Eksperti

Vēstule redakcijai: Ziedojumi, ziediņi un odziņas

Cerībā uz palīdzību un atbalstu, Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni 2018. gada augustā, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Godātā redakcija, vēlētos caur jūsu laikrakstu paust prieku un gandarījumu par to atvieglojuma sajūtu, ko dod partiju kandidātu sarakstu iesniegšana.

Pirmkārt, varēsim pārliecināties, ka ne visi sportisti, teledīvas teledīvji un piketu advokāti ir politiskā drudža apsēsti un daži tomēr turpinās mūs priecēt jau pierastos izklaides formātos. Otrkārt, mēs beidzot varēsim droši zināt, kurš no kuriem, ar kuriem un pret kuriem un kādā secībā. Teiksim atklāti, paviršam vērotājam izsekot visu mūsu politisko tekuļu un bēguļu pārvietošanos nebija iespējams. Tagad vismaz uz pāris mēnešiem stāvoklis ir piefiksēts un var pa nopietnam sākties skaistākais posms: bezkompromisa politiskās cīņas priekšvēlēšanu kampaņā.

Te nu esam klāt pie raupjas prozas cauraustas tēmas: nauda. Kampaņošana pavisam bez naudas varbūt ir interesanta, bet mazproduktīva. Lai cik arī būtu skarbi pašreizējie politiskās reklāmas ierobežojumi, kāds kapiķis tomēr nepieciešams. Ierastā kārtā par to gādā partiju sponsori, kuru sociālā atbildība uz vēlēšanu laiku mēdz iekaist kā tāda nepārvarama nieze. Protams, ap to laiku arī saasinās visādas paranojas, un luknākie ziedojumi tiek atmaskoti kā ietekmes pirkšana un kas tik vēl ne.

Godātā redakcija, viens šāds gadījums nesen pievērsa sev šauras sabiedrības plašu interesi, un es lūdzu jūsu atbalstu šī fenomena izskaidrošanā.

Lieta tāda, ka KPV LV premjera kandidāts, zv adv Aldis Gobzema kgs sev ierasti drosmīgajā, lai arī tikpat ierasti neargumentētajā stilā atmaskoja vienu no mūsu sabiedrības grāvējiem, ļauno miljonāru Normundu Berga kgu. Proti, Berga kgs pēdējo gadu laikā daudzkārt ziedojis naudu Vienotībai, tipiski pa tūkstošiem vienā reizē, un kopā pa gadiem summā tur saskrējis jau sešciparu skaitlis. Gobzema kga vārdiem sakot, Vienotībai esot tas bijis jāatstrādā līdz pēdējam santīmam. Kā jau mūsu dienās mēdz būt, Gobzema kga ļaunvēļi un vienkārši ņirgas, nedabūjuši no viņa kaut jele kādus šīs sakarības pierādījumus, parakājās oficiālos avotos, un izrādās – kāds Aldis Gobzems ir pēkšņi ziedojis Vienotībai EUR 12 000, un nevis pēc miljona vinnēšanas spēļu automātā, bet gan divas nedēļas pēc sava paziņojuma par ofisa slēgšanu naudas trūkuma dēļ.

Tiktāl fakti. Un te nu sākas mans apjukums un neizpratne, godātā redakcija.

Normundu Bergu a.k.a. Ūpi pratināt nav ne mazākās jēgas, to es varu apgalvot kā materiāla pazinējs. Pirmkārt, viņam kā atturīgam miljonāram šīs summas nav prasījušas pāriet uz lētāku pārtiku, un otrkārt, viņš ir Rīgas 1. vidusskolas absolvents, kas strādājis kopā ar leģendāro Gunāru Slavinski. Noteikti pratīs izmuldēties, garantēju.

Kas attiecas uz taisnības cīnītāju un shēmu atmaskotāju mūsu tiesu varā, zv adv Gobzema kgu, viņa skaidrojums izbrīnīja pat tādus ciniķus pieredzējušus cilvēkus, kā mani. Ja ticam ūberatmaskotāja paša paustajam, tad ziedojums bijis domāts palīdzības nodrošināšanai tiesvedībā. Re kā. Atšķirībā no slīpētā Ūpja, naivais advokāts izmuldas pats: gribēju korumpēt, bet nesanāca. Naudu paņēma, bet darbu neizdarīja, cūkas sarainie, tā sakot.

Kas tad mums te sanāk? Gobzema kgs vēlas izskaust sistēmu, kurā ziedojumu saņēmēji neatstrādā visiem godīgajiem korupcijas un shēmu apkarotājiem? Sak, korupcijai jābūt koruptīvai, kā brežņeviskajai ekonomikai bija jākļūst ekonomiskai?

Atļaušos piezīmēt, ka šāda krasi negatīva pieredze var atstāt ilgstošas psihotraumatiskas sekas. Jo Gobzema kgs vienreiz jau bija ziedojis naudu politikai, toreiz tā bija Sabiedrība citai politikai, kuras redzamākie līderi bija Štokenberga un Pabrika kgi, un nekādas pretenzijas par šo 5484.93 latu darījumu mēs neesam dzirdējuši. Kāpēc summa neapaļa un kādēļ tā izskatās pēc kāda smalka aprēķina rezultāta – kas to lai zin.

Bet otrajā ziedošanas reizē naivas uzticības un cilvēkmīlestības pārpilnais maksātnespējas administrators Gobzema kgs tiek pievilts smagi jo smagi. Tik smagi, ka savai aktuālajai politpatversmei KPV LV šobrīd vēl nav ziedojis ne centa. Pieņemu, ka viņam drošāk šķiet ierakstīties šī procesa saņemošajā, nevis dodošajā sadaļā.

Ņemot vērā jūsu, godātā redakcija, spēju izaicināt Gobzema kgu uz īsti skarbu atklātību, lūdzu jūs rast iespēju gūt atbildi uz šo jautājumu: kurš nospēra finanšu grūtībās nonākuša advokāta 12 tūkstošus? Kurš tieši? Lai mūsu nākošā, atmaskotāju un revolucionāru paaudze, neuzķertos uz viltus korumpantu blēdībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ai, bailes, bailes, ai, nāves bailes

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas partneri ir noraidījuši partijas Vienotība priekšlikumu, kas paredzēja, ka ikvienam iedzīvotājam būs iespēja vienu procentu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pēc izvēles novirzīt kādai sabiedriskajai organizācijai.

Šis priekšlikums tapa, lai rastu risinājumu nevalstiskā sektora finansēšanai, jo līdz ar nulles procentu likmi reinvestētajai peļņai uzņēmumu ziedojumi nevalstiskajām organizācijām ir krietni sarukuši. Par to, ka nepieciešams risinājums, nav šaubu, jo nevalstiskās organizācijas ir ikvienas pilsoniskās sabiedrības un līdz ar to demokrātijas balsts un mugurkauls.

Kāpēc tad priekšlikums noraidīts? Oficiālie argumenti no premjerministra partijas – tas izmaksās 40 miljonus eiro (kas nav nepaceļami liela summa). Turklāt ir jādomā, kā šo 1% no IIN kompensēt pašvaldībām. Tie visi būtu risināmi jautājumi, ja vien būtu politiskā griba. Taču izskatās, ka tādas nav. Jo daudzas nevalstiskās organizācijas ir gana neērtas dažāda kalibra politikāņiem. Atcerēsimies, ka ir partija, kurai, piemēram, tādas nevalstiskās organizācijas kā Papardes zieds, Delna vai Providus ir kā skabarga, piedodiet, vienā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemas sezonā viesnīcām un restorāniem, it īpaši tiem, kas atrodas ārpus Rīgas, apmeklētāju skaits būtiski sarūk; lai izdzīvotu, meklē dažādas «odziņas».

Pārlaist gada aukstākos mēnešus viesmīlības uzņēmumiem galvenokārt palīdz uzkrājumi no vasarā gūtajiem ienākumiem, izbraukuma banketi un korporatīvo pasākumu apkalpošana. Ar mērķi piesaistīt klientus tiek rīkoti dažādi pasākumi un akcijas, piedāvāti izdevīgāki nosacījumi un ieviesti ziemas akcenti ēdienkartēs. Tajās Latvijas pilsētās, kurās parasti ir biezākā sniega kārta, piemēram, Alūksnē, viesnīcām un ēdināšanas uzņēmumiem ziema sola viesu – slēpošanas entuziastu – pieplūdumu.

«Strādājam tā, lai arī ziemas sezonā klienti būtu,» saka grilbāra Lighthouse īpašnieks Raitis Bērziņš. Viņš lēš, ka teju puse restorānu, kas atrodas Jūrmalā, Jomas ielā, beidzoties aktīvajai sezonai, tiek aizvērti. «Lighthause strādā visu gadu, mums ir stabils pastāvīgo klientu loks un, pateicoties viņiem, ar katru gadu sokas arvien labāk,» viņš apgalvo. Veiksmīgās darbības pamatā ir mērķtiecīgas mārketinga aktivitātes, gan izmantojot sociālos tīklus, gan piedāvājot lojalitātes kartes, gan pozicionējot Lighthouse kā bērniem draudzīgu restorānu, kurā ir speciāla ēdienkarte bērniem un mazuļu pārtinamie galdi. Grilbārs darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, pirms vairākiem gadiem investēts renovācijā, lai varētu sabīdīt stikla sienas un komfortabli strādāt arī vēsos laika apstākļos. Gada tumšākajās dienās tiek iekurti kamīni un uz galdiņiem omulībai novietotas sveces.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Dzelteno vestu nemieri Francijā jeb uz perona atstāto aizvainojums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušās nedēļas nogalē Franciju un tās galvaspilsētu Parīzi satricināja tā dēvēto dzelteno vestu protesti, kas pārauga vardarbīgās sadursmēs ar policiju. Protestos piedalījās gandrīz 300 000 cilvēku, un to iemesls bija gana straujš – teju 23% – degvielas nodokļa kāpums.

Francijas valdība izlēma paaugstināt šo nodokli, īpaši attiecībā uz dīzeļdegvielu, lai sekmētu zaļo dzīvesveidu un cīnītos pret klimata pārmaiņām. Kā raksta mediji un apgalvo franču politologi, šā nodokļa paaugstinājums bija tikai iemesls vērienīgajiem nemieriem, nevis to patiesais cēlonis. Kas tad ir dzeltenās vestes un ar ko ir neapmierināti francūži? Kā liecina franču un britu preses aptaujātie protestētāji, tie pieder pie franču vidusšķiras, kas saņem samērā zemas algas un maksā lielus nodokļus, vai arī ir bez darba. Pārsvarā protestētāji ir nevis lielo pilsētu, bet lauku un piepilsētu iedzīvotāji. Kāda 62 gadus veca skolotāja no provinces laikrakstam The Guardian atzīst: «Mēs, dzeltenās vestes, pārstāvam Francijas nabadzīgākos iedzīvotājus, tos, kuriem nav zobu, tos, kuriem ir vidēji vai zemi ienākumi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas «ziediņi» jau kļūst redzami, bet «odziņas» vēl nav ienākušās, un par to, cik «saldas» vai «skābas» tās būs, varēs diskutēt tikai pēc vairākiem gadiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, Latvijā joprojām nav īsti skaidrs, kāds bija un joprojām ir nodokļu reformas mērķis. Piemēram, Latvijā ir būtiskas atšķirības no ASV, kur valsts prezidents Donalds Tramps būtiski palielināja ar nodokļiem neapliekamo ienākumu apmēru un samazināja uzņēmumu ienākuma nodokli.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat nodokļu reformas pirmo gadu?

Lai vērtētu, ir vajadzīgs atskaites punkts un arī jāsaprot, kāds tad ir bijis nodokļu reformas mērķis Latvijā un cik daudz izdevies ceļā uz to sasniegt 2018. gadā. Reformas diskusiju laikā daudz tika runāts par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, par uzņēmējdarbības attīstību, par nodokļu vienkāršošanu, bet ar šo labi izvirzīto mērķu sasniegšanu nemaz tik spoži nav veicies, lai neteiktu, ka esam nonākuši «purvā» vai, labākajā gadījumā, savdabīgā «muklājā». Tā vien šķiet, ka nodokļu reformas īstenošanai nu jau aizejošajai valdībai drosmes pietika, bet vienlaikus kaut kā pietrūka, lai neapmaldītos ilūzijās ieraudzīto piena upju ķīseļa krastos. Nodokļu sistēma ir sava veida valsts attīstības virzītājspēks vai arī tieši otrādi - bremzētājs, un šo jēgu šī vārda patiesā nozīmē saprot ASV, arī Lielbritānija, kur samazina uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmējiem laikā, kad varētu būt (ar vai bez vienošanās) Brexit. Savukārt Latvijā nodokļu sistēma visus pēdējos 25- 28 gadus ir kalpojusi nevis kā ekonomiskās attīstības regulators, bet gan vairāk kā naudas savācējs instruments valsts makā. Vēl jo vairāk, pašlaik var sacīt, ka to nodokļu masu, ko samaksāja 2007. gadā vismaz par 25- 30% lielāks maksātāju skaits, šodien pat daudz lielākā apmērā samaksā mazāks cilvēku daudzums. Faktiski turpinās Latvijā dzīvojošo cilvēku skaita erozija. Tāda paradoksāla situācija – no augstām tribīnēm vārdos Latviju dēvē par veiksmes valsti, bet realitātē – cilvēki turpina to pamest. Vai tad veiksmīgās un labklājīgās valstīs dzīvojošie tās pamet?! Vai tie, kuri joprojām dodas pelnīt naudu svešumā, «nebalso» ar kājām, atšķirībā no Francijas dzelteno vestu protestiem, un rezultātu, kad šīs valsts prezidents Emanuels Makrons atkāpās no iecerētajiem akcīzes (ekoloģisko) nodokļu paaugstināšanas plāniem jeb, citiem vārdiem sakot, no nodokļu reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ogres novada pašvaldības ienākumus plāno par 12,4% mazākus nekā pērn

Db.lv, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, droši vien nav liels noslēpums, ka krietnu daļu sava darba mūža esmu bijis profesionāls fotogrāfs. Tajos laikos importa frāze say cheese nebija pazīstama, bildējamās grupas uzmanību ierastā kārtā piesaistīja ar izsaucienu, kurā tika blēdīgi apsolīta putniņa izlidošana.

Daļa publikas tiešām pasmaidīja, slēdzis noklikšķēja, un dzīve turpinājās. Neviens nekad man nav jautājis, kāpēc putniņš nav izlidojis.

Pārlaidusi asinskrāsas pilnmēness aptumsuma šausmas, Saeima mums beidzot dāvājusi jaunu, spraunu valdību. Nu varbūt ne pavisam pilnīgi jaunu, bet tādu refurbished – daļa detaļu jaunas, daļa vecas, bet lietojamas, un beigu beigās iznāk lētāk. Un šī rifērbišētā valdība uzreiz un zibenīgi ķeras pie vingrinājuma ar uzmanību, tūlīt izlidos. Sarakstā uz izlidošanu bez lielas slēpšanās tiek apspriestas pašas augstākās prokuratūras, policijas un KNAB amatpersonas.

Arī uzreiz un zibenīgi sākas nākošo Valsts prezidenta kandidatūru apspriešana, jo pašreizējais Saulvedis Varaidotis uz otru termiņu netiek apspriests pat joka pēc, tātad izlidos jau šovasar. Un pirmie reālie izlidotāji ar 44. numura zābaka nospiedumu uz muguras lejasdaļas jau pamet nozīmīgu valsts dienestu vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izstrādātais dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumu projekts tā pašreizējā redakcijā nav atbalstāms, jo varētu veicināt būtisku tarifu pieaugumu, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd spēkā ir 2008. gada 16. jūlija noteikumu redakcija, norāda SPRK, uzsverot, ka ar jauno noteikumu projektu paredzēts pilnveidot dabasgāzes sistēmas pieslēgumu ierīkošanas tiesisko regulējumu, nosakot gan kārtību, kādā potenciālais pārvades sistēmas lietotājs iesniedz pieteikumu, lai ierīkotu pieslēgumu, gan atļautās maksimālās slodzes maiņu un citas nianses. Atsevišķi tirgus pārstāvji gan domā, ka iecerētās izmaiņas dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumos biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes lietotājiem varētu mazināt konkurenci un radīt papildu finansiālo slogu.

Nepieciešams izvērtējums

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Tieslietu sistēma izraksta sev nabadzības apliecību

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības tiesas (EST) spriedums, kas atceļ Latvijas piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu pildīt amata pienākumus - smagos noziegumos apsūdzētajam Latvijas Bankas preizidentam Ilmāram Rimšēvičam, ir kauna traips gan prokuratūrai, gan Tieslietu ministrijai.

To atzīst daudzi aptaujātie juristi, kuri gan saprotamu iemeslu dēļ vēlas palikt anonīmi. Šāds iznākums neko nepasaka par I. Rimšēviča vainu vai nevainu, toties ir spilgta liecība par Latvijas vājumu un nespēju sevi aizstāvēt EST. Neliels ieskats problēmas būtībā – Eiropas Centrālas bankas (ECB) statūti, ar kuriem ir noteikta milzīga nacionālo banku vadītāju neatkarība , ir pāri stāvoši jebkurai nacionālai likumdošanai. Faktiski ir tikai pāris iemesli, kuru dēļ nacionālās bankas vadītāju var atbrīvot no amata. Viens no tiem: notiesājošs spriedums. Un Latvijas puses pārsteigums, ka I.Rimšēvičam piemērotais drošības līdzeklis no EST puses tiek traktēts kā atcelšana no amata, tikai apliecina pārsteigto nekompetenci un muļķību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Rehabilitācijas centram Poga jauna mājvieta

Lelde Petrāne, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rehabilitācijas centrs Poga pārcēlies uz jaunām, plašākām telpām Sēlpils ielā 2c, Rīgā. Jaunajās telpās un iekārtās ieguldīts vairāk nekā miljons eiro.

Rehabilitācijas centru Poga 2015. gadā dibināja labdarības organizācija Ziedot.lv. Bezpeļņas fonda mērķis ir atbalstīt ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, un palīdzēt valstij rehabilitācijas nozares attīstībā. 2018. gadā 72% no Pogas finansējuma veidoja ziedojumi (gan uzņēmumu, gan privātpersonu), 10% - labdarības fondi, 12% - bērnu vecāku finansējums un 6% - pašvaldības finansējums.

«Rehabilitācija visā pasaulē ir ļoti dārga, un arī citās valstīs sabiedrība nāk palīgā,» norādīja rehabilitācijas centra Poga dibinātāja Rūta Dimanta. Nākotnē ziedojumi lielā mērā tiks novirzīti jaunu tehnoloģiju iegādei, jo, kā norāda R. Dimanta, robotika attīstās ne tikai pārstrādē un transporta jomā, bet straujiem soļiem arī medicīnā. Viņa arī pauž cerību, ka nākotnē bērnu rehabilitāciju finansēs valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

No solītajiem miljoniem Parīzes Dievmātes katedrālei saziedoti vien 9%

LETA/AFP, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai apsolītajiem simtiem miljoniem eiro reāli saziedota mazāk nekā desmitā daļa naudas, piektdien paziņoja Francijas Kultūras ministrija.

No apsolītajiem 850 miljoniem eiro pārskatīti tikai 80 miljoni un vairums ziedojumu ir mazas summas no vienkāršajiem cilvēkiem.

Divi no Francijas bagātākajiem cilvēkiem modes moguli Bernārs Arno un Fransuā Anrī Pino kopā apsolīja 300 miljonus eiro, bet kosmētikas grupas «L'Oreal» dibinātāji Betankūru ģimene apsolīja 200 miljonus eiro.

Taču kultūras ministrs Franks Rīsters norādīja, ka līdz šim saņemti tikai mazi ziedojumi.

Pagājušajā mēnesī Parīzes arhibīskaps Mišels Optī pauda satraukumu par solījumiem, sakot, ka «lielākā daļa šo ziedojumu vēl nav materializējušies".

Pēc Rīstera teiktā, ir divi iemesli, kāpēc ziedojumi vēl nav saņemti.

«Vispirms ir cilvēki, kas apsola dot, bet beigās nedod,» sacīja Rīsters. «Taču galvenokārt - un tas ir normāli - šie ziedojumi tiks piešķirti darba laikā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Latvijas Radio Ziņu dienests izsaka neuzticību uzņēmuma valdei un pieprasa tās atkāpšanos

LETA, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Bezmaksas ielūgumi – par nopelniem vai noderīgumu?

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krišjāņa Kariņa vadītā valdība izpelnījusies asus pārmetumus par birokrātiju un «nevēlēšanos stiprināt atklātu un godprātīgu valsts pārvaldi». Turklāt šie pārmetumi nenāk no opozīcijas, kā tas būtu sagaidāms, bet gan no Valsts kontroles (VK).

Iemesls vienkāršs, taču simptomātisks. VK aicinājusi Ministru prezidentam rosināt plašāku diskusiju par ielūgumu piešķiršanu uz budžeta finansētiem pasākumiem, piemēram, Dziesmu svētkiem, kā arī publiskot tās personas, kas šos ielūgumus saņēmušas. VK jau pirms pieciem gadiem sniedza ieteikumu izstrādāt skaidri saprotamu kārtību, kam tiek piešķirti bezmaksas ielūgumi uz valstiski nozīmīgiem, no valsts budžeta finansētiem pasākumiem. Šogad nosūtītajā vēstulē VK raksta: «Jebkurai publiskā sektora institūcijai, kas saņem publisko finansējumu un to izmanto pasākumu rīkošanai, būtu arī atklāti jānorāda/jāpublicē ielūgto personu vai institūciju saraksts. Šādas informācijas, kas jau ir pasākuma rīkotāju rīcībā, publiskošana neradītu arī papildu administratīvo slogu, bet atbilstu labas pārvaldības principiem un veicinātu sabiedrības pārliecību par publisko līdzekļu izlietojumu un publiskās pārvaldes lēmumu atbilstību sabiedrības interesēm.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltais nams otrdien paziņoja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nesadarbosies ar demokrātu kongresmeņu uzsākto impīčmenta izmeklēšanu pret viņu, un nosauca šo izmeklēšanu par «konstitucionāli spēkā neesošu».

Astoņas lappuses garā vēstulē demokrātu līderiem, kuru parakstījis Baltā nama advokāts Pats Čipolone, tika noraidīta Pārstāvju palātā uzsāktā impīčmenta izmeklēšana par to, vai Tramps ļaunprātīgi izmantojis savu amatu, mēģinot Ukrainā panākt korupcijas izmeklēšanu, lai kaitētu viņa potenciālajam vēlēšanu sāncensim Džo Baidenam.

«Prezidents Tramps nevar ļaut savai Administrācijai piedalīties šajā partejiskajā izmeklēšanā šajos apstākļos,» teikts vēstulē.

«Jūsu izmeklēšanai trūkst jebkāda leģitīma konstitucionāla pamata, jebkādas godīguma šķietamības, vai pat viselementārākās pienācīga procesa aizsardzības,» teikts šajā vēstulē.

Baltais nams paziņoja, ka īpaši iebilst pret faktu, ka Kongresa apakšpalātā netika sarīkots oficiāls balsojums par impīčmenta izmeklēšanas uzsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējīgajā PNB Bankā arestēti desmit ukraiņu IT uzņēmumu konti

LETA, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas "PNB Bankā", kas 12.septembrī tika atzīta par maksātnespējīgu, arestēti desmit Ukrainas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu konti, jo uzņēmumi tiek turēti aizdomās par naudas atmazgāšanu, vēsta ukraiņu žurnāla "NB Biznes" tīmekļa vietne.

Žurnāla rīcībā nonākusi vēstule, kuru cietušie uzņēmumi nosūtījuši Ukrainas vicepremjeram Dmitrijam Kulebam. Kā vēsta "NB Biznes", minēto uzņēmumu pārstāvji arī personīgi tikušies ar Kulebu.

Vēstulē teikts, ka šie uzņēmumi kontu aresta dēļ nevar saņemt pat garantētos 100 000 eiro.

"Mūs satrauc prakse, kas tiek piemērota pret tiem ukraiņu uzņēmumiem, īpaši IT kompānijām, kas bijušas "PNB Banka" klienti," teikts vēstulē. Gatavojot dokumentus garantēto 100 000 eiro saņemšanai, uzņēmumi saņēmuši Latvijas Finanšu izlūkdienesta paziņojumu, ka to konti ir arestēti, jo uzņēmumi tiek apsūdzēti par naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

EP Ārlietu komitejas priekšsēdētājs: Skotija pēc Brexit varētu atgriezties ES kā neatkarīga valsts

LETA--DPA, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skotija pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu atgriezties blokā, bet ar nosacījumu, ka tā kļūst par neatkarīgu valsti, intervijā medijiem sacījis Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Deivids Makalisters.

Taču viņš norādīja, ka pašreiz būtiski ir citi jautājumi.

"Lielbritānija varbūt arī pamet ES, bet tā paliek saistīta ar mums daudzos veidos," intervijā mediju grupas "Madsack" ziņu redakcijai "RedaktionsNetzwerk Deutschland" sacīja Makalisters.

"Skotijas institūcijas jau tagad jautā man, vai es varētu būt viņu kontaktpersona Briselē pēc Brexit," atklāja Makalisters, kā piemēru minot Skotijas universitātes, kas vēlas arī turpmāk saņemt finansējumu no ES un piedalīties apmaiņas programmās.

Makalisters pauda viedokli, ka Skotijas Nacionālās partijas (SNP) aicinājumi 2020.gadā sarīkot referendumu par Skotijas neatkarību, paturot prātā dalību ES, ir veids kā radīt "politisko noskaņojumu" pirms nākamajām Skotijas parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 2021.gada maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Tirdzniecības centrā Pilsētas pasāža plānots izveidot kinoteātri

LETA, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centra "Pilsētas pasāža" Jelgavā īpašnieks uzņēmums SIA "Marno J" vēlas veikt visa centra rekonstrukciju un ēkai celt piebūvi, atverot kinoteātri ar vairākām kinozālēm, informēja pilsētas pašvaldībā.

No šodienas saskaņā ar Jelgavas domes lēmumu šī iecere tiek nodota publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai lokālplānojuma redakcijai kvartālam starp Lielo, Pasta, Driksas un Katoļu ielu. Būtiskākās izmaiņas, kas paredzētas lokālplānojumā, - līdz ar jaunās piebūves celtniecību jāmaina satiksmes organizācija ēkas pagalma pusē, kā arī paredzēts mainīt publiskās apbūves maksimāli pieļaujamo augstumu plānotajai "Pilsētas pasāžas" piebūvei no pašlaik paredzētajiem 20 metriem līdz 24 metriem.

"Marno J" attīstības projektu vadītājs Uldis Āns apgalvoja, ka pašlaik "Pilsētas pasāžas" potenciāls netiek pilnībā izmantots, jo ēkas trešais un ceturtais stāvs stāv tukšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Taureņa efekts" kļuvusi par pirmo labdarības organizāciju Latvijā, kas ziedojumus pieņem arī alternatīvā formātā: turpmāk ziedotājiem būs iespēja atbalstīt biedrību arī bartereiro veidā.

"Mēs pastāvīgi paplašinām iespējas veikt ziedojumus. Tagad mūsu biedrība ir kļuvusi arī par ABSI, lielākās FinTech tirdzniecības platformas Ziemeļeiropā, tirdzniecības platformas dalībnieku, un var pieņemt ziedojumus bartereiro veidā," saka Olga Kazaka, "Taureņa efekts" līdzdibinātāja.

Ziedojumi dažādos alternatīvos formātos jau sen vairs nav jaunums daudzviet pasaulē, tomēr Latvijā tā joprojām nav izplatīta prakse.

"Mēs varam un mums ir jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu ikvienam pēc iespējas ērtākas ziedojuma metodes. Progresīvās valstīs jau sen ir populāri ziedojumi virtuālajā valūtā: UNICEF sniedz iespēju ziedot Bitcoin (BTC), Ethereum (ETH) un Litecoin (LTC) veidā. Pēc ANO Bērnu fonda datiem, kriptovalūtas ziedojumi pozitīvi ietekmē bērnu dzīvi visā pasaulē: tie palīdz nodrošināt izglītību Sīrijas konflikta laikā, piegādāt pārtiku Klusā okeāna reģiona valstīs un atbrīvot bērnus no militārā dienesta Dienvidsudānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu īpašnieki sūdzas par nesamērīgu mikroliegumu noteikšanu

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 600 meža īpašnieku valsts augstākajām amatpersonām nosūtījuši vēstuli, lūdzot izvērtēt, viņuprāt, nesamērīgu īpašumtiesību aprobežošanas praksi, nosakot mikroliegumus, un pieņemt lēmumus, kas veicinātu sadarbībā balstītu dabas aizsardzību privātos īpašumos.

"Dabas aizsardzības jautājumi ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā - kāpēc problēmsituācijas netiek risinātas tur? Tāpēc, ka šie mēģinājumi ir bijuši gan darba grupā par grozījumiem mikroliegumu noteikumos, gan priekšlikumu izstrādē Mazā ērgļa sugas aizsardzības plānam, taču nesekmīgi, jo nedz VARAM, nedz Dabas aizsardzības pārvalde, kas ir valsts iestādes, kuru pienākumos ir nodrošināt labu pārvaldību pār savā kompetencē esošiem jautājumiem, to nedara vai dara neveiksmīgi attiecībā uz mikroliegumiem, kas ir ārpus aizsargājamām teritorijām," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) izpilddirektore Aiga Grasmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Fokuss uz biotehnoloģijām, pedagoģiju un jaunuzņēmumiem

Kristīne Stepiņa, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Pixabay

Nākamajā akadēmiskajā gadā augstskolas piedāvās virkni jaunu studiju programmu – "odziņas" sarūpējušas ne tikai mācību iestādes Rīgā, bet arī reģionos. Tās centīsies piesaistīt ārvalstu studentus, būtiski palielinot mācību iespējas angļu valodā.

Studiju maksa gan pārsvarā saglabāsies iepriekšējā gada līmenī, taču daudzas augstskolas sola būt pretimnākošas.

Tā kā arvien vairāk jauniešu izvēlas studēt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmās angļu valodā, tostarp arī sociālajās zinātnēs, šogad augstskola piedāvā biznesa un starta uzņēmējdarbības studiju programmu angļu valodā "International Business and Start-up Entrepreneurship" (Starptautiskais bizness un jaunuzņēmējdarbība). Šī ir bakalaura līmeņa programma, kurā būs iespēja studēt pilna un nepilna laika klātienē, studijas noritēs izteikti starptautiskā vidē – ar ārvalstu studentiem un pasniedzējiem, kā arī vizītēm ārpus Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru