Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?

Lai mazinātu sabiedrībā radīto ažiotāžu ap pacientu rindām un noņemtu spriedzi no valsts slimnīcām, lielākās privātās veselības aprūpes iestādes no otrdienas atvērs pierakstus uz valsts finansētajiem pakalpojumiem vajadzības gadījumā līdz pat gada beigām. Tādejādi pacientiem būs iespējams pierakstīties uz papildu vizītēm pie speciālistiem, diagnostiskajiem izmeklējumiem, kā arī plānveida operācijām, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds skaidro: «Situācija šobrīd ir nokaitēta. Sliktas pārvaldības rezultātā radusies neskaidrība ar kvotām un iespējām pierakstīties uz konsultācijām un izmeklējumiem pie speciālistiem ir pamatīgi nokaitinājusi gan pacientus, gan satraukusi ārstus. Mums tomēr ir jādomā par to, kā ir ērtāk pacientiem un jāmazina sabiedrībā radītā spriedze. Tāpēc kā risinājumu šobrīd esam raduši iespēju organizēt pierakstus līdz pat gada beigām pie pacientus interesējošajiem speciālistiem un iedzīvotājiem akūti nepieciešamajiem izmeklējumiem. Mēs ceram, ka šis solis kaut nedaudz nomierinās pacientus un atslogos lielās valsts slimnīcas, kas jau šobrīd netiek galā ar lielo pacientu skaitu.»

Saistībā ar SIA «Veselības centrs 4» izmantotās sistēmas traucējumiem piektdien tika apgrūtināta ārstniecības iestāžu darbība, informēja «Veselības centra 4» pārstāve Agnese Bernāne.

Viņa pastāstīja, ka šodien ap plkst.7.30 tika konstatēti traucējumi «Veselības centrs 4» izmantotās sistēmas «SmartMedical» darbībā. Sistēmu uztur veselības aprūpes un apdrošināšanas nozares informācijas sistēmu izstrādātājs SIA «Blue Bridge Technologies», piebilda uzņēmuma pārstāve.

Viņa skaidroja, ka sistēmas traucējumu dēļ bija apgrūtināts darbs, jo «Veselības centrs 4» ārstniecības iestādēs nebija iespējams nodrošināt pacientu pierakstus, radās problēmas ar maksājumu veikšanu, kā arī nebija iespējams pierakstīties uz konsultācijām un procedūrām.

Vienlaikus, pēc Bernānes paustā, slimnīca tikusi galā ar problēmām, izsniedzot klientiem ar roku rakstītas kvītis, kā arī fiksējot cilvēku, kuri vēlējušies pierakstīties pakalpojuma saņemšanai, kontaktinformāciju. Uzņēmuma pārstāve norādīja, ka centru darbinieki sazināsies ar klientiem un pieraksti tikšot veikti.

Kādreizējā pasta ēkā Dobelē atklāts jauns veselības aprūpes centrs, kurai Euroaptieka veikusi apjomīgus atjaunošanas un labiekārtošanas darbus.

Izveidotā veselības aprūpes centra 215 kvadrātmetru plašajās telpās darbosies “MFD Laboratorija”, “MFD Veselības grupas” speciālisti – kardiologs, neirologs, endokrinologs un ķirurgs, kā arī “Monikas Stacēvičas ārsta prakse”, “Ilzes Sproģes ģimenes ārsta un pediatra prakse”, zobārstniecības klīnika “Zobu feja”, “Ivo Končus fizioterapeita prakse”.

“Latvijas reģionu pilsētās trūkst modernu veselības aprūpes centru, kas nozīmē arī ierobežotu pakalpojumu pieejamību. Šāda situācija ir raksturīga arī Dobelē, kur dzīvo gan daudz jaunu ģimeņu, gan vecāka gada gājuma cilvēki. Tāpēc esam patiesi priecīgi pilsētai dot būtisku un nepieciešamu pienesumu veselības aprūpē, kas iedzīvotājiem nozīmē iespēju saņemt speciālistu konsultācijas, laboratoriskos izmeklējumus un vakcināciju tuvu mājām. Jaunizveidotais veselības aprūpes centrs apmeklētājus arī priecēs ar ērtu, patīkamu un drošu vidi. Esam gandarīti, ka īpaši tagad, pandēmijas laikā, esam raduši iespēju izveidot jaunu veselības aprūpes centru un realizēt projektu ar augstu pievienoto vērtību Dobelē,” saka “Euroaptieka” valdes priekšsēdētāja Nataļja Zaharova.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno atkal izmantot neveiksmīgā projekta Skolas.lv izstrādātāja AS Datorzinību centrs pakalpojumus, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Datorzinību centrs uzvarējis IZM iepirkumā par Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas izveidi, par ko plānots izmaksāt 287 314 eiro, teikts IZM mājaslapā.

Ministrija šajā konkursā bija saņēmusi divu uzņēmumu pieteikumus. Taču no dalības konkursā IZM izslēdza uzņēmumu AS Exigen Services Latvia, norādot, ka tā iesniegtais piedāvājums nav atbilstošs atsevišķām nolikumā noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Rezultātā līdz tehniskā piedāvājuma vērtēšanai tika vien Datorzinību centrs, skaidroja IZM pārstāve Edīte Olupe.

Kā izriet no IZM mājaslapā publicētā iepirkuma nolikuma, pretendentiem bija jāiesniedz vismaz viena pozitīva atsauksme par katru pieredzes aprakstā norādīto sistēmu. Iepirkuma uzvarētājs noskaidrots atklātā konkursā, meklējot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajiem kritērijiem.

Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) kopsapulcē otrdien atkārtoti par valdes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais asociācijas vadītājs Māris Rēvalds (Veselības centrs 4), informē asociācija.

Tāpat valdē pārvēlēts Māris Andersons (Medicīnas sabiedrība ARS), Jānis Birks (Latvijas Jūras medicīnas centrs), Iveta Ģīle (Plastikas ķirurģijas klīnika), Jānis Bendiks (Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs), Ivars Tolmanis (Gremošanas slimību centrs GATSRO), Sandra Dimante (E.Gulbja laboratorija), Natālija Točiļenko (Dziedniecība), Gundars Prolis (Zemgales veselības centrs), Una Brūna (Latvijas Amerikas acu centrs). VADDA valde pārvēlēta uz nākamajiem trīs gadiem.

Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds: «Viens no nākamo trīs gadu galvenajiem asociācijas uzdevumiem būs aktivizēt sadarbību ar Veselības ministriju nozarei būtisku normatīvo dokumentu, kā arī lēmumu sagatavošanā un ieviešanā. Tostarp līdzdarbosimies obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modeļa izstrādē un ieviešanā, e-veselības projekta iedzīvināšanā, pacientu rindu mazināšanā uz valsts garantētajiem pakalpojumiem, dubulto izmeklējumu īpatsvara samazināšanā un citos veselības nozarei akūtos jautājumos. Atbalstīsim arī ministriju stratēģiskos lēmumos par katastrofāli zemā nozares finansējuma palielināšanu, jo naudas trūkumu veselības aprūpes jomā nav iespējams atrisināt, eksperimentējot ar finansējuma pārdali atsevišķu nozares pārstāvju vidū. Šobrīd finansējuma trūkst absolūti visiem, pārliekot naudu no vienas kabatas otrā, tās daudzums nepalielināsies un pacientu veselība neuzlabosies.»

Daļu no Veselības ministrijas (VM) e-veselības projekta izstrādājis tas pats uzņēmums, kurš izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) neveiksmīgo skolas.lv projektu, liecina Nacionālā veselības dienesta sniegtā informācija.

e-veselības trīs projektu izstrādāšanā šobrīd ieguldīti 6 917 418 eiro, tomēr ceturtā projekta īstenošana izmaksās vēl 4 720 980 eiro. Kopumā pagājušajā gadā pabeigti trīs no četriem e-veselības projektiem. Pērnajā gadā pabeigts projekts par elektroniskās veselības kartes un integrācijas platformas izveidi, un tas izmaksājis 3 492 178 eiro.

Daļu no šī projekta jeb elektronisko veselības karti izstrādāja SIA Datorzinību centrs. Šī uzņēmuma apvienība kopā ar E-Synergy izstrādāja arī IZM projektu skolas.lv, kura izveidē un uzturēšanā beigās tika pazaudēti 3,5 miljoni eiro.

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

SIA Veselības centrs 4 filiāles Valdlauči izveidē, telpu remontā un medicīnas tehnoloģijās investēti 500 000 eiro.

Jaunais modernais mūsdienīga koncepta daudzprofilu medicīnas centrs, kurā pārsvarā tiek sniegti valsts apmaksātie pakalpojumi, tapis sadarbojoties SIA Veselības centrs 4, SIA Latvijas aptieka, veikalam TOP un Ķekavas novada domei.

Saskaņā ar noslēgto līgumu starp Nacionālo veselības dienestu (NVD) un VC4 par sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu VC4 filiālē Valdlauči pirmās projekta kārtas ietvaros tiek nodrošināti diagnostikas, ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi ar mērķi - uzlabot pieejamību valsts apmaksātajiem pakalpojumiem Ķekavas novadā. Tuvāko 3 mēnešu laikā, īstenojot otro projekta kārtu, iedzīvotājiem papildus būs pieejami rentgena diagnostikas un citi līgumā ar NVD paredzēti pakalpojumi.

SIA «Veselības centrs 4» (VC4) iegādāsies skaistuma institūtu «Liora», aģentūru LETA informēja VC4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Darījuma summa netika atklāta.

Rēvalds atzīmēja, ka sadarbībā ar skaistuma institūta «Liora» metodisko vadītāju ārsti Ingrīdu Rītiņu tiks strādāts, lai attīstītu skaistuma institūta piedāvātās iespējas un stiprinātu pozīcijas estētiskās medicīnas tirgū.

Pēc apvienošanās institūta «Liora» lojālajie klienti varēs izmantot arī VC4 lojālo klientu programmu. Tāpat arī VC4 klientu karšu īpašnieki turpmāk varēs izmantot «Liora» lojalitātes programmas piedāvātās iespējas.

Paredzēts, ka skaistuma institūts «Liora» darbosies arī kā prakses bāze Rīgas Kosmētikas skolas studentiem.

Skaistuma institūts «Liora» ir VC4 grupas uzņēmums, kas atrodas Rīgā, Tallinas ielā 18, saviem klientiem piedāvājot skaistumkopšanas, kosmetoloģijas un estētiskās medicīnas pakalpojumus.

Šovasar durvis vērs SIA Veselības centrs 4 pretnovecošanās klīnika; Skanstes privātās slimnīcas investori sola beidzot izsludināt būvniecības konkursu.

SIA Veselības centrs 4 turpina investēt medicīnas infrastruktūrā – top jauns medicīnas centrs, kurā tiks apvienotas vairākas struktūrvienības, kas šobrīd ir izkaisītas pa visu pilsētu. To iecerēts būvēt blakus medicīnas iestādei, kas atrodas K. Barona ielā, Rīgā, un izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro. Jūlija sākumā SIA Veselības centrs 4 atklās pretnovecošanās klīniku Anti-Aging Institute, kas piedāvās multidisciplināru pieeju cīņai pret novecošanos. Arī šajā projektā uzņēmums ieguldījis prāvus līdzekļus.

Personalizēta pieeja

Jaunā veselības iestāde piedāvās individuālas programmas cilvēka fiziskās un garīgās veselības uzturēšanai ilgtermiņā, tādējādi cīnoties pret novecošanos. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds stāsta, ka tā būs pirmā šāda veida klīnika Latvijā.

SIA "Veselības centrs 4" sācis darbu pie medicīnas kvartāla celtniecības Rīgā, kur blakus esošajām iestādes ēkām taps daudzfunkcionāls medicīnas centrs, aģentūra LETA noskaidroja ārstniecības iestādē.

Kā stāstīja "Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, centrā tiks paredzētas diagnostikas, ārstniecības un rehabilitācijas iespējas, vairākas operāciju zāles, intensīvās terapijas nodaļa, kā arī tajā tiks integrēta slimnīcas sadaļa.

Tāpat uz jauno centru plānots pārcelt vairākas citas "Veselības centra 4" struktūrvienības, kas šobrīd izkaisītas pa Rīgu. Piemēram, varētu pārcelties arodveselības nodaļa, citu esošo klīniku daļas, diagnostikas centrs. Ēkas platība tiek lēsta 14 500 kvadrātmetru apmērā.

Rēvalds minēja, ka jaunajā daudzfunkcionālajā medicīnas centrā varētu koncentrēt maksas pakalpojumus, savukārt esošajā ēkā, kas atrodas Krišjāņa Barona ielā 117, - valsts apmaksātus pakalpojumus.

Valsts kontrole (VK) ir vērsusies Valsts policijā par Nacionālā veselības dienesta (NVD) martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi, pirmdien žurnālistus informēja VK.

Valsts kontrole revīzijā vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu - aizsargmasku un respiratoru - iegādes procesu veselības resorā laika posmā no marta sākuma līdz aprīļa sākumam, kad to pārņēma aizsardzības resors.

Revidenti secinājuši, ka veselības resora veikto aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā vairākos gadījumos ir notikusi vienpersoniska lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedinot uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku.

VK norādīja, ka pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā tika konstatēts 2.martā, un jau 3.martā Ministru kabinets piešķīra 1,2 miljonus eiro, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) varētu iegādāties medicīnas aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, medikamentus epidemioloģiskās drošības vajadzībām. Daļa no šī finansējuma bija paredzēta arī valsts materiālo rezervju papildināšanai.

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāpaplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību.

Aptieka nav bodīte vai lielveikals, kur svarīgākais ir cena kilogramā. Tāpēc situāciju, kad aptiekas savā starpā konkurē tikai ar cenu, var būtiski uzlabot, dodot iespēju aptiekām ne tikai tirgot medikamentus, bet piedāvāt arī papildus pakalpojumus.

Pieejamība ir viens no atslēgas vārdiem, kas visbiežāk izskan, runājot par veselības aprūpi. Aptieka pēc būtības nav mazumtirdzniecības veikals, bet gan veselības aprūpes iestāde. Turklāt, vispieejamākā un bieži vien vienīgā sasniedzamā, jo ir apdzīvotas vietas Latvijā, kuras palikušas pat bez ģimenes ārsta. Savukārt farmaceits ir tuvākais un visvieglāk pieejamais veselības aprūpes speciālists – nav jāpiesakās vizītē, turklāt aptieku pārklājums reģionos vēl arvien ir salīdzinoši plašs.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Marta vidū Mārupē durvis vērs vienlaicīgi divas "Veselības centrs 4" filiāles - "Mārupe" un "Mārupe-centrs", nodrošinot ārstu speciālistu konsultācijas un diagnostikas, veselības aprūpes un estētiskās medicīnas pakalpojumus.

Filiālē "Mārupe" (jaunatklātā "Mārupes doktorāta" telpās) konsultēs ginekologs, dzemdību speciālists, ķirurgs, proktologs, ķirurgs ar specializāciju fleboloģijā un proktoloģijā, dermatovenerologs un endokrinologs. Par ādas veselību un izskatu būs iespējams parūpēties, izmantojot diagnostikas, ādas veidojumu noņemšanas, skleroterapijas un lāzermedicīnas pakalpojumus.

Jau šobrīd filiālē darbojas "Veselības centrs 4" grupas uzņēmuma "Dynasty" skaistuma un veselības veikals.

Medicīnas kvartāla izveidē ieguldīs 35 miljonus eiro 

Ārstam un uzņēmējam, SIA Veselības centrs 4 (VC4) valdes priekšsēdētājam Mārim Rēvaldam...

Savukārt filiālē "Mārupe-centrs" būs pieejami podologa (ārstnieciskā pēdu aprūpe) un kosmetologa pakalpojumi. Tiks nodrošināti arī vakcinācijas pakalpojumi pret Covid-19.

"Mārupe ir viena no straujāk augošajām Rīgas piepilsētām, kas organiski saplūst ar galvaspilsētu un tās aglomerāciju. Tā ir viena no labākajām vietām, kur dzīvot jaunajām ģimenēm. Tāpēc esam priecīgi atklāt divas jaunas "Veselības centrs 4" filiāles, ļaujot Mārupes iedzīvotajiem saņemt medicīnas un skaistumkopšanas pakalpojumus tuvu mājām," norāda SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Trešdien tika ielikts Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā pamatakmens un laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Dabaszinātņu centrs, kura būvniecību plānots pabeigt nākamā gada augustā. Līdz ziemai paredzēts uzbūvēt septiņus ēkas stāvus, norāda būvnieki. Pēc tam tiks izveidota infrastruktūra, un nākamā gada pavasarī – jau iekārtotas telpas.

Dabaszinātņu akadēmiskais centrs ir pirmā kārta projektā, kas paredz izveidot mūsdienīgu zināšanu un jauno tehnoloģiju izpētes un apguves centru. Pirmā projekta kārta tiks pabeigta 2015.gada augustā, kad aptuveni 3000 studentu no četrām LU fakultātēm varēs pārcelties uz jauno ēku Torņakalnā. Jaunajā ēkā atradīsies Bioloģijas fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Medicīnas fakultāte, kā arī Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts un Ķīmiskās fizikas institūts.

AS Veselības centru apvienība (VCA) valdes priekšsēdētājs Zigurds Lasovskis uzskata, ka ministra Gunta Belēviča iecere samazināt no 10 – 20% finansējumu ārstniecības iestādēm, kas sniedz plānveida sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus, ir ceļa sākums uz krasu saslimušo pieaugumu ar ielaistām slimībām un laikus nenoteiktām diagnozēm, kas ilgtermiņā palielinās valsts izdevumus veselības aprūpei, teikts paziņojumā medijiem.

G. Belēvičs ir darījis zināmu privātām medicīnas iestādēm savu ieceri 2016. gadā par 10 – 20% samazināt finansējumu sekundārai veselības aprūpei. Tas nozīmētu, ka ambulatorajos sekundārās veselības aprūpes centros, kur tagad ieraduši doties pacienti, lai saņemtu valsts apmaksātus izmeklējumus, tos vairs nevarēs saņemt šī gada apjomos, bet par 10-20% mazāk. Ministra jaunā ideja paredz, ka no medicīnas iestādēm pārdalītais finansējums tiktu izmantots slimnīcās neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. «No ieceres varam saprast, ka pacients par valsts finansējumu var doties pie ģimenes ārsta, bet nākošais solis jau ir neatliekamā palīdzība slimnīcā. Likvidējot vidējo posmu – sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, tātad viens veselības aprūpes posms pazūd», uzskata Z. Lasovskis.

Papildu piesardzības nolūkā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Imunizācijas valsts padome (IVP), Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un Veselības inspekcija (VI) 15.martā ir rekomendējušas Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19.

Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija liecina, ka līdz šim ar vakcīnu "AstraZeneca" Latvijā vakcinēti 52 504 cilvēki, tostarp 28 personas, kas saņēmušas abas šīs vakcīnas devas.

Iepriekš tika plānots, ka jau 17.martā Latvija varētu saņemt 15 412 vakcīnas devas no "AstraZeneca", savukārt nedaudz vēlāk - 24.martā - 37 444 šī ražotāja vakcīnas, bet 31.martā - 40 912 "AstraZeneca" vakcīnas devas.

ZVA skaidro, ka lēmums pieņemts, balstoties uz ziņojumiem no atsevišķām Eiropas Savienības valstīm par trombembolijas un līdzīgiem gadījumiem, kas novēroti dažādos laika posmos pēc vakcīnas saņemšanas.

Vienlaikus SPKC, IVP, ZVA un VI uzsver, ka līdz šim nav datu par cēloņsaistību starp vakcināciju un nopietniem veselības traucējumiem. Lēmums uz laiku līdz divām nedēļām apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pieņemts tikai papildu piesardzības nolūkā līdz brīdim, kad tiks saņemta informācija par cēloņsaistības izvērtēšanu par līdz šim ziņotajiem gadījumiem.

MFD Veselības grupa atklājusi jaunu MFD Veselības punktu modes un izklaides centrā Rīga Plaza, informē uzņēmumā.

Centrs specializējas laboratorisko izmeklējumu veikšanā, plaša spektra vakcinācijas pakalpojumu sniegšanā, kā arī piedāvā ārstu konsultācijas, diagnostikas pakalpojumus un ārstniecisko masāžu. Īpaša uzmanība jaunajā centrā pievērsta sieviešu veselībai, par kuru rūpēsies MFD Sieviešu veselības centrs Vita.

Ambulatorie medicīniskie pakalpojumi iedzīvotājiem būs pieejami arī brīvdienās.

Jau vēstīts, ka pērn maijā Rīgas centrā, Dzirnavu ielā, durvis vēra pirmais MFD Veselības grupas Veselības punkts, kas specializējas laboratorisko izmeklējumu veikšanā un vakcinācijas pakalpojumu sniegšanā biznesa un atpūtas ceļotājiem, kā arī piedāvā ārstu-speciālistu konsultācijas.

Fiksācijas līdzekļu drukāšanas uzņēmums «CastPrint» uzsācis sadarbību ar vairākām privātām veselības aprūpes iestādēm Latvijā

«Pieaugot pacientu interesei par «CastPrint», «Veselības centrs 4» un arī veselības centru apvienības poliklīnika «Pļavnieki» ir būtisks mūsu sadarbības partneru papildinājums, kas ievērojami paplašina mūsu risinājuma pieejamību. Šīs divas veselības aprūpes iestādes ir tikai sākums, kam drīzumā pievienosies vēl citas, kuru speciālisti atbalsta inovāciju ienākšanu veselības aprūpē,» teic Jānis Oliņš, SIA «CastPrint» līdzīpašnieks.

«Pirms kāda laika tikos ar jauniem censoņiem, kam bija ideja par 3D printētu ģipšu un ortožu ražošanu tepat Latvijā. Nesen žurnālā izlasīju «CastPrint» veiksmes stāstu. Šie sasniegumi mani uzrunāja un es uzaicināju uzņēmuma pārstāvjus uz tikšanos. Jau nākamajā dienā mums bija noslēgts līgums un pirmais laimīgais klients, kuram klasiskais ģipsis tika aizstāts ar mūsdienīgu 3D printētu ģipsi,» stāsta Zane Rēvalde, SIA «Veselības centrs 4» filiāles «Baltijas Vēnu klīnika» vadītāja.