Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Piemēram, 2018. gadā pašnodarbināto personu veiktie avansa maksājumi tika attiecināti uz 2019. gadu (nodoklis tiek maksāts katrā iepriekšējā gadā par katru nākamo gadu), 2019. gadā bija jāveic avansa maksājumi par 2020. gadu. Tomēr līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu, valstij cenšoties rast šķietami labvēlīgākus nosacījumus nodokļu maksātājiem, konkrēti 2020. gada jūnijā, šis noteikums par obligātu avansa maksājumu veikšanu tika atcelts, nosakot, ka avansa maksājums ir brīvprātīgs, respektīvi, pašnodarbinātais pats varēja izvēlēties, vai turpināt maksāt nodokļa avansu 2020. gadā (par 2021. gadu), vai to nedarīt un tādā gadījumā samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli jau 2021.gadā nevis no iepriekš aprēķinātas un VID prognozētas avansa maksājumu summas, bet gan atbilstoši faktiski gūtajiem ienākumiem 2020. gadā.

Savukārt no 2021. gada 1. janvāra spēkā stājās VID vienotā nodokļu konta kārtība, kas nosaka, ka visi nodokļu maksājumi vairs netiek dalīti pa nodokļu kontiem, bet gan nonāk vienā kontā. Šo vienoto kontu kontrolē datorsistēma vai programma, kas, visticamāk, darbojas pēc principa – nodokļu maksātāji avansa maksājumus neveiks, jo tie ir brīvprātīgi maksājumi, un kurš gan brīvprātīgi un vienlaikus priekšlaikus šķirsies no naudas, lai samaksātu valstij avansā nodokļus, ja reiz Covid-19 pandēmijas atvieglojumu dēļ tie ir tikuši atcelti?

Tomēr zvērināts advokāts, kurš vērsās pie Dienas ar savu stāstu, avansa maksājumus labprātīgi turpināja veikt arī 2020. gadā, tādā veidā avansā samaksājot nodokli par 2021. gadu. Normālā situācijā VID vai datorsistēmai būtu jāsaprot – 2020. gadā ir labprātīgi maksāti avansa maksājumi, tātad nodoklis par 2021. gadu ir maksāts avansā un sekojoši (atbilstoši avansa principam) – pēc nodokļu maksātāja deklarācijas iesniegšanas 2021. gadā jāizrēķina, vai 2020. gadā labprātīgi samaksātais avanss pārsniedza to summu, kas būtu jāsamaksā no faktiskajiem 2020. gada ienākumiem, tādā gadījumā veidojoties nodokļa pārmaksai, vai arī tas ir bijis mazāks, nekā būtu jāmaksā no faktiski nopelnītā 2020. gadā, tādā veidā izveidojoties nodokļa piemaksai, kas attiecīgi jāpiemaksā 2021. gadā.

Zvērināts advokāts 2020. gadā labprātīgi samaksāja avansus tādā apmērā, kādā VID tos bija sarēķinājis vēl pirms avansa maksājumu atcelšanas, un 2021. gadā veica arī atlikušos iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus (piemaksa) par 2020. gadu. Taču darbu sāka jaunā datorsistēma, kas minēto principu sagrieza kājām gaisā.

"Viss ir kārtībā līdz 2021. gada novembrim. Tad izrādās, ka avansos 2020. gada laikā iemaksātā nauda kaut kur ir pazudusi, un tad, kad tā VID sistēmā "atradās", man tika automātiski sistēmā aprēķināta kavējuma nauda par tiem nodokļiem, ko esmu jau avansā nomaksājis par 2020. gadu. Pavisam 700 eiro. Sazvanījos ar VID amatpersonu, kas man paskaidroja, ka visu saprotot un ka nokavējuma naudai tiešām nebija jābūt aprēķinātai, bet neko mainīt nevarot un datorsistēmas lēmumu nespēj atcelt! Respektīvi, no VID amatpersonas skaidrotā secināju, ka datorsistēma "atrada" manis maksātās avansa summas tikai 2021. gada novembrī un tikai šajā brīdī, kad "atrada", tad attiecināja tās uz nodokļa maksājumiem par 2021. gadu, tādā veidā radot situāciju, it kā es šos nodokļus, ko faktiski samaksāju jau 2020. gadā, esmu samaksājis ar kavēšanos tikai 2021. gada beigās, kas tādējādi sistēmas ieskatā bija kavēti maksājumi, automātiski sarēķinot nokavējuma naudu. VID amatpersona man skaidroja, ka esot lēmums jāapstrīd un tad būšot iespējams veikt izmaiņas sistēmā, lai nokavējuma naudu tomēr anulētu. To arī izdarīju, cerībā, ka VID amatpersonas, apzinoties acīmredzamo sistēmas kļūdu, šādu lēmumu, ko tiešām pat īsti nevar saukt par lēmumu, bet gan sistēmas nepareizu darbību, atcels, anulējot aprēķināto nokavējuma naudu. To varētu saprātīgi sagaidīt no VID amatpersonām šādā situācijā. Taču, apstrīdot lēmumu, VID augstāka līmeņa amatpersonas neko neatcēla, un sekoja VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atbilde uz iesniegumu, ka viss esot pareizi – esot pareizi aprēķināta nokavējuma nauda par 2020. gadā jau veiktiem nodokļu avansa maksājumiem! Sekoja vēl trakākas lietas. Tos nodokļus, ko samaksāju 2021. gada laikā, pēc jaunās kārtības datorsistēma sāka automātiski izmantot kavējuma naudas dzēšanai, jo tur, raugi, tāds princips iestrādāts – ja persona samaksā kārtējo nodokli, tad sistēmas vispirms dzēsīs nokavējuma naudu, ieturot to no personas veiktajiem maksājumiem, kā rezultātā faktiski atkal izveidosies jauns nodokļa parāds, par ko atkal varēs sākt rēķināt nokavējuma naudu," savu ķezu skaidro advokāts, piebilstot, ka kopējais secinājums ir acīmredzams – tūkstošiem VID darbinieku nespēj vai spītīgi negrib atcelt acīmredzami kļūdainu datorsistēmas darbības rezultātu. "Kādēļ viņi visi tur ir vajadzīgi, ja nespēj pārskatīt datora pieļautu kļūdu?" jautā advokāts.

Diena lūdza finanšu ministru Jāni Reiru (JV) komentēt vienotā nodokļu konta ieviešanas un darbības efektivitāti. Viņš atzina, ka kopš sistēmas ieviešanas ir tikusi saņemta informācija gan no uzņēmēju organizācijām, gan grāmatvežiem, gan citiem finanšu nozares speciālistiem, ka sistēmā ir trūkumi, pie kuru novēršanas tiekot strādāts, un arī pašam VID ir bijušas grūtības ar vienotā konta ieviešanu. Turklāt vienotā konta sistēmas ieviešanu esot sarežģījis arī tas, ka sistēma ieviesta tieši Covid-19 pandēmijas laikā.

Nav pieļaujams, ka sistēma ir netaisnīga

To, ka Covid-19 pandēmija un vienotā nodokļu konta ieviešana vienlaikus nebūt nebija tā labākā kombinācija, atspoguļo arī iepriekš izklāstītais zvērināta advokāta stāsts. Jautāts, vai kavējuma nauda advokātam personīgi ir būtiska summa, advokāts uzsver, ka pati summa nav eksistenciāla un valsts to ātrāk nopelnītu, advokātam darot savu tiešo darbu, nevis staigājot pa tiesām pēc taisnības.

"Taču tas ir principiāls jautājums, kas skar ne tikai mūs – advokātus –, bet ļoti daudzas pašnodarbinātās personas, jo telefonsarunā ar VID amatpersonu, kura mani aicināja apstrīdēt sistēmas aprēķināto nokavējuma naudu, viņa arī atklāti izstāstīja, ka šādu gadījumu kā man esot tūkstošiem. Tie tūkstoši noteikti nav visi, un noteikti pat lielākā daļa nav advokāti, bet arī citas pašnodarbinātas personas ar ļoti dažādiem ienākumu līmeņiem, kurām, "pateicoties" šādai sistēmas absurdai darbībai un VID amatpersonu nespējai vai negribēšanai to labot, arī krietni mazāka nokavējuma naudas summa var būt ļoti sāpīga un nozīmīga. Man jau ir tikai jāsamaksā 30 eiro valsts nodeva par pieteikumu tiesā, bet citās pašnodarbināto grupās pie līdzīga salikuma ir jārēķinās arī ar jurista izmaksām. Turklāt automātiski ieturēto nokavējuma naudu nevarēs jau tāpat atgūt līdz pat tiesvedības beigu iznākumam, kas var aizņemt pat vairākus gadus. Tas ir mūsu pienākums tiesāties un panākt taisnīgu atrisinājumu, jo maksāt kavējuma naudas par jau samaksātiem nodokļiem ir absurda situācija. Nevar būt tā, ka datorsistēma valda pār cilvēkiem un mums vairs nav saprātīgu risinājumu un tādu amatpersonu, kas VID ietvaros šādus risinājumus tomēr spētu rast kļūdainu lēmumu gadījumā!" skaidroja advokāts.

J. Reirs, lūgts komentēt situāciju ar vienotā nodokļu konta sistēmas problēmām, Dienai norāda – nav pieļaujams, ka sistēma ir netaisnīga un rada nelabvēlīgas sekas nodokļu maksātājiem. Saņemot informāciju par iespējamām sistemātiskām problēmām vienotā nodokļu konta sistēmā un automātisko nokavējuma naudas aprēķinu arī godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, kuri ir savlaicīgi nokārtojuši savus nodokļu maksājumus pret valsti, finanšu ministrs uzsver, ka šobrīd uzdevis VID atkārtoti rūpīgi izvērtēt situāciju, izanalizēt kļūdas un pārskatīt kļūdainos lēmumus, lai rastu "taisnīgu un konstruktīvu risinājumu, kas nevēršas pret godprātīgajiem nodokļu maksātājiem".

Diena izvēlējās rakstam uzrunāto advokātu vārdus neminēt, lai veidotu godīgu konkurenci. Ļoti iespējams, ka šādu pašnodarbināto ir tūkstošiem un viņu aizstāvība jau ir bizness, proti, jēga ir atklāt problēmu, bet ar kura jurista palīdzību iet uz tiesu, lai klienti lemj paši. Šis nav divu juristu reklāmas raksts. Šis ir stāsts par sistēmu, kas pazemo valsts godprātīgākos nodokļu maksātājus, kas kovida apstākļos nodokļus maksāja avansā.

Zvērināta advokāta palīga stāsts

Uzrunātajam zvērināta advokāta palīgam ir līdzīga ķeza ar nomaksātu nodokļu kavējuma maksu, tikai summa ir mazāka – nepilni 107 eiro. Arī viņš iesniedzis pieteikumu tiesā, un šajā lietā jau ir pat saņemti VID skaidrojumi par pieteikumu tiesai. Situācija veidojas mazliet citādi nekā iepriekšminētajam zvērinātam advokātam, tomēr ir saskatāmas ļoti zīmīgas kopsakarības, kas liek domāt, ka nebija melojusi VID amatpersona telefonsarunā ar zvērinātu advokātu, atklājot, ka šādi gadījumi nav tikai atsevišķas sistēmas kļūdas, bet varētu būt sistemātiski un mērāmi tūkstošos.

Advokāta palīgs arī 2020. gadā labprātīgi maksājis avansa maksājumus vairākos maksājumos atbilstoši VID vēl pirms obligāto avansa maksājumu atcelšanas aprēķinātām summām. Pēc viņa vārdiem, 2020. gadā avansā pilnībā tika samaksāta tāda summa, kāda būtu bijusi jāmaksā arī tad, ja avansi nebūtu atcelti. Šos samaksātos avansa maksājumus advokāta palīgs arī norādījis attiecīgajā 2021. gadā iesniegtajā deklarācijas ailē, kā arī 2021. gadā, kā viņš norāda, noteiktajos termiņos veicis arī nodokļu piemaksu, kas izveidojusies kā starpība starp samaksāto avansu un faktiski maksājamo nodokli no 2020. gada ienākumiem.2021. gada oktobrī, jau krietnu laiku pēc deklarācijas iesniegšanas un nodokļu maksājumu veikšanas, viņš saņēmis vēstuli no VID, ka deklarācijā norādīto avansā samaksāto summu apmērs esot jāmaina, ierakstot attiecīgajā ailē tādas avansa summas, kā VID bija aprēķinājis 2020. gadā līdz brīdim, kad obligātie avansa maksājumi tika atcelti. Tātad kļūda atbilstoši VID norādītajam bijusi tehniska – deklarācijā kā maksātais avanss tika norādīta summa, ko advokāta palīgs 2020. gadā samaksāja labprātīgi, nevis tā, ko bija aprēķinājis VID, kas bija krietni mazāka summa un, pēc VID norādītā, esot bijusi jānorāda deklarācijā.

Advokāta palīgs izpildījis VID vēstulē teikto un ierakstījis deklarācijā mazākas samaksātās avansa summas, nekā VID pieprasījis, jo viņam nebija un nav nekādu šaubu, ka visi nodokļu maksājumi jebkurā gadījumā tika samaksāti noteiktajos termiņos un tas, ko VID lūdza darīt, ir vienīgi deklarācijas tehniska precizēšana. Pēc visām veiktajām darbībām 2021. gada oktobrī, iesniedzot precizētu deklarāciju, sistēmā automātiski parādījās aprēķināta nokavējuma nauda nepilnu 107 eiro apmērā. Proti, pēc VID aicinājuma precizējot deklarāciju, sistēma šo precizēto deklarāciju ar tajā norādītajām avansa summām uztvēra kā iesniegtu tikai 2021. gada oktobrī un attiecīgi arī nodokļu summas par samaksātām sāka "uzskatīt" tikai 2021. gada oktobrī.

"Tā ir paradoksāla un absolūti muļķīga situācija, ka gadījumā, ja es kā nodokļa maksātājs labprātīgi valstij neko nebūtu samaksājis avansā 2020. gadā un maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli tikai pēc faktiskajām summām 2021. gadā, man šādi nodokļu kavējumi nekad nevarētu rasties. Bet tagad VID datorsistēma rada situāciju, ka es kā persona, kas labprātīgi samaksājusi valstij nodokļus jau avansā un atbilstoši deklarējusi šīs samaksātās summas, biju faktiski kļuvis par nodokļu parādnieku no manis paša avansā samaksātās naudas. Turklāt manā gadījumā jau pirmajā sarunā nebija nekā saprotoša no VID puses. Ieraugot, ka sistēmā aprēķināta un no citiem manis veiktajiem nodokļu maksājumiem ieturēta kaut kāda nokavējuma nauda, biju pārliecināts, ka radusies kāda muļķīga kļūda, zvanīju VID amatpersonai, kura man sūtījusi vēstuli ar aicinājumu labot deklarāciju. Bet viņa apgalvoja, ka viss korekti un tik tiešām sistēma tā strādā. Apstrīdot šo lēmumu, saņēmu VID ģenerāldirektores pienākumu izpildītājas I. Kārkliņas atbildi, kuras doma bija, ka viss esot kārtībā un nokavējums ir aprēķināts pareizi! Rezultātā es sapratu, ka VID datorsistēmas kļūdu un VID amatpersonu nevēlēšanos šo kļūdu labot ir iespējams labot vien ar tiesas palīdzību, jo pašā iestādē acīmredzot dators un tā aprēķins ir visaugstākā patiesība. Ir jau saņemti VID paskaidrojumi par manu iesniegumu tiesā, un tie turpina iesākto – es interpretējot likumus nepareizi, bet neviena VID amatpersona, kas pieņēma lēmumus, atstājot spēkā datorsistēmas aprēķinu, un ar ko esmu runājis par šo tēmu, tā arī nav spējusi atbildēt uz manu jautājumu šajā saistībā – kurš likums paredz VID tiesības iekasēt nokavējuma naudu, ja nav nokavētu nodokļa maksājumu? Manuprāt, to paredz tikai savdabīgi un pretēji likumam strādājoša datorsistēma, taču diemžēl VID amatpersonas, vismaz tās, ar kurām es saskāros šajā lietā, negrib to atzīt, turpinot arī tiesā apgalvot, ka ir pareizi maksāt kavējuma naudu par jau pilnā apmērā un labprātīgi veiktiem nodokļu maksājumiem pagātnē," tā advokāta palīgs, piebilstot, ka šī ir bijusi pēdējā reize, kad viņš brīvprātīgi veicis kādu avansa maksājumu valstij, un turpmāk daudz kritiskāk tiks izvērtēts arī tas, kādus aicinājumus labot vai precizēt deklarācijas nosūta VID amatpersonas, jo šī situācija būtiski iedragājusi viņa uzticību VID amatpersonām un VID kā iestādei kopumā.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs par VID tendenci iesaistīties tiesvedībās arī par salīdzinoši nelielām nodokļu summām Dienai norāda: "Jāizvērtē katra procesa nepieciešamība, un VID jābūt individuālai pieejai katrai situācijai. Arī Augstākās tiesas Senāts savos spriedumos ir norādījis, ka VID nevajadzētu tiesāties tiesāšanās pēc. Uzskatu, ka tiesvedībām nav jābūt iestādes pašmērķim, – VID ir jābūt atvērtam un pretimnākošam pret labticīgiem nodokļu maksātājiem un bargiem pret nemaksātājiem un tiesību normu pārkāpējiem."

VID tiesai norāda uz kļūdām

Zvērināta advokāta palīga gadījumā VID ir gatavs tiesāties un pierādīt savu taisnību un jau arī sniedzis paskaidrojumus tiesai, kuri nonākuši arī Dienas rīcībā. "VID paskaidro, ka MK noteikumu Nr. 662 25.2 apakšpunkts nosaka, ka deklarācijas D3 pielikuma 26. rindā Nodokļa avanss norāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa no saimnieciskās darbības aprēķināto avansa apmēru. Ievērojot minēto, pieteicējs deklarācijā nepamatoti norādīja XXXX eiro, jo labprātīgi samaksātais nodoklis nav jāiekļauj D3 pielikuma 26. rindā kā avansā samaksātais nodoklis, jo tas deklarācijā ir iekļaujams tikai gadījumos, ja ir avansa aprēķins. Par minēto VID informēja pieteicēju 2021. gada 4. oktobrī. Ievērojot minēto, pieteicējs, sākotnēji iesniedzot deklarāciju, bija aizpildījis neprecīzi, un VID, konstatējot neatbilstības, lūdza pieteicēju veikt labojumus. Attiecīgi pēc precizētās deklarācijas iesniegšanas palielinājās katrā samaksas termiņā maksājamā summa.Kā jau VID lēmumā norādīja, tā kā pieteicējs iesniegtajā deklarācijā par 2020. gadu deklarēja un aprēķināja budžetā maksājamo nodokli XXX eiro, savukārt pēc iesniegtās precizētās deklarācijas pieteicējam aprēķinātais budžetā maksājamais nodoklis XXXX eiro (par decimālkārtu vairāk), tad attiecīgi par trūkstošo nodokļa summu aprēķināma nokavējuma nauda par periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās līdz precizētās 2020. gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas dienai," teikts VID skaidrojumā Administratīvā rajona tiesai, tālāk norādot, ka VID pareizi koriģējis maksājamo nodokļa apjomu un aprēķinājis kavējuma naudu.

Jautāts, kādēļ VID norāda uz samaksāto nodokli, kas ir trīszīmju skaitlis, un precizēto deklarāciju, kur ir četrzīmju skaitlis, zvērināta advokāta palīgs paskaidro: "Ir būtiski saprast vienu – precizētā deklarācijas iesniegšana 2021. gada oktobrī nekādā veidā nepalielināja un nevarēja palielināt no manas puses maksājamos nodokļus, tā tikai tehniski un matemātiski samainīja vietām manis deklarācijā norādītās samaksātās avansa maksājumu summas un 2021. gadā piemaksājamās deklarācijā uzrādītās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas, kuras visas pilnā apmērā un līdz pēdējam centam biju samaksājis noteiktajos termiņos jau 2020. gadā un 2021. gada vasarā, un to es bez jebkādām šaubām varu ikvienam pierādīt. Turklāt man nav nekādu šaubu, ka to, ka faktiski viss bija samaksāts laikus, zina arī VID. Nevis nodokļa summas palielinājās, bet VID sistēma strādā tā, ka, iesniedzot precizētu deklarāciju oktobrī, avansā deklarācijā tika norādīta mazāka summa, nekā faktiski biju samaksājis, un tādēļ VID datorsistēma 2020. gadā manis avansā samaksātos un 2021. gada vasarā piemaksātos nodokļu maksājumus, kuri jau bija ieskaitīti VID vienotajā kontā, reāli "atrada" un attiecināja uz samaksātajiem nodokļiem tikai 2021. gada oktobrī tā, it kā šie nodokļi būtu samaksāti nevis 2020. gadā un 2021. gada vasarā, bet 2021. gada oktobrī, kad iesniedzu precizētu deklarāciju. Nebūtu sniedzis precizētu deklarāciju, šāds sistēmas aprēķināts "kavējums" vispār nevarētu rasties. Taču tā strādā VID datorsistēma, un diemžēl tā šai datorsistēmai seko arī VID amatpersonas, uzskatot un mēģinot pierādīt, ka ir pareizi un korekti rēķināt nokavējuma naudu par laikus samaksātiem nodokļiem."

Dators saka – cilvēks dara

Tātad jāsecina, ka advokāta palīga situācija ir ļoti līdzīga situācija kā minētajam zvērinātam advokātam, ar to atšķirību, ka zvērināta advokāta gadījumā sistēma pati pēkšņi "atrada" 2020. gada maksājumus, bet palīga gadījumā tie "atradās" pēc labotas deklarācijas iesniegšanas. Abos gadījumos jāsecina, ka nokavējuma nauda ir sarēķināta par jau nomaksātiem nodokļiem kā kavējuma nauda, kas izklausās absurdi.

J. Reirs Dienai turklāt norāda, ka nokavējuma naudas aprēķina un nodokļu uzrēķinu sistēma, viņaprāt, būtu jāsāk pārskatīt arī kopumā, veicot fundamentālas izmaiņas: "Pienācis laiks pārskatīt un izvērtēt nokavējuma naudu un uzrēķinu noteikšanas kārtību kā tādu. Šī sistēma ir veca, morāli novecojusi un vairs neatbilst mūsdienu izaicinājumiem un iespējām. Kad tā tika veidota, vēl nebija tādu datu bāzu un iespēju, piemēram, novērtēt nodokļu nomaksas disciplīnu, saistītos uzņēmumus un citas, kādas ir šodien. Nokavējuma naudu sistēma ir jāmaina, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām."

Noslēgumā jāpiebilst, ka līdzīgi jautājumi kā finanšu ministram Jānim Reiram tika nosūtīti arī Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas daļai, tos adresējot VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei. Nosūtījām tos 22. jūnijā. Vēlāk autoru informēja, ka atbildes būs 14 darba dienu laikā, proti, 14. jūlijā. Ievērojot, ka pārraugošās ministrijas ministrs ir atbildējis, Diena atļaujas tehniskos skaidrojumus atstāt uz vēlāku laiku, jo, ja patiesi šāda problēma eksistē simtiem vai tūkstošiem pašnodarbināto, tad tai pēc iespējas drīzāk jākļūst publiskai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šis gadījums nav nekādā veidā tolerējams

Agnese Margēviča, Diena, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FM sākta dienesta pārbaude par rotāciju neveikšanu VID

Db.lv, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijā (FM) izdots rīkojums par dienesta pārbaudes sākšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saistībā ar rotāciju neveikšanu, informē FM.

Dienesta pārbaudes mērķis ir noskaidrot apstākļus un iemeslus, kas bijuši par pamatu skaidras un caurspīdīgas rotācijas politikas un ilgtermiņa pārcelšanas plāna neizstrādāšanai, tādējādi neveicot VID struktūrvienību augstākās vadības, kas pakļautas augstam korupcijas riskam, rotācijas, tostarp arī Muitas pārvaldes augstākās vadības rotācijas.

FM pārstāvji norāda, ka VID adresētajos auditu ieteikumos 2021.gada novembrī īpaši uzsvērts, ka nepieciešams izstrādāt civildienesta ierēdņu pārcelšanas ilgtermiņa plānu, iekļaujot tajā rotācijai pakļautos amatus, iespējamos jaunos amatus un tiem nepieciešamās kompetences. Tāpat nepieciešams noteikt termiņus, uz cik ilgu laiku amatpersona tiek rotēta, vienlaicīgi nodrošinot iestādes darbības nepārtrauktību un nepiemērojot izņēmumus atsevišķiem vadītāju amatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pēc korupcijas skandāla amatu zaudē VID ģenerāldirektore Jaunzeme

Agnese Margēviča, Diena, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kārtējā korupcijas skandāla Valsts ieņēmumu dienestā (VID) finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) nolēmis atbrīvot no amata iestādes ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, Diena uzzināja Finanšu ministrijā.

Finanšu ministram saskaņā ar likumu ir tiesības VID ģenerāldirektori atstādināt no amata pienākumu pildīšanas uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku vai atbrīvot no amata. Pirmajā gadījumā valdībai pēc finanšu ministra ieteikuma būtu jāapstiprina VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs no VID ģenerāldirektora vietnieku vidus.

Korupcijas skandāls, kā zināms, izcēlās, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja ietekmīgas VID amatpersonas par mēģinājumu izspiest 100 000 eiro kukuli no kokrūpnieka, SIA Stiga RM īpašnieka Andra Ramoliņa. Pateicoties tam gaismā nāca arī informācija, ka šis kriminālprocess, par kura “sakārtošanu” no uzņēmēja pieprasīts kukulis, bijis pasūtījums kāda biznesa konkurenta interesēs, un tā ierosināšanu panākuši kādi vārdos nenosaukti valdības partnera "Attīstībai"/"Par!" (A/PAR) politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atklāj amatpersonu iesaisti krāpšanā saistībā ar akcizēto preču iznīcināšanu

Db.lv, 27.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvalde (IDP) ar citu VID struktūrvienību un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atbalstu aizturējusi piecas VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes amatpersonas un trīs privātpersonas.

Personas aizturētas aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dokumentu viltošanu, nelikumīgu akcīzes preču apriti lielos apmēros personu grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, informē VID pārstāvji.

Kopumā veiktas vairāk nekā 15 kratīšanas divos kriminālprocesos.

VID IDP direktors Aigars Prusaks skaidro, ka gan viņa vadītās struktūrvienības veiktās izmeklēšanas, gan arī pašas Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes iekšējās kontroles procesu rezultātā konstatēts, ka aizturētās personas īstenojušas nelikumīgas darbības saistībā ar atsevišķiem komersantiem piederošu akcīzes preču iznīcināšanas procesu.

Izmeklēšanas laikā pie minētajām personām atrastas lielas skaidras naudas summas, tabakas izstrādājumi, kā arī vairāk nekā 1900 dažādu alkoholisko dzērienu pudeļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2021.gadu. Iedzīvotāji, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā, līdz pat 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā, informē Valsts ieņēmumu dienests.

VID aicina deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas.

VID arī aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama.

VID tīmekļvietnes sadaļā "Gada ienākumu deklarācija" ir pieejama video pamācība, semināra ieraksts un citi informatīvi materiāli.

Tiem cilvēkiem, kuriem pašiem nav pietiekamu prasmju vai pieredzes EDS lietošanā, palīdzēt sagatavot deklarāciju var ģimenes locekļi. Tāpat ģimenes locekļi savu radinieku attaisnotos izdevumus var iesniegt savā deklarācijā. Deklarācijā var iekļaut vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu un arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību, kā arī izglītības un ārstniecības izdevumus par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta 1. vai 2.grupas invaliditāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atprasīt izmaksātos Covid-19 atbalsta līdzekļus uzņēmumam SIA “GRB investīcijas”, kas nodrošina ““OZO” ledushalles” apsaimniekošanu, kā arī uzņēmuma un tā īpašnieku nekustāmo īpašumu aresta, dažādu liegumu un apgrūtinājumu piemērošanas, ir apdraudēta turpmāka “OZO” ledushalles pastāvēšana.

Uzņēmējs, SIA “GRB investīcijas” (GRB) valdes loceklis Dainis Liepiņš ir vērsies tiesā ar prasību atcelt šos absurdos VID lēmumus, kā arī atklātā vēstulē par šo VID rīcību informējis valdības vadītāju Arturu Krišjāni Kariņu, finanšu ministru Jāni Reiru, ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

“Diemžēl VID, manipulējot ar paša pieņemtajiem lēmumiem, cenšas iznicināt uzņēmumu, kas darbojas jau kopš 1995. gada, godprātīgi maksājot nodokļus valsts budžetā. Apdraudēts ir ne tikai uzņēmumus, bet, kas pats skumjākais, Ozolniekiem un tuvāko apkaimju iedzīvotājiem svarīgs sporta infrastruktūras objekts – “OZO” ledushalle. Covid-19 krīzes laikā mēs darījām visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu uzņēmuma un “OZO” ledushalles izdzīvošanu, diemžēl šobrīd izskatās, ka to, ko nepaveica Covid-19, pašlaik cenšas izdarīt VID,” uzsver uzņēmējs, SIA “GRB investīcijas” valdes loceklis Dainis Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieļauj saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu izmantošanu no gada otrās puses

LETA, 14.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā kādas bankas izrādīto interesi nodrošināt saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu darbību, šādu kontu varētu būt iespējams izmantot no 2022.gada otrās puses, šodien Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Šāds vienkāršotais nodokļa nomaksas risinājums ir paredzēts mazajiem uzņēmējiem - fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. VID mājaslapā skaidrots, ka konts ir paredzēts mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem.

Jautājumu par to, kur "pazuda" iecere par saimnieciskās darbības konta ieviešanu, apakškomisijas sēdē aktualizēja Saeimas deputāte Ļubova Švecova (LPV).

VID vadītāja skaidroja, ka iestāde saimnieciskās darbības konta ieviešanai bija gatava jau 2021.gadā, taču tad nebija pieteikusies neviena komercbanka, kas būtu gatava nodrošināt šādu pakalpojumu.

Pašlaik viena banka varētu būt gatava ieviest šo sistēmu, un prognozējams, ka, ja ne gada pirmajā pusē, tad gada otrajā pusē šim kontam būtu jābūt pieejamam, pauda Jaunzeme. VID ģenerāldirektore norādīja, ka vēl arī otra komercbanka pašlaik testē VID izveidoto sistēmu, tomēr viņa nevar atklāt, kas ir šīs bankas, un ka sīkāka informācija būtu jāprasa Finanšu nozares asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi SIA "Tokyo city" par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Tiesa pasludinājusi "Tokyo city" par maksātnespēju ceturtdien, 24.februārī.

Par kompānijas maksātnespējas procesa administratori iecelta Kristīne Mergina.

Vienlaikus kreditoru pieteikšanās termiņš noteikts līdz 2022.gada 25.martam.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem (VID), 2022.gada 23.februārī "Tokyo city" bija nodokļu parāds 11,579 miljonu eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka 2021.gada 6.septembrī darbu apturēja visi "Tokyo city" restorāni un piegādes dienests saistībā ar VID īstenotajām darbībām.

"Tokyo city" izpilddirektore Gaļina Gaile iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka VID, nespējot piedzīt nodokļu parādus no trim uzņēmumiem - SIA "Resto Court", SIA "Stollons" un SIA "Restograd", kas tika likvidēti 2019.gadā un kuri Latvijā iepriekš bija analoģiskas franšīzes ņēmēji, nolēmis šo kompāniju parādu 10,5 miljonu eiro apmērā piedzīt no "Tokyo city". Uzņēmuma ieskatā tas darīts nepamatoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pēc VID rīkojuma ierobežo darbības Ditton pievadķēžu rūpnīcas kontos

LETA, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkojumu noteikti ierobežojumi darbībām Daugavpils pievadķēžu ražotāja AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" bankas kontos, izriet no uzņēmuma paziņojuma biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā teikts, ka "Ditton pievadķēžu rūpnīca" 15.septembrī saņēma paziņojumu no uzņēmuma kontus apkalpojošajām bankām par to, ka saskaņā ar VID rīkojumu tiek apturētas bankas operācijas, kas saistītas ar uzņēmuma pret trešajām personām spēkā esošo saistību apmaksu.

"Ditton pievadķēžu rūpnīca" no VID neesot saņēmusi nekādu skaidrojumu par šādas rīcības iemesliem.

Paziņojumā teikts, ka 15.septembrī "Ditton pievadķēžu rūpnīcai" nav parādu saistībā ar tiem nodokļiem, kuru administrēšanu veic VID.

Paziņojumā apgalvots, ka 16.septembrī "Ditton pievadķēžu rūpnīca" nosūtīja VID priekšlikumu sazināties, taču līdz otrdienai, 20.septembrim nekāda atbilde no VID neesot saņemta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID fokusā darbaspēka nodokļi un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšana

LETA, 25.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 2022.gadā izsniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumu čekiem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs iespēja apmainīties ar informāciju ar apdrošināšanas sabiedrībām, lai novērstu iespēju, ka par vienu un to pašu čeku var saņemt dubultu atlīdzību - gan no apdrošinātāja, gan no valsts budžeta, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) pārstāvji.

Tādēļ LAA visiem iedzīvotājiem, kas izmanto veselības apdrošināšanu un sniedz arī iedzīvotāju ienākumu gada deklarāciju VID, atgādina - veselības aprūpes pakalpojumu čekus jākrāj ļoti uzmanīgi, nodalot tos, par kuriem jau saņemta atmaksa no apdrošinātāja, no tiem, kurus varēs iesniegt VID kā attaisnotos izdevumus ienākumu gada deklarācijā. Tāpat jāpiefiksē daļēji apmaksātie čeki un apdrošinātāju segtā un nesegtā summa.

Jau 2020.gada nogalē likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" apdrošināšanas sabiedrībām tika noteikts pienākums pēc pieprasījuma sniegt VID informāciju par fiziskajai personai atlīdzināto un nesegto medicīnas un ārstniecības pakalpojuma daļu saskaņā ar konkrētu attaisnojuma dokumentu. Šis regulējums par informācijas apmaiņu stājās spēkā no 2022.gada 1.janvāra par 2022. taksācijas gadu un turpmākajiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu grasās piedāvāt viena banka

LETA, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu pašlaik Latvijā gatavojas piedāvāt viena banka, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdē sacīja Finanšu nozares asociācijas padomnieks Edgars Pastars.

Viņš gan neatklāja bankas nosaukumu, norādot, ka banka par to plāno paziņot tuvākajā laikā.

Starp iemesliem banku neieinteresētībai piedāvāt šo pakalpojumu Pastars minēja pārāk mazo potenciālo lietotāju skaitu, tehnoloģiski sarežģīto risinājumu, kas nav standartizēts un katrai bankai būtu jāveido atsevišķi, kā arī ļoti augstās šāda risinājuma izmaksas, kas vienai bankai būtu no 50 000 eiro līdz 80 000 eiro.

Sāksies saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ēra  

Mazā biznesa ērtībām no 2022. gada ir paredzēts saimnieciskās darbības ieņēmumu konts,...

Pastars sacīja, ka šāds risinājums paredzēts tikai fiziskajām personām, kuras nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājas un ir ar apgrozījumu zem 40 000 eiro gadā, līdz ar to patlaban Latvijā ir aptuveni 9000 šī pakalpojuma potenciālo lietotāju, bet nākotnē to skaits varētu pieaugt līdz aptuveni 15 000.

Tāpat bankai ir nepieciešams uz divām dienām bloķēt katru saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā ienākušo maksājumu 40% apmērā, līdz no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiek saņemta informācija, kāds nodokļu režīms konkrētajam nodokļu maksātājam ir piemērojams.

Pastars informēja, ka Igaunijā šādu pakalpojumu piedāvā tikai "LHV Bank", un to izmanto aptuveni 3000 klientu. Savukārt Lietuvā saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu plānots attiecināt uz visiem pašnodarbinātajiem, kas nav PVN maksātāji, tādā veidā aptverot aptuveni 100 000 pakalpojuma lietotāju.

Pastars sacīja, ka banka orientējas uz pakalpojuma piedāvāšanu no 1.jūlija, bet prognozēja, ka tas varētu notikt gada trešajā vai ceturtajā ceturksnī.

Kā iespējamu saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojuma vienkāršošanu Pastars minēja iespēju izmantot e-rēķina modeli, kad VID kontam piesūta e-rēķinu par maksājamo nodokļa apmēru un no konta tiek automātiski veikta šī e-rēķina apmaksa.

Vienlaikus Pastars atzina, ka šādā gadījumā pastāv iespēja, ka nodokļu maksātājs ir paspējis iztērēt visu kontā esošo naudu un "nodokļu e-rēķinu" nespēj apmaksāt. Pastars pieļāva iespēju, ka tādos gadījumos varētu lūgt nodokļa nomaksas pagarinājumu.

Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departamenta direktore Olga Bogdanova sacīja, ka e-rēķina princips iepriekš izdiskutēts, taču nav atzīts par pietiekami labu. Gadījumā, ja kontā esošā nauda ir iztērēta, bet "nodokļu e-rēķins" vēl nav izrakstīts, VID būtu jāvēršas pret nodokļu maksātāju ar parāda piedziņu. Tāpat par e-rēķiniem tiek iekasētas komisijas maksas.

Bogdanova piebilda, ka valsts no savas puses jau ir izdarījusi visu nepieciešamo, lai saimnieciskās darbības ieņēmumu konts varētu sākt darboties un tagad viss atkarīgs no bankām.

Iepriekš 14.februāra Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pavēstīja, ka VID saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešanai bija gatavs jau 2021.gadā, taču tad nebija pieteikusies neviena banka, kas būtu gatava nodrošināt šādu pakalpojumu.

VID mājaslapā ir norādīts, ka saimnieciskās darbības ieņēmumu konts ir paredzēts, lai aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus no saimnieciskajā darbībā gūtajiem ieņēmumiem un automātiski pārskaitītu šos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā.

Saeima 2021.gada vidū pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" par šāda vienkāršota nodokļa nomaksas risinājuma ieviešanu. Tas paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.

FM likuma grozījumus pamatoja ar nepieciešamību radīt motivējošu vidi nodokļu samaksai, mazināt administratīvo slogu, ierobežot ēnu ekonomiku, radīt modernu un uz jaunākajām tehnoloģijām balstītu nodokļu administrēšanas rīku. Vienlaikus ar šāda konta ieviešanu iecerēts sekmēt mazā biznesa attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt nodokļu samaksas termiņu

Db.lv, 01.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, būs iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, informē VID pārstāvji.

Šāda iespēja paredzēta ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes un Krievijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības.

Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, jaunais regulējums būs patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi.

Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0,0125% apmērā par katru kavēto dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

"Bolt" lietotne Latvijā reģistrēta uz Igaunijas uzņēmuma "Bolt Operations" vārda. Savukārt kopš 2016.gada kompānijai Latvijā ir sava pastāvīgā pārstāvniecība, kas nav uzņēmums, taču kam tik un tā par darbību Latvijā būtu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 20. septembrī, apstiprināja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieces, Informātikas pārvaldes direktores Indras Kārkliņas kandidatūru VID ģenerāldirektora pienākumu pildīšanai līdz Ievas Jaunzemes atstādināšanas termiņa beigām.

15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs izdeva rīkojumu par disciplinārlietas ierosināšanu un VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu.

Šis gadījums nav nekādā veidā tolerējams 

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to,...

Rīkojums ir izdots gan uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata, gan reaģējot uz nesenajām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēšanām VID Muitas un finanšu policijā, kā arī VID Iekšējās drošības pārvaldes veiktajām vairāku darbinieku aizturēšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunzeme pieķertos neļāva ne atstatīt, ne rotēt

Agnese Margēviča, Diena, 30.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu, cik operatīva un adekvāta bijusi VID vadības reakcija uz pēdējo skaļo korupcijas skandālu iestādē, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu Podiņu laikrakstā Diena intervē Agnese Margēviča.

Fragments no intervijas

No tā, ko līdz šim publiski esat teicis jūs, atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme, finanšu ministrs, cietušais uzņēmējs Ramoliņš, sanāk aptuveni tāda notikumu hronoloģija: 13. maijā jūsu padotie pret uzņēmēju Andri Ramoliņu ierosina nelikumīgo kriminālprocesu, jūs par to uzzināt tikai 6. jūlijā no prokuratūras. Bet tikai 23. augustā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau ierodas veikt kratīšanu abu VID darbinieku darba vietās, jūs uzzināt, ka šī lieta par nelikumīgi uzsākto kriminālprocesu tiek izmeklēta arī kontekstā ar 100 000 eiro kukuļa izspiešanu no cietušā uzņēmēja. Viss pareizi, vai jums ir vēl ko piebilst par hronoloģiju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis vairāk nekā 400 gadījumus, kad tiek mēģināts pārkāpt pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa atzīmēja, ka patlaban par šiem gadījumiem ir ierosināti vairāk nekā 10 kriminālprocesi.

Kā skaidroja Jaunzeme, pārsvarā tas ir par precēm, kuras ir iekļautas sankciju sarakstā un kuras ievest nedrīkst. Tas attiecas, piemēram, arī uz sadzīves tehniku vērtībā virs 300 eiro.

VID ģenerāldirektore stāstīja, ka pārkāpumi galvenokārt ir saistīti ar līgumu falsifikāciju, jo ir izņēmumi, kas ļauj ievest preces, ja spēkā ir pirms sankciju noteikšanas noslēgts līgums. Tādēļ ir mēģinājumi falsificēt līgumus, mainot to darbības termiņus.

Vēl viena lieta, uz ko norādījuši visi Eiropas Savienības muitas dienesti, ir saistīta ar to, ka muitas kontrole balstās uz preču kodiem, bet pirmajā sankciju paketē bija preču apraksti, nevis kodi. Tad VID speciālisti kopā ar Ārlietu ministriju piemeklēja šīm precēm kodus. Jaunzeme uzsvēra, ka tas bijis ļoti liels darba apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde jūlijā Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtījusi kriminālprocesu pret vienu personu par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu 144 410 eiro apmērā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas 118 033 eiro apmērā, informēja VID.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka futbola kluba amatpersona periodā no 2018.janvāra līdz 2020.gada augustam grāmatvedības reģistros nav uzskaitījusi darba algas pilnā apmērā, un neuzskaitīto un neaprēķināto darba algu 144 410 eiro apmērā kluba spēlētājiem neoficiāli izmaksājusi skaidrā naudā, kā arī izvairījusies no nodokļu nomaksas 118 033 eiro apmērā.

Kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas sākšanai pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 217.1 pantā par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu un 218.panta otrajā daļā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Kriminālvajāšanu lūgts uzsākt pret vienu personu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku rotāciju, īpaši muitā, kara apstākļos nevar veikt, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" teica VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Šobrīd galvenais esot stabilizēt kolektīvu, lai dienests varētu izpildīt paredzētās funkcijas. Atgādinām, ka šā gada sākumā I.Jaunzeme LTV minēja, ka VID darbinieku rotāciju plāns varētu būt izstrādāts maijā.

"Ap maiju varētu būt skaidrība par to, kādas rotācijas būs, un uz rudens pusi tās faktiski notiks," toreiz teica VID vadītāja, piebilstot, ka 2019.gadā atbilstoši "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") izstrādātajām vadlīnijām viņa izdeva rīkojumu, ka šāds plāns ir jāsagatavo un termiņš tika noteikts līdz 2022.gada 4.maijam.

I.Jaunzeme uzsvēra, ka rotācija ir piemērojama tajos gadījumos, kad darbinieks citā amatā savas zināšanas spēj izmantot labāk: "Mēs nerunājam par iespēju rotēt cilvēkus, par kuriem ir aizdomas. Rotācija ir piemērojama tajos gadījumos, ja cilvēks kaut kur citur spēj savas zināšanas izmantot labāk un tai ir būtisks ieguldījums iestādes kopējā attīstībā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Covid-19 atbalsta programmās nav ievērota konsekventa pieeja atbalsta saņēmēju publiskošanai

LETA, 24.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par 13 500 nodarbināto, kas nemaksā sociālo nodokli Latvijā, vairāk! Kas tie ir?

Jānis Goldbergs, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 869,3 tūkstoši jeb 63,2% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem cilvēki, kas Latvijā maksāja sociālo nodokli, ir par 67 849 mazāk, turklāt starpība aug. Iespējams, ka liela daļa no CSP jaunuzskaitītajiem nodarbinātajiem cilvēkiem sociālo nodokli maksā ārvalstīs, tomēr konkrētas atbildes uz šo jautājumu nav ne CSP, ne VID, ne VSAA.

Atbilstoši VID datiem tādi nodarbinātie, kas ir maksājuši sociālo nodokli, pērnā gada pēdējā ceturksnī vidēji ir 809 963, kas ir par 8512 nodarbinātajiem vairāk nekā šā gada pirmajā ceturksnī. Savukārt, ja salīdzina ar pērnā gada pirmo ceturksni, kad vidēji ceturksnī bija 798 873 cilvēki, kas maksāja sociālo nodokli, tad šā gada pirmajā ceturksnī pret pērnā gada pirmo ceturksni ir pieaugums par 2578 nodarbinātajiem. Jāteic, ziemas mēneši ir vislabāk salīdzināmie šajā ziņā, jo vasarā parādās sezonas strādnieki, kas maina ainu par aptuveni 20 tūkstošiem strādājošo. Parādība ir ikgadēja. Salīdzinoši ar pirmspandēmijas laiku 2020. un 2019. gadā ir redzams, ka nodarbināto skaits, kuri maksā sociālo nodokli, vai tādu skaits, kas saucami par reāli strādājošiem Latvijā, ir nedaudz samazinājies. Tajā pašā laikā šā gada nodarbināto skaits vēl aizvien ir lielāks nekā 2018. gadā vai 2017. gada pirmajos ceturkšņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nedaudz vairāk par minimālo algu cilvēkiem, kuri atbild par valsts drošību

Ēriks Pūle, Valsts iestāžu darbinieku, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības padomnieks juridiskajos jautājumos, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā Latvijā novērojama kāda interesanta, taču vienlaikus arī absurda tendence – aktīvi tiek diskutēts pa valsts drošības spēju palielināšanu, kas ir loģiski, ņemot vērā, ka dzīvojam līdzās divām agresorvalstīm, taču vienlaikus tiek it kā aizmirsts par muitnieku darbu, lai gan tieši no tur strādājošo speciālistu darba lielā mērā ir atkarīga Eiropas Savienības (ES) Austrumu robežas drošība.

Runa ir ne tikai par jau tradicionālo kontrabandas preču – cigarešu, alkohola un lielu nelegālas izcelsmes naudas summu kontroli, bet arī rūpīgu darbu, lai netiktu pieļauta sankcionēto preču pārvadāšana. Tā ir, ka politiķi, tostarp Finanšu ministrijas vadība, nelabprāt vēlas risināt šo jautājumu, jo tas dažus mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām var izrādīties nepopulārāk, nekā bārstīt skaistas frāzes, par nepieciešamību palielināt algas, piemēram, skolotājiem un mediķiem, vai arī palielināt minimālo algu valstī. Tomēr situācija šajā jomā ir neapskaužama un pat bīstama.

Lai saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu kontrolētu ES pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ievērošanu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldei ir jānodrošina visu sankcijām pakļauto preču veidu ievešanas un izvešanas pastiprināta uzraudzība. Tādējādi muitas amatpersonām ir būtiska nozīme Latvijas valsts iekšējās drošības garantēšanā un faktiski jāuzņemas atbildība par ES vienotā tirgus un sabiedrības aizsardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru