Finanses

«Veselības nodoklis» nerisinās problēmas


Guna Gleizde, Madara Fridrihsone, 29.01.2013

Jaunākais izdevums

Nodokļu maksāšanas fakta sasaiste ar pieejamo pakalpojumu apjomu būtu taisnīga, tomēr «nespīd» ar situācijas uzlabošanos .

Pret Veselības ministrijas piedāvāto ideju iebilst ne tikai veselības ministres Ingrīdas Circenes (Vienotība) partijas biedru vadītās Finanšu un Labklājības ministrijas, bet ir radušās arī aizdomas par to, vai piedāvātais risinājums maz atbilst valsts konstitūcijai, tas ir, Latvijas Republikas Satversmei.

VM piedāvā divus nozares finansēšanas modeļus – pirmajā no tiem valsts apmaksātā plānveida veselības aprūpe vairs nebūs pieejama tiem, kas nemaksā nodokļus, bet otrajā tiktu ieviesta valsts veselības obligātā apdrošināšana ar likmi 3,65%, to nodalot četru procent­punktu apmērā no esošās iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes.

«Man šķiet mazliet dīvaini, ka šī strukturālā reforma pēc būtības ir cīņa pret ēnu ekonomiku, kas ir Finanšu, nevis Veselības ministrijas uzdevums,» Dienas Biznesam teica Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (Vienotība). Viņaprāt, Veselības ministrijas izstrādātā koncepcija liecina par nelāgu tendenci, proti, mēģinājumu panākt nozares finansējuma piesaisti konkrētiem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Līdzīgus iebildumus savā atzinumā par Veselības ministrijas iecerēm paudusi arī Finanšu ministrija. «Nepieciešamais finansējuma apmērs veselības aprūpes nodrošināšanai plānojams, izvērtējot reālas vajadzības un pamatojot to ar detalizētiem aprēķiniem, bet nevis matemātiski nosakot to kā procentu no IKP,» norādīts atzinumā par koncepciju, kurā norādīts, ka viens no tās ieviešanas mērķiem ir panākt, lai 2020. gadā veselības aprūpes finansējums sasniegtu 4,5% IKP. Vienlaikus Finanšu ministrija arī izteikusi iebildumus pret ierosinājumu atjaunot veselības aprūpes speciālo budžetu un norādījusi, ka koncepcijā nav piedāvāts risinājums mikrouzņēmumu darbinieku iekļaušanai veselības aprūpes sistēmā, kā arī plānots pārmērīgi augsts iemaksu apmērs pašnodarbinātajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Veselības aprūpes reformas kā korekcija rūpju bērna audzināšanā

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien lems par veselības aprūpes finansēšanas modeļa izvēli, par kuru plaši tika diskutēts Latvijas Bankas (LB) konferencē Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga.

No konferences diskusijas atmiņā palicis veselības ministres Andas Čakšas spilgtais citāts, ka Latvijas Bankas piedāvātais veselības apdrošināšanas modelis būtībā esot tas pats, kas atteikties no bērna, ja viņam skolā īsti nevedas ar sekmēm. Tā vietā Veselības ministrija (VM) piedāvājot ar bērnu parunāt un tad, izprotot viņa problēmas, veikt nepieciešamās izmaiņas. Nenoliedzami, izmantotās metaforas kontekstā varētu šķist, ka VM piedāvātais finansēšanas modelis ir piezemētāks un konstruktīvāks, tomēr tas slēpj būtiskus zemūdens akmeņus.

Kādēļ VM piedāvājums nerisinās veselības aprūpes problēmas?

Pirmkārt, VM prasa 7 gadu laikā vairāk nekā dubultot nozarei no budžeta piešķirto finansējuma apjomu, nepasakot, kur rast līdzekļus. Budžetā, saprotams, to nav. Tas nozīmē, ka šādus plānus var finansēt vai nu atņemot naudu citām nozarēm, vai arī būtiski palielinot nodokļus. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un trūkstošo finansējumu virknē citu nozaru, izdevumu samazinājumu citviet atrast būs grūti, līdz ar to VM mērķa sasniegšanai var nākties celt nodokļus, vēl vairāk palielinot slogu godīgam nodokļu maksātājam un mazinot uzņēmumu konkurētspēju. Rezultātā ne vien neatrisināsim veselības aprūpes problēmas, bet arī pasliktināsim ekonomikas attīstības izredzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdībā sāk virzīt plānu veselības aprūpes sasaistei ar nodokļu nomaksu

LETA, 21.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta komiteja šodien nolēma tālākai apstiprināšanai valdībā virzīt koncepciju par veselības obligāto apdrošināšanu, kas paredz sasaistīt veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu.

Veselības ministrija (VM) piedāvā divus jaunus veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Viens no tiem paredz saglabāt pašlaik spēkā esošo veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, sasaistot tiesības uz veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu. Šajā gadījumā plānveida veselības aprūpes pakalpojumus varētu saņemt personas, par kuru gūtajiem ienākumiem ir aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) vai arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAI). Kā norāda VM, vēl jāvienojas, kurš aprēķināšanas fakts - IIN vai VSAI - tiktu ņemts vērā.

Otrs piedāvājums ir obligātā veselības apdrošināšana, ieviešot veselības nodokli 3,65% apmērā, nodalot to 4% apmērā no spēkā esošās IIN likmes. Tādējādi tiesības saņemt no valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus tiktu sasaistītas ar valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksu vai paziņošanu par aprēķināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar kāda nodokļa nomaksu nav moderna pieeja veselības aprūpē, un jāteic, ka vairums Eiropas Savienības valstu virzās uz vispārēju veselības apdrošināšanu, kuru valsts nodrošina visiem iedzīvotājiem, intervijā DB uzsver veselības ministre Ilze Viņķele, norādot, ka Latvijā nav cilvēku, kuri vispār nemaksātu nodokļus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar jautājumu, ko uzdeva daudzi, kad uzzināja par jūsu izvirzīšanu veselības ministra amatam. Kā cilvēks, kurš Saeimas vēlēšanās guvis tik daudz svītrojumu un nav ievēlēts parlamentā, var būt ministrs?

Vispirms jāteic, ka Satversme nenosaka, ka ministram būtu vispār jāpiedalās Saeimas vēlēšanās, tāpat Satversme neparedz, ka par ministru var būt tikai Saeimā ievēlētie deputāti. Jāpiebilst, ka plusu un mīnusu skaits man bija ļoti līdzīgs. Mana kompetence būs vērtējama pēc maniem darbiem. Ministru kabineta sastāva veidošana nekādā gadījumā nav skaistumkonkurss.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Apzinīgie nodokļu maksātāji no veselības nodokļa esamības neko neiegūs

Dienas Bizness, 20.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministres Ingrīdas Circenes (Vienotība) jau ilgstoši lolotā ideja par īpašu veselības nodokli, protams, nav nekas jauns. Līdzīgi nodokļi vai obligāta veselības apdrošināšana pastāv ļoti daudzās valstīs.

Principā arī Latvijā šī ideja nav nekas jauns. Ne tik senos laikos, vēl šī gadsimta sākumā valsts budžetā nonāca 25% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu, kuri tika pārskaitīti veselības aprūpes speciālajā budžetā. Kā zināms, neko daudz tas nelīdzēja – par knapo veselības aprūpes finansējumu žēlojāmies arī tolaik. Tieši 2003. gadā līdz ar lēmumu likvidēt speciālos budžetus Veselības ministrijā dzima ideja par veselības nodokli. Tātad – par progresu šajā jomā runāt būtu nu ļoti, ļoti grūti.

Cik noprotams, Finanšu ministrijai arī tagad ir ļoti lieli iebildumi pret ideju slēptākā vai atklātākā veidā atjaunot speciālos budžetus, tādēļ nav īstas skaidrības par to, kāds tad īsti būtu esošās veselības aprūpes sistēmas ieguvums no pakalpojumu pieejamības sasaistīšanas ar IIN vai pat atsevišķa veselības nodokļa nomaksas faktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņojot plānu par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli, risinājums sasaistīt veselības aprūpes saņemšanu ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām atbalstu nav guvis, liecina Veselības ministrijas (VM) atzinums valdības vadītājam Valdim Dombrovskim (V).

19.martā, izskatot VM sagatavoto koncepcijas projektu par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas paredz sasaistīt plānveida veselības aprūpes saņemšanu ar nodokļu nomaksu, valdība nolēma šo jautājumu novirzīt papildu saskaņošanai ar Finanšu ministriju (FM), Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju un Valsts kancelejas juristiem. Viņiem kopīgi bija jāizstrādā vēl viens alternatīvs modelis sistēmai - veselības aprūpes sasaiste ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to vēlas FM.

«Tā kā sociālais budžets ir nodalīts no vispārējā budžeta un šie ieņēmumi netiek novirzīti veselības aprūpei arī caur kopējiem budžeta ieņēmumiem, tad sanāksmes dalībnieku ieskatā nav atbalstāms koncepcijas risinājuma variants, kurš paredz plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu sasaistīt ar faktu, vai par personas gūtajiem ieņēmumiem ir aprēķināta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksa,» teikts VM atzinumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pastāv risks, ka ar laiku darba devēji varētu attiekties no veselības apdrošināšanas polišu iegādes darbiniekiem.

Valsts un pašvaldību sektorā var zust motivācija darbiniekiem iegādāties veselības apdrošināšanas polises, intervijā atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš norādīja, ka līdz ar finansējuma palielināšanu veselības aprūpei ātras izmaiņas veselības apdrošināšanā Latvijā nav paredzamas. Tomēr zināmā mērā pastāv risks, ka ar laiku darba devēji varētu attiekties no veselības apdrošināšanas polišu iegādes darbiniekiem, kā arī motivācija iegādāties polisies var zust valsts un pašvaldību sektorā, jo segums valsts un pašvaldību uzņēmumiem pieejamajām polisēm paliek arvien «plikāks».

«Ja darba devēji sajutīs, ka rindas mazinās, medicīnas pakalpojumu pieejamība uzlabojas, viņi sāks domāt, vai veselības apdrošināšanai joprojām ir motivējoša loma viņu darbinieku acīs. Taču līdz tam vēl ir jānonāk. No sākuma paskatīsimies, kā šis papildu finansējums ietekmēs rindas. Es nedomāju, ka būs kāds straujš lēciens. Būs nepieciešami vismaz divi trīs gadi, lai kādi no darba devējiem pateiktu, ka veselības apdrošināšanai jēgu vairs neredz, jo visu ļoti labi nodrošina valsts,» sacīja Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Parādnieks rosina celt akcīzes nodokli alkoholam, īpaši stiprajam alum

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa paaugstināšana, alkohola pieejamības ierobežošana, reklāmas ierobežojumi un aizliegumi ir efektīvākie līdzekļi cīņā ar alkohola izraisīto sociālo un ekonomisko kaitējumu, konferencē Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai vienojās eksperti.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks ierosināja paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, īpašu uzmanību pievēršot stiprajam alum un alum, kas tiek pārdots lielajās pudelēs. «Ir nepieciešams samazināt tā alkohola patēriņu, kas apdraud sabiedrības veselību. Tieši tāpēc es piedāvāju risinājumu, ņemot vērā arī to, ka alkohola akcīzes nodoklis alum nebija paaugstināts sešus gadus un cilvēki novados ir teikuši - dariet kaut ko ar to divlitrīgo alu, aizliedziet to,» sacīja I. Parādnieks, piebilstot, ka procesā jāņem vērā arī Eiropas Savienības saistošās normas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā DB uzņēmēju klubā saka veselības ministre Anda Čakša, gan tiešā nozīmē akcentējot pieeju e-veselībai, gan raksturojot ministrijas apņēmību reformu priekšā

Veselības aprūpes finansēšanas modelī, par ko pēdējā laikā Veselības ministrija (VM) jau daudz runājusi, pamatvajadzība ir veselības aprūpes sistēmai atvēlēt vismaz 12% no kopējā valsts budžeta. Te ministrei ir ir spēcīga aizmugure: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Eiropas Komisija (EK). Ideālais stāsts par finansējuma piesaisti rāda, ka līdz 2023. gadam tie varētu būt jau 14,4%. Tiesa, kur ņemt nepieciešamos līdzekļus – tā vēl ir nākotnes diskusija. Atbildot uz DB galvenās redaktores Līvas Melbārzdes jautājumu par šī brīža versijām, veselības ministre min vairākas iespējas. Pirmā no tām, ko ieskicē arī PVO, ir skaidri pārdalīt pīrāgu. No tā šobrīd veselības aprūpei ir 9,8% nepieciešamo vismaz 12% vietā. «2007. gadā tik daudz bija. Bet ir skaidri jāparāda, kurās jomās ir iespējams pārfinansējums,» komentē A. Čakša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Topošā valdība deklarācijā grib iekļaut solījumu likvidēt plānoto divu grozu sistēmu veselības aprūpē

LETA, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu likvidēt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, kas pērn tika noteikta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušās ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.

Idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Veselības jomā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu noteikt pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek obligāti nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un dzīvesvietas.

«Mēs uzskatām, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām. Mūsu mērķis ir universāla veselības apdrošināšanas sistēma, kas tiek finansēta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas,» paudusi darba grupa, kas valdības deklarācijai izstrādāja priekšlikumus veselības aprūpes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pēc vairāk nekā pusdiennakti garām debatēm pieņēma nākamā gada valsts budžetu.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 55 deputāti, savukārt pret bija 38 deputāti. Budžeta pieņemšana notika bez lieliem pārsteigumiem, atbalstu gūstot vien dažiem valdošajā koalīcijā nesaskaņotiem priekšlikumiem.

2014.gada valsts budžetā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs vairāk nekā 7 miljardi eiro (4,9 miljardi latu), bet izdevumi - 7,2 miljardi eiro (vairāk nekā 5 miljardi latu). Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2014.gadā prognozēti vairāk nekā 5 miljardi eiro (3,5 miljardi latu), bet izdevumi plānoti 5,3 miljardi eiro (3,7 miljardi latu). Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi 2014.gadā prognozēti attiecīgi 2,2 miljardu eiro (1,55 miljardu latu) un vairāk nekā 2 miljardu eiro (1,46 miljardu latu) apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Par spīti atrunām, veselības nodokļa ieviešana ir vajadzīga

Dienas Bizness, 15.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalītas jūtas mēdz uzjundīt, saskaroties ar veselības aprūpi Latvijā. Cilvēkresursi medicīnā mums ir lieliski - par to liecina kaut vai to pastiprinātais pieprasījums ārvalstīs, kā arī fakts, ka ārzemnieku iecienītās medicīnas studiju programmas ir stabila Latvijas pakalpojumu eksporta daļa. Tomēr medicīnas pakalpojumu kvalitāte mēdz būt dažāda, ārsti ir pārstrādājušies, vecie godājamie dakterīši sūdzas, ka jaunā maiņa pietiekami klāt nenāk.

Veselības aprūpe it kā ir bez maksas. Tomēr gandrīz katrs zinās stāstīt par gadījumu, kad bez «pateicības», piemēram, slimnīcā nav iespējams dabūt pat minimālo servisu. No otras puses, ir bijuši gadījumi, kad mūsu veselības aprūpe šķitusi pat nesamērīgi altruistiska.

Piemēram, nakts vidū bērnelis savārījis bīstamas ziepes, un tam operatīvi pieslēdzas dežurējošais ķirurgs, māsiņa, uzņemšana slimnīcā galu galā arī darbojas, visi ir laipni un ļoti profesionāli. Un, kaut apzinies, ka mediķu veikums bijis lielisks un varētu taču samaksāt - ar visu čekiņu, tas nav paredzēts.

Tad vēl fakts, ka pārdesmit gadus it kā pēc pārejas uz tirgus ekonomiku dzīvojam pēc komunistiskā principa «no katra - pēc spējām, katram - pēc vajadzībām», turklāt visai greizi. Jo no katra pēc spējām bieži vai nu nespējam paņemt, vai arī nevaram piedāvāt pienācīgu vidi šo spēju pielietojumam. Iznākums ir ēnu ekonomika un pamatīga emigrācija, kas tomēr turpina saņemt veselības aprūpi «pēc vajadzībām». Un neliekuļosim - tas ir saprotami, tas nav nelikumīgi, un pie vajadzības mēs darītu tāpat.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskais sektors konkurē ne tikai ar privāto, bet arī ar citām iestādēm

Lai arī vidējie rādītāji reizēm ir kā vidējā temperatūra slimnīcā, tomēr ir redzamas samērā būtiskas atšķirības valsts iestāžu samaksāto nodokļu apjomos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta atlase speciāli Dienas Biznesam. Turklāt lielākajai daļai iestāžu samaksātie nodokļi pamatā veidojas no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), kas ļauj spriest arī par atalgojumu attiecīgajās iestādēs. Protams, tiek maksāts arī pievienotās vērtības nodoklis, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, muitas nodoklis (piemēram, Valsts ieņēmumu dienests), dabas resursu nodoklis.

Salīdzinot ministriju līmeni, Aizsardzības ministrijā vidēji samaksātais IIN par vienu darbinieku ir divas reizes lielāks nekā, piemēram, Tieslietu vai Veselības ministrijā, savukārt Aizsardzības ministrijas samaksātās VSAOI ir pat mazākas nekā tās samaksātais IIN. Tāpat lielus darba spēka nodokļus, rēķinot uz vienu darbinieku, maksā Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija, Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts kase, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija. Vienlaikus mazus darba spēka nodokļus maksā ar izglītību un veselības, sociālo aprūpi saistītās iestādes. Nav jau noslēpums, ka arī valsts iestāžu ietvaros var variēt ar dažādām niansēm, kā, piemēram, departamentu un vadītāju, to vietnieku skaitu, kas ļauj uzlabot vidējos atalgojuma rādītājus. Ir taču valsts iestādēs departamenti, kuros to un nodaļu vadītāju, vietnieku skaits pārsniedz vecāko ekspertu skaitu. «Publiskā sektora konkurētspēja ir tikpat atšķirīga cik situācija pašā publiskajā sektorā. Tas atkarīgs, kā sokas katrai konkrētajai nozarei, cik sakārtota tā ir, kas nosaka tās pievilcību darbinieku acīs un arī iespējas maksāt, piesaistīt vēlamos darbiniekus. Specialitātēs, nozarēs, kur nepieciešamas specifiskas zināšanas vai izglītība, bet pieprasījums no privātā sektora ir augsts, publiskā sektora konkurētspēja ir ļoti zema,» norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Savā ziņā ir redzama arī korelācija starp nozares sakārtotību un ministriju samaksātajiem darba spēka nodokļiem, piemēram, rēķinot uz vienu darbinieku, vieni no zemākajiem tie ir Veselības un Tieslietu ministrijā, un nav noslēpums, ka šajās nozarēs visā Latvijā ir nepieciešami uzlabojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Čakša: Veselības aprūpes nozarei esam atraduši vairākus miljonus eiro, bet nepieciešami vairāki simti

Žanete Hāka, 16.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 16.augustā, veselības ministre Anda Čakša tikās ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču, Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāju Romualdu Ražuku, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Vucānu un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāju Andri Bērziņu, lai iepazīstinātu viņus ar izstrādātajiem iespējamajiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem, informē Veselības ministrija.

Veselības ministre uzsvēra, ka veselības nozares finansēšans modeļa izvēle ir tikai viens no veicamajiem uzdevumiem, jo atbilstoši valdības izvēlei par labu kādam no piedāvātajiem modeļiem jāveic nozares reformu plāns, kas paredz pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju reģionālās pieejamības izkārtojumu, ārstniecības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu sistēmas efektīvu pārraudzību, kur būtisks elements ir e-veselības darbība.

«Runājot par veselības aprūpes finansējumu mēs nevaram turpināt izlikties, ka kaut kur ir apslēpts liels daudzums neefektīvi pārvaldītu līdzekļu un veselība ir pietiekami finansēta. Analizējot sistēmu un meklējot iespējas ietaupīt, mēs jau esam atraduši vairākus miljonus eiro, bet nepieciešami mums ir vairāki simti. Veselības aprūpe iepriekšējos gados nav bijusi valdības prioritāte, ko skaidri apliecina veselības nozarei piešķirtais finansējums. Rezultātā Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm cilvēki vairāk mirst no slimībām, kuras 21.gadsimtā ir ārstējamas vai būtiski attālināmas» norāda veselības ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm medikamentiem piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā piemērotā šī nodokļa likme — 12% ir ne tikai augstākā Baltijā, bet pat visā Austrumeiropā, liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Īrijā, Bulgārijā.

«Attīstītās valstis (Somija — 10%; Beļģija – 6%, Luksemburga – 3%, Zviedrijā pat 0% ) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties ieviest arī lielāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir salīdzinoši augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka pat salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija ir PVN rekordiste – kamēr Lietuvā un Igaunijā kompensējamajām zālēm piemēro samazināto 5 un 9% PVN, Latvijā tas ir 12%. Būtiski zemāka PVN likme zālēm ir Austrumeiropas — jaunajās ES dalībvalstīs Ungārijā, Polijā. «Jāņem vērā, ka medikamentu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli pat dažādās Eiropas Savienības valstis ir ļoti atšķirīga un pat sarežģīta, jo ir tādas grupas, kurām tiek piemērota šī nodokļa standarta likme, piemēram, bezrecepšu medikamentiem, ir tādi medikamenti, kuriem tiek piemērota pazeminātā PVN likme un pat ir tādas zāles, kurām šī PVN likme ir 4% vai pat 0%,» kopējo ainu medikamentu aplikšanā ar PVN skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ir valstis, piemēram, Dānija, Īrija, Bulgārija, kurās visas zāles apliek ar valstīs esošo PVN standartlikmi, ir tādas valstis, kā piemēram, Itālija un Francija, kur daļu medikamentu apliek ar 10%, otru ar daudz zemāko 4% vai pat 2,1% likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ieviešot divu grozu sistēmu veselības aprūpē, 400 tūkstoši cilvēku saņemtu minimumu

LETA, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot divu grozu sistēmu veselības aprūpē, 400 000 cilvēku saņemtu tikai minimumu jeb pamata grozu, ja vien paši brīvprātīgi neapdrošinātos, secināts, analizējot veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļautos datus.

Kā norādīts Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā «Par nepieciešamajām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā», kopumā 400 981 personai pienāktos tikai veselības aprūpes minimums, ja vien tā pati neapdrošinātos. No šīm personām 129 437 pērn ir saņēmuši kāda veida veselības aprūpes pakalpojumus.

VM uzskata, ka šāds no pilnā groza «izkrītošo» iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un ierobežo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Tāpēc ministrija tagad rosina valsts veselības apdrošināšanai pakļaut visus nodarbinātos, izveidojot vienu, nevis divus pakalpojumu grozus.

Veselības aprūpes finansēšanas likumā nepieciešams ieviest finansēšanas modeli, kas balstās uz pilna veselības pakalpojuma groza nodrošināšanu visiem Latvijas rezidentiem ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, uzsvērts VM ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvijā ir augstākie nodarbinātības nodokļi Baltijas valstīs

Latvijas Darba devēju konfederācijas Prezidents Vitālijs Gavrilovs, 19.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā, atsaucoties uz jaunāko Pasaules Bankas grupas un PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavoto ziņojumu par nodokļu situāciju pasaulē, plašsaziņas līdzekļos parādījās viedoklis, ka nav reāla pamata uzņēmēju pārmetumiem par nodokļu slogu Latvijā. Šajā paziņojumā ietverts apgalvojums, ka Latvijā ir zemākā darbaspēka nodokļu likme (26.6%) starp Baltijas valstīm (Lietuvā – 35.2%, Igaunijā – 39%). Ziņojums balstīts uz Pasaules Bankas izstrādātu metodoloģiju, kuras nosacījumi tiek vienādi piemēroti nodokļu sistēmas salīdzināšanai 189 pasaules valstīs, bet neņem vērā dažas specifiskas atšķirības, kas attiecas uz Baltijas valstīm. Tāpēc būtu nepieciešams iedziļināties konkrētā ziņojuma metodoloģijā.

Pirmkārt, pētījuma rezultāti nav tieši salīdzināmi, jo rezultātos nav ietverti uz darba ņēmēju attiecināmie nodokļi, kuri Baltijas valstīs ir ļoti atšķirīgi. Latvijā uz darba ņēmēju attiecināmie nodokļi (VSOAI darba ņēmēja daļa un IIN) ir augstāki, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Otrkārt, darbaspēka nodokļu likmes parasti tiek izmantotas nodokļu aprēķināšanai no noteiktas algas. Savukārt pētījuma rezultātos uzrādītais jēdziens ‘darbaspēka likmes‘ ir ar pavisam citu nozīmi. Pētījuma rezultātos uzrādītās likmes ir novērtētas procentos pret nosacīto peļņu, kas, savukārt, aprēķināta uz noteikta biznesa modeļa pieņēmumiem. Treškārt, atbilstoši Pasaules bankas noteiktajiem pētījuma standartiem, aprēķini tiek veikti nosacītam («virtuālam») uzņēmumam, kas nodarbojas ar keramisko puķu podu ražošanu un pārdošanu. Turklāt daļa no uzņēmuma peļņas ir gūta, pārdodot zemes gabalu 2.gadā pēc uzņēmuma darbības sākšanas. Tādējādi šis «virtuālais» uzņēmums nav pietiekami reprezentatīvs, jo pētījumā ietvertās uzņēmuma pazīmes nav samērojamas ar reāliem piemēriem Latvijā. Ceturtkārt, pētījuma rezultāti nav tieši salīdzināmi, jo darbaspēka nodokļos ir ietvertas atšķirīgas pozīcijas (Igaunijā un Lietuvā ir iekļautas veselības apdrošināšana, kamēr Latvijā – nav). Piektkārt, pētījumā ir izmantoti dažādi atalgojuma lielumi. Piemēram, pētījuma metodoloģija paredz to, ka Igaunijā par to pašu darbu būtu jāmaksā aptuveni pusotru reizi lielāka alga, nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cukuroto dzērienu aplikšana ar akcīzes nodokli kļūst par modes lietu

Māris Ķirsons, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa sasaiste ar cukura vai tā aizstājēju daudzumu limonādēs kļūst par modes lietu, jo pērn tādu ieviesa Lielbritānija un Dienvidāfrika, diskusijas par šādu nodokli notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

To liecina a/s BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem. «Lai arī kopējais valstu skaits, kuros ir ieviests akcīzes nodoklis dzērieniem atkarībā no tajos esoša cukura daudzuma, nav ļoti kupls, var secināt, ka to pulks augs,» pētījuma datus vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka šim nodoklim ir divi būtiski balsti – cilvēku veselība un papildu ieņēmumi valsts kasē. «Lielajās valstīs, kur ir daudz iedzīvotāju, šī cukura akcīzes nodokļa ieņēmumi būs lielāki par tām valstīm, kurās ir neliels iedzīvotāju daudzums. Turklāt jāņem vērā vēl kāda nianse – kontrole par to, vai par attiecīgajiem dzērieniem (tajos esošo cukura daudzumu) ir samaksāts atbilstošs nodoklis,» skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, ir salīdzinoši vieglāk kontrolēt šī nodokļa adekvātu iekasēšanu tādā ģeogrāfiski nošķirtā valstī, kāda ir Lielbritānija ar sava veida izņēmumu – Ziemeļīriju, savukārt daudz grūtāk to ir nodrošināt ES dalībvalstij, kur valstu robežas faktiski ir iezīmētas kartē, bet realitātē neeksistē. «Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums,» uz vaicājumu, vai pēc kāda brīža akcīzes nodoklis par cukurotām limonādēm netiks regulēts jau no Eiropas direktīvas vai regulas, atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka akcīzes nodokļi bija un ir sava veida attiecīgo preču patēriņa regulētāji. «Šāda nodokļa ieviešanas pamats ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kurā minēts, ka cukura diabēts izraisa būtiskus zaudējumus valstu IKP gan tieši, gan netieši, jo, iegūstot cukura diabētu, cilvēkiem samazinās darba spējas, kā arī valstij ir papildu ārstniecības izmaksas. Līdz ar to PVO iesaka valstīm rīkoties un piemin cukuroto dzērienu nodokli kā vienu risinājumu šai problēmai,» stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši tāpēc ir vēlme ar nodokļa palīdzību samazināt cukuroto dzērienu patēriņu un līdz ar to samazināt ar dzērienu izraisīto veselības problēmu saistītās izmaksas, kā arī papildus iegūt nodokļu ieņēmumus, kurus valsts varētu novirzīt veselības aprūpei vai citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru