Ir apkopoti un izvērtēti pilnveidotās un Liepājas būvvaldē no jauna iesniegtās būvniecības ieceres “Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā” publiskās apspriešanas rezultāti.

Kopumā saņemti 599 iedzīvotāju viedokļi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 96% jeb 576 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 4% jeb 23 apspriešanas dalībnieki. Salīdzinot ar sākotnējo būvniecības ieceri, kura pirmreizēji tika apspriesta 2023. gadā, redzams, ka iedzīvotāju atbalsts un aktivitāte ir pieaugusi – 2023. gadā viedokli izteica 202 iedzīvotāji, no kuriem 83% atbalstīja ieceri. Savukārt pēc projektā veiktajiem arhitektoniskajiem, funkcionālajiem un labiekārtojama uzlabojumiem 2025. gadā atkārtoti organizētās apspriešanas rezultāti par jauno būvniecības ieceri liecina, ka atbalsts iedzīvotāju vidū ir pieaudzis.

No visiem respondentiem, kuri piedalījās publiskajā apspriešanā, aptuveni ceturtā daļa jeb 24,4% aptaujāto vēl papildus pauda atsevišķus priekšlikumus un ierosinājumus, kurus, sagatavojot publiskās apspriešanas pārskatu, izvērtēja būvvaldes speciālisti. Pārskats par publiskajā apspriešanā izteiktajiem viedokļiem sagatavots un izskatīts 2025. gada 12. augusta Liepājas būvvaldes Būvniecības padomes sēdē. Tostarp, pamatojoties uz apspriešanas rezultātiem, sagatavotas papildu prasības, kas iekļaujamas būvatļaujā.

Rīgas pašvaldības uzņēmumi grib iziet ārpus galvaspilsētas tirgus, uzsvēra Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Rīgas domē aģentūru LETA informēja, ka šodien norisinājās Rīgas kapitālsabiedrību forums, kas veltīts galvaspilsētas kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumiem. Šogad uzmanība tika pievērsta gan paveiktajiem darbiem, gan arī mērķiem un uzdevumiem, kas veicinās attīstību ilgtermiņā.

"Mūsu kapitālsabiedrībām ir ambīcijas, mēs gribam augt un iziet ārpus Rīgas tirgus. Tāpat ir svarīgi pastāstīt par sevi plašākai sabiedrībai," uzsvēra Lange.

Viņš arī norādīja, ka pēc domes vēlēšanām no 60 deputātiem 39 ir jauni, tāpēc pašvaldībai ir svarīgi iesaistīties diskusijās un atbildēt uz stratēģiski svarīgiem lēmumiem, kam būs ietekme ilgtermiņā.

Ņemot vērā, ka darbu jaunajā Rīgas domes sasaukumā ir sākuši daudzi jauni deputāti, forumā kodolīgi tika prezentēta visu 12 kapitālsabiedrību darbība un iezīmēti galvenie attīstības virzieni. Otrajā daļā foruma dalībnieki aktīvi piedalījās darba grupu diskusijās par aktuāliem jautājumiem - lielākajiem izaicinājumiem kapitālsabiedrību pārvaldībā, korporatīvās pārvaldības principu piemērošanu publiskas personas kapitālsabiedrībās, darbības paplašināšanās iespējām un nepieciešamību, kapitāla tirgus jautājumiem, klientu apmierinātību, sociāli atbildīgu darbību u.c.

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

Valsts kapitālsabiedrībām 2026.gadā un divos turpmākajos gados valsts budžetā būs jāiemaksā dividendes 90% apmērā no peļņas, liecina otrdienas valdības sēdē izskatīšanai sagatavotais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem".

Informatīvais ziņojums ir ar ierobežotas pieejamības statusu, tāpēc tā saturs nav pieejams.

Likumā par valsts budžetu 2025.gadam noteikts, ka valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks jeb akcionārs, minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, 2025.gadā ir 70% no pārskata gada peļņas.

Sagatavotajā Ministru kabineta protokollēmuma projektā teikts, ka Finanšu ministrijai (FM) likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" sagatavošanas gaitā jāņem vērā, ka minētajām kapitālsabiedrībām minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, ir 90% no pārskata gada peļņas.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta, jo tas nodrošina gan privātajam, gan publiskajam sektoram iespējas piesaistīt kapitālu jauniem projektiem, inovācijām un ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tam ir arī pozitīvs efekts uz pašiem uzņēmumiem, kuri iziet kapitāla tirgos, padarot tos caurskatāmākus, efektīvākus, mērķtiecīgākus.

Tomēr Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir mazattīstīts, un tas bremzē ekonomisko progresu. Lai pilnvērtīgi izmantotu tirgus potenciālu, nepieciešama kompleksa un koordinēta praktiska rīcība. Regulētajā tirgū šobrīd ir 8 akciju emitenti un 13 obligāciju emitenti, savukārt alternatīvajā tirgū (First North) šobrīd ir 4 akciju emitenti un 19 obligāciju emitenti.

Obligāciju tirgus 2024. un 2025. gadā ir piedzīvojis strauju izaugsmi, tomēr tirgus kapitalizācija pret iekšzemes kopproduktu (IKP) joprojām saglabājas zema – akciju tirgus ir 1 % (Lietuvā – 6.2 %, Igaunijā – 12.8 %), bet obligāciju tirgus 4.6 % no IKP. Lai gan kapitāla tirgus attīstība politikas veidotāju dienaskārtībā ir jau ilgstoši un ir sperti vairāki būtiski soļi, vēl ir daudz darāmā, lai varētu teikt, ka Latvijas kapitāla tirgus sniedz būtisku pienesumu ekonomiskajai izaugsmei. Tirgus lieluma un redzamības palielināšana, publiskā sektora iesaiste un izlēmīga rīcība var kalpot par katalizatoru Latvijas ekonomikas izaugsmei.

Lai arī līdz Atmežosanas regulas spēkā stāšanās brīdim ir atlikušas mazāk nekā 35 dienas, bet nav skaidrs, vai tā stāsies spēkā, vai arī tās ieviešana vēlreiz tiks atlikta, tāpat arī tas, kādas prasības būs jāspēj izpildīt mežsaimniekiem un liellopu audzētājiem.

Pašlaik spēkā ir norma, kura paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra liellopu gaļai, kakao, kafijai, palmu eļļai, gumijai, sojai, koksnei un produktiem, kas no tiem iegūti, būs nepieciešams apliecinājums, ka to ieguve nav saistīta ar atmežošanu un meža degradāciju. Tiesa, ir šaubas par Atmežošanas regulas prasību izpildi, jo ES līmenī neesot veikti visi atbilstošie mājasdarbi, turklāt vairākas valstis, tostarp Latvija, vēlas, lai tās tiktu klasificētas kā tādas, kurām nav nekādu risku mežu izciršanai, tāpat ir piedāvājums vienkāršot šīs regulas prasības mazajiem saimniekiem.

To, kāds būs risinājums, rādīs laiks, taču pēc vairāku nozaru aptaujāto uzņēmēju domām ES līmenī ir radīts haoss, kas veido neprognozējamu situāciju tiem, kuri strādā attiecīgajās sfērās.Jāatgādina, ka jau 2023. gada 29. jūnijā spēkā stājās ES Atmežošanas regula, kuras mērķis ir mazināt riskus, ka produkti, kas saistīti ar atmežošanu un mežu degradāciju, tiek realizēti ES tirgū vai eksportēti no tā, tādējādi mazinot ES ietekmi uz atmežošanu un mežu degradāciju visā pasaulē. Sākotnēji bija paredzēts, ka no 2024. gada 30. decembra regula jāsāk ievērot lielajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī tiem, uz kuriem attiecas ES Kokmateriālu regula, bet no 2025. gada 30. jūnija – mazajiem un mikro uzņēmumiem. Tas nozīmēja, ka no 2025. gada 1. jūlija pilnīgi visiem uzņēmumiem būs jāspēj izpildīt regulas prasības attiecībā uz dažādiem produktiem, kas iegūti no koksnes, palmu eļļas, sojas, liellopu gaļas, kakao, kafijas, kaučuka (piemēram, riepas, mēbeles, šokolāde, kartons, papīrs).

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Vindr Latvia SIA plāno attīstīt vēja parku “Vidzeme” Cēsu novadā. Paredzēts, ka projekta ietvaros tiks uzstādītas līdz 43 vēja elektrostacijām ar kopējo jaudu līdz 309,6 megavatiem.

Informācija Enerģētikas un vides aģentūras mājaslapā liecina, ka IVN procesā pieteiktais un ietekmju novērtējumā pieņemtais VES augstums ir līdz 300 m un katras VES jauda – 8 MW, lai gan turbīnas ar šādu augstumu un jaudu pagaidām vēl neražo (Iesnieguma sagatavošanas brīdī – 2025.g.). Precīzs izbūvējamo VES skaits un novietojums, kā arī uzstādāmo VES modelis un tehniskie raksturlielumi šobrīd vēl nav noteikti. IVN procesa ietvaros ir paredzēts vērtēt vairākus VES modeļus, kopējo uzstādāmo VES skaitu, to izvietojumu un Vēja parka kopējo jaudu. Izpētes teritorijā ietilpst 40 zemes vienības. Izpētes teritorijas platība ir 4760,245 ha. Lai nodrošinātu saražotās elektroenerģijas nodošanu kopējā tīklā, tiks izbūvēta jauna apakšstacija. Apakšstaciju ir paredzēts pieslēgt 330 kV elektropārvades līnijai “Aizkraukle-Valmiera”.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Lai veicinātu investīciju piesaisti un sekmētu augstas pievienotās vērtības projektu attīstību, Ekonomikas ministrija (EM) rosina pilnveidot "zaļā koridora" regulējumu, liecina tiesību aktu portālā iesniegtie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos.

MK noteikumu "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem" grozījums paredz ierobežot kvalifikācijas kritērijus, lai panāktu, ka "zaļā koridora" priekšrocībām kvalificējas komersanti, kas sniedz vislielāko pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Izmaiņu rezultātā kopējais komersantu skaits, kas kvalificētos, samazinātos no 536 uz 259.

Plānots mainīt, ka "zaļā koridora" atbalstam varēs kvalificēties uzņēmumi ar vismaz desmit miljonu eiro eksporta apgrozījumu, līdzšinējo piecu miljonu vietā, kā arī svītrot nosacījumu par pēdējo divu gadu investīcijām, lai prioritārās priekšrocības saglabātu tikai ekonomiski nozīmīgākie uzņēmumi.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta finansējuma palielināšanu aizsardzībai, bet neatbalsta 2026. gada budžeta projekta virzīšanu uz Saeimu, piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē paziņoja ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Savukārt LDDK prezidents Andris Bite uzsvēra, ka valdības ambīcijas par publisko izdevumu samazināšanu ir daudz par mazu un darba devēji joprojām uzstāj uz valdības izdevumu samazināšanu 850 miljonu eiro apmērā.

Bite uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat valdības doto uzdevumu samazināt izdevums par 150 miljoniem un tos samazinājušas krietni mazākā apmērā.

"Tāpat mēs turpinām strauji audzēt valsts parādu, aizņemamies un tērējam daudz vairāk, nekā varam nopelnīt. Parāda apkalpošanai vien tērēsim 713 miljonus eiro, kas, piemēram, ir Iekšlietu ministrijas budžets," teica Bite.

Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka, pēc uzņēmēju teiktā, situācija eksporta tirgos attīstās daudz sliktāk nekā pesimistiskākajās Finanšu ministrijas (FM) prognozēs, tāpēc ir jāgatavojas daudz sliktākiem apstākļiem ekonmikā nekā līdz šim.

Ņemot vērā budžeta spiedienu Latvijā, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsver efektīvas valsts un pašvaldību kapitāla izmantošanas nozīmi, aicinot palielināt efektivitāti un uzlabot valsts un pašvaldību uzņēmumu korporatīvo pārvaldību, vienlaikus veicinot kapitāla tirgus attīstību.

Ārvalstu investoru skatījumā kapitāla tirgi (akciju, obligāciju tirgus un saistītās institūcijas) joprojām ir viena no lielākajām, bet nepietiekami izmantotajām iespējām Latvijā, jo tie varētu atbalstīt efektīvu uzkrājumu mobilizāciju un nodrošināt finansējumu ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Latvijas akciju tirgus kapitalizācija 2025. gada sākumā bija tikai 1% no IKP, kas ir ievērojami zemāk nekā Lietuvā (6,2%) un Igaunijā (12,8%). Lai gan valsts un pašvaldību uzņēmumi atsevišķos gadījumos jau apvieno banku finansējumu ar obligāciju emisijām, kapitāla tirgus joprojām ir nepietiekami izmantota iespēja ilgtermiņa izaugsmes kapitāla nodrošināšanai.

Latvijas nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēma būtu jāpārskata un jāoptimizē, likvidējot funkciju pārklāšanos, ieviešot vienotu pieeju risku novērtēšanai un digitalizējot informācijas apriti starp iestādēm - tas uzlabos sistēmas efektivitāti un lietderību.

Pie šādiem secinājumiem nonākusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pēc Latvijas tirgus uzraudzības sistēmas izvērtēšanas, kas veikta ar Eiropas Komisijas atbalstu īstenotā strukturālo reformu projekta “Efektīvākas un iedarbīgākas tirgus uzraudzības sistēmas izveide Latvijai” ietvaros.

Latvijā nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēma ir fragmentēta - to veic 15 institūcijas, kurām ir atšķirīgi mandāti un pieejas uzraudzības īstenošanā. Tirgus uzraudzības funkcijas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), Veselības inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta, Valsts policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un citu institūciju kompetencē. OECD konstatējusi, ka Latvijas tirgus uzraudzības sistēmai ir nepieciešama visaptveroša reforma, lai novērstu fragmentāciju, uzlabotu koordināciju un palielinātu efektivitāti.

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.

Šoruden noslēdzās viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem posmiem manā kā uzņēmēja karjerā — pēc pamatīgas tirgus izpētes un sagatavošanās manis dibinātais Latvijas uzņēmums Storent Holding iegādājās 70 % kapitāldaļu ASV tehnikas nomas uzņēmumā Connect Rentals.

Pēc darījuma noslēgšanas mēnesi pavadīju, apbraukājot vairākus štatus un tiekoties ar uzņēmējiem, finansistiem un nozares profesionāļiem. Pēc šīm neskaitāmajām tikšanās reizēm man nostiprinājās jau sākotnēji gūtā sajūta par uzņēmējdarbības vides ASV un Baltijā zīmīgu atšķirību. Tā ir attieksme pret uzņēmējiem kā valsts un sabiedrības labklājības veidotājiem. Nebiju pieradis, ka tik daudzi grib palīdzēt, atbalstīt un primāri saskata mūsu sadarbībā kaut ko vērtīgu, nevis aizdomīgu.Kad man vaicā, kādas ir galvenās atziņas pēc biznesa iegādes ASV, ar pārliecību varu teikt — ir jāapzinās, ko vēlies sasniegt, līdz sīkākajām detaļām jāpārzina sava biznesa joma un ir jābūt atklātam. Lielākoties tieši tādi jums pretī būs amerikāņu partneri.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance 2025. gada deviņu mēnešu periodu ir noslēdzis ar 3,2 milj. eiro tīro peļņu, kas ir par 139% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn un par 53% vairāk nekā 2024. gada beigās.

Uzņēmums pārskata periodā ir palielinājis apgrozījumu līdz 43,7 milj. eiro pretstatā 23,3 milj. eiro, kas tika sasniegti, noslēdzot trešo ceturksni pērn. Vienlaikus deviņu mēnešu EBITDA ir pieaugusi par 75% līdz 9,4 milj. eiro, bet grupas portfelis ir palielināts līdz 34,7 milj. eiro atzīmei, salīdzinot ar 20,7 milj. eiro 2024. gada deviņos mēnešos.

Apjoma ziņā lielākais grupas tirgus joprojām ir Polija ar 59% no portfeļa, kam seko Spānija ar 32% un Rumānija ar 9%.“Kopumā esam parādījuši labu sniegumu, ieliekot stingrus pamatus turpmākai izaugsmei.

Polija un Spānija joprojām ir mūsu galvenie biznesa dzinējspēki ar stabilu dinamiku un portfeļa kvalitāti. Tikmēr Rumānija šajā ceturksnī varbūt pat pārsniedza mūsu cerības galvenajos finanšu un operacionālajos rādītājos, sasniedzot arī 35% pieaugumu izsniegtajos aizdevumos pret iepriekšējo ceturksni. Peru galvenokārt fokusējamies uz procedūru pilnveidošanu un portfeļa kvalitātes veicināšanu.

Informācijas tehnoloģijas (IT) uzņēmums SIA "Helmes Latvia" kļūst par programmatūras izstrādātāja "Atlassian" risinājumu ieviesēju un kompetences centru Latvijā, informē "Helmes Latvia".

"Atlassian" ir viens no pasaulē vadošajiem sadarbības un projektu vadības rīku izstrādātājiem, kura populārākie produkti ir "Jira", "Confluence", "Bitbucket" un "Trello". Tie palīdz efektīvāk plānot projektus, pārvaldīt uzdevumus, koordinēt komunikāciju un nodrošināt caurspīdīgu darbu visā organizācijā.

"Helmes Latvia" vadītājs Viesturs Bulāns norāda, ka "Atlassian" risinājumi ir kļuvuši par standartu globālos uzņēmumos un ļauj vienkāršot ikdienas darbus, kā arī stiprina komandas sadarbību. Latvijā redz potenciālu šo risinājumu plašākai ieviešanai, īpaši uzņēmumos, kas strādā starptautiskos tirgos vai intensīvi attīsta digitālos produktus.

"Atlassian" piedāvājuma ietvaros "Helmes Latvia" palīdzēs izvērtēt pašreizējos procesus, pielāgot un konfigurēt rīkus konkrētām darba vajadzībām, kā arī nodrošinās to savietošanu ar jau esošām sistēmām. Uzņēmums nodrošinās lietotāju apmācības un ilgtermiņa konsultatīvo atbalstu.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" paziņojusi, ka no trešdienas pasažieri vairs nevarēs izmantot papīra iekāpšanas kartes un to vietā tagad būs jāizmanto lidsabiedrības lietotnē iegūtas digitālās iekāpšanas kartes.

Šādas izmaiņas saistītas ar lidsabiedrības digitālo stratēģiju, un to mērķis ir vienkāršot pasažieru reģistrēšanos, vienlaikus samazinot uz vidi radīto ietekmi.

"Ryanair" norāda, ka šāda iniciatīva varētu samazināt papīra atkritumus par 300 tonnām gadā.

Aviokomopānijas vadītājs Maikls O'Līrijs sagaida, ka sākotnēji varētu rasties kādas problēmas, taču intervijā britu laikrakstam "Independent" viņš sacīja, ka "Ryanair" lietotni jau izmanto vairāk nekā 80% lidsabiedrības klientu.

"Ryanair" skaidro, ka gadījumā, ja viedtālrunis tiek pazaudēts vai izlādējas tā akumulators, pasažieri varēs saņemt bezmaksas iekāpšanas karti lidostā pirms drošības pārbaudes, bet, ja problēma radīsies pēc drošības pārbaudes, pasažieru informācija jau būs "Ryanair" sistēmā, un darbinieki viņiem palīdzēs.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijai (LBAA) oficiāli pievienojas divi jauni biedri – “Kraken”, viena no pasaulē ilgāk pastāvošajām un drošākajām kriptovalūtu platformām, un Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju un investīciju platforma “Twino”.

To dalība apliecina organizāciju apņemšanos veicināt drošu, atbildīgu un inovatīvu blokķēdes tehnoloģiju attīstību Latvijā un reģionā.

“Šogad esam daudz paveikuši, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi WEB3 un fintech uzņēmumu attīstībai Latvijā. Redzam, ka arvien vairāk pasaules uzņēmumu atzīst, ka Latvija var kļūt par vienu no WEB3 nozares attīstības centriem visā Eiropā. “Kraken” ir viens no lielākajiem vārdiem kriptovalūtu nozarē, un uzņēmuma lēmums paplašināt darbību Latvijā apliecina, ka mūsu izvēlētā stratēģija ir pareiza. Vadošie kriptovalūtu uzņēmumi Latvijā saskata ievērojamu potenciālu, taču, lai šo potenciālu realizētu, visiem ir jāspēj strādāt komandā – gan valstij, gan arī privātajam sektoram. Tikpat svarīgs ir “Twino” lēmums pievienoties asociācijai, jo tas apliecina, ka arvien vairāk finanšu tehnoloģiju uzņēmumu savu nākotni saskata WEB3 jomā. Tas sniedz jaunu pievienoto vērtību gan asociācijai, gan blokķēdes un finanšu tehnoloģiju nozarei Latvijā,” saka LBAA izpilddirektors Reinis Znotiņš.

Uzņēmumu reģistrs ir pieņēmis lēmumu par trīs VAS "Latvijas dzelzceļš" meitas sabiedrību reorganizāciju, tādējādi uzņēmumi SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz Loģistika" ir pievienoti uzņēmumam SIA "LDZ CARGO".

Līdz ar to ir noslēdzies šī gada pavasarī uzsāktais reorganizācijas process, kura mērķis ir gan vienkāršot uzņēmuma struktūru un samazinātu izmaksas, gan arī izveidot vienotu, spēcīgu, konkurētspējīgu un rentablu uzņēmumu.

Apvienotais uzņēmums SIA "LDZ CARGO", kurš līdz šim piedāvāja starptautiskos un iekšzemes kravu pārvadājumus, turpmāk nodrošinās arī ritošā sastāva remontu, modernizāciju, apkopi un ekipēšanu, kā arī kravu ekspedēšanas pakalpojumus. Tādejādi uzņēmums kļūst par vienu no lielākajiem un visaptverošākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem reģionā, ar skaidrām ambīcijām nostiprināt līderpozīcijas Baltijas tirgū un paplašināt darbību Eiropā un citos tirgos.

Koalīcijas partijas ir panākušas vienošanos, ka Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) netiks likvidēts, aģentūrai LETA teica "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

Tomēr paredzēts veikt SIF funkciju auditu un administratīvo izmaksu izvērtēšanu. "Kopumā SIF turpinās darbu," teica Šuvajevs. Fondu rosināja likvidēt Zaļo un zemnieku savienība, un šādai iecerei atbalstu paudušas arī vairākas opozīcijas partijas.

Pēc politiķa vārdiem, tāpat panākta vienošanās, ka Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums būs atbilstoši likumā noteiktajam, ko uz valsts budžeta otro lasījumu rosina "Progresīvie".

Šuvajevs stāstīja, ka panāktas arī "atsevišķas vienošanās" par papildu finansējumu veselības aprūpei, taču detaļas par finansējuma apmēriem un mērķiem vēl esot jāgaida nākamajās dienās, kad gaidāma gala vienošanās.

Šuvajevs atzīmēja, ka līdz šim prakse bijusi, ka koalīcijā neatbalstītie priekšlikumi no koalīcijas partiju un deputātu puses tiek atsaukti, un, viņaprāt, arī šogad tas tiks izdarīts. "Primāri vienosimies par tiem jautājumiem, par kuriem varam vienoties. Tiem, par kuriem nevaram vienoties, tiek atsaukti," teica Šuvajevs, kopumā vērtējot aizvadītās sarunas kā labas.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri ceturtdien atbalstīja ieceri ieviest nodevu zemu vērtību sūtījumiem, kas ik gadu nonāk bloka dalībvalstīs, galvenokārt no Ķīnas.

Šobrīd ES ir spēkā bezmuitas statuss sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro un kas tiek importēti tieši patērētājiem, bieži vien izmantojot tādas platformas kā Ķīnas "Temu" un "Shein".

ES dalībvalstis un Eiropas Komisija (EK) cer, ka šo bezmuitas statusu sūtījumiem līdz 150 eiro būs iespējams atcelt jau no nākamā gada sākuma, nevis no 2028. gada, kā ierosināts iepriekš.

Bloka dalībvalstis strādās pie "vienkārša, pagaidu risinājuma, kas ļautu šo ieceri īstenot ātrāk", sacīja kāda ES amatpersona.

Ministri paredzējuši apspriest un apstiprināt šo ierosinājumu nākamajā sanāksmē, kas norisināsies 12. decembrī.

ES maijā ierosināja atcelt bezmuitas statusu sūtījumiem līdz 150 eiro un no 2028. gada noteikt nodevu divu eiro apmērā.

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess trešdien paziņoja, ka valsts investēs 700 miljonus eiro, lai veicinātu elektrisko automobiļu tirdzniecību un stiprinātu autoražošanas sektoru.

Šis plāns paredz nākamagad atvēlēt 400 miljonus eiro, lai subsidētu elektrisko automobiļu iegādes, un 300 miljonus eiro, lai izveidotu jaunas elektroauto uzlādes stacijas reģionos, kur to ir nepietiekami.

Sančess norādīja, ka šīs ieceres mērķis ir panākt, lai elektriskie automobiļi mājsaimniecībām kļūtu pieejamāki.

Lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, Eiropas Savienība šobrīd paredzējusi no 2035. gada aizliegt jaunu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu automobiļu tirdzniecību. Taču ierobežotā uzlādes tīklu pieejamība un atsevišķu autoražotāju izrādītā pretestība aizkavē šī mērķa sasniegšanu.

Sančess skaidro, ka Spānijā jau šobrīd ir vairāk nekā 40 000 publisku elektroauto uzlādes staciju, un valsts pakāpeniski virzās uz mērķi, lai no 2050. gada tajā tiktu izmantoti tikai elektriskie automobiļi.

Parlamentārieši pirmajā lasījumā atbalstījuši grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz, ka noteiktos gadījumos sociālie uzņēmumi drīkstēs sadalīt līdz 50% no pārskata gada peļņas.

Pašlaik likums nosaka absolūtu aizliegumu sadalīt peļņu - nav pieļaujamas ne dividendes, ne izmaksas pamatkapitāla samazināšanas gadījumā, kā arī citas Komerclikumā noteiktās peļņas sadales formas. Šobrīd peļņu drīkst tikai ieguldīt statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.

Grozījumu autore Labklājības ministrija (LM) skaidro, ka piedāvātā pieeja tuvinās Latviju starptautiskajai praksei, kur sociālā uzņēmējdarbība apvieno biznesa un sociālos mērķus.

Atļaujot vismaz daļēju peļņas sadali, sociālie uzņēmumi var piesaistīt privāto investoru finansējumu, kas ir nepieciešams, lai veicinātu uzņēmuma attīstību un paplašināšanos, kā arī lai nodrošinātu finansiālu ilgtspēju, skaidro LM.