīšana, kas kavē TAP gaitu, par patvaļīgām darbībām, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību, un Winergy un tās meitas sabiedrību mantas piesavināšanās mēģinājumu.

Igaunijas uzņēmumam Wind One piederošā vēja parka pārvaldītāja SIA Winergy kopējā neatmaksātā aizdevumu pamatsumma ir aptuveni 16,5 miljoni eiro (11,6 miljoni latu), skaidroja Winergy.

Winergy un AS Norvik Banka attiecības balstās uz trim aizdevuma līgumiem.

Viens līgums ir par kapitāldaļu iegādi trīs uzņēmumos, kas šobrīd attiecīgi ir Winergy meitasuzņēmumi. Kapitāldaļu pārdevējs bija pašas bankas meitassabiedrība, līdz ar to saņemtie kredīta līdzekļi caur AS Norvik Banka kontiem tika tajā pašā dienā novirzīti daļu pārdevējam jeb bankas meitassabiedrībai AS Norvik Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

Otrs līgums ir elektrības jeb transformatoru apakšstacijas būvniecības saistību pārjaunojums. Atbilstoši šim līgumam Winergy apņēmās pārņemt jau pastāvošās SIA KER - Klimata un enerģijas risinājumi saistības pret banku.

Ceturtdien uzņēmums Winergy, tā meitas sabiedrības un lielākais akcionārs Wind One vērsies pie valsts amatpersonām, lūdzot steidzamības kārtā iesaistīties situācijas risināšanā, lai nepieļautu apzinātu investīciju aizskārumu un uzņēmumu novešanu līdz maksātnespējai, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Ja situācija tuvākajā laikā netiks atrisināta, uzņēmumu akcionāri būs spiesti vērsties starptautiskajās institūcijās pret Latvijas valsts rīcību, nerespektējot starptautiskās saistības par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo investīciju apmēru,» uzsver kompānijas pārstāvji.

Iesniegumā teikts, ka Winergy ir pilnībā gatava segt savas saistības pret Norvik banku, ja valsts atcels nepamatotos arestus un piedalīsies kā starpnieki pārkreditācijas darījuma noslēgšanā.

Iesniegumā teikts, ka kredītsaistību izpilde nav iespējama Norvik bankas rīcības dēļ, kas norāda uz bankas patieso vēlmi – Winergy grupas aktīvu pārņemšanu, nevis aizdevumu atgūšanu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pasludinājusi SIA Winergy maksātnespējas procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Kreditori savas prasības var pieteikt viena mēneša laikā. Kā liecina informācija, par maksātnespējas administratori iecelta Una Zakrevska.

Septembra beigās uzņēmums Winergy, tā meitas sabiedrības un lielākais akcionārs Wind One vērsies pie valsts amatpersonām, lūdzot steidzamības kārtā iesaistīties situācijas risināšanā, lai nepieļautu apzinātu investīciju aizskārumu un uzņēmumu novešanu līdz maksātnespējai, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Ja situācija tuvākajā laikā netiks atrisināta, uzņēmumu akcionāri būs spiesti vērsties starptautiskajās institūcijās pret Latvijas valsts rīcību, nerespektējot starptautiskās saistības par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo investīciju apmēru,» uzsvēra kompānijas pārstāvji.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis AS Dobeles dzirnavnieks, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Ķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 43,9 miljoni latu, un tās ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Dobeles dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils norāda, ka uzņēmuma ilgtermiņa aizdevums palielināts par 1,163 miljoniem eiro. Tas tiks izmantots elevatora rekonstrukcijai saistībā ar cieto kviešu dzirnavu izbūvi, kā arī jaunas elektrostacijas/transformatora uzstādīšanai un jaunas iepakojuma noliktavas izbūvei.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu 24,7 miljonu latu apmērā ņēmis uzņēmums Firepower Ou, savukārt to devuši uzņēmumi SIA Njord, SIA Striborg un SIA Venti. Visu trīs uzņēmumu darbības veids ir elektroenerģijas ražošana.

Pasaulē lielākā patēriņa preču kompānija Procter & Gamble paziņojusi par finanšu gada otrā ceturkšņa rezultātiem, kas pārspējuši analītiķu prognozes, raksta Bloomberg.

Rezultātus uzlabot palīdzēja produktu cenu paaugstināšana un izmaksu samazināšana.

Patlaban kompānija, kuras jaunais vadītājs ir Deivids Teilors, velta uzmanību, lai uzlabotu peļņas maržu un samazinātu izdevumus, tādējādi tiekot galā ar spēcīgā dolāra negatīvo efektu. Valūtas kursa svārstības ir samazinājušas uzņēmuma ienākumus ārvalstīs – iepriekšējā ceturksnī pārvēršot 2% pieaugumu 9% lielā kritumā.

Kompānijas ienākumi otrajā ceturksnī sasniedza 1,04 dolārus par akciju. Analītiķi prognozēja, ka tie sasniegs 98 centus.

Kompānija prognozē, ka valūtas negatīvais efekts ienākumus šajā gadā samazinās par 37 centiem uz akciju jeb par 10%.

Vācijas farmācijas un ķīmijas kompānija «Merck» ceturtdien paziņoja, ka pārdos plaša patēriņa veselības aprūpes produktu ražošanas biznesu ASV higiēnas, mājsaimniecības un patēriņa preču ražotājam «Procter&Gamble».

Šī darījuma summa veidos 3,4 miljardus eiro, un tas paredz, ka aptuveni 3300 «Merck» darbinieki pāries pie «Procter&Gamble».

«Merck» jau septembrī pavēstīja, ka apsver dažādas iespējas plaša patēriņa veselības aprūpes produktu ražošanas biznesam, tostarp tā pārdošanu.

Uzņēmums ceturtdien norādīja, ka ienākumus no šī darījuma galvenokārt izmantos parādsaistību nomaksai.

«Merck» veselības aprūpes produktu bizness ražo vairāk nekā 900 produktus, kas tiek pārdoti 44 valstīs.

Šo darījumu paredzēts pabeigt līdz gada beigām.

Lai uzņēmums ilgtermiņā spētu ne tikai eksistēt, bet arī augt un attīstīties, vadības komandai nemitīgi ir jāseko līdzi globālajām tirgus tendencēm, kā arī skaidri jāzina, kādu viņi vēlas savu biznesu redzēt pēc pieciem un desmit gadiem, spriež Valērija Lieģe, Oaklins Baltics partnere.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir stratēģija, atzīmē V. Lieģe, piebilstot, ka nereti uzņēmuma vadības komanda ir tik ļoti ierauta operacionālajās lietās, ka aizmirst par lielo bildi. Tiklīdz tas notiek, virzība uz priekšu apstājas, jo vadības galvenais uzdevums nav kontrolēt detaļas, bet gan rūpēties par lielo vīziju, skaidro Oaklins Baltics partnere, uzsverot, ka svarīgi aspekti biznesa veiksmes stāstā ir arī profesionāla komanda un pareizie sadarbības partneri.

Vilina izaicinājumi

“Jau kopš bērnības es vienmēr esmu gribējusi būt starp labākajiem, tāpēc pēc vidusskolas beigšanas nolēmu iestāties Rīgas Ekonomikas augstskolā, kas tajā laikā bija viena no prestižākajām augstākās izglītības iestādēm Latvijā,” atminas V. Lieģe. “Tā bija praktiski vienīgā ārzemju augstskola mūsu valstī, un, lai tajā tiktu, bija jāiztur milzīgs konkurss, jo uz vienu vietu pretendēja apmēram 15 cilvēki. Tas man šķita izaicinoši, bet arī ļoti vilinoši, tāpēc es nolēmu mēģināt. Ja godīgi, apgūstamā joma tolaik pat nešķita tik svarīga, jo mani vairāk saistīja doma par iespēju mācīties šajā prestižajā augstskolā, nevis apgūt kādu konkrētu profesiju. Es vienkārši gribēju būt starp labākajiem, jo, manuprāt, pēc 12. klases ir ļoti grūti izlemt, kas tieši tu vēlies būt. Es nevarētu teikt, ka jau no padsmit gadiem zināju, ka vēlos savu dzīvi saistīt ar finansēm, taču tieši tā arī sanāca,” spriež V. Lieģe, kura arī savu pirmo profesionālo pieredzi ieguva tieši studiju laikos.

Viedtālruņu lietojuprogrammu izstrādātājs – britu uzņēmums Shazam ticis pie miljardiera Karlosa Slima (Carlos Slim) investīcijām 40 miljonu ASV dolāru apmērā, vēsta Business Insider.

K. Slims ir Meksikas telekomunikāciju kompānijas America Movil izveidotājs un kontrolē aptuveni 70% mobilo sakaru Meksikā, kurā kopumā ir aptuveni 100 milj. mobilo sakaru abonentu, tāpat viņa kontrolē atrodas ap 80% fiksēto sakaru biznesu. Vērtējot pēc abonentu skaita, viņa kompānija ir ceturtā lielākā pasaulē, kā arī ierindojas Forbes Global 2000 sarakstā. Savukārt K. Slima bagātība, saskaņā ar Forbes pausto, veido 73 miljardus ASV dolāru.

Tikmēr britu uzņēmums Shazam plānu izmantot gūtās investīcijas, lai paplašinātos TV nozarē. Pašlaik kompānijas produktus izmanto aptuveni 350 miljoni cilvēku. Shazam programmatūra atpazīst televīzijā raidītas reklāmas skaņu celiņu un savieno to ar reklamētā produkta mājas lapu.

Globālie spēlētāji pārtikas tirgū 2016. gadā savos produktos par aptuveni 20% samazinājuši sāls un cukura daudzumu. Šāds gājiens skaidrojams ar patērētāju prasībām pēc veselīgākas pārtikas un līdz ar to, pāriešanu pie mazākiem uzņēmumiem ar veselīgāku pozicionējumu tirgū.

102 uzņēmumu aptaujas, ieskaitot Nestle SA un Procter & Gamble Co., rezultāti uzrāda, ka 2016. gadā tika pārveidotas 180 000 pārtikas produktu receptes, kas ir uz pusi vairāk nekā 2015. gadā, ziņo Bloomberg.

Lielie pārtikas ražotāju konglomerāti zaudē tirgus daļu mazākiem uzņēmumiem, kuri savu zīmolu un produkciju pozicionē kā veselīgāku alternatīvu.

Ne tikai uzņēmumi domā par ražoto produktu ietekmi uz cilvēkiem. Arī valdības līmenī aktīvi tiek ieviesti pārtikas nozares papildus regulējumi attiecībā uz produktu veselīgumu. Pagājušā gada martā Lielbritānija sekoja Meksikas piemēram un ieviesa papildus nodokli saldinātajiem dzērieniem, lai cīnītos ar aptaukošanās epidēmiju sabiedrībā. Arī ASV FDA paziņoja, ka uzņēmumiem liks precīzāk norādīt cukura saturu uz savu produktu etiķetēm.

Patvērums grādīgo dzērienu ražotāju vērtspapīros.

Patērētāju paradumi konstanti mainās – pēdējo gadu tendence liecina, ka pasaulē nedaudz iebuksējis pieprasījums pēc alus, kur savukārt spēcīgāks tas bijis pēc stiprā alkohola. Daļēji šīs izmaiņas nosaka tas, ka tā saucamā millennials jeb tūkstošgades paaudze sevišķi iecienījusi alkoholiskos kokteiļus.

Valdot šādam fonam, straujāk auguši arī vairāku stiprā alkohola kompāniju ieņēmumi. Piemēram, Pernod Ricard, kam pieder īru viskija Jameson, Absolut un daudzi citi brendi, iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi gada skatījumā pieauguši par 6% un Remy Cointreau – par 7%. Valdot šādam fonam, Parīzes biržā Remy Cointreau akcijas cena šogad palēkusies vairāk nekā par 20% līdz 120 eiro atzīmei (un Pernod Ricard – par 9%). No šīs nozares grandiem vēl var izcelt Diageo akcijas, kuru cena Ņujorkas biržā šajā pašā periodā palēkusies par 16,5%. Strauji šī uzņēmuma akcija pieaugusi arī Londonā un Parīzē, liecina pieejamā informācija. Diageo pieder vairāki pazīstami alkohola dzērienu brendi, piemēram, Smirnoff, Johnnie Walker, Captain Morgan, Baileys Guinness u.c. Šim uzņēmumam pieder arī ievērojama daļa luksusa preču uzņēmuma Moët Hennessy akciju.

No 1. augusta uzņēmumā SIA Forum Cinemas, kas ir kinoteātra Kino Citadele operators, darbu sāk jauns rīkotājdirektors Normunds Labrencis, kurš šajā amatā nomaina Ati Amoliņu, kurš nolēmis pārtraukt darba gaitas un doties pensijā.

Normunds Labrencis iepriekš vairāk nekā septiņus gadus bija Ingman Saldējums rīkotājdirektors, vienlaikus pildot arī uzņēmuma Baltijas komercdirektora pienākumus, kā arī darbojoties UAB Ingman Ledai un Ingman Baltic valdēs. Pēc Ingman pievienošanās Unilever Baltic šī gada sākumā N. Labrencis kļuva par uzņēmuma saldējuma un saldēto pārtikas produktu nodaļas vadītāju Baltijā. Savas karjeras laikā viņš ir strādājis arī Electrolux Latvia un Procter & Gamble Marketing Latvia.

Normunds Labrencis ir ieguvis bakalaura grādu vadības zinībās Latvijas Universitātē, kā arī profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa vadības augstskolā.

Mēģina gan riskēt, gan ieņemt nosacīti drošas pozīcijas ar mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevējiem un ražotājiem.

Šis gads daudziem finanšu aktīviem cenu ziņā pagaidām padevies lielisks. Vērtība palielinās arī akcijām - turklāt izaugsme vērojama gan tādu uzņēmumu akcijām, kuru nozares ir cikliskākas, gan arī nosacītam drošajam patvērumam. Tas izceļ to, ka pamata pieņēmumi par notikumu attīstību pārskatāmā nākotnē joprojām ir visai optimistiski. Tomēr šajā pašā laikā valda arī saprašana, ka cenu pieaugums nupat jau ir bezmaz vai pārāk dāsns un kaut kur būtu jāmēģina paslēpties.

Pēdējā laikā tādējādi iecienīta stratēģija ir uzpirkt tādu milzīgu kompāniju vērtspapīrus, pēc kuru produktiem liels pieprasījums varētu saglabāties, ja ekonomika tomēr noiet no ceļa. Parasti pie šiem sektoriem tiek pieskaitīti mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevēji un ražotāji (Consumer Staples). Tie savus akcionārus ar stabilu peļņu spēj aplaimot gandrīz pie jebkādiem daudzmaz jēdzīgiem ekonomikas nosacījumiem. Šādu aizsardzības sektoru vērtspapīriem parasti iet labāk laikos, kad centrālās bankas samazina likmes (un tas no tām tiek šobrīd gaidīts), kas pamatā ir atbilde uz sliktākiem nosacījumiem ekonomikā. Tikmēr sliktāk tiem var klāties, ja mazināsies satraukums par pašreizējiem ekonomikas un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem.

Multimiljardu kompānijas Sonoco viceprezidents un preču iepirkuma vadītājs Uldis Sīpols, kurš savos vairāk nekā 35 karjeras gados ir ieņēmis vadošus amatus daudzās globālās korporācijās, piemēram, Procter & Gamble un Ford Motor Company, modri seko notikumiem Latvijā.

Latviju viņš apmeklē reizi gadā, Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju foruma starplaikā paspējis satikties ar ģimenes draugiem un kārtīgi izstaigāt Vecrīgu sestdienas pēcpusdienā, izbaudot labas pusdienas svaigā gaisā.

Forumā Uldis Sīpols piedalījās paneļa diskusijā, kura tēma bija CETA (Brīvās tirdzniecības līgums starp Eiropas Savienību un Kanādu) un TTIP (Eiropas Savienības un ASV Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerība). Latvijas uzņēmējiem līdz līgumu ratificēšanai ir jāizpilda virkne mājasdarbu un jābūt gataviem uzlūgt uz deju visnotaļ neveiklos nīlzirgus, kas var ne tikai uz kājas uzkāpt, bet arī samīt, viņš uzskata.

Laikā, kad mūsu valsts uzņēmēji arvien biežāk sūdzas par darbaspēka trūkumu teju visās uzņēmējdarbības jomās, tikai neliela daļa no tiem ir gatavi pieņemt darbā tādu sabiedrības grupu pārstāvjus kā imigranti, bijušie ieslodzītie, jaunās māmiņas un citi. Tajā pašā laikā pasaules pieredze liecina, ka dažādības veicināšana sekmē ne tikai efektīvāku darbinieku piesaisti, bet arī sniedz konkrētajam biznesam finansiālu ieguvumu.

Ārvalstīs darba devēji par dažādību sāka rūpēties jau pirms vairākām desmitgadēm, bet tematam īpaša uzmanība tika pievērsta pēc tam, kad vairākas tiesas prāvas sakustināja globālo biznesu jaunās tūkstošgades sākumā. Cilvēki, kuri sūdzējās par dzimumu diskrimināciju savā darba vietā, saņēma kompensācijas daudzu miljonu ASV dolāru apmērā. Nav brīnums, ka ap to laiku visas lielās Volstrītas kompānijas sāka aktīvi strādāt pie dažādības sekmēšanas savos uzņēmumos.

Viena no pasaules ietekmīgākajām finanšu konsultāciju kompānijām McKinsey & Company 2015. gada sākumā publicēja pētījumu par darbinieku dažādības ietekmi uz uzņēmuma biznesa sniegumu. Eksperti norādīja, ka viens no dažādībai atvērta uzņēmuma ieguvumiem ir iespēja sekmīgāk piesaistīt izcilākos talantus. Arī tāds globālais milzis kā Procter&Gamble savā dažādībai veltītajā ziņojumā kā vienu no būtiskākajiem dažādības vadības īstenošanas ieguvumiem min tieši talantu piesaisti. Dažādības vadība ir izšķiroši svarīgs faktors, lai organizācija spētu pielāgoties strauji mainīgajā globālā tirgus vidē. Atslēga ir darbinieki, kuri, pateicoties savai pieredzei, spēj efektīvāk reaģēt uz daudzveidīgāku klientu grupu vajadzībām. Kādā Forbes pētījumā 85% globālo uzņēmumu piekrita apgalvojumam, ka daudzveidībai ir izšķiroša nozīme inovāciju veicināšanā.

"Covid-19" pandēmijas laikā cilvēkiem savu ikdienas dzīvi lielākā mērā vadot no mājām, aug interneta patēriņš. Pagaidām gan kādi brīdinājumi par to, ka datu pārvades infrastruktūra zem šādas lielās slodzes fona faktiski "sakusīs", Eiropā un ASV nav izrādījušies taisnība.

Tādējādi var arī spriest, ka nosacīti labāk šos laikus var izdoties pārdzīvot dažādiem pasaules telekomunikāciju uzņēmumiem un citām kompānijām, kas savu darbību izvērsušas tiešsaistē.

Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka Spānijā iedzīvotāju aktivitāte tiešasites kazino iepriekšējā nedēļa palielinājusies gandrīz trīs reizes.

Mobilās aplikācijas "WhatsApp", kas pieder "Facebook", lietošanas apmēri pat septiņkāršojušies.

Tikmēr "Amazon.com" Itālijas lietotāju aktivitāte, cilvēkiem nu pastiprināti nododoties e-komercijas priekiem, naktīs šobrīd esot četrkāršojusies. Rezultātā "Telecom Italia" ziņo, ka fiksētajās līnijās datu lietošana augusi pat par 90% un mobilo datu lietošana - par 30%. Apvienotās Karalistes telekomunikāciju uzņēmuma "BT Group" teiktais savukārt liecina, ka interneta lietošana šajā valstī dienā uz brīdī bija pieaugusi pat par 60%.

Polijas vilinājums ir tirgus lielais izmērs un tuvums Latvijai; iespējas ir daudzu nozaru uzņēmumiem, tomēr šajā valstī jārēķinās ar spēcīgu konkurenci, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Poliju galvenā biroja izveidei izvēlējušies ne vien daudzi starptautiski uzņēmumi, kuri vēlas darboties Centrālās un Austrumeiropas reģionā, bet arī Latvijas kompānijas.

«Imports no Polijas ir lielāks nekā Latvijas eksports uz Poliju, bet jāņem vērā, ka tur darbojas daudz starptautisku kompāniju, kas ražo visam reģionam, piemēram, Procter&Gamble, Danone. Domāju, ka «tīrais» imports ir daudz tuvāks mūsu eksporta apjomam,» spriež Inese Šuļžanoka, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Polijas pārstāvniecības vadītāja. «Polijā strādāju gandrīz trīs gadus un esmu novērojusi, ka pa šo laiku pieaug Latvijas uzņēmēju interese par šo valsti. No vienas puses, šis tirgus mūsu uzņēmējiem ir kārdinošs, bet, no otras puses, mazliet biedējošs,» saka I. Šuļžanoka. Poļi paši sevi sauc par Eiropas Ķīnu, jo ražo daudz un diezgan lēti. Savukārt Latvijas uzņēmēji visbiežāk izvēlas labākās izejvielas un vēlas nodrošināt lielisku apkalpošanu, kas vienlaikus paaugstina cenu, un tāpēc vairāk atbilst vidējas un augstas produktu kategorijas cenai vai pat luksuss klasei. Vēl Polijā aktuāla ir pakaļdarināšana. «Jārēķinās, ka interesantus produktus atdarina. Tas ir redzams arī Latvijā, bet Polijā tas notiek vēl plašākā mērogā. Tāpēc visu laiku jādomā par attīstību, lai cits ražotājs neizkonkurētu ar tādu pašu un lētāku produktu. Biznesu ar bailēm izveidot nevar. Daudzi Latvijas uzņēmēji Polijā ir veiksmīgi, piemēram, Norden Cosmetics, Balticovo,» saka I. Šuļžanoka.

Krievijas prokuratūra brīdinājusi ārvalstu uzņēmumus, kas gatavojas aiziet no Krievijas tirgus, par aktīvu konfiscēšanu un aizturēšanām, svētdien ziņoja laikraksts "Wall Street Journal".

Krievijas prokuratūra izdevusi brīdinājumus vairākām kompānijām, tai skaitā "Coca-Cola", "McDonald's", "Procter & Gamble", IBM un "Yum Brands", kam pieder ātrās ēdināšanas tīkls "Kentucky Fried Chicken" (KFC) un picēriju tīkls "Pizza Hut".

Uzņēmumi brīdinājumus saņēmuši gan rakstiski, gan telefoniski, gan personīgu apmeklējumu laikā, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta "Wall Street Journal".

Prokurori draudējuši aizturēt amatpersonas, kas kritizējušas valdību, vai konfiscēt aktīvus, tostarp intelektuālo īpašumu.

"Brīdinājumi ir pamudinājuši vismaz vienu no mērķa kompānijām ierobežot saziņu starp tā uzņēmumiem Krievijā un pārējo kompāniju, jo pastāv bažas, ka var tikt pārtverti e-pasta ziņojumi vai īsziņas kolēģu starpā," vēsta "Wall Street Journal".

Daži tādu populāru zīmolu kā L'Oreal un Procter & Gamble produkti - krēmi, šampūni un citi - var saturēt potenciāli kaitīgas vielas, apgalvo Francijas patērētāju aizsardzības grupa UFC-Que Choisir.

UFC-Que Choisir publicējusi 185 produktu sarakstu, ziņo Reuters (Saraksts aplūkojams, klikšķinot šeit.). Tie saturot vielas, kas ir likumīgas, bet varot izraisīt alerģiju, iekaisumus vai endokrīnās sistēmas traucējumus.

«Mēs vēlamies izdarīt spiedienu uz ražotājiem, izmantojot patērētāju pirkšanas uzvedību,» norāda grupa.

Kosmētikas ražotāji gan uzsvēruši, ka skaistumkopšanas un higiēnas preces, kas tiek pārdotas Francijā, ir drošas un atbilst Eiropas prasībām, kas esot stingrākās pasaulē.