Jaunākais izdevums

Veselības ministrijas ieceres iedzīvotāju veselības uzlabošanai var ietekmēt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu finanses, raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Noteikumu projekts paredz, ka uzņēmumam būs jāveic laboratoriskās analīzes – to jau regulāri darām iekšējās kvalitātes sistēmas ietvaros. Izmeklējumi nav lēti un papildu pārbaudes nozīmētu arī papildu finansiālo slogu uzņēmumam. Pagaidām grūti prognozēt, cik lielu, taču, tā kā mūsu sortiments ir ļoti plašs, tie varētu būt vērā ņemami izdevumi. Uzņēmēji noteikti novērtētu, ja valsts rastu iespējas sniegt atbalstu šajā jautājumā,» tā Veselības ministrijas izstrādātā projekta par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos ietekmi vērtē a/s Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa. Viņa arī apgalvo – kompānijas virtuvēs neizmanto mākslīgas krāsvielas, garšvielas, garšas pastiprinātājus. Tāpat ar iekšējās kvalitātes kontroles dienesta palīdzību tiek uzraudzītas receptes un produktu tehnoloģiskās kartes, uzmanība tiek pievērsta arī piegādātāju atlasei. Jau vairākus gadus cenu zīmēs norāda ēdiena sastāvu, tostarp alergēnus.

Restorāni – ieguvēji

Restorānu biznesā pieredzējusī SIA Aqua Luna līdzīpašniece Jeļena Kašina gan domā, ka ātrās restorānu ķēdes var sastapties ar zināmām problēmām. «Ierosinājums vērtējams kā pozitīvs solis pretī veselīgai sabiedrībai. Prognozēju, ka augstākās klases restorāni, kas jau līdz šim izmantoja kvalitatīvu produkciju, būs ieguvēji,» viņa saka. Cilvēki arvien vairāk pievēršas veselīgam ēdienam, restorānos veģetārās ēdienkartes vairs nav jaunums, tiesa, tas ietekmē arī vidējo čeka summu, turpina J. Kašina. To ietekmējušas arī izmaiņas tūrismā.

Plašāk lasiet rakstā ...veselīga pārtika var sist pa kabatu trešdienas, 2. septembra, laikrakstā Dienas Bizness (13. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cik apgroza, nopelna un nodokļos samaksā ēdināšanas nozares līderi?

Zane Atlāce - Bistere, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VIDEO: Ēdināšanas biznesā Tukumā manevrē jau 20 gadus

Ilze Žaime, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka ēdināšanas piedāvājuma veidošana ir kļuvusi sarežģītāka - ja kādreiz pietika ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti, tad tagad cilvēki primāri meklē veselīgu ēdienu un jārēķinās arī ar vegāniem un veģetāriešiem.

A. Šmitmanes vadītā Tukuma kafejnīca «Karē» darbojas jau divus gadu desmitus. Pirms četriem gadiem ēdināšanas bizness tika paplašināts, atverot otru kafejnīcu «Pils».

A.Šmitmane savu biznesu uzsāka jau pirmajos Latvijas neatkarības gados, kad kopā ar biznesa partneri abiem Tukumā piederēja vairāki pārtikas veikali. Parādoties labam telpu piedāvājumam, uzņēmēji nolēma atvērt arī savu pirmo kafejnīcu «Karē», kas tajā brīdī vairāk gan bija kā sirdslieta. Kad Tukumā ienāca lielo mazumtirdzniecības ķēžu veikali, uzņēmēji sev piederošos veikalus konkurences rezultātā slēdza un ēdināšanas bizness kļuva par viņu nodarbošanās pamatlietu. Tagad A. Šmitmane darbā pavada gandrīz katru dienu un ir lietas kursā par visām uzņēmējdarbības niansēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Biedējošajam cenu kāpumam sabiedriskās ēdināšanas nozarē ir iespējami risinājumi

Raimonds Zommers, restorāna Entresol līdzīpašnieks un šefpavārs, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar strauju cenu kāpumu tādām sabiedriskās ēdināšanas nozarē plaši lietotām un sabiedrībā apspriestām izejvielām kā sviestam un cūkgaļai, ikvienam uzņēmuma īpašniekam ēdināšanas nozarē, kā arī tiem, kuri mēdz ieturēt maltīti ārpus mājas, aktuāls kļūst jautājums – kā šie procesi ietekmēs ēdienu cenas kafejnīcās un restorānos? Tas ir dabiski, jo liela daļa strādājošo vismaz vienu reizi dienā ēd ārpus mājas. Manuprāt, šis ir pateicīgs brīdis, lai diskutētu par būtiskiem jautājumiem, kas skar ēdināšanas nozari, kā arī par iespējamiem risinājumiem.

Patiesībā cenu kāpums pārtikas produktiem nav nekas neparasts. Restorāni ar to sastopas nepārtraukti, jo īpaši saistībā ar sezonālajām izejvielām. Piemēram, sparģeļu cena šobrīd ir krietni augstāka nekā pavasarī, un tas pats drīzumā attieksies uz tomātiem un virkni citu izejvielu.

Izmaksas neizbēgami svārstās. Tās, kuras nosaka sezonalitāte, var paredzēt laicīgi, taču jārēķinās ar pārejošu efektu. Korekcijas ienes arī inflācija, degviela, elektrība, telpu īre un daudzas citas izdevumu pozīcijas. Ēdināšanas uzņēmumi to ņem vērā un ir lēmuma priekšā, vai pielāgot izmaiņām katra ēdiena gala cenu, vai arī kompensēt zaudējumus uz peļņas rēķina.

Mazākie restorāni var būt radošāki savos biznesa lēmumos un vajadzības gadījumā dārgākos produktus izslēgt no ēdienkartes. Šodien to izdarīt ir daudz vieglāk, ja pats uzņēmums ir parūpējies par fleksiblu un mūsdienīgu sistēmu savā restorānā. Ir viegli izdrukāt jaunas ēdienkartes, ievadīt jaunus ēdienus kases sistēmā un katru dienu sagaidīt viesus ar citādu piedāvājumu. Taču lielajām ēdināšanas uzņēmumu ķēdēm, kam iekšējā infrastruktūra ir daudz sarežģītāka, ir grūti būt elastīgām, un izmaiņas prasa daudz ilgāku laiku un sagatavošanos. Cits stāsts ir arī par maziem restorāniem, kas veido izmaksu ziņā dārgas ēdienkartes, un cenas samazinājums var tieši ietekmēt pasniegtās maltītes kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Baltic Restaurants Latvia veido iekšējo higiēnas testu laboratoriju

Zane Atlāce - Bistere, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Baltic Restaurants Latvija" (BRL), kurā konstatēto vispārējo higiēnas prasību, kā arī citu ar ēdiena gatavošanu saistītu pārkāpumu dēļ ar akūtu zarnu infekciju saslima cilvēki Siguldā, Rīgā un Liepājā, pastiprinājis pārtikas produktu piegādātāju un produkcijas ražotāju auditu, informē uzņēmumā.

Turpmāk pārtikas piegādātāju piedāvātie produkti tiks ne tikai pārbaudīti pēc organoleptiskiem kvalitātes rādītājiem, bet tiks arī veiktas sistemātiskas mikrobioloģisko rādītāju pārbaudes, izmantojot sertificētas laboratorijas pakalpojumus.

"Arī līdz šim esam veikuši pārbaudes pie piegādātājiem, vizuāli izvērtējot telpu un iekārtu stāvokli, higiēnas vizuālos rādītājus, periodiski pārbaudot produktu mikrobioloģiskos rādītājus. Gadījumos, kad piegādātāji šīs pārbaudes nebija izturējuši, sadarbība tika pārtraukta, vai, jaunu piegādātāju gadījumā, netika uzsākta, līdz visi trūkumi no piegādātāju puses tika novērsti," uzsver BRL valdes loceklis Guntis Bredovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu krāpšanos ar kases aparātiem ēdināšanas uzņēmumos, tiks vērtēta ideja par atteikšanos no pirmsčekiem, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta panorāma teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa, komentējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atklāto vērienīgo krāpšanas shēmu vairākos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos Vecrīgā, norādīja, ka jau šodien šo jautājumu pārrunās ar VID vadību.

Reizniece-Ozola arī atzina, ka pati saskārusies ar pirmsčeku problēmu. Nereti sabiedriskās ēdināšanas vietās klientiem tiek izsniegts pirmsčeks, un arī īstā čeka vietā klients saņem pirmsčeku. Tādējādi tiek apiets kases aparāts un zaudēti ieņēmumi valsts budžetā. Ministre rosinās priekšlikumu par atteikšanos no pirmsčekiem, ja vien to nepieciešamība netiks loģiski pamatota.

Viņa arī uzsvēra, lai mazinātu krāpšanos ar kases aprātiem, svarīga ir jaunās kašu sistēmas ieviešana. «Svarīgs uzdevums ir pārkāpt tai astei pāri un ieviest jauno kases aparātu sistēmu,» teica Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lursoft: Visbiežāk norēķinus kavē mazumtirdzniecības, ēdināšanas un būvniecības uzņēmumi

LETA, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumu kopējais nodokļu parāds tuvojas 600 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šā gada 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 miljonus eiro, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, aprēķinājis "Lursoft".

Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl šā gada martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%.

Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-19 izraisītās pandēmijas sekas. "Lursoft" dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz šā gada 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vācijā pavārs izmaksā mazāk nekā Latvijā!» Ar šādu apgalvojumu Ēriks Dreibants pārsteidz žurnālistu Māri Ķirsonu sarunā par ēdināšanas tirgus realitāti.

Lai arī ēdinātāji ir runājuši ar valsts amatpersonām par tirgus sakārtošanu, tas nav nonācis līdz reālām darbībām, jo izskatās, ka tie bija kārtējie priekšvēlēšanu solījumi.

Tika apspriesta arī:

  • Ēnu ekonomika ēdināšanas nozarē,
  • PVN samazināšanas strupceļš,
  • Iedzīvotāju zemā pirktspēja,
  • Tirgus pārdale.

Ja Tev nav laika skatīties visu video, tad vari atrast interesējošās tēmas zemāk norādītajos video fragmentos:

  • 00:01:44 – Cik pamatotas ir bažas, ka var aizvērties 800 ēdināšanas uzņēmumu
  • 00:03:23 – Vai cilvēki var atļauties apmeklēt restorānus
  • 00:05:02 – Kā tūristi ietekmē Latvijas ēdināšanas tirgu
  • 00:05:48 – “Vācijā pavārs izmaksā mazāk nekā Latvijā”
  • 00:07:01 – Kā ēdināšanas uzņēmumi izdzīvo valsts reģionos un kā to atrisināt
  • 00:11:15 – Kāpēc vēl joprojām nav ieviests samazinātais PVN ēdināšanas uzņēmumiem
  • 00:14:30 – PVN samazināšana palīdzēs apkarot ēnu ekonomiku
  • 00:17:47 – Kurš vēlas pārdalīt ēdināšanas nozari

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi sāk akciju #KatluRevolūcija

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pirms vēlēšanām politiķiem atgādinātu par visiem neizpildītajiem solījumiem ārstiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem un uzņēmējiem, Latvijas Restorānu biedrība (LRB) visā Latvijā sāk akciju #KatluRevolūciju.

Sākot no 25. maija, katru dienu plkst. 18.00 sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi aicina ikvienu skaļi un drosmīgi skandināt katlus un pannas, protestējot pret valdības un Saeimas īstenoto politiku.

Akcijā #KatluRevolūcija piedalīsies sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi visā Latvijā, gan skolu ēdinātāji, gan reģionu ģimenes kafejnīcas, gan Rīgas dzīvesstila restorāni.

Akcijas laikā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi aktualizēs pazeminātā PVN jautājumu, kas viesmīlības nozarei tika solīts apmaiņā pret Ģenerālvienošanās noslēgšanu. Nozare savu solījumu ir turējusi un vienošanās ir noslēgta, apliecinot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu gatavību palielināt atalgojumu, kā arī krīzes laikā samazināt cenas. Tādējādi ieņēmumus no PVN valstij kompensēs ienākumi no darba spēka nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Madam Brioš: Situācijai neuzlabojoties, valsts piespiedīs ēdinātājus atteikties no Latvijas ražotājiem

Restorāna Madam Brioš finanšu direktore Nataļja Lipgardte, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēku ieradumi mainās, un, šobrīd gan gatavojot mājās, gan ieturot maltīti restorānā, daudzi cilvēki dod priekšroku un novērtē dabīgas pašmāju izejvielas. Taču kopš maija izejvielu cenas strauji aug, un līdz pat šim brīdim kāpums turpinās, tostarp arī vietējam produktu klāstam. Vairums restorānu sadarbojas ar Latvijas ražotājiem, izvēloties atbalstīt vietējo produkciju.

Visciešākā sadarbība un lielākie vietējo ražotāju apjomi ir dārzeņu, gaļas, piena un dzērienu produktu grupās. Lai gan sabiedriskās ēdināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi vēl mēģina saglabāt nemainīgas cenas gala patērētajam, ja situācija neuzlabosies, cenu kāpums diemžēl ir neizbēgams un var nākties meklēt alternatīvas – vietējos ražotājus aizstājot ar ārvalstu piegādātājiem.

Pirms pāris gadiem vietējā konditorejā bija pieprasījums pēc augu taukiem, un bija pieņemami izmantot lētākas izejvielas, piemēram, margarīnu. Šobrīd, sekojot pieprasījumam un turot kvalitātes latiņu, arī ēdinātāji izvēlas kvalitatīvas, dabīgas sastāvdaļas, neaizvietojot tās ar augu taukiem vai kādām mākslīgām izejvielām. Mūsu konditorejās no atvēršanas brīža esam izmantojuši tikai dabīgas izejvielas, līdz ar to ļoti jūtam, kā aug cenas – salīdzinājumam ar pagājušā gada septembri saldajam krējumam un sviestam vairāk nekā divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskajā ēdināšanā strādājošo uzņēmumu skaits pērn sarucis gandrīz par piektdaļu, turklāt teju vai katram otrajam pēdējā pusgada laikā ir bijis nodokļu parāds.

To rāda SIA Lursoft pētījums. To, ka nozarē notiek savdabīga turbulence, rāda vairāki skaļi atgadījumi, piemēram, ar Kinfield, ar Vairāk saules, iepriekš Gan Bei, kuru pamats ir saistīts ar atbilstošu, pareizu nodokļu nomaksu. Turklāt šai jomai ir vairākas specifiskas nianses, kuras tai rada vairākas blaknes, piemēram, izteikta sezonalitāte un līdz ar to nodarbināto skaita krasas svārstības. Un nenoliedzami, ka šo jomu ietekmē arī potenciālo klientu – apmeklētāju - skaita izmaiņas. Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk, bet, it īpaši Rīgas apkaimē, iekšzemes patērētāju skaita kritumu var kompensēt ar ārvalstu tūristiem, savukārt šāds modelis citviet (ar nelieliem izņēmumiem) īsti nestrādā. Līdztekus šim procesam vēl ir jautājumi saistībā ar izmaksām, to pieauguma apmēriem un vienlaikus arī darbaspēka trūkumu, kas rada savdabīgu kokteili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viesmīlības sektorā strādājošajiem trīs mēnešus varētu izmaksāt 300 eiro grantu

LETA, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ēdināšanas un izmitināšanas sektorā strādājošajam varētu trīs mēnešus izmaksāt 300 eiro lielu grantu mēnesī, sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Pieņemot, ka grantiem tiktu pieteikti visi sektorā nodarbinātie, tas valsts budžetam izmaksātu 36 miljonus eiro. Ekonomikas ministrs piebilda, ka patlaban nav zināms, kurā budžeta programmā šie līdzekļi tiks rasti.

Viņš informēja par Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu ēdināšanas un izmitināšanas sektora uzņēmumiem piedāvāt divu pakāpju atbalsta mehānismu darbības atsākšanai - grantus nodarbinātības veicināšanai un bezprocentu aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem.

Pēc ministra stāstītā, tūrisma nozares komersantiem ēdināšanas un izmitināšanas sektoros zaudējumi kopš marta vidus ir vismaz 77 miljoni eiro un vislielākās problēmas sektoram rada apgrozāmo līdzekļu trūkums. Abos sektoros tiešā veidā ir cietuši aptuveni 4000 mazie un vidējie uzņēmumi, radot negatīvu ietekmi uz aptuveni 40 000 sektorā nodarbināto. Vitenberga priekšlikums ir nodrošināt katram ēdināšanas un izmitināšanas sektorā strādājošajam 300 eiro lielu grantu, kas tiktu izmaksās trīs mēnešus - no 1.jūlija līdz septembra beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izglītības iestāžu ēdinātāji: Bez valsts atbalsta bankrotēsim

Žanete Hāka, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi, kuri nodrošina ēdināšanu mācību iestādēs, vērsīsies pie Ministru prezidenta un valdības ar aicinājumu sniegt atbalstu saistībā ar ārkārtas situāciju valstī un mācību iestāžu slēgšanu, informē Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija.

"Ja ēdināšanas uzņēmumi nesaņems reālu valsts atbalstu, beidzoties ārkārtas situācijai, mācību iestādēs, visticamāk, ilgāku laiku nebūs iespējams organizēt ēdināšanu, jo gluži vienkārši mēs visi būsim bankrotējuši," norāda Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekle Silvija Miniča.

"Visus tos līdzekļus, kas valsts un pašvaldību budžetos bija plānoti izglītojamo ēdināšanai, patlaban vajadzētu novirzīt izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu glābšanai," pauž asociācijas vadītāja.

Patlaban visiem izglītības iestāžu ēdinātājiem uzņēmējdarbība ir apturēta par 80 līdz pat 100%. Uzņēmumi veic pārstrukturizēšanu, pārtrauc sadarbību ar piegādātājiem un uzsaka darbu saviem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - VID lūdz sākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algām populāros ēdināšanas uzņēmumos

LETA, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada martā lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu sabiedrībā pazīstamos ēdināšanas uzņēmumos, informēja VID.

Uz jautājumu, vai konkrētais uzņēmums ir «Tokyo City», VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē to ne apstiprināja, ne noliedza. Atsaucoties uz likumu, VID norādīja, ka nevar sniegt informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem un/vai konkrētiem kriminālprocesiem.

Nodokļu un muitas policijas pārvalde Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādejādi nodarot kaitējumu valsts budžetam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Bauskā viesus vēl spēj pabarot

Jānis Goldbergs, 25.07.2018

Krodziņa Taverna īpašniekam Andim Kasparam pieder arī restorāns Tornis, kas atrodas vien desmit minūšu attālumā no kroga Bauskas Rātslaukumā. Arī bistro Hercoga ķēķis Bauskas autoostā ir A. Kaspara uzņēmums.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tūrisma dienvidu vārtos – Bauskā, galveno tūristu plūsmu apkalpo dažos pilsētas centra restorānos un bistro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vasaras periodā tūristu pieplūdums ir neprognozējams un dažkārt var apgalvot, ka noderētu vēl kāda kafejnīca vai bistro, lai spētu operatīvi apkalpot visus, tomēr jaunu ēdināšanas uzņēmumu atvēršanai trūkst darbinieku. Esošie uzņēmēji papildu ēdināšanas telpas atvērt negrasās tieši kvalificētu pavāru trūkuma dēļ.

Ātrās ēdināšanas restorāns Hesburger ir viena no pirmajām ārzemju tūristu izvēlēm, DB secināja, aptaujājot tūristus no Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Itālijas. «Mēs zinām, ko tur var sagaidīt. Nav daudz laika, jo jau pēc stundas jābrauc tālāk. Šoferis te pieveda, un laika meklēt vēl kaut ko nav daudz,» atklāja Marko Kavaljērī no Itālijas. Vairums tūristu, kuri DB novērojuma laikā izvēlējās Hesburger, nāca no tūrisma firmu autobusiem, un ēdināšanas firmas izvēle būtībā bija brauciena organizatora vai autobusa šofera izvēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatē salmonellas

LETA, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) papildus iepriekš konstatētajām četrām piesārņotajām putnu gaļas partijām, kas ražotas Polijas uzņēmumā «Cedrob S.A.», salmonellas atklājis vēl divos šī paša Polijas ražotāja putnu gaļas paraugos, informēja PVD.

«Vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos ir konstatētas salmonellas,» pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, piebilstot, ka arī šajos abos gadījumos ražotājs ir «Cedrob S.A.».

Pēc Meisteres teiktā, visi līdz šim izmeklētie putnu gaļas paraugi ir noņemti pastiprinātās kontroles ietvaros, kas uzsākta pēc tam, kad tika konstatēti saslimšanas ar salmonelozi gadījumi Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs. Pastiprinātās pārbaudes turpinās ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos, bet arī uzņēmumos, kas tiem piegādā izejvielas.

Viņa gan nevarēja pateikt, cik kopumā gaļas uzdots atsaukt no tirdzniecības, norādot, ka uz šo jautājumu šobrīd nav iespējams atbildēt, jo daļa šo produktu vairs nav apritē. Uzņēmumi atsauc produkcijas atlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Zināms, kuri uzņēmumi strādās jaunajā Centrāltirgus ēdināšanas pilsētiņā

Db.lv, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

9. februārī tiks oficiāli atklāts Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljona pārtikas tirgus, savukārt ēdināšanas pilsētiņa , kurā strādās dažādi bistro, tiks atvērta jau janvāra beigās. DB ielūkojās šajā zonā, lai uzzinātu, kādi uzņēmumi tajā būs pārstāvēti.

Gastro Tirgus idejas autors un Resto-Rātors īpašnieks Viktors Ravdive DB pastāstīja, ka šīs daļas koncepcija veidota līdzīga citiem Eiropas valstu tirgiem, piemēram, Barselonai, Madridei un citiem. Tajā varēs nobaudīt gan Āzijas, Kaukāza, Eiropas un citu reģionu virtuvi. Ravdive sola, ka tirgū varēs nogaršot arī austeres un pēdējā laikā gardēžu iecienītos RAV burgerus ar īpašās ASV marmora liellopa gaļas kotletēm. Tirgū būs pieejami arī hotdogi, sola Ravdive.

Vidējā Gastro Tirgus apmeklētāja čeka summa sasniedz 7 eiro, viņš stāsta.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka topošā ēdināšanas pilsētiņa atjaunotajā Centrāltirgus paviljonā būs kā flagmanis tirgus nākotnes vīzijai par vietu, kur ne tikai iepirkties, bet arī labi pavadīt laiku, atpūsties un pavakariņot, teic AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadītājs Artis Druvinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gazele: Trijos gados auguši pieckārt

Daiga Kiopa, SIA Lursoft IT valdes locekle, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tokyo City nesamaksātos deviņus miljonus eiro mēģinās piedzīt no jaunajiem pārvaldītājiem

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad vasarā likvidēti uzņēmumi, ar kuriem iepriekš tika pārvaldīts «Tokyo City» ēstuvju tīkls, un to vietā dibināti jauni pārvaldītāji, no kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) iecerējis piedzīt deviņus miljonus eiro «Tokyo City» sarēķinātās kopējās neiemaksātās sociālās iemaksas par laika periodu no 2016.gada vidus līdz 2017.gada beigām, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «Aizliegtais paņēmiens».

Raidījums ziņoja, ka šogad vasarā likvidēti uzņēmumi, ar kuriem iepriekš tika pārvaldīts «Tokyo City» ēstuvju tīkls, tostarp SIA «Resto Court», SIA «Restograd» un SIA «Stollons», kamēr paši restorāni turpina darbību. Likvidēto uzņēmumu vietā nākuši divi citi - SIA «Tokyo City» un SIA «TC-11». To apliecinot «Aizliegtā paņēmiena» iegūtie maksājuma čeki.

Mainījušies arī «Tokyo City» pārvaldītāju valdes locekļi un uzņēmumu īpašnieki. Saskaņā ar «Aizliegtā paņēmiena» sniegto informāciju, iepriekš viens no galvenajiem līdzīpašniekiem bija Krievijas uzņēmējs Sergejs Simarjovs, kurš bija arī pirmajā «Tokyo City» ēstuves atklāšanā, bet pašlaik - Aleksejs Sļuzovs, kurš arī norādīts kā patiesā labuma guvējs. Iepriekš «Tokyo City» tīkla izpētē secināts, ka Sļuzovs toreiz bija viens no Sanktpēterburgā esošo «Tokyo City» vairāku filiāļu līdzīpašniekiem, bet tagad viņš kļuvis par Latvijas ēstuvju saimnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā veģetārais un vegānu dzīvesveids netiek uzskatīts par pārejošu tendenci, gaidāms, ka pieprasījums turpinās augt, tāpēc arī ātrās ēdināšanas uzņēmumi mainās līdzi laikam.

"Hesburger" attīstības direktore Ieva Salmela veģetāro produkciju nākotnē vērtē kā vienu no ātrās ēdināšanas pārdotākajām maltītēm, un tuvāko mēnešu laikā "Hesburger" gatavojas papildināt savu veģetāro ēdienkarti.

"Pārsteidzošu izrāvienu piedzīvo veģetārās maltītes pieprasījums un esam gatavi to apmierināt. Arī mūsu pārdošanas rezultāti norāda, ka pakāpeniski pieaug tieši veģetāro ēdienu patēriņš, izvēloties tādus produktus kā sojas tortilja, sojas salāti, kartupeļu plācenīši un citus. Tāpēc, reaģējot uz augošo pieprasījumu, drīzumā ēdienkartē iekļausim plašāku veģetārās maltītes piedāvājumu," viņa stāsta.

I. Salmela norāda, ka šobrīd veģetārās maltītes pārdošanas apjoms restorānu tīklā Latvijā veido 2%, bet, iespējams, pēc 10 gadiem veģetārās produkcijas pārdošanas ieņēmumi varētu veidot jau 10% no apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru