Eksperti

Vēstule redakcijai: Tautas gudrību - reputācijas sardzē!

Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni, 2018. gada augustā, 06.09.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Godātā redakcija,atļaujiet man paust savu atbalstu visiem tiem pašaizliedzīgajiem cilvēkiem, kas nerimtīgajā cīniņā par mūsu valsts reputācijas atjaunošanu nebaidās ne no kā. Pat ne no riska izskatīties pēc tādiem, kas paši šo reputāciju tā drusciņ piešķiebj.

Tai dramatiskajā laikā, kad mūs no posta glāba Mīļais Lāčuks, formāli pazīstams kā Valdis Dombrovskis, valsts reputācija bija iebraukusi tikpat kā pilnīgā tā kā drusku riska zonā. Atgādināšu, paša premjera kundzes un premjera padomnieces kunga biznesa kredītiņu neveiksmīgais liktenis varēja pabojāt cienījamo ģimeņu naktsmieru un – ak šausmas! – pat valsts reputāciju. Kredīti iefasējās portfelītī un pārceļoja uz citu banciņu. Cik un kurš tieši uz to nopelnīja, bet kurš – ietaupīja, palika smalki iekūņots. Mūsu mīļā Brūnā Lācīša cīņu biedris Pelēkais Vilciņš toreiz Finanšu ministrijas vārdiem pauda: «Atbildot uz Jūsu jautājumu par VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdaļas paketi, kurā ir nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi, informējam, ka, atbilstoši starp VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un AS Rietumu banka noslēgtajam uzņēmuma pārejas līgumam, līgumā ietvertie nosacījumi ir komercnoslēpums un nav atklājami bez Rietumu bankas piekrišanas,» – un draudi novērsti.

Mūsu daudzcietušās reputācijas atjaunošanā ir bijis jāmetas atkal un atkal. Vēl pirms dažiem mēnešiem, kad uz ASV iestādes atsūtītās vēstules pamata AB LV bija spiesta glābties pašlikvidācijā, mūsu Finanšu ministrija histēriski ķērās pie procentu minēšanas, cik tad īsti tās ofšoriskās naudas no valsts ir jāizmēž. It kā tā kā izdevās uzminēt beigu beigās, lai arī procentu saucēji, kas mainīja stingro viedokli trīs reizes piecās dienās, riskēja izskatīties pēc jampampiņiem. Bet valsts reputācija svarīgāka, kā jau iesākumā minēts.

Tagad atkal tā pati ķeza vēlreiz, nu pilnīgi tāds kā lāsts vai ļaunas acs noskaudums. Šoreiz uzkrita Eiropas Padomes MONEYVAL ziņojums: neesot ar tām netīrās naudas štellēm tomēr kārtībā pie mums. Labi vēl, ka nesākām kladzināt par milzu panākumiem ar galveno ļaundaru piebeigšanu. Jo šamie savu Luksemburgas kantori pat drīkstēs notirgot, kamēr citiem vēl neslēgtiem Francijā krimināllieta, 80 miljonu sods un sazin kas vēl. Tur gan iecerēts bija līdzīgi kā ar tiem kredītiņiem: franču kantoris bija tikai Rietumu bankas pārstāvniecība, tādēļ informāciju šamie izmeklētājiem dot drīkstēja tikai ar mūsu fuktuka atļauju, ko neesot bijis viegli dabūt. Metode it kā pārbaudīta, bet šoreiz līdz galam nenostrādāja. Lāsts un tikai.

Te nu nāk mans priekšlikums, kā novērst šos draudus ar tautiskām metodēm. Manuprāt, nepelnīti aizmirstām.

Neliela atkāpe. Es neesmu māņticīgs un visām tām burvestībām, lāstiem un ļaunajām acīm neticu. Šai ziņā esmu līdzīgs leģendārajam zinātnes gigantam Nīlsam Boram. Pie viņa laboratorijas durvīm bijis pienaglots zirga pakavs, un tas raisījis kolēģu pārmetumus: nu kā tāds izcils zinātnieks var ticēt māņiem. Bors atbildējis, ka māņiem neticot, bet pakavs palīdz arī tad, ja netic. Kvantu fizikā ar taisnvirziena primitīvismu tālu netiksi. Cīņā par valsts reputācijas atjaunošanu arīdzan.

Ļaunu aci mūsu finanšu biznesam pilnīgi noteikti pievelk reklāmas plakāts Jūrmalas šosejas malā. Vienā un tai pašā vietā reklamējās Banka Land, tad citas mazāk skandalozas institūcijas, tad ilgstoši TKB, kas ir tā pati Trasta Komercbanka, un šobrīd... [mazu bundziņu rīboņa!!!] jā, uzminējāt! Uz tā paša stenda tagad ir Rietumu banka!

Laiki, protams, mainās. Pagājušā gadsimta beigās Banka Land savu pilnīgi tukšo kasi un cauro bilanci uzlaboja ar lētu un labu metodi: «uzzīmēja» korespondentkontu un tajā savukārt palielus atlikumus. Kad šmuce izsprāga, naudas vairs nebija nemaz. TKB savukārt jau gluži mūsdienīgs liktenis, – nāves spriedums par apmēram to pašu, kā šogad AB LV. Tikai naudiņas tur bija gana pat divām iztīrītāju administratoru komandām, kas varēja pilnīgi oficiāli savā peļņā zīmēt miljoniņus. Pavisam īstus, ne uzzīmētus.

AB LV no šī likteņa varētu būt izmukusi. Banka gan pagalam, bet bez liekiem ekscesiem. Kā kādreiz teica meičas pēc zaļumballēm: «Laid, es pati, tev aukstas rokas.» Pašiem tak jau padosies bez zosādas un drēbju plēšanas. Atšķirīgā scenārija cēlonis skaidrs: viņi tajā nolādētajā vietā nereklamējās.

Godātā redakcija, tas ļaunuma centrs, tā reklāmas stenda vieta šosejas malā būtu jāiznīdē zilām ugunīm. Bez tā cīņa par reputācijas atjaunošanu būs katrreiz jāatsāk no gala. Neesmu māņticīgs, fakti runā paši par sevi.