Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru Kabineta (MK) noteikumus "Veterināro zāļu reklamēšanas kārtība", kuros ietvertas nepieciešamās izmaiņas saskaņā ar ZM Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktās veterināro zāļu reklamēšanas uzraudzības funkcijas nodošanu Veselības ministrijas pārraudzībā esošajai Zāļu valsts aģentūrai un Valsts farmācijas inspekcijai, saglabājot PVD veterināro zāļu reklamēšanas uzraudzību mazumtirdzniecībā (veterinārajās aptiekās), veterinārārstu praksēs un produktīvo dzīvnieku novietnēs.

Noteikumi nosaka veterināro zāļu reklamēšanas kārtību un kārtību, kādā veterināro zāļu ražošanas uzņēmums ir tiesīgs nodot bezmaksas veterināro zāļu paraugus praktizējošiem veterinārārstiem un veterinārmedicīnas izglītības un zinātnes iestādēm. Veterināro zāļu reklāma ir jebkura veida pasākums vai paziņojums, kura mērķis ir veicināt veterināro zāļu lietošanu, izrakstīšanu vai izplatīšanu.

Normatīvajā aktā noteikts, ka aizliegts reklamēt veterinārās zāles, kurām nav izsniegta veterināro zāļu reģistrācijas apliecība un sastāvā ir narkotiskās vai psihotropās vielas. Tāpat aizliegts izvietot veterināro zāļu reklāmu uz recepšu veidlapām un sabiedrībai paredzētajā reklāmā reklamēt recepšu veterinārās zāles.

No nākamā gada 1. janvāra veterināro zāļu novērtēšanu un reģistrāciju veiks Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Novērtēšanas un reģistrācijas centrs, kas līdz šim bija pazīstams ar nosaukumu PVD Pārtikas centrs.

Līdz ar veterināro zāļu novērtēšanas un reģistrācijas funkciju pārņemšanu no Zāļu valsts aģentūras, no nākamā gada visus veterināro zāļu aprites posmus, sākot ar veterināro zāļu reģistrāciju un beidzot ar pēc reģistrācijas un veterināro zāļu aprites uzraudzību, veiks tikai Pārtikas un veterinārais dienests, tādējādi vienkāršojot birokrātiskās procedūras, padarot šo procesu efektīvāku un skaidrāku uzņēmējiem, informē PVD. Līdz šim veterināro zāļu apriti uzraudzīja trīs valsts institūcijas – Zāļu valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests un Veselības inspekcija. Bez tam no jaunā gada veterināro zāļu reģistrācijas procedūru izmaksas, atkarībā no pakalpojuma veida, ir samazinātas no 9 līdz 30 %.

Latvijas Republikas Zemkopības ministrija

Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Republikas laukums 2, Rīga, LV - 1981. Tālr. 7027070, fakss 7027070

[email protected], www.zm.gov.lv

Informācija presei

16.11.2006.

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles noteikumi", ko šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai papildinātu spēkā esošo normatīvo aktu prasības attiecībā uz veterināro zāļu marķēšanu, izplatīšanu un kontroli un ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības. Šī dokumenta galvenais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība. Ar tā pieņemšanu tiek ieviesti detalizēti izstrādātas prasības attiecībā uz veterināro zāļu izplatīšanas komersanta (veterināro zāļu ražotāja, lieltirgotavas, aptiekas, praktizējoša veterinārārsta) pienākumiem un Zāļu valsts aģentūras, Valsts farmācijas inspekcijas un Pārtikas un veterinārā dienesta veiktajām pārbaudēm veterināro zāļu izplatīšanas komersantos.

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu Veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles noteikumi, ko šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, Db.lv informēja ministrija.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai papildinātu spēkā esošo normatīvo aktu prasības attiecībā uz veterināro zāļu marķēšanu, izplatīšanu un kontroli un ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības.

Šī dokumenta galvenais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība. Ar tā pieņemšanu tiek ieviesti detalizēti izstrādātas prasības attiecībā uz veterināro zāļu izplatīšanas komersanta (veterināro zāļu ražotāja, lieltirgotavas, aptiekas, praktizējoša veterinārārsta) pienākumiem un Zāļu valsts aģentūras, Valsts farmācijas inspekcijas un Pārtikas un veterinārā dienesta veiktajām pārbaudēm veterināro zāļu izplatīšanas komersantos.

Tāpat, ieviešot šos noteikumus, tiks nodrošināta veterināro zāļu kvalitāte, pieprasot šo zāļu uzglabāšanu un izplatīšanu atbilstoši noteiktām prasībām, kā arī nodrošināts dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu nekaitīgums, nosakot produktīviem dzīvniekiem izplatāmo veterināro zāļu uzskaites un kontroles kārtību

Foto: freepik.com/Freepik

Lai kā mēs rūpētos par saviem mājas mīluļiem, diemžēl no dažādām veselības kaitēm nav pasargāts neviens mājdzīvnieks. Īpaši nepatīkami, ja slimība ir ilgstoša jeb hroniska. Tad mājdzīvnieka saimniekam jāpielāgojas un, lai parūpētos par savu mīluli, bieži vien jāmaina ikdienas ritms, mājdzīvnieka uzturs, barošanas, kā arī kopšanas paradumi.

Tāpat tas neizbēgami nozīmē, ka veterinārā klīnika būs jāapmeklē biežāk, kā arī jāvelta laiks, lai apgūtu veterināro medikamentu un līdzekļu pareizu lietošanas gaitu.

Jāatceras, ka gan hronisku, gan akūtu saslimšanu vai traumu gadījumos, rūpes par mīluļa veselību var būt liels finansiāls slogs, jo ne vien veterinārie pakalpojumi, bet arī veterinārās preces, medikamenti un barība nav lēti. Tāpēc pirms mājas mīluļa iegādes vai pieņemšanas ģimenē, rūpīgi jāapdomā, vai finansiālie apstākļi ir gana stabili lai vajadzības gadījumā būtu iespējams par mājdzīvnieku parūpēties.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad audzis veterināro zāļu apgrozījums, tomēr, neņemot vērā apgrozījuma pieaugumu, arvien pastāv arī nelegālais veterināro zāļu tirgus.

Šā gada pirmajā pusē veterināro zāļu apgrozījums ir pieaudzis līdz 3,08 milj. Ls, salīdzinājumam - 2009. gada pirmajā pusgadā apgrozījums bija 2,41 milj. Ls, 2010. gada pirmajos sešos mēnešos – 2,39 milj. Ls, bet 2011. gada pirmajā pusē – 2,92 milj. Ls.

«Neņemot vērā apgrozījuma pieaugumu, PVD nākas secināt, ka joprojām pastāv arī nelegālais veterināro zāļu tirgus. PVD ir konstatējis vairākus gadījumus, kad notiek neatļauta veterināro zāļu pārdošana internetā, bet sadarbībā ar policiju atklāta nereģistrētu veterināro zāļu pārvietošana starp Baltijas valstīm,» norāda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007.gada 1.ceturksnī Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz palielinājies. 2007.gada janvārī-martā kravu apgrozība ostās bija 14,9 milj. t kravu, kas ir par 3,1% vairāk nekā 2006.gada 1.ceturksnī.

No ostām 2007.gada 1.ceturksnī nosūtīja 13,3 milj. t kravu, kas ir par 2,9% mazāk nekā 2006.gada 1.ceturksnī. No ostām nosūtīja 1,5 milj. t minerālmēslu - par 28,7% vairāk nekā 2006.gada 3 mēnešos. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1.ceturksni, ir palielinājies 7,5 reizes un veidoja 0,3 milj. t. Savukārt no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007.gada 3 mēnešos ir samazinājies līdz 5,1 milj. t, kas ir par 7,9% mazāk nekā 2006.gada janvārī-martā. No ostām nosūtīja 1 milj. t kokmateriālu, kas ir par 8,6% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms veidoja 3,3 milj. t, kas ir par 11,1% mazāk nekā 2006.gada attiecīgajā periodā.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu pieauga par 12,2 %, bet ostās samazinājās par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 23,4 milj. t kravu, par 2,5 milj. tonnu jeb 12,2 % vairāk nekā pirms gada. Pieaugums vērojams pirmo reizi kopš 2018. gada 2. ceturkšņa.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 6 milj. t kravu, tik pat cik 2020. gada 1. ceturksnī. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 milj. t kravu – par 10,4 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 5,6 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 0,6 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 0,5 milj. t, par 1 % vairāk, importa pārvadājumos – 4 milj. t, samazinājums par 11,4 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 1,1 milj. t, par 71,7 % vairāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 3,6 milj. t kravu, par 12,5 % mazāk nekā 2020. gada 1. ceturksnī.

2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu samazinājušies par 14,2 %, bet ostās – par 28 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 101,2 milj. t kravu, par 16,8 milj. tonnu jeb 14,2 % mazāk nekā pirms gada.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24 milj. t kravu, kas ir par 42,3 % mazāk nekā 2019. gadā. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 2,1 milj. t kravu – par 21,1 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 21,9 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 45 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 2 milj. t, par 11,3 % mazāk, importa pārvadājumos – 16,3 milj. t, samazinājums par 50,7 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 3,6 milj. t, par 20,9 % mazāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 14,6 milj. t kravu, par 53,8 % mazāk nekā 2019. gadā.

2006.gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaudzis tikai no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms.

2006.gada janvārī-decembrī kravu apgrozība ostās bija 59.5 milj. t kravu, kas ir par 0.9% mazāk kā 2005.gadā.

No ostām 2006.gadā nosūtīja 53.1 milj. t kravu, kas ir par 5% mazāk nekā 2005.gada 12 mēnešos. Pieaudzis no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms. Pērn no ostām nosūtīja 1.2 milj. t jēlnaftas – 2.8 reizes vairāk nekā 2005.gada divpadsmit mēnešos.

Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi gan ir samazinājušies. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms bija 19.7 milj. t, kas ir par 2.2% mazāk nekā 2005.gada janvārī-decembrī. Nosūtīto ogļu apjoms samazinājies par 4.8%, sasniedzot 14.6 milj. t. No ostām nosūtīja arī 4.6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 19.2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms 2006.gada divpadsmit mēnešos bija būtiski samazinājies, sasniedzot 5.1 milj. t, kas ir par 21.7% mazāk nekā 2005.gada attiecīgajā periodā.

2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

2007. gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gadā kravu apgrozība ostās bija 62.4 milj. t kravu, kas ir par 4.9 % vairāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 12 mēnešos nosūtīja 55.2 milj. t kravu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī.

Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2007. gada janvārī – decembrī no ostām nosūtīja 21.1 milj. t naftas produktu, kas ir par 7.1 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3.4 % un tas bija 1.2 milj. t. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms ir pieaudzis. No ostām nosūtīja 5.2 milj. t minerālmēslu – par 1.1 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā, kā arī 4.6 milj. t kokmateriālu un 14.6 milj. t ogļu, kuru apjoms palicis 2006. gada līmenī.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem 2023. gada astoņos mēnešos Latvijas lielajās ostās, salīdzinot ar pērnā gada šādu periodu, par 16,8% samazinājies kopējais kravu apjoms, taču vienlaikus vērojams pieaugums vairākos kravu segmentos, tostarp palielinās labības, konteineru un celtniecības kravu apgrozījums.

Joprojām pozitīva tendence saglabājas mazo ostu kravu apjoma pieaugumā, kas palielinājies par 12%.

Ņemot vērā kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu salīdzinot ar pērno gadu, ostas aktīvi meklē risinājumu, veidojot jaunus loģistikas koridorus un attīstot alternatīvas piegāžu ķēdes, tādējādi veicinot pieaugumu atsevišķos kravu segmentos un ilgtermiņā kāpinot kopējo kravu apjomu. Līdztekus tam tiek meklētas un piesaistītas jaunas investīcijas ražošanas attīstībai ostu teritorijās.

Neskatoties uz kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu, pieaug labības kravu apjoms gan Latvijas ostās, gan dzelzceļa pārvadājumos. Par 6,4% pieaudzis labības kravu apjoms ostās, savukārt dzelzceļa pārvadājumos šajā kravu segmentā apgrozījuma palielinājums bijis par 28%.

Kopumā 2007. gadā transporta nozares darbība bija veiksmīga. Pieauguši pārvadāto kravu apjomi gan pa dzelzceļu, gan ar autotransportu. Tomēr samazinājušies ir pasažieru pārvadājumi ar autotransportu un pilsētu elektrotransportu, bet ar dzelzceļa transportu saglabājušies iepriekšējā gada līmenī.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 52,2 milj. t. kravu, kas ir par 7 % vairāk nekā iepriekšējā gada 12 mēnešos.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 16,8%, sasniedzot 2 milj. t. Savukārt starptautiskie kravu pārvadājumi ar dzelzceļa transportu ir palielinājušies. 2007. gada janvārī – decembrī starptautiskajos kravu pārvadājumos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 50,2 milj. t. kravu – par 8,3 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. 77,9 % no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Uz ostām ar dzelzceļa transportu transportēja 37,7 milj. t. kravu, kas ir par 9,9 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt no ostām ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3,6 % un veidoja 1,4 milj. t. kravu.

Kopumā šā gada deviņos mēnešos transporta nozares darbība bijusi veiksmīga. Pieauguši pārvadāto kravu apjomi gan pa dzelzceļu, gan ar autotransportu. Tomēr samazinājušies ir pasažieru pārvadājumi ar autotransportu un pilsētu elektrotransportu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gada 9 mēnešos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 38.5 milj. t. kravu, kas ir par 2.8 % vairāk nekā iepriekšējā gada 9 mēnešos.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms veidoja 1.5 milj.t., kas ir par 13.7% mazāk nekā aizvadītā gada 9 mēnešos. Savukārt starptautiskie kravu pārvadājumi ar dzelzceļa transportu ir palielinājušies. 2007. gada 9 mēnešos starptautiskajos kravu pārvadājumos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 37 milj. t. kravu – par 3.7 % vairāk kā 2006. gada janvārī – septembrī. 77.2 % no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Uz ostām ar dzelzceļa transportu nogādāja 27.5 milj. t. kravu, kas ir par 4.4 % vairāk nekā iepriekšējā gada 9 mēnešos. Savukārt no ostām ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies par 2.4 % un veidoja 1 milj. t. kravu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gada janvārī – jūnijā kravu apgrozība ostās bija 31,4 milj. t kravu, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

No ostām nosūtīja 27,6 milj. t kravu, kas ir par 0,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. No ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms pieauga par 32,9 % un veidoja 2,8 milj.t. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir palielinājies 2,4 reizes, sasniedzot 0,7 milj. t. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms veidoja 10,7 milj. t, kas ir par 1,9 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. Šā gada 1. pusgadā no ostām nosūtīja 2,2 milj. t kokmateriālu, kas ir par 3,6 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 6 mēnešos bija 7 milj. t, kas ir par 12 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Veterinārmedicīnas ražotājus un lieltirgotājus uzraudzīs Veselības ministrijas institūcijas. To paredz r Ministru kabineta komitejā akceptētais informatīvais ziņojums par Veselības un Zemkopības ministrijas savstarpēji saistīto funkciju optimizāciju. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nodos veterināro zāļu, kā arī ražotāju un lieltorgotavu uzraudzību, novērtēšanu, reģistrāciju utt. Veselības ministrijai un tās pārziņā esošajai Zāļu valsts aģentūrai, skaidro Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas deprtamenta direktora vietniece Antra Briņķe. Tādējādi Zāļu valsts aģentūrai būs jāveic veterināro zāļu reģistrācija, veterināro zāļu ražošanas un lieltirgotavu, tostarp zāļu ievešanas no trešajām valstīm atbilstības novērtēšana un veterinārfarmaceitiskās darbības licencēšana. Valsts farmācijas inspekcijas kompetencē būs veterināro zāļu ražošanas un lieltirgotavu uzraudzība. PVD būs jākontrolē veterināro zāļu tirgošana veterinārajās aptiekās. Tam būs jāuzrauga arī veterināro zāļu lietošanas pamatotība veterinārārstu praksēs un produktīvo dzīvnieku novietnēs. Tāpat dienesta kompetencē būs zāļu atliekvielu kontrole un veterināro aptieku darbības licencēšana.

2024.gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos - labības, koksnes šķeldas un konteineru kravām, informē Satiksmes ministrija.

Ostās kopumā janvāra mēnesī ir pārkrauti 3,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2023.gada janvārī. Ar pozitīvu kravu apjoma pieaugumu gada pirmais mēnesis aizritējis Liepājas, Skultes un Mērsraga ostā.

Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati, gada pirmajā mēnesī samazinājies lejamkravu apjoms par 0,6 miljoniem tonnu, beramkravas par 0,02 miljoniem tonnu, bet ģenerālkravu apjoms sarucis par 6 tūkstošiem tonnu. Kritumu lejamkravām ietekmējis naftas produktu apgrozījums, pārkrauto beramkravu samazinājumu noteicis ogļu kravu apjoma kritums, savukārt ģenerālkravu - ro-ro un kokmateriālu pārkrauto kravu apjoma samazinājums.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības uzsākšanu ar SIA UPB Nams, lai lidostā Rīga būvētu kravu angāru Baltic Cargo Hub.

Šis modernais angārs kļūs par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Latvijā un vadošo centru Baltijā, nostiprinot lidostas kā vadošā gaisa kravu pārvadājumu mezgla pozīcijas. Jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

Latvijas Republikas satiksmes ministrs Kaspars Briškens: “Baltic Cargo Hub ir nozīmīgs attīstības punkts Latvijas aviācijas nozarei, kas nostiprina mūsu pozīcijas reģionālajā aviācijas kravu pārvadājumu un loģistikas kartē. Šis modernais centrs ne tikai apliecina mūsu apņemšanos uzlabot Latvijas loģistikas iespējas, bet arī stiprina mūsu stratēģisko redzējumu, lai izmantotu aviāciju ekonomiskās izaugsmes un starptautiskās tirdzniecības veicināšanai. Ar šādām iniciatīvām mēs ne tikai paplašinām savu infrastruktūru, bet arī veidojam tiltus, kas savieno Latvijas uzņēmumus ar pasauli, veicina inovācijas un uzlabo mūsu valsts konkurētspēju.”

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija iekšzemes kravu pārvadājumiem ar autotransportu – par 2,4 miljoniem tonnu jeb 4,7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu.

2015. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 55,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,4 % mazāk nekā 2014. gadā. Iekšzemē pārvadāja par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (1,7 miljonus tonnu kravu), ko ietekmēja kokmateriālu un graudu pārvadājumu pieaugums. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos kravu apjoms saruka līdz 53,9 miljoniem tonnu – par 3,2 % mazāk nekā 2014. gadā.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā būtiski ietekmēja eksporta kravu pārvadājumu apjomu. 2015. gadā pa dzelzceļu pārvadāja 2,8 miljonus tonnu eksporta kravu (ieskaitot pārvadājumus no Latvijas ostām), kas ir par 1,7 miljoniem tonnu (37 %) mazāk nekā gadu iepriekš.

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

2007. gada 1. ceturksnī ir samazinājušies kravu pārvadājumi gan ar dzelzceļa transportu, gan arī autotransportu, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gada 1. ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 12,1 milj. t kravu, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2006. gada 1. ceturksnī.

Ar dzelzceļa transportu iekšzemē pārvadāja 0,3 milj. t kravu, kas ir par 11,1% mazāk nekā 2006.gada janvārī-martā. Starptautiskajos pārvadājumos ar dzelzceļa transportu transportēja 11,8 milj. t kravu - par 3,7% mazāk nekā 2006.gada 1.ceturksnī. 78,7% no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Uz ostām ar dzelzceļa transportu pārveda 8,9 milj. t kravu, kas ir par 3,6% mazāk nekā 2006. gada 1.ceturksnī. Savukārt no ostām ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni, ir palielinājies par 59% un veidoja 0,4 milj. t kravu.

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.

LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

Neskatoties uz Zemkopības ministrijas (ZM) ierēdņu vairākkārtējiem solījumiem atvieglot veterināro kravu tranzīta kontroles procedūras, solījumi palikuši neizpildīti un kravas turpina apiet Rīgas ostu. Db aptaujātie tranzīta nozares uzņēmēji un asociāciju pārstāvji norāda, ka ZM pārstāvji solījuši izmaiņas normatīvajos aktos, kas atvieglotu veterināro kravu tranzītu caur Latvijas ostām, kā arī bijuši ar mieru mainīt cenrādi, kura dēļ kravu tranzīts caur Rīgas ostu ir par dubultu samaksu un dārgāks nekā caur Klaipēdas ostu. Taču kopš jūnija, kad notika ZM un tranzīta asociāciju pārstāvju tikšanās, «absolūti nekas nav mainījies,» stāsta ekspedīcijas kompānijas Kompass tranzīts valdes loceklis Henriks Rancāns. Bet kompānijas Lat Finn Agency direktors Vladimirs Stepanovs informēja, ka vienas veterinārās kravas tonnas pārkraušana Klaipēdas ostā ir aptuveni par 7 — 8 eiro lētāka nekā Rīgā un veterināro kravu tranzītam Krievijas un NVS valstu virzienā tiek izmantota tikai Klaipēdas osta. Toties ZM ierēdņi sagatavojuši grozījumus veterināro kravu pārkraušanu reglamentējošajos Ministru kabineta noteikumos, kur likumīgi apstiprinājuši nepamatotās prasības, norāda H. Rancāns. Arī četru tranzīta asociāciju vēstulē ZM norādīts, ka uzņēmēji kategoriski iebilst pret ZM izstrādātajiem grozījumiem, kuri «nepamatoti paplašina Padomes Direktīvā [..] noteikto regulāciju un dod iespēju kontrolējošai veterinārajai valsts iestādei importa prasības attiecināt uz veterinārās izcelsmes tranzīta kravām, kas no trešās valsts cauri Latvijas ostām tiek vestas tranzītā uz kādu citu trešo valsti». Importa prasību attiecināšana uz tranzīta kravām ir galvenais uzņēmēju pretenziju iemesls, jo tādējādi veterināro tranzītkravu pārkraušanai nepieciešama daudz dārgāku un sarežģītāku pārkraušanas vietu izveidošana ostās.