Likvidēts viens no senākajiem liķieru ražotājiem SIA Veta, liecina Lursoft dati.

Uzņēmumam 2011.gada jūnijā ticis ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas izbeigts pagājušā gada februārī, vienlaicīgi pasludinot maksātnespējas procesu. Kopš pērnā gada februāra uzņēmumam notikušas vairākas kreditoru sapulces, bet pagājušajā nedēļā notikušajā tiesas sēdē pieņemts lēmums SIA Veta maksātnespējas procesu izbeigt.

Iesniegtie gada pārskatu gadi liecina, ka pēdējos gados uzņēmuma apgrozījums bijis salīdzinoši zems, piemēram, 159,766 tūkstoši latu 2009.gadā.

Lursoft dati rāda, ka kopš 2007.gada spirta destilēšanas, rektificēšanas un maisīšanas sfērā strādājošajam SIA Veta vienīgais īpašnieks bijis Aivars Janovskis. Viņš pēc SIA Veta likvidācijas saglabājis dalību desmit citos Latvijas uzņēmumos.

Vienam no senākajiem liķieru ražotājiem SIA Veta pasludināts maksātnespējas process.

Kā liecina ieraksts Lursoft datu bāzē, pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas izbeigts tiesiskās aizsardzības process. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) uz diviem gadiem uzņēmumam bija noteikusi pērn septembrī. SIA Veta vadība komentārus par iemesliem, kāpēc neizdevās realizēt TAP plānu un kādi ir iemesli uzņēmuma maksātnespējai, nevēlējās sniegt. Arī uzņēmuma maksātnespējas administrators Armands Strods pirmdien nebija sazvanāms. Šobrīd ražošana uzņēmumā nenotiek.

Jau 2009. gadā, kad tika paaugstināta akcīze alkoholiskajiem dzērieniem, nozarē strādājošie uzskatīja, ka nodokļa celšanai būs negatīva ietekme. Tolaik SIA Veta valdes loceklis Jānis Janovskis prognozēja, ka uzņēmumam saruks apgrozījums un nāksies samazināt strādājošo darba algas, tāpat ietekmi jutīs gan zemnieki, gan spirta ražotāji. Uzņēmējs arī paredzēja gan budžeta parādnieku skaita pieaugumu, gan nelegāli ražotā alkohola apjomu palielināšanos. Jau tobrīd tika prognozēts, ka dzērienu imports no Baltkrievijas varētu pieaugt, kas pēc nozares ekspertu teiktā šobrīd vērojams arī realitātē.

Sabiedriskajā sektorā strādājošo algas tiks samazinātas par vēl 20 %, bet visas pensijas, ģimenes valsts pabalsti un tā dēvētās māmiņu algas – par 10 %, toties nodokļi netiks celti, izņemot akcīzes nodokli alum un stiprajam alkoholam, kā arī azartspēļu nodokļus.

Strādājošajiem pensionāriem pensijas apmērs tiks samazināts par 70 %, taču neapliekamais minimums pensijām tomēr netiks samazināts no pašreizējiem 165 Ls līdz 90 Ls mēnesī. No vecuma un izdienas pensiju samazināšanas par 10 %, valsts budžets papildināšoties par 50.5 milj. Ls, bet no pensiju samazināšanas strādājošiem pensionāriem – par 37.8 milj. Ls.

Vienošanās paredz, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) no 1.jūlija netiks palielināts no 21% līdz 23%, kā šodien piedāvāja Finanšu ministrija. Tāpat netiks ieviests progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

64 milj. Ls valdība cer iegūt, vēl par 20 % samazinot sabiedriskajā sektorā strādājošo algas, savukārt māmiņu algu un ģimenes valsts pabalstu samazināšana valsts maku papildinās par 6.3 milj. Ls, aplēsuši politiķi.

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Vairākas aviokompānijas jau drīzumā varētu celt aviobiļešu cenas un sākt ieviest degvielas piemaksas lidojumos no Rīgas.

To Db prognozē vairāki avionozares eksperti, uzsverot, ka cenas varētu celt t.s. klasiskās aviokompānijas. Galvenais iemesls šādai rīcībai ir strauji augošās naftas cenas pasaulē, kas pēdējā gada laikā vairāk nekā divas reizes ir sadārdzinājušas avio degvielas cenu. Pērnajā gadā aviokompānijas par tonnu aviodegvielas vēl maksājušas 700 ASV dolārus, bet šobrīd cena ir pieaugusi līdz 1450.

Pirmās - klasiskās

Pirmās aviokompānijas, kas varētu ieviest degvielas piemaksas un celt biļešu cenas, būšot t.s. klasiskās aviokompānijas - pirmkārt cenas celšoties tālajos lidojumos un starpkontinentālajos reisos, kuros garāku lidojumu dēļ degviela veido daudz būtiskāku izmaksu daļu nekā tuvajos un reģionālajos reisos. Pirmā aviokompānija jau ir zināma, kas ievieš degvielas piemaksas - Db rīcībā no lasītāja nonākusi Nīderlandes aviokompānijas KLM elektroniskā vēstule, kurā tā informē klientu, ka no 10. jūlija ievieš lielas degvielas piemaksas vidējos un tālajos lidojumos. Db, kā potenciālais ceļotājs, piezvanot uz tūrisma kompānijas T.U.I biļešu rezervācijas centru, saņēma apstiprinājumu KLM nodevas ieviešanai, kas palielinās aviobiļešu cenu vidēji par 120 eiro (jeb 84 Ls). Ar citām klasiskajām avio- kompānijām, kas lido uz Rīgu, Db sazināties neizdevās, tomēr sagaidāms, ka arī tās drīzumā varētu rīkoties līdzīgi. Tādējādi biļešu cenas daudzos tālajos lidojumos varētu pieaugt pat par vairākiem simtiem eiro.

Latvijas Finieris aizgājis uz Kuldīgu un Kalvenē ražotni necels, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Šādu informāciju apstiprinājis Aizputes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Grasmanis.

«Esam saņēmuši atteikuma vēstuli, viņi atraduši citu zemesgabalu – Kuldīgas pusē,» par AS Latvijas Finieris plānu maiņu pastāstījis J. Grasmanis.

Kursas Laiks iepriekš ziņoja, ka šo kokapstrādes uzņēmumu ieinteresējis Aizputes novada pašvaldībai piederošais zemesgabals Tiesneši. Šī interese raisīja pretenzijas un diskusijas 15 zemes nomātāju un iedzīvotāju vidū, tomēr iecerei bija arī atbalstītāji.

Mēbeļu rūpnīcu Laiko Mālpilī iegādājusies Dānijas koka mēbeļu ražošanas kompānija Kvist. Jaunais investors jau tuvākajā laikā plāno atsākt ražošanu un atjaunot darba vietas, DB informēja Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska.

«Savas pastāvēšanas laikā mūsu kompānija spēlējusi nozīmīgu lomu gan Dānijas, gan arī starptautiskajā mēbeļu industrijā. Iegādājoties Saga grupas rūpnīcu Mālpilī, veicam investīcijas ražošanā ar pievienoto vērtību, kas būs arī pilnībā orientēta uz eksportu,» stāsta Kvist valdes priekšsēdētājs Maikls Kvists. Jāpiebilst, ka Mēbeļu ražošanas kompānijas Kvist Industries pirmā tās ražotne dibināta 1896. gadā.

Arī Swedbank izsaka gandarījumu, ka investora atrašanas process ir veiksmīgi noslēdzies. Atslēgas kritērijs investora piesaistē bijis ražošanas atsākšana un spēja to veiksmīgi darīt ilgtermiņā, nodrošinot darba vietas un pievienoto vērtību reģionam, norāda bankas valdes loceklis Daniils Ruļovs. Rūpnīcas investoru atlasei Swedbank piesaistīja korporatīvo finanšu konsultāciju uzņēmumu Behrens.

Dārzeņu un augļu pārstrādātājs "Kronis" vēlas apsaimniekot augļu un dārzeņu pārstrādātāja "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnu pagastā, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Starp uzņēmuma "Kronis" plāniem ir līdz gada beigām sākt apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnos, taču vēl līdz galam nav skaidrs, vai tas izdosies, jo pārrunu process par iespējām apsaimniekot rūpnīcu vēl turpinās.

Tajā pašā laikā iegādāties minēto rūpnīcu uzņēmums gan nav iecerējis. Pēc Svarenieka sacītā, "Kronis" vēlas apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu, lai ražošanu padarītu efektīvāku un lai varētu palielināt ražošanas apmērus. Tāpat uzņēmums vēlas apgūt jaunus segmentus - sākt ražot atsevišķus produktus, ko "Kronis" pagaidām neražo atbilstoša tehniskā aprīkojuma trūkuma dēļ. "Patlaban ražojam majonēzi tikai HoReCa (viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas) segmentam, taču līdz ar "Mildas KM" rūpnīcas apsaimniekošanu varētu ražot arī majonēzi, ko realizēt mazumtirdzniecībā," viņš teica.

Apmēram 170 mēbeļu ražotnes strādnieku jau divas dienas netiek pielaisti pie saviem darbgaldiem, jo rūpnīcas vārti aizslēgti ar ķēdi, bet ieejas durvis sargā bruņota apsardze, raksta Neatkarīgā.

Uzņēmuma pārstāvji mierina darbiniekus, ka kompensēs piespiedu dīkstāvē pavadīto dienu, taču cilvēki ir nobažījušies, ka nāksies stāties garajā bezdarbnieku rindā.

Banka «ieņem» rūpnīcu Tukumā parādu dēļSwedbank norīkotā apsardze Tukuma uzņēmumā ieradusies jau pagājušās nedēļas piektdienā un pusdienas laikā likusi darbiniekiem rūpnīcas Sāga teritoriju pamest. «Ceturtdienas vakarā man piezvanīja no uzņēmuma vadības un teica, ka piektdien gaidāma bankas inventarizācija. Bankas apsardzes cilvēki vienkārši ienāca rūpnīcas teritorijā un lika darbiniekiem iet prom. Pavēlēju izslēgt mašīnas, lai nerastos kādas darba traumas, un pakļāvos rīkojumiem,» stāsta uzņēmuma ražošanas direktors Andris Kozinda. Jaunā apsardze rūpīgi pārmeklējusi gan darbinieku somas, gan kabatas. Strādnieks Jurijs Kiriļenko ir neizpratnē, ko viņi meklējuši, jo neviens nav aizturēts: «Mēs visi pakļāvāmies, darījām, ko lika. Neies jau gaidīt, kad rokas lauzīs ārā! Kopumā viss notika civilizēti, ja tā var teikt. Rupjus vārdus mums neteica un fiziski neiespaidoja.»

Investori, kas Igaunijas dienvidos iecerējuši uzbūvēt vienu miljardu eiro vērtu celulozes rūpnīcu, pieļauj iespēju nepieciešamās atļaujas tādam projektam saņemt Latvijā, jo Igaunijā šis process var būt pārāk ilgs.

Igaunijā valsts īpašā plānojuma izstrādes ilgums ir divi ar pusi gadu, kas ir investoriem biedējoši ilgs laiks, jo šajā laikā situācija tirgū var būtiski mainīties, trešdien žurnālistiem teica projektu īstenojošās kompānijas Est-For Invest valdes loceklis Marguss Kohava.

Viņš norādīja, ka tas ir iemesls, kādēļ joprojām tiek izskatīta iespēja sākt atļauju saņemšanas procesu Latvijā.

Cits kompānijas valdes loceklis Ādu Polli sacīja, ka investoru grupa, kas plāno vērienīgo projektu, ir Igaunijas patrioti un pašlaik mērķis ir atrast veidu, kā rūpnīcu atvērt Igaunijā. Vienlaikus arī viņš atzina, ka termiņi Igaunijā ir pārāk ilgi.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums «Tesla Motors» veicis pārrunas ar Vācijas un Nīderlandes amatpersonām par iespējām Eiropā būvēt pirmo lielo rūpnīcu, pirmdien vēstīja laikraksts «Wall Street Journal».

«Tesla» veicis pārrunas ar divām Vācijas federālajām zemēm, lai apspriestu iespējas būvēt lielapjoma rūpnīcu, kurā tiktu ražoti gan automobiļi, gan akumulatori, raksta «Wall Street Journal».

Tāpat laikraksts norāda, ka uzņēmums arī pārrunājis iespējas šādu rūpnīcu būvēt Nīderlandē.

Kā ziņots, «Tesla» pagājušajā mēnesī atklāja plānus, kas paredz Šanhajā uzbūvētu elektrisko automašīnu un akumulatoru ražotni.

LASI:

Lietuvieši cīnās par to, lai Tesla rūpnīcu būvētu Lietuvā; izdomā veidu, kā piesaistīt autoražotāja uzmanību

Kaut gan Jelgavas pašvaldībā norāda, ka piedāvājumu cukura nozares glābšanai nav bijis, apgalvojumam uzrodas oponenti, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ja apkārtējiem zemniekiem būtu iespēja pārorientēties atpakaļ uz cukurbiešu audzēšanu, mēs, protams, varētu to visu atjaunot, nav nemaz tik ilgs laiks pagājis. Tomēr šobrīd nav pilnīgi nekādu indikāciju par to, ka kāds investors būtu gatavs no jauna celt rūpnīcu,» DB atklāj Jelgavas domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte. Viņa arī saka, ka domē šo gadu laikā neviens nav vērsies ar piedāvājumu celt rūpnīcu. «Nav bijusi pat iniciatīva, nerunājot vēl par ko nopietnāku,» viņa bilst.

DB jau ziņoja (1.11.2016.), ka Eiropas Savienības (ES) ietvaros no nākamā gada rudens tiks atcelts tā sauktais kvotu režīms cukura ražošanai, ļaujot šo nozari Latvijā atkal atjaunot. Tas gan ir maz ticams, jo, kā norāda eksperti, mums vairs nav ne rūpnīcu, kur cukuru ražot, ne zemnieku, kas audzētu cukurbietes, ne tirgus, kur cukuru realizēt.

Ieguldot 5 miljonus eiro jaunās iekārtās, Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu (DLRR) cer pārvirzīt biznesu no dīzeļlokomotīvju remonta uz detaļu ražošanu.

Līdz ar produkcijas veida maiņu DLRR vēlas pārslēgties arī no bijušās Padomju savienības valstu tirgiem uz Eiropu. Pašlaik uzņēmuma galvenais bizness ir lokomotīvju remonts, tas veido ap 80 % ieņēmumu. Atlikušos 20% ieņēmumu aptuveni vienlīdzīgās daļās ienes lokomotīvju rezerves daļu ražošana un pakalpojumi. Akciju sabiedrības galvenais noieta tirgus ir Krievija – uz to vērsts aptuveni 80% biznesa. Uzņēmums sadarbojas arī ar citām NVS valstīm – Ukrainu, Kazahstānu, Uzbekistānu. «Vēlamies diversificēt uzņēmuma darbību – ražot produkciju, kas nav saistīta ar dīzeļlokomotīvēm, sniegt pakalpojumus, kas nav saistīti ar lokomotīvju remontu,» saka a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca valdes priekšsēdētāja Natālija Petrova.

Austrijas tērauda ražotājs Voestalpine paziņojis, ka būvēs Eiropā pirmo jauno tērauda rūpnīcu vairāku desmitgažu laikā, spītējot tendencēm nozarē slēgt ražotnes vai pārvietoties uz vietām, kur ir lētāks darbaspēks, ziņo thelocal.ch.

«Mēs esam nolēmuši, ka vēlamies būvēt Eiropā pirmo tērauda rūpnīcu 40 gadu laikā,» informējis vadītājs Volfgangs Ederis.

Lēmums ieguldīt 330-350 miljonus eiro augstu tehnoloģiju rūpnīcā Kapfenbergā, «dārgajā» Austrijā bijis vienkāršs, norādījis V. Ederis. Izšķirošais faktors bijuši kompetentie darbinieki.

Jaunā rūpnīca pilnībā aizstās esošo 100 gadus veco rūpnīcu tajā pašā vietā un ražos produkciju kosmosa, automobiļu, naftas un gāzes nozarēm.

Investīcijas nodrošinās apmēram 3000 darbavietu Austrijas dienviddaļā. Rūpnīcu, kas simts procentu apmērā izmantos atjaunojamos enerģijas avotus, plānots atklāt 2021. gadā.

Latvijas kapitāla Anglijā reģistrētais uzņēmums Etha Tech Limited Plc (ETL) gatavojas Baškīrijā un Tatarstānā pārstrādāt atkritumus, lai iegūtu izejvielas bioetanola un elektrības ražošanai Eiropas Savienībā.

Uzņēmums parakstījis vienošanos ar divām NVS valstu pašvaldībām par sadarbību atkritumu pārstrādē. Līgums ar Tatarstānas otrās lielākās pilsētas Naberežnije Čelni pašvaldību paredz, ka pēc pusgada ETL te sāks būvēt rūpnīcu cieto sadzīves atkritumu pārstrādei, Db.lv apliecināja viens no Etha Tech Limited Plc dibinātājiem, padomes priekšsēdētājs Valdis Lībans.

Projekta izmaksas Tatarstānā esot ap vienu miljardu Krievijas rubļu. Rūpnīca būs jauns posms cieto sadzīves atkritumu pārstrādē, šķirošanā un utilizācijā, ziņo laikraksts Argumenti i fakti Kazaņ. Rūpnīcu plānots izvietot aptuveni 2,5 ha platībā, un tā gadā pārstrādās ap 180 tūkst. tonnu cieto sadzīves atkritumu. Celtniecībai atvēlēti aptuveni divi gadi.

Šā gada sākumā laikraksts Dienas bizness jau ziņoja, ka DINAZ netālu no Daugavpils plāno celt naftas pārstrādes rūpnīcu un naftas pārkraušanas terminālu, kuru kopējā vērtība bija plānota 360 miljoni USD.

Savukārt oilandgaseurasia.com trešdien ziņo, ka šobrīd DINAZ meklē investorus 2 miljardus USD vērtam rūpnīcas projektam.

Izmaksu pieaugums, visticamāk, ir saistīts ar rūpnīcas jaudas plānoto palielinājumu, jo šā gada sākumā tika ziņots, ka naftas pārstrādes rūpnīcu gadā varēs pārstrādāt 500 tūkstošus tonnu jēlnaftas un mazuta, savukārt oilandgaseurasia.com raksta, ka DINAZ plāno celt rūpnīcu, kas varēs pārstrādāt 6 miljonus metriskās tonnas gadā.

Kompānijas prezidents Nikolajs Jermolajevs norādījis, ka kompānija plāno sākt celt rūpnīcu 2011. gadā.

Savukārt Rīgā DINAZ plāno celt naftas pārkraušanas termināli par 170 miljoniem USD, norādīja N. Jermolajevs.

Bioetanola, pārtikas spirta un alkoholisko dzērienu ražotājas SIA Jaunpagasts plus spirta rūpnīcai Iecavā otrajā izsolē ar lejupejošu soli izdevies atrast pircēju, pastāstīja uzņēmuma pārstāvis ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā Jānis Maršāns.

Viņš sacīja, ka Jaunpagasts plus spirta rūpnīcu bija pieteikušies iegādāties līdz 20 pretendentu, kas ir liels skaits, taču precīzu pretendentu skaitu viņš nevarēja nosaukt. Pēc Maršāna teiktā, izsolē uzvarēja un tiesības iegādāties Jaunpagasts plus spirta rūpnīcu ieguva pretendents, kurš solīja augstāko cenu.

Jaunpagasts plus pārstāvis ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā sacīja, ka minētajam pretendentam mēneša laikā ir jāsamaksā solītā cena. «Pircējam ir dots mēnesis samaksāt. Ja mēneša laikā tiks samaksāts, darījums notiks,» teica Maršāns, piebilstot, ka Jaunpagasts plus spirta rūpnīcas pircēju un darījuma summu būs iespējams atklāt, tiklīdz tas būs noslēdzies.

Atkritumu poligona Getliņi apsaimniekotājs Getliņi EKO grib aizņemties 10 miljonus eiro, lai rekultivētu veco atkritumu kalnu, un vēlāk varētu izveidot biomasas pārstrādes rūpnīcu, aģentūrai LETA pastāstīja Getliņi EKO sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Vītola-Barānova.

Savukārt atklātā konkursā «Getliņi EKO» meklē pretendentu, kas aizdevumu sniegtu par 800 000 eiro procentu maksājumu, kas būtu jāmaksā, ja izmanto pilnu astoņu gadu aizdevuma laiku.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija liecina, ka pretendentiem aizdevuma procentu priekšlikumi jāiesniedz līdz šī gada 16.oktobrim.

Kā ziņots, atkritumu poligona «Getliņi» apsaimniekotājs SIA «Getliņi EKO» šogad plāno sakārtot teritoriju, lai nākamgad, ja viss noritēs atbilstoši plānam, varētu sākt celt biomasas pārstrādes rūpnīcu.

«Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns atgādināja, ka «Getliņi EKO» līdz 2020.gadam savā teritorijā plāno uzcelt biomasas pārstrādes rūpnīcu ar apmēram 100 000-130 000 tonnu bioloģiskā materiāla pārstrādes jaudu gadā. «Pašlaik norit teritorijas sakārtošanas un sagatavošanas darbi saistībā ar rūpnīcas celtniecību. Esam spiesti veco atkritumu kalnu rakt nost, pārstrādāt šos atkritumus un atbrīvot vietu,» sacīja Stirāns, norādot, ka tas ir šā gada darbs.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Sony France bosu nolaupījuši kompānijas darbinieki, kuri ir saniknoti par kompensācijas apjomu, kas tiem piedāvāts, kad nolemts slēgt kādu rūpnīcu Francijas dienvidos un atlaist tās darbiniekus, ziņo news.com.

Serdžs Fušērs (Serge Foucher) bija ieradies uz vienu no Sony ražotnēm, kas atrodas Francijas dienvidos, lai paziņotu tās darbiniekiem, ka rūpnīca tiks slēgta un viņi visi ar 17. aprīlī paliks bez darba.

Strādnieki būdami ļoti neapmierināti ar šādu lēmumu nobloķēja ieeju rūpnīcā, Sony France bosam paliekot rūpnīcas teritorijā.

Uz jautājumu, kāpēc rūpnīcas darbinieki ķērušies pie šādām metodēm arodbiedrības CGT pārstāvis Patriks Hačagērs (Patrick Hatchager) atbildējis: "Viņš mūsos neklausās. Mēs nespējam atrast citu risinājumu."

S. Fušēru no rūpnīcas atbrīvoja 13. martā. Rūpnīcā viņš ieradās 12. martā.

Sony France rūpnīca, kuru plānots slēgt, pastāv kopš 1984. gada un ir specializējusies video kasešu ražošanā.

2020. gada sākumā oficiāli noslēgsies Latvijas un Igaunijas piensaimniecības kooperatīvu Piena ceļš un E-Piim apvienošanās, par ko augustā nobalsoja abu kooperatīvu biedri

Kooperatīvu Piena ceļš un E-piim apvienošanās, veidojot kopīgu starpvalstu kooperatīvu E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited (SCE E-piim), ir pirmais šāda veida projekts jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas darbosies pēc ES starpvalstu kooperācijas principiem. SCE E-Piim uzdevums būs kopīgas piena savākšanas sistēmas izveide, jaunas un efektīvas pārstrādes rūpnīcas būvniecība Igaunijā un gatavās produkcijas eksports uz pasaules tirgiem, palielinot piena iepirkuma cenu līdz ES vidējai.

Jau šobrīd kooperatīvi pārstrādā 25% no Baltijas piena. Apvienojoties un būvējot jaunu rūpnīcu, tiks panākta lielāka stabilitāte, pēc iespējas vairāk piena pārstrādājot pašiem un pēc iespējas mazāk pārdodot ārpus kooperatīva.

Akcīzes nodokļa palielinājums no 1. februāra alkoholiskajiem dzērieniem, kafijai un alum var būtiski ietekmēt nozares uzņēmumus. Tā uzskata Db aptaujātie komersanti un ekonomikas eksperti. Uzņēmēji norāda - šis lēmums nav pārdomāts un var mazināt arī ieņēmumus valsts budžetā.

Kā Db jau vairākkārt vēstīja, akcīzes nodokļa celšanu valdība pamato ar nepieciešamību palielināt budžeta ieņēmumus.

Augs cenas veikalos

Akcīzes nodokļa likmes pieauguma rezultātā pieaugs arī alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības cenas. Kā liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini, stiprajam alkoholam akcīzes likmes pieaugums dotu aptuveni 0.39 Ls sadārdzinājumu uz 0.5 l degvīna (ar 40 % alkohola) pudeli, bet alum - 0.04 Ls uz 0.5 l (5.2 % alkohola) pudeli. Savukārt 500 g kafijas akcīzes likmes kāpuma rezultātā varētu sadārdzināties par 0.25 Ls, lēš FM. Tiesa, tirgotāju aprēķini liecina, ka cenu kāpums vairumam preču būs lielāks.

Simts lielākie nodokļu parādnieki šogad jūlija sākumā valstij bija parādā 126,652 miljonus latu, kas ir par 4,219 miljoniem latu jeb 3,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati.

Lielāko nodokļu parādnieku saraksta augšgalā 2011.gada 1.jūlijā, tāpat kā mēnesi iepriekš, bija uzņēmums Applied Researches ar 4,818 miljonu latu parādu. Pēc Lursoft informācijas, Applied Researches nodarbojas ar nespecializēto vairumtirdzniecību, un tā vienīgais īpašnieks ir Krievijas privātpersona Oļegs Šadrins.

Otrs lielākais nodokļu parādnieks jūlija sākumā bija uzņēmums Angir, kura parāds veido 4,573 miljonus latu. Lursoft informācija liecina, ka uzņēmums nodarbojas ar kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecību un pieder Krievijas privātpersonai Oksanai Osipovai.

Igaunijas līderiem tuvākajā laikā ir jāizlemj, cik tā gatava iemaksāt dažādiem eirozonas valstu glābšanas mehānismiem, atsaucoties uz laikrakstu Eesti Päevaleht, vēta BBN.

Igaunija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav notikusi nopietna politiskā vai sabiedriskā apspriešana par eirozonas valstu glābšanu no maksātnespējas. Kaimiņvalsts finanšu ministrs Jurgens Ligi norādījis, ka viņš neatbalsta darījumu, ko Somija slēgusi ar Grieķiju, un uzskata to par «nepieņemamu». Aizvadītajā nedēļā Helsinki un Atēnas vienojās, ka Grieķija noguldīs 500 miljonus eiro darījumu kontā Somijā, kas garantēs Ziemeļvalsts iemaksas Eiropas finanšu stabilitātes mehānismā.

Galvenā atšķirība starp Igauniju un tās kaimiņvalsti Somiju šinī jautājumā ir tā, ka Somija patlaban jau maksā Dienvideiropas valstīm, savukārt Igaunija ir devusi vien neskaidrus solījumus. Somija patlaban ir izmaksājusi 160 miljonus eiro Islandei, 890 miljonus eiro Grieķijai, grasās maksāt 324 miljonus eiro Latvijai un apsolījusi 740 miljonus eiro Īrijai. Somija arī devusi astoņus miljardus lielu galvojumu Eiropas finansiālās stabilitātes mehānismam. Līdz šim Igaunija piekritusi aizdot 100 miljonus eiro Latvijai, kā arī apsolījusi iemaksāt 2,5 miljardus eiro Eiropas finanšu stabilitātes mehānismos (EFSF un ESM).